Anotācija (ex-ante)

Sākot ar 2021.gada 1.janvāri Latvijas Republikā sākas jaunais 2021.-2027.gada ES  fondu plānošanas periods, kuru regulēs jaunas regulas un Likums.
Ir nepieciešams pēc analoģijas ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodu izstrādāt regulējumu, kas noteiks ES fondu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas minēto fondu ieviešanā 2021.—2027.gada plānošanas periodā, ievērojot Likumā noteikto deleģējumu. Attiecīgi MK noteikumu projektā iekļautās institūcijas atbilst Likumā lietotajiem terminiem un aprakstiem. 

Ievērojot Likumā, kas stājies spēkā 2022.gada 4. maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāts MK noteikumu projekts.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts pēc analoģijas ar MK noteikumos Nr.784 ietverto regulējumu, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, ņemot vērā jaunā perioda regulu prasības, kā arī ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzi ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā un kopumā visi ietvertie uzlabojumi vērsti uz to, lai ES fondu projektu iesniegšana un īstenošana būtu vēl ērtāka un atbalstošāka ES fondu finansējuma saņēmējiem. MK noteikumu projektā tiek regulēti šādi jautājumi:


1. Horizontālie principi un par to ieviešanu atbildīgās institūcijas.
Atšķirībā no MK noteikumiem Nr.784 MK noteikumu projekts paredz ne tikai Regulas Nr.2021/1060 9. pantā noteiktos horizontālos principus un par to ieviešanu atbildīgās institūcijas, bet arī institūcijas, kas atbildīgas par Regulas Nr.2021/1060 preambulā noteiktajiem principiem “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” koordināciju un par minēto principu ieviešanu atbildīgās institūcijas un to savstarpējas sadarbības pamatprincipus. MK noteikumu projekts atšķirībā no MK noteikumiem Nr.784 vairs neparedz ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanas, apstiprināšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, jo uz MK noteikumu projekta izstrādes brīdi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam jau tika apstiprināta, turklāt minētajā nodaļā noteiktās vadošās iestādes funkcijas faktiski izriet no valsts pārvaldes ietvaros horizontāli jau nostiprinātajiem sadarbības principiem plānošanas dokumentu izstrādes procesā, tādējādi minētā regulējuma iekļaušana MK noteikumu projektā vairs nav aktuāla.

Vienlaikus MK noteikumu projekta 12.punks skaidri nosaka pienākumu Eiropas Savienības fondu vadībā vai īstenošanā iesaistītajām institūcijām, konstatējot Regulas 2021/1060 9. pantā minētā “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” principa iespējamus pārkāpumus vai saņemot sūdzības par Eiropas Savienības fondu atbalstīto darbību neatbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (vienlīdzība, nediskriminācija, iekļaušana, pamattiesības) un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, ziņo sadarbības iestādei, informāciju nosūtot arī Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai. Minētā nosacījuma izpildes kārtība savukārt tiks īstenota jau esošo sadarbības formu, tai skaitā informācijas apmaiņas neatbilstoši veikto izdevumu administrēšanas ietvaros.

