Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu Nr. 284 saturs nenosaka 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas mērķi, prasības finansējuma saņēmējiem un projekta sadarbības partneriem, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, kā arī nenosaka pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus. MK noteikumu Nr. 284 nosaukumā nav ietverta norāde uz 2.1.3.1. pasākuma otro atlases kārtu.

MK noteikumu Nr. 284 10. punktā noteikts, ka 2.1.3.1. pasākuma pirmajai atlases kārtai kopējais pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 34 762 296 euro, tai skaitā ERAF – 29 547 951 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 5 214 345 euro, savukārt no dienas, kad Eiropas Komisijā tika apstiprināti Programmas grozījumi, kas apstiprināja finansējuma pārdali starp VARAM specifiskajiem atbalsta mērķiem no 2. politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, zaļās un zilās investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" uz 4. politikas mērķi "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 2.1.3.1. pasākuma pirmajai atlases kārtai kopējais pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 41 818 431 euro, tai skaitā ERAF – 35 545 666 euro un nacionālais līdzfinansējums, ne mazāks kā 6 272 765 euro, atbilstoši 11. punktam un  VI. daļas “Noslēguma jautājumi” 46. un 47. punktam.

2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu iesniegšana noslēdzās 2024. gada 26. novembrī. Kopā iesniegti 23 projektu iesniegumi, par 22 projektu iesniegumu noteikumu projekta izstrādes brīdī ir noslēgti līgumi, viens projektu iesniegums vērtēšanā. Kopā 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas projektos paredzētais finansējums ir 39 542 409,07 euro, no tā ERAF – 33 035 993 euro, kas ir 83,5% no kopējā finansējuma, nacionālais un privātais līdzfinansējums – 6 506 416,09 euro, kas ir 16,5% no kopējā finansējuma. Secināms, ka 2.1.3.1. pasākuma pirmajā atlases kārtā veidojas finansējuma atlikums.

Programmas ietvaros 2.1.3.1 pasākumam kopējais pieejamais ERAF elastības finansējums noteikts 8 407 694 euro, attiecīgi nacionālais līdzfinansējums, paredzot ERAF atbalsta intensitāti ne lielāku kā 85%, ir ne mazāks kā 1 525 031 euro (ne mazāk kā 15%),  kopā pieejamo finansējumu veidojot ne mazāku kā 10 166 872 euro.
Līdz 2029. gada 31. decembrim, saskaņā ar Programmu, 2.1.3.1. pasākumā ir noteikti vēl papildu sasniedzamie rādītāji:
 - nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – 5 stratēģijas;
- zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām – 10 ha.

2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros sasniedzamais rādītājs “zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 284 6. punktam tika piemērots, ja projektā tika paredzētas darbības, kurām piemērojami šie rādītāji, vienlaikus 24. punktā nosakot, ka atbalstāmās darbības ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, prioritāri izmantojot zaļo infrastruktūru. 2.1.3.1 pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, izvērtējot īstenošanā esošajos projektos iekļautās darbības, ir redzams, ka projektu iesniedzēji ir izvēlējušies īstenot būtisku apjomu pelēkās infrastruktūras attīstības darbību (t.sk. meliorācijas sistēmu atjaunošanu un pārbūvi), kas nesekmē zaļās infrastruktūras attīstību un tādējādi ir secināms, ka 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas projektos plānotās darbības neveicināja pietiekošu Programmā noteiktā rādītāja RCO 26 “zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām” izpildi.

Programmas 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” ietvaros sasniedzamais rādītājs “Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām” ir 91 ha un daļu no šī rādītāja bija paredzēts izpildīt 2.1.3.2. atbalsta pasākuma “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” (turpmāk – 2.1.3.2. pasākums) otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kurā iznākuma rādītāja “zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta, lai pielāgotos klimata pārmaiņām” sasniedzamā vērtība tika noteikta 52,12 ha un tā sasniegšanai ierobežotā projektu iesniegumu atlasē tika izvēlētas 11 pašvaldības vai to izveidotas iestādes, kas var iesniegt projektu iesniegumus, lai nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās atjaunotu, pārbūvētu vai izbūvētu infrastruktūru, kas novērš plūdu risku, mazina applūšanu un krasta eroziju. 2.1.3.2. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā daļa (vismaz divi) priekšatlasē izvēlēto projektu iesniedzēji ir informējuši VARAM, ka neiesniegs projektu iesniegumus, kuros tika plānots sasniegt būtisku rādītāja vērtības apjomu, un secināms, ka tas rada papildu riskus iznākuma rādītāja “Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām” sasniegšanai 2.1.3.2. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros.

