Anotācija

Veikt apropriācijas pārdali starp Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) budžeta apakšprogrammām, lai veiktu iemaksas Eiropas Kosmosa aģentūras programmās saskaņā Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līguma nosacījumiem, kas stājās spēkā 2020.gada 27.jūlijā.

Vispārējā kārtība

2015.gadā noslēdzot ar EKA Eiropas Sadarbības valsts līgumu, IZM veica ikgadējas iemaksas EKA budžetā atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 23.februāra rīkojumam Nr. 87 "Par atļauju Izglītības un zinātnes ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā Eiropas sadarbības valsts statusā".
2020. gada 27. jūlijā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līgums (turpmāk – AD līgums). IZM veica ikgadējas iemaksas EKA budžetā atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 6. novembra sēdes protokollēmumā “Informatīvais ziņojums "Par Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru no 2020. gada”” minētajam finanšu apjomam.

Kopējie ieguldījumi EKA pa gadiem ir šādi:

2015.gadā 1 339 900 euro
2016.gadā 1 343 919 euro
2017.gadā 1 440 000 euro
2018.gadā 1 480 000 euro
2019.gadā 2 631 996 euro
2020.gadā 4 168 784 euro
2021.gadā 2 980 400 euro
2022.gadā 1 105 200 euro
2023.gadā 3 000 000 euro
2024.gadā 3 980 400 euro

Kopējie ieguldījumi EKA periodā no 2015 – 2024.gadam sastādīja 23 470 599 euro.

Tiešā atdeve no dalības Eiropas Kosmosa aģentūrā

 No 2015.gada 34 dažādas organizācijas (zinātniskās institūcijas, universitātes un komersanti) ir ieguvušas līgumus ar EKA un kopējais projektu skaits veido 119 par kopējo summu 19 136 578 EUR. To skaits katru gadu palielinās un pievienojas jauni spēlētāji, kuriem kosmosa nozare kļūst par daļu no darbības jomas.

Līgumi tiek iegūti atklātu konkursu rezultātā dažādās EKA programmās, kuri mērķi ir jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde, zinātnes aktivitātes, prasmju un partnerību stiprināšana. Papildus jāņem vērā, ka EKA vidēji ietur 15-20% no projekta finansējuma, kas tiek novirzīti:

1) Administratīvas un personāla izmaksas Latvijai nodrošina iepirkumu procedūru īstenošanu, samazinot Latvijas administratīvo slogu un nodrošinot kvalitatīvus iepirkumus;
2) Ekspertu izmaksas nodrošina Latvijai pieeju ekspertīzei, kas valstī nav pieejama. Starptautiska ekspertīze nodrošina uzticību Latvijā izstrādātājām tehnoloģijām un to konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
3) Infrastruktūras izmaksas 7 EKA tehnoloģiskajos centros Eiropā. Šie centri sniedz tādus pakalpojumus kā kosmosa vides simulācijas, laboratorijas tehnoloģiju testēšanai, lielu datu uzglabāšana un apstrāde u.tml.
4) Dalībvalstu kapacitātes celšanas izmaksas paredz Latvijas studentu vai absolventu dalību EKA izglītības programmas, pētījumus pēc Latvijas pieprasījuma, ekspertu un pārstāvju vizītes Latvijā, u.c. administratīvām, personāla, ekspertu, infrastruktūras un dalībvalstu kapacitātes celšanas izmaksām.

Galvenais EKA dalībvalstu sekmju EKA programmās rādītājs ir atdeves koeficients (RC- Return Coefficient). Latvijai kopējais atdeves koeficients uz 30.09.2024 ir 1, savukārt EKA izvēles programmās atdeves koeficients ir pat 1.14, kas pat pārsniedz ideālo atdeves koeficientu. Stabilais un nemainīgi augstais atdeves koeficients sniedz pārliecību par Latvijas organizāciju spēju iegūt EKA līgumus. Atdeves koeficienta mērķis ir sasniegt atdevi 1, programmu noslēgumā.

Latvijas dalības EKA mērķis ir sekmēt komercializējamo un konkurētspējīgu produktu izstrādi un to izmantošanu starptautiskās misijās.
Latvijas uzņēmums SIA Allatherm – ir apstiprināts dalībai starptautiskās misijā Lunar Gateway (EKA, NASA, Kanādas un Japānas kosmosa aģentūru pie-Mēness kosmosa stacijas misija). Tas norāda uz starptautiskās kopienas uzticību Latvijas komersantiem. Tehnoloģijas, kas tiks attīstītas dalībai šajās misijās, varēs tikt pārnestas uz citu misiju vai nozaru vajadzībām, sniedzot papildus iespējas ilgtermiņā.

Satelītdatu sektors (Zemes novērošanas datu apstrāde, digitalizācija): Vides Risinājumu institūts un Baltic Satellite Service strādā ar klientiem valsts sektorā (Rīgas pilsēta un citas pašvaldības, LVĢMC, Valsts Vides dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts Mežu dienests, Latvijas Valsts meži, Sadales tīkls, Būvniecības Valsts kontroles birojs, VUGD, u.c. ) un ārpus tā.