2. Projektu iesniegumu atlase un līguma un vienošanās slēgšana
MK noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumu atlases kārtība būs līdzīga projektu iesniegumu atlases kārtībai iepriekšējā plānošanas periodā, turpināsies vienas pieturas aģentūras principa piemērošana attiecībā uz finansējuma saņēmēju, nosakot vienu sadarbības iestādi, kura gan izvērtēs projektu iesniegumus, gan slēgs līgumus un vienošanās par projektu īstenošanu. Minētā civiltiesiska līguma un vienošanās par projekta īstenošanu divejādie veidi ir prakse, ka tiek pārņemta un turpināta jau no iepriekšējiem ES fondu plānošanas periodiem un kas detalizētāk skaidrota gan Likuma, uz kā pamata izdoti minētie MK noteikumi, anotācijā, gan ar šo likumu saistītajos citos pamatojošajos dokumentos un kas atbalstīta no visu ES fondu vadība iesaistīto institūciju puses. Divējādā līgumu veida regulējuma pamatā ir ES fondu finansējuma saņēmēja definīcija, kas noteikta Likuma 1. panta 3.punktā un kas paredz kā finansējuma saņēmēju ES fondu īstenošanas ietvaros gan tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi, atvasinātu publisku personu, citu valsts iestādi, gan privāto tiesību subjektus – tas ir fiziskas un juridiskas personas. No minētā un ņemt vērā arī horizontālo LV tiesisko regulējumu ir attīstīts un praksē sekmīgi jau vairāku gadu garumā darbojas šis tiesiskais regulējums, kas integrēts arī ES fondu administrējošajā elektroniskajā sistēmā Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) datu lauku veidā. Tas ir, gan līgumu, gan vienošanos par ES fonda projekta īstenošanu iespējams slēgt un grozījumus veikt elektroniskā veidā, tas ir, izmantojot jau minēto informācijas sistēmu KPVIS. 
Arī projektu iesniegumu atlases nolikumu (turpmāk – nolikums) izstrādās sadarbības iestāde ņemot vērā Ministru kabineta  noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktos nosacījumus.  MK noteikumu projekts nosaka minimālo informācijas apjomu, kas iekļaujam nolikumā. Tāpat kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju.
Ņemot vērā iepriekšējā perioda pieredzi projektu iesniegumu atlases kārtībā un kritēriju izstrādē un klasifikācijā veiktas dažas izmaiņas. Ir paredzēts atteikties no projektu iesniegumu veidlapas elektroniskā formāta, to integrējot KPVIS, proti, turpmāk projektu iesniegumi būs jāiesniedz KPVIS. MK noteikumu projekta pirmajā pielikumā uzskaitīti KPVIS aizpildāmie projekta iesniegumā obligāti iekļaujamie un izvēles datu lauki, t.sk. standarta forma (1.pielikums “Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana” noteikumu 1.pielikumam) . Atsevišķi tiek izdalīti arī projekta iesnieguma datu lauki, kuros pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas var veikt grozījumus.
MK noteikumu projektā vairs nav paredzēta lielo projektu iesniegumu izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtība, ņemot vērā, ka Regulā Nr.2021/1060 šādas prasības nav ietvertas un attiecīgi nav paredzēta specifiska kārtība šādu projektu apstiprināšanai.
Tāpat tiek turpināta nostiprināta prakse, ka atklātā projektu iesniegumu atlasē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projekta iesniegumu uzsāk vērtēt pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, taču ņemot vērā, ka jaunajā plānošanas periodā atsevišķiem pasākumiem tiek paredzēts, ka projekta iesniegumu vērtēšana var tik uzsākta uzreiz pēc tā saņemšanas un lēmumi par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu tiek pieņemti projektu iesniegumu iesniegšanas secībā, MK noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtību kā tāda paša līmeņa tiesību aktā kā šie MK noteikumi var paredzēt izņēmumu šai kārtībai.  Piemēram, 1.2.1.3. pasākumam "Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos" paredzēts īstenot šādu praksi, ņemot vērā gūto pieredzi 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda 3.1.1.3. pasākumā "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos”. Uzņēmumi lēmumu bieži vien veic īsā laika posmā, tāpat obligāciju emisija un līguma parakstīšanas līdz finansējuma saņemšanas vidēji aizņem 3-4 mēnešus, attiecīgi, ja ir jāgaida Sadarbības iestādes rīkotās kārtas un vēl jāgaida rezultāti, tad uzņēmums izvēlas emitēt obligācijas bez atbalsta vai citus finansējuma veidus. Ņemot vērā, ka tas paredz specifiskāku regulējumu attiecībā uz atklātas projektu iesniegumu atlases projektu iesniegumu vērtēšanu, attiecīgi par minēto regulējumu būs skaidri un izsekojami noteikts regulējums SAM MK noteikumu ietvaros, kā arī papildus fiksēts kā risinājums attiecīgajā projektu iesniegumu atlases nolikumā. Minētais risinājums tiks skaidrots arī papildus ar informatīvām kampaņām no iesaistīto iestāšu puses.
Vēršam uzmanību, ka šie MK noteikumi nosaka horizontālo regulējumu un kopējos prakses noteikumus, taču īpaši pamatotos izņēmuma gadījumos MK var noteikt specifiskas un konkrētajam SAM piemērotas īstenošanas prasības, tas ir, labvēlīgākas potenciālajiem finansējuma saņēmējiem.