2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros apstiprinātajos projektos ievērojami ieguldījumi veikti pašvaldības īpašumā esošo un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanā un pārbūvē, vienlaikus minimāli sekmējot iznākuma rādītāja "zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām", sasniegšanu. Lai meliorācijas sistēma funkcionētu un spētu  novērst klimata pārmaiņu radītus plūdus un palus, tās atjaunošana jāveic plašā teritorijā, tostarp nodrošinot meliorācijas sistēmas atjaunošanu līdz izplūdei dabiskā ūdenstilpē, kas nozīmē, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošana vai pārbūve jāveic vairākos nekustamajos īpašumos, kuru īpašnieki vai valdītāji ir fiziskas un juridiskas  personas, kas nav finansējuma saņēmēji. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs var veikt ieguldījumus tam piederošā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam ir apbūves tiesība, īpašumtiesību nostiprināšana kopā ar meliorācijas sistēmas atjaunošanas laikā veiktajiem būvdarbiem prasa lielus finanšu ieguldījumus (gan projekta sagatavošanai, personāla darba samaksai un būvdarbiem), vienlaikus neveicinot 2.1.3.1. pasākuma iznākuma rādītāju izpildi. VARAM kā atbildīgā iestāde secina, ka meliorācijas sistēmu sakārtošana pašvaldībām ir aktuāls jautājums, vienlaikus 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros tā netika paredzēta kā galvenā atbalstāmā darbība, kā arī tā nesekmē Programmā noteiktā šim pasākumam piemērotā rādītāja izpildi.

Viens no klimata pārmaiņu radītajiem riskiem ir riski, kas ir saistīti gan ar paaugstinātu gada nokrišņu daudzumu, gan pēkšņām, straujām lietusgāzēm. Daļā pašvaldību lietus ūdens tiek savākts kanalizācijas kopsistēmā, kas paredzēta notekūdeņu un lietus ūdeņu novadīšanai pa vienu cauruļvadu, vai kombinētajā (jauktajā) kanalizācijas sistēmā, kur lietus notekūdens atsevišķos posmos tiek savākts vienā cauruļvadā ar citiem notekūdeņiem, bet projektējot šīs kanalizācijas sistēmas tālāko attīstību, lietus notekūdeņus plānots savākt dalīti no citiem notekūdeņiem. Strauju lietusgāžu un lietavu radītu plūdu laikā, lietus ūdenim saplūstot vienā kanalizācijas sistēmā kopā ar sadzīves un ražošanas notekūdeņiem, tiek radīta paaugstināta slodze gan kanalizācijas sistēmai, gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, traucējot to darbību un palielinot gan apdzīvotu vietu applūšanas risku, gan risku neattīrītu notekūdeņu emisijai vidē. Attiecīgi 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā nepieciešams definēt kanalizācijas kopsistēmas, kombinētās (jauktās) sistēmas pārbūvi kā atbalstāmo darbību. 

Programmas specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā (turpmāk – NBK novērtējums) secināts, ka 2.1.3.1. pasākumā tiek veikti ieguldījumi aktivitātēs, kas būtiski nepalielina piesārņojošo vielu emisijas tostarp siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu un neveicinās atkritumu rašanās palielināšanos. Par atkritumu rašanos NBK novērtējumā minēts, ka 2.1.3.1. pasākuma īstenošanas laikā atkritumu rašanās iespējama tikai būvniecības un infrastruktūras izveides laikā – tie jāapsaimnieko atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai, neizvirzot specifiskas prasības projekta īstenošanā.  MK noteikumu 284 28.10. apakšpunkts nosaka, ka projektā ir attiecināmas projekta vadības personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi sešu procentu apmērā no pārējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, lai gan projektā, atkarībā no tā specifikas, var būt nepieciešamas personāla nodrošinājums gan projekta vadībai, gan projekta īstenošanai.