Netiešā atdeve: zināšanu un tehnoloģiju ieguvumi no dalības EKA.

Uzņēmējdarbībai
                                                                
Vairākas Latvijas organizācijas ir ieguvušas komerclīgumus ar globālo kosmosa industriju. Piemēram SIA Allatherm un Latvijas Valsts Koksnes un Ķīmijas institūts ir ieguvuši P&A līgumus kosmosa jomā ar organizācijām Eiropā.
Iesaiste globālās kosmosa misijās un iniciatīvās. Latvija šobrīd piedalās vienā globālās misijā – “Lunar Gateway”. Vairākām citām organizācijām ir potenciāls iesaistīties nākotnes misijās.
Tehnoloģiskās kvalifikācijas un zināšanu stiprināšana, iesaistoties Eiropas kosmosa vērtību ķēdēs sadarbībā ar Eiropas kosmosa industriju un lielajiem sistēmu integratoriem kā Airbus, OHB AG, Thales Alenia Space, RUAG Space un citiem.
Uzņēmējdarbības attīstīšana un sadarbība ar zinātniskajām institūcijām un universitātēm ir neatņemama EKA programmu sastāvdaļa.
EKA ir vienīgā P&A programma Latvijā, kas attīsta inovatīvus produktus no idejas līdz virzībai tirgū (No TRL1  – TRL8). Saskaņā ar pēdējo 3 gadu nozares rezultātiem ir vērojams progress attīstīto kosmosa produktu un pakalpojumu briedumā. Vairākas izstrādnes ir sasniegušas TRL 6-7 un notiek pakāpeniska virzība uz tirgu.
2024. gada 13. novembrī  tika atklāts EKA Biznesa inkubācijas centrs “ESA BIC Latvia”. Tuvāko piecu gadu laikā “ESA BIC Latvia” atbalstīs vismaz 12 jaunuzņēmumus, nodrošinot finansiālu atbalstu līdz pat 60 000 EUR, kā arī divu gadu ilgu biznesa koučingu, apmācības, tehnisko palīdzību, piekļuvi kosmosa datiem un juridiskās konsultācijas. “ESA BIC Latvia” mērķi ir atbalstīt jaunuzņēmumu izveidi, kam ir saikne ar kosmosa nozares tehnoloģijām vai digitalizāciju, radīt jaunas darbavietas un attīstīt zinātņietilpīgu uzņēmējdarbību Latvijā.

Valsts pārvaldei

Zemes novērošanas pakalpojumu un risinājumu attīstīšana sadarbībā Latvijas gala lietotājiem. Ieguvēji ir virkne nozaru ministriju pārraudzībā esošās nozares un organizācijas  -  Rīgas pilsēta un citas pašvaldības, LVĢMC, Valsts Vides dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts Mežu dienests, Latvijas Valsts meži, Sadales tīkls, Latvijas valsts mežu dienests, Būvniecības Valsts kontroles birojs, VUGD, u.c.
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir noteikts, ka relatīvi dārgās konkrēta objekta un transakcijas kontroles aizstājot ar datos balstītām sistēmiskām kontrolēm. EKA datu izmantošana ir virzība uz valsts uzraudzības un kontroles funkciju digitalizāciju.

Zinātnei

Dalība EKA sekmē starptautiski atzīstas zinātnes īstenošanu sadarbībā ar partneriem no Eiropas. Latvijas kompetenču stiprināšana EKA programmās sekmē arī finansējuma piesaisti citās starptautiskās programmās kā Apvārsnis Eiropa un Interreg Europe. Kopš 2020.gada Latvijas organizācijas kosmosa jomā piesaistījušas 9 projektus par kopējo summu 1,7 milj EUR. Piemēram, Vides Risinājumu institūts izstrādā Apvārsnis Europa projektu 300 tūkst EUR vērtībā, kas paredz zemes novērošanas datu izmantošanu, lai uzlabotu agrovides apstākļu uzraudzību. 

Izglītībai

Zinātņietilpīgu darba vietu radīšana un augstākās izglītības studiju kursu izstrāde sadarbībā ar augstskolām un industriju. Piemēram, RTU ir izstrādājis maģistra studiju programmu Aerkosmisko sistēmu inženierija sadarbībā ar EKA. 
Saskaņā ar Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Ventspils augstskolas (VeA) sniegto informāciju periodā no 2021.gada līdz 2023.gadam tika aizstāvēti 10 maģistra darbi un 2 doktora disertācijas par kosmosa tematiku (no tiem 6 RTU, 3 LU un 3 VeA).
Intereses attīstīšana pamatskolās un vidusskolās par dabaszinātnēm un eksaktajām zinātnēm, mācot šos priekšmetus, izmantojot kosmosu kā kontekstu. Cēsīs ir atklāts Kosmosa izziņas centrs un tuvākajā laikā īstenos EKA izglītības projektu - ESERO, kura mērķis ir sekmēt STEM mācību priekšmetu mācīšanu skolās, izmantojot kosmosu kā kontekstu.