MK noteikumu Nr. 284 36.5. apakšpunktā ir noteikts, ka 2.1.3.1. pasākumā plānoto projektu ietvaros ievēro Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja un iekļautība. Jaunā Eiropas Bauhaus principa kritēriju vērtēšanas pamatā ir Eiropas Komisijas 2022. gada 17. jūnija dokuments “New European Bauhaus territorial development model (NEB TDM) financial instrument” (https://www.fi-compass.eu/sites/default/files/publications/NEB_TDM_financial_instrument.pdf) un projekta iesnieguma vērtēšanā šie trīs principi skatāmi kopsakarā. Lai projektā tiktu izpildīts MK noteikumu Nr. 284 36.5. apakšpunktā noteiktais, visiem 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas projektiem būtu jāpiemēro iepriekš minētie principi, bet, ņemot vērā 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā atbalstāmās darbības, secināms, ka ne visiem projektiem ir iespējams piemērot Jaunā Eiropas Bauhaus principus pilnā apmērā.  
 
2.1.3.1. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. Gadījumā, ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā īstenošanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējam no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.  
 
Labklājības ministrija 2025. gada 1. augustā aktualizējusi “Vadlīnijas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)”. MK noteikumu Nr. 284 36.2. apakšpunkta nosacījumos par horizontāla principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI) ievērošanu un datu uzkrāšanu par projekta ietekmi uz HP VINPI rādītājiem lietotie rādītāju nosaukumi lietoti atbilstoši HP VINPI vadlīnijām, kas bija spēkā MK noteikumu Nr. 284 izdošanas brīdī. 

Ar tiesību akta projektu tiek veikti tehniski grozījumi MK noteikumu Nr. 284 nosaukumā, precizējot atbilstoši MK noteikumu Nr. 284 saturam, un saturā, lai nosacījumus 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai piemērotu 2.1.3.1 pasākuma pirmajai atlases kārtai un otrajai atlases kārtai, kā arī noteiktu 2.1.3.1. pasākuma pirmajai atlases kārtai un otrajai atlases kārtai pieejamo finansējumu, 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā sasniedzamos rādītājus, projektu īstenošanas termiņu un 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalstāmās darbības. 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts infrastruktūras izveidei, pārbūvei un (vai) atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai (ietverot arī dabā balstītus risinājumus un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītu civilās aizsardzības pasākumu tehnisko nodrošinājumu), kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām un ir saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās noteikto.  

2.1.3.1 pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros stādījumiem zaļās infrastruktūras teritoriju tīklā izmanto ilgtspējīgus koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu stādījumus, kas nav iekļauti Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu faktu lapās vai Valsts augu aizsardzības dienesta invazīvo sugu sarakstā, kā arī, lai veicinātu projektos sasniegto rezultātu ilgtspēju un novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz blakus esošām ekosistēmām, pirms projektā atjaunoto (tīrīto) ūdensteču ieplūdes citā ūdenstilpē vai ūdenstecē ir vēlams izveidot praktiskus risinājumus iepriekšminētās ietekmes nodrošināšanai, piemēram, ierīkojot sedimentācijas baseinus. Lai sekmētu, ka 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros ieguldījumi nodrošina 2.1.3.1 pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāja sasniegšanu ar noteikumu projektu paredzēts MK noteikumus Nr. 284 papildināt ar 24.1 punktu 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros nostiprinot pieeju, ka pelēkā infrastruktūra tiek izmantota kā papildinājums zaļajai infrastruktūrai gadījumos, kad ir pamatots, ka zaļās infrastruktūras izmantošana nav iespējama un papildus pievienots 25.1punkts, kas nosaka, ka 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīta dabiskas ekosistēmas pārveidošana par mākslīgu (stipri pārveidotu) jeb esošas dabas pamatnes sistēmas nedrīkst pārveidot tā, ka tās zaudē dabiskai ekosistēmai raksturīgās vizuālās īpašības, funkcionalitāti un (vai) dabisko struktūru.  

Ņemot vērā 2.1.3.1. pasākuma otrajai atlases kārtai ierobežoto finansējumu, 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek piešķirts tādām darbībām, kas sekmē 2.1.3.1. pasākuma iznākuma rādītāja sasniegšanu, par vienlīdzīgiem finanšu ieguldījumiem izveidojot vai jauninot lielāka zaļās infrastruktūras platības, līdz ar to ar noteikumu projektu atbilstošais iznākuma rādītājs - Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām, ir piemērojams visiem 2.1.3.1 pasākuma otrās atlases kārtas projektiem proporcionāli projektā plānotajā ERAF finansējuma apmēram par katriem 1 000 000 euro ERAF finansējuma sasniedzamo RCO26 iznākuma rādītāja vērtību palielinot par vismaz 1 hektāru, t.i., ja projektā plānotais ERAF finansējums ir 500 000 euro, ir sasniedzami vismaz 0,5 ha zaļās infrastruktūras platības, taču, ja plānotais ERAF finansējums ir 1 700 000 euro, tad sasniedzami vismaz 1,7 ha zaļās infrastruktūras platības. Iznākuma rādītāja “Nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām” sasniedzamā vērtība 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiek noteikta - piecu pašvaldību stratēģijas, nacionālais rādītājs “Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem” tiek piemērots 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas projektiem, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi, kas no plūdiem aizsargā krasta joslu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Nacionālais rādītājs piemērojams gan jūras piekrastes pašvaldībām, gan pašvaldībām, kuru teritorijā neatrodas jūras piekrastes zona. 

2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros nozīmīga ERAF finansējuma daļa tika novirzīta pašvaldības īpašumā esošu vai koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanai, vienlaikus lai meliorācijas sistēma funkcionētu un novērstu klimata pārmaiņu radītus plūdus un palus, tās atjaunošana jāveic plašā teritorijā. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs var veikt ieguldījumus tam piederošā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam ir apbūves tiesība, īpašumtiesību nostiprināšana kopā ar meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbībām ir laikietilpīga un prasa nesamērīgi lielus finanšu ieguldījumus pret projektā sasniegto 2.1.3.1 pasākuma iznākuma rādītāju rezultātu. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka uz noteikumu projekta izstrādes brīdi nav veiktas izmaiņas horizontālajā regulējumā, kas nodrošinātu iespējas pašvaldībām veikt ieguldījumus pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmās, neievērojot nepieciešamību iegūt tiesības veikt būvdarbus citas personas īpašumā.

Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plānoto finansējumu līdz 40 milj. euro plūdu riska mazināšanas pasākumiem, kas indikatīvi paredz ietvert ieguldījumus meliorācijas sistēmu attīstībā, lai nodrošinātu investīciju savstarpēju demarkāciju un ERAF finansējuma plūsmu, veicinātu 2.1.3.1 pasākuma īstenošanai pieejamā finansējuma ieguldījumus zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risināju attīstīšanai, kā arī, lai veicinātu zaļās infrastruktūras attīstību sinerģijā ar publiski pieejamas ārtelpas zaļināšanu un labiekārtošanu, kā arī, lai veicinātu civilās aizsardzības nodrošinājuma iegādi, 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalsts netiek piešķirts esošo meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Lai veicinātu pašvaldību noturību pret lietusgāžu radītajiem applūšanas riskiem, ar noteikumu projektu 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā kā atbalstāmā darbība tiek noteikta esošas kanalizācijas kopsistēmas vai kombinētas (jauktas) kanalizācijas sistēmas vai to daļu pārbūve par šķirtsistēmu, kura paredzēta sadzīves vai komunālo notekūdeņu un lietus ūdeņu novadīšanai pa diviem nesaistītiem cauruļvadiem vai daļēju šķirtsistēmu, piemēram, ja tiek izveidots risinājums lietusūdens savākšanai caur filtrācijas kasetēm uz ūdenstilpi - lokālu lietusūdens uzkrāšanas vietu, bet sadzīves vai komunālo notekūdeņu plūsmai konkrētajā posmā tiek izveidots jauns cauruļvads (esošā cauruļvada nolietojuma dēļ) vai to plūsma saglabāta esošajā kanalizācijas cauruļvadā. Attiecībā uz šo atbalstāmo darbību, tāpat kā citām 2.1.3.1. pasākuma ietvaros atbalstāmajām infrastruktūras attīstības darbībām, tiek saglabāta prasība prioritāri izmantot zaļo infrastruktūru. Gadījumā, ja kanalizācijas kopsistēmas atdalīšanas darbos ir nepieciešams veikt arī ūdensvada pārbūvi, bet tā nav saistāma ar projekta mērķi, tad ūdensvada pārbūves izmaksas nav iekļaujamas projekta attiecināmajās izmaksās. Vienlaikus jāņem vērā, ka no publisko līdzekļu lietderīgas izmantošanas aspekta nav atbalstāma tādu kopsistēmu un kombinēto (jaukto) sistēmu pārbūve, kuru izbūve veikta pēc 2001. gada 16. marta, kad Latvijas Republika parakstīja pirmos finanšu memorandus "Latvijas valdības un Eiropas Komisijas vienošanās par Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) palīdzības piešķiršanu" ūdenssaimniecības nozares projektu finansiālam atbalstam, vai tā neatbilst 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas mērķim un projekta iesniegumā nav pamatots, kā kanalizācijas tīklu pārbūve veicinās pašvaldības  pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu riska mazināšanu.