Iesaiste kosmosa nozarē prasa plašus kompleksus risinājumus dažādās jomās – 1) atbilstoša darba spēka sagatavošana, 2) nepieciešamās infrastruktūras un aparatūras esamība un spēja ar to strādāt, 3) jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde, 4) partnerības veidošana ar partneriem Eiropā un pasaulē.

Iesaiste EKA aktivitātēs ir būtiska, lai piesaistītu Apvārsnis Eiropa un ES Kosmosa programmas līdzekļus, kas veltīti kosmosa nozarei. Eiropas Savienība kosmosa nozarei ir atvēlējusi vairākus miljardus EUR nākamajos 7 gados, caur dažādām programmām.

Latvijai attīstot kosmosa tehnoloģiju ražošanas nozari var prognozēt, ka tuvāko 10 gadu laikā ieguvuma ekonomikā multiplikatora efekts būs no 3,4 – 4,4  (tāda ir citu valstu pieredze, kas nonākušas ražošanas stadijā) atkarībā, cik konsekventi Latvija attīstīs nozari un kā veiksies ar produktu komercializāciju starptautiskā un vietējā tirgū.

Tehnoloģisko inovāciju un it īpaši kosmosa tehnoloģiju virzīšana tirgū ir laikietilpīgs un investīciju ietilpīgs process, kas prasa pacietību un konsekventu tā atbalstīšanu. 
IZM kopš 2015.gada ir sistemātiski palielinājusi iesaistīto organizāciju skaitu EKA aktivitātēs, ieguldījusi laiku un resursus nozares apmācībā, tehnoloģisko kompetenču celšanā, mārketingā, tīklošanās utml.

Arvien vairāk sabiedrības grupu gūst labumu no dalības EKA – šogad tika atvērts EKA Biznesa inkubators un 2025.gadā tiks atvērts EKA izglītības centrs (ESERO) Cēsīs un arvien vairāk valsts un pašvaldību institūcijas izmanto satelītdatu risinājumus, kas radīti pateicoties dalībai EKA.
EKA sniedz arī būtisku ieguldījumu zinātnes attīstībā sadarbībā ar izciliem EKA un Eiropas zinātniekiem un augstākās izglītības programmu un kursu modernizēšanu mūsdienu prasībām.

Latvijas kosmosa nozares attīstītās tehnoloģijas pakāpeniski virzās uz augstākiem TRL (tehnoloģiju gatavības līmenis), kur dramatiski pieaug nepieciešamais finansējums, lai nonāktu pie tehnoloģijas komercializācijas globālā tirgū. Tādi uzņēmumi, kā  Allatherm, Eventech, Bitlake un RD Alfa Microelectronics no tehnoloģiju sektora ir attīstījuši tehnoloģijas līdz TRL-6. Allatherm un Eventech ir iesaistīti globālās misijās. Misijās uzņēmumi iegūs nepieciešamo kosmosa tehnoloģiju “lidojumu pieredzi”, kas ir kritiski svarīga, lai lielajiem nozares uzņēmumiem, kā AIRBUS, Thales Alenia Space un OHB AG, kas ir lielo kosmosa sistēmu izstrādātāji demonstrētu tehnoloģiju drošumu un uzticamību kosmosa vidē.

No zemes novērošanas sektora Vides Risinājuma institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Baltic Satellite Serviss jau strādā ar pirmajiem klientiem valsts sektorā un ārpus tā.
Šobrīd lielākā daļa EKA projektu ir P&A projekti, sagatavošanās aktivitātes, tirgus izpētes, biznesa attīstību veicinošie projekti, kā arī izglītības un prasmju stiprinošās aktivitātes. Tādiem projektiem monetāro atdevi šajā stadijā novērtēt ir sarežģīti, jo tie vēl ir procesā uz tehnoloģisko gatavību un tirgus iekarošanu. Tuvāko 5 gadu laikā tas mainīsies un daļa no šiem uzņēmumiem kļūs par ražojošiem uzņēmumiem kosmosa nozarē vai gūs ieņēmumus pārnesot tehnoloģijas citās nozarēs.
Arvien jaunas organizācijas vēlas iesaistīties kosmosa nozarē (kopš 2020.gada 18 jaunas organizācijas ir ieguvušas līgumus ar EKA, kopā 34) un attīstīt tehnoloģijas un produktus šajā strauji augošajā nozarē.

Dalība EKA aktivitātes ir starptautiski atpazīstams kvalitātes zīmogs. Pieredzējušie kosmosa nozares dalībnieki paplašina savu tehnoloģiju portfeli un attīsta citas idejas sadarbībā ar Eiropas kosmosa nozari.

Nē

-