Atbilstoši noteikumu projekta starpinstitūciju saskaņošanā saņemtajam priekšlikumam,  MK noteikumos Nr. 284 tiek iekļauta pirmās atlases kārtas vērtēšanas komisijas pieņemtā horizontālā pieeja, lai sekmētu Meliorācijas likuma pirmā panta 2. un 5. punkta prasību izpildi, nosakot, ka 2.1.3.1. pasākuma projektu ietvaros darbības plānojot meliorācijas sistēmās, kas nav reģistrētas VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, projekta ietvaros pārbūvētā vai atjaunotā meliorācijas sistēma vai tās daļa ir jāreģistrē VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” meliorācijas kadastrā pirms projekta pabeigšanas (pirms noslēguma maksājuma veikšanas).

Ņemot vērā 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas projektos plānotās darbības un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma sadali budžeta pozīcijās, lai veicinātu zaļās infrastruktūras attīstību arī publiski pieejamā ārtelpā, 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas projektos par labiekārtojuma izmaksām uzskatāmas tādas izmaksas, kas nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai, ir saistītas ar teritorijas pabeigšanu atbilstoši projekta un pasākuma mērķim, kā arī nav pretrunā ar 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā noteiktajiem vispārīgajiem nosacījumiem par darbību atbalstāmību, kā arī labiekārtojuma izmaksām kopā ar invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas pasākumiem un kaitēkļu apkarošanas pasākumiem, ar noteikumu projektu 2.1.3.1 pasākuma otrajā atlases kārtā ierobežojums palielināts līdz 20% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.  

Ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 284 tiek papildināti ar jaunu attiecināmo izmaksu pozīciju, kas piemērojama 2.1.3.1 pasākuma otrās atlases kārtas projektiem - virszemes un pazemes inženiertīklu (ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes, elektronisko sakaru un elektroapgādes tīklu, gāzes apgādes tīklu ar spiedienu līdz 1,6 MPa) pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, īstenojot projektā paredzētās darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu konstatēts, ka pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes inženiertīklu pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu. 2.1.3.1. pasākuma ietvaros meliorācijas sistēma vai tās daļa, t.sk. drena un (vai) drenu sistēma netiek iekļauta inženiertīklu jēdziena tvērumā. 

Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 284 24.5. apakšpunktu 2.1.3.1. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (t.sk. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs) var veikt ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīta civilās aizsardzības nodrošinājuma iegādi vai izveidi, ar noteikumu projektu precizēts MK noteikumu Nr. 284 29.2. apakšpunkts norādot, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja iegādātās civilās aizsardzības iekārtas un aprīkojums pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā. 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem, veicot civilās aizsardzības nodrošinājuma iegādi, tai skaitā specializētu transportlīdzekļu iegādi, piemērojams Eiropas parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. panta iii) apakšpunktā noteiktais izņēmums, kas nosaka, ka no ERAF fonda neatbalsta investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā izmantošanu, izņemot, ja investīcijas tiek veiktas transportlīdzekļos, kas izgatavoti civilās aizsardzības dienestu un ugunsdzēsības dienestu vajadzībām. Citu civilās aizsardzības nodrošinājuma iekārtu, kuru darbībā tiek izmantots fosilais kurināmais, iegāde, saskaņā ar Eiropas Komisija sniegtajām atbildēm RegioWiki platformā par ERAF un Kohēzijas fonda atbalstu investīcijām fosilo kurināmo izmantojošās iekārtās, 2.1.3.1. pasākuma ietvaros ir atbalstāma, ja ir pamatots ka šīm iekārtām nav pieejamas citas, alternatīvas tehnoloģijas. Minētais pamatojums jāsniedz projekta iesniegumā. 

Civilās aizsardzības aprīkojuma iegāde atbilstoši MK noteikumu Nr. 284 24.5. apakšpunktam, tostarp mobilā elektroenerģijas ģeneratora iegāde, ir atbalstāma, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā iegādātais aprīkojums uzlabos civilo aizsardzību pašvaldībā. Projektā iegādātais aprīkojums izmantojams tikai civilai aizsardzībai.

2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalstāmā darbība ir elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvas tīklu pārbūve. Ja elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūve vai pārbūve tiek veikta nolūkā nodrošināt teritorijas labiekārtojumu (piemēram, apgaismojumu), tad šīs darbības izmaksas uzskatāmas par labiekārtojuma izmaksām. Projektā, vērtējot izmaksu sadalījumu pa attiecināmo izmaksu pozīcijām, jāņem vērā, ka elektrotīklu un vājstrāvas tīklu pārbūve var būt saistīta ar projekta pamata darbību, kas ir jaunizveidota vai atjaunota publiskā infrastruktūra ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām, piemēram, lai nodrošinātu ūdens padevi vertikālajiem sienu stādījumiem un jumta dārziem, u.c.

Līdzīga pieeja piemērojama zaļās un zilās infrastruktūras izveides izmaksām. 2.1.3.1 pasākuma ietvaros izmaksas par augu stādījumu, zaļo zonu, mitrāju, ūdens aizturēšanas zonu, lietusdārzu izveidi vai līdzīgām MK noteikumos Nr. 284 definētajām atbalstāmām darbībām, ir attiecināmas kā tiešās attiecināmās izmaksas par būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, kas nav ar projekta iesniegumu un īstenošanu saistītās pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, ja tiek veiktas ar nolūku izveidot ilgtspējīgu zaļo un zilo infrastruktūru, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Situācijās, kurās pamatotu apsvērumu dēļ nav viennozīmīgi vērtējama projektā paredzētās darbības atbilstība MK noteikumu Nr. 284 nosacījumiem, gan projekta iesnieguma sagatavošanas procesā (projekta iesniedzējs), gan tā vērtēšanas procesā (sadarbības iestāde) 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā var piesaistīt attiecīgajā klimata pārmaiņu ietekmētajā jomā kompetentu ekspertu atzinuma sniegšanai par paredzēto darbību atbilstību pastāvošajai klimata pārmaiņu izraisītajai ietekmei pašvaldības teritorijā (piemēram, krasta erozijas kā risināmās problēmas gadījumā piesaistot ģeologu vai hidroģeologu atzinuma sniegšanai).     

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu netiek veiktas izmaiņas 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas atbalstāmajās darbībās, netiek atstāta ietekme uz  2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu īstenošanu.

Ņemot vērā, ka 2.1.3.1. pasākuma otrā projektu iesniegumu atlase indikatīvi plānota atbilstoši Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma “Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2025. gada oktobrim” 3. pielikumā pievienotajam Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda Ministru kabineta noteikumu par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu izstrādes laika grafikam, ar noteikumu projektu 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas projektu īstenošanas termiņš tiek noteikts līdz 2029. gada 31. decembrim.

2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas projektu darbību sekmīgai izpildei projekta iesniedzējs var piesaistīt sadarbības partneri.

Lai funkcijas uzlicējs (pašvaldība) varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, funkcijas uzlicējam jānosaka atlīdzības (kompensācijas) mehānisma kontroles un pārskatīšanas kārtība, ievērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Šādu kārtību iespējams noteikt, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumā iekļaujot detalizētu pārkompensācijas kontroles mehānisma aprakstu. 

2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā iespējams piesaistīt sadarbības partneri lietusūdens infrastruktūras attīstīšanai, ja tāds ir nepieciešams (piemēram, pakalpojumu pašvaldībā sniedz kapitālsabiedrība, nevis pašvaldības iestāde). Šādā gadījumā projekta iesnieguma vērtēšanas laikā tiek vērtēts, vai starp pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju noslēgts atbilstošs līgums par minēto pakalpojumu sniegšanu.

Lai nodrošinātu 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas projektu vērtēšanu, tiks izstrādāti jauni 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika, tostarp, kritēriji precizēti un vienkāršoti, ņemot vērā 2.1.3.1. pasākuma pirmajā atlases kārtā gūto pieredzi, nepieciešamību samazināt projekta iesniedzamās informācijas apjomu, un aktualizēti atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada 7. jūlija metodikai Nr. 3.1 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam.”

Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 284 Noslēguma nodaļa tika paredzēta kā risinājums, lai pielāgotos Programmā plānotajām izmaiņām, kas uz šo noteikumu projekta izstrādes brīdi ir stājušās spēkā - finansējuma pārdalei no 2. politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" uz 4. politikas mērķi "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru", tad MK noteikumu Nr. 284 10. punkts nav piemērojams.

Tā kā noteikumu projekts paredz 2.1.3.1. pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumus un MK noteikumos Nr. 284 ir jāiekļauj regulējums par 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā pieejamo finansējumu, ar noteikumu projektu Noslēguma jautājumu nodaļa no MK noteikumiem Nr. 284 tiek svītrota, vienlaikus MK noteikumu Nr. 284 10. punktā nosakot 2.1.3.1. pasākuma pirmajai atlases kārtai pieejamo ERAF finansējumu atbilstoši apstiprināto un vērtēšanai esošo projektu budžetā paredzētajai ERAF summai 33 035 993 euro apmērā un saglabājot MK noteikumu Nr. 284 esošās prasības attiecībā uz nacionālā līdzfinansējuma intensitāti 15% apjomā, 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas nacionālais līdzfinansējums tiek noteikts vismaz 5 829 882 euro, ERAF finansējumam un līdzfinansējumam 2.1.3.1. pasākuma pirmajā atlases kārtā kopā veidojot vismaz 38 865 875 euro, bet MK noteikumu Nr. 284 11. punktā nosakot otrajai atlases kārtai pieejamo ERAF finansējumu atbilstoši Programmā plānotā ERAF finansējuma - 8 407 694 euro, un 2.1.3.1 pasākuma pirmās atlases kārtas ERAF finansējuma atlikuma -  856 313 euro, summai – 9 264 007 euro, nacionālo līdzfinansējumu intensitāti nosakot vismaz 15% apmērā   - 1 634 825 euro, ERAF un nacionālajam  līdzfinansējumam kopā veidojot vismaz 10 898 832 euro. Programmas vidusposma grozījumi, ar kuriem 2.1.3.1. pasākuma otrajai atlases kārtai paredzēts piešķirt ERAF elastības finansējumu ir stājušies spēkā, noteikumu projekta virzība pirms 2026. gada 1. janvāra ļaus uzsākt 2.1.3.1. pasākumu otrās atlases kārtas projektu atlasi un līgumu slēgšanu atbilstoši  Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma “Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2025. gada oktobrim” 3. pielikumā pievienotajam Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda Ministru kabineta noteikumu par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu izstrādes laika grafikam, dodot vairāk laika projektu īstenošanai līdz 2029. gada 31. decembrim, līdz ar to tiks vecināta Programmā plānoto investīciju plūsma un Eiropas Komisijas noteiktā ikgadējā deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3 principa) izpilde.

Visas 2.1.3.1. pasākuma ietvaros (t.sk. otrajā atlases kārtā) plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” noteiktajam intervences kodam – 060 “Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: citi, piemēram, vētras un sausums (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)”.

Tā kā ERAF finansējums tiek saglabāts atbilstoši 2.1.3.1. pasākuma pirmajā atlases kārtā apstiprināto un vērtēšanā esošo projektu budžeta summai un netiek mainīti nosacījumi, kas ietekmē projektu iesniegumu vērtēšanu, ar noteikumu projektu veiktās izmaiņas neietekmēs esošo 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu atlasi vai īstenošanā esošos projektus.

Papildus ar noteikumu projektu tiek tehniski precizēts MK noteikumu Nr. 284 36.7. apakšpunkts, svītrojot atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. pantu, bet vienlaikus atstājot nemainītu nosacījumu, ka īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesamību, kas ir atbilstoši iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī aktualizēts MK noteikumu Nr. 284 9. punktā ietvertais atbildīgās iestādes nosaukums. Tehniski precizējumi veikti ar noteikumu projektu 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā saglabājot prasību finansējuma saņēmējam  ievērot visus Jaunā Eiropas Bauhaus principus. Ja projektā nav iespējams ievērot kādu no Jaunā Eiropas Bauhaus principiem, tas pieļaujams tikai gadījumā, kad projekta iesniedzējs to pamatojis projekta iesniegumā.

Noteikumu projekts paredz, ka 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās  atlases kārtas projektu iesniegumi tiek sagatavoti atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegti sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Pēc MK noteikumu Nr. 284 stāšanās spēkā 2.1.3.1 otrajai atlases kārtai tiks sagatavots atlases nolikums.

Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 284 un Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu prasības, ar noteikumu projektu tehniski precizēts MK noteikumu Nr. 284 45. punkts, nosakot, ka grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtējamas uzņēmuma  un tā saistīto personu līmenī.

Atbilstoši NBK novērtējumam ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka 2.1.3.1. pasākuma otrajā atlases kārtā vairs netiek atsevišķi izvirzīti nosacījumi par projekta ietvaros radīto elektronisko iekārtu atkritumu, azbestu saturošo atkritumu un citu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši attiecīgo jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām (kas iesniedzējam ir jāizpilda, ievērojot normatīvos aktus vides jomā), kā arī tehniski tiek precizēts MK noteikumu Nr. 284 28.10. apakšpunkts par personāla izmaksām saglabājot attiecīgajai budžeta pozīcijai noteikto sešu procentu limitu un neierobežojot projekta iesniedzēja iespējas personāla sastāva izvēlei, kā arī precizēts MK noteikumu Nr. 284 32. punkts par netiešajām attiecināmajām projekta personāla izmaksām.

Lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu un kontroli atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajam, ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 284 tiek papildināti ar 41.1 punktu nosakot, ka ja projekta īstenošanas laikā tiek veiktas darbības, kuras var veidot neto ieņēmumus, projekta iesniedzējs pirms pēdējā maksājuma pieprasījuma sagatavošanas iesniedz sadarbības iestādē aktualizētu projekta finanšu analīzi tajā norādot projekta īstenošanas laikā gūtos neto ieņēmumus un atbilstoši aprēķinātajiem neto ieņēmumiem tiek samazināts projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. 
 
Lai mazinātu administratīvo slogu un atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada 25. novembrī izteiktajam priekšlikumam  MK noteikumu Nr. 284 44. punkts tiek attiecināts tikai uz 2.1.3.1. pasākuma pirmo atlases kārtu. 
 
Tehniski tiek precizēti MK noteikumu Nr. 284 36.2. apakšpunktā lietotie HP VINPI rādītāju nosaukumi aktualizējot tos atbilstoši Labklājības ministrijas 2025. gada 1. augustā aktualizēto “Vadlīniju horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)” lietotajai HP VINPI rādītāju nosaukumu redakcijai, nemainot 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību, līdz ar to veiktās izmaiņas neatstās ietekmi uz 2.1.3.1. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanu un projektu īstenošanu.