3.Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjoms un kārtība
Atšķirībā no 2014.-2020.plānošanas perioda un ņemot vērā radušos praksi, MK noteikumu projektā paredzēts detalizēts projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas un izstrādes sadalījums un apjoms.
Ņemot vērā Likuma 10.panta otrās daļas 9.punktā vadošajai iestādei noteikto pienākumu, tā nodrošina projektu iesniegumu atlases metodikas izstrādi, tajā ietverot aprakstu par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju veidiem, izstrādi un vērtēšanas principiem, vienoto projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju sarakstu, kuri jāiekļauj visos kritēriju komplektos, kā arī kārtību par projektu iesniegumu atlases norises principiem. Vadošās iestādes izstrādātie vienotie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji piemērojami visiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un piemērošanas skaidrojumi saglabājami atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajā atlases metodikā noteiktajiem nosacījumiem, kas nodrošinās skaidru, izsekojamu un vienotu praksi šo kritēriju piemērošanā.
Jebkuras izmaiņas, papildinājumi un pieejas maiņa vienoto kritēriju skaidrojumu ietvaros ir iespējama UK procedūras ietvaros.
Savukārt atbildīgā iestāde izstrādās  specifiskos atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumus, kā arī papildinās vienoto kritēriju piemērošanas skaidrojumus, kuriem nav noteikti vienotie piemērošanas skaidrojumi, ja nepieciešams, ņemot vērā attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa specifiku. Kritēriju piemērošanas skaidrojumu izstrādes laikā dokumentu kvalitātes nodrošināšanai atbildīgā iestāde var lūgt konsultācijas sadarbības iestādei par kritēriju piemērošanas praktiskajiem aspektiem, nodrošinot savstarpēju iestāžu sadarbību specifisko atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumu izstrādē.  Šajā procesā abu iestāžu sadarbība notiek atbilstoši starpresoru vienošanās noteiktajam.
Gadījumos, kad specifiskie atbilstības un kvalitātes kritēriji skar tikai nozares ministrijas jautājumus, var nebūt nepieciešamība šo kritēriju izstrādē iesaistīt sadarbības iestādi. Sadarbības iestādei būs iespēja sniegt viedokli Uzraudzības komitejas, t.sk. apakškomiteju dokumentu aprites ietvaros.
Kārtība, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību izslēgšanas noteikumiem.
Tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā  MK noteikumu projekts paredz, ka atbilstoši Likuma 22.pantam  sadarbības iestāde noraida projekta iesniegumu, ja uz projekta iesniedzēju, kurš ir fiziska persona vai juridiska persona, ir attiecināms jebkurš no Likuma 22.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumu gadījumiem. Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, kā sadarbības iestāde iegūst informāciju no Sodu reģistra un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, izmantojot valsts informācijas sistēmas savienotāju, nosakot arī, kā Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā savietojamo sistēmu pārzinis vai turētājs sadarbojas ar sadarbības iestādi. Vienlaikus tāpat kā iepriekšējā periodā arī šajos MK noteikumos atrunātas sadarbības iestādes tiesības vērsties pie iestādēm ar rakstiskiem pieprasījumiem izsniegt informāciju par atbilstību izslēgšanas noteikumiem, kas atšķirībā no iepriekšējā perioda intensitātes un apjoma ziņā varētu būt biežāki un apjomīgāki ņemot vērā plānošanas periodā iezīmētos investīciju virzienus.


4. Līguma vai vienošanās saturs un to grozījumu izdarīšanas kārtība
ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā tiek saglabāta iepriekšējā kārtība, kad ar finansējuma saņēmējiem, kuri ir privātpersonas, tiks slēgti civiltiesiski līgumi par projekta īstenošanu, bet ar publiskām personām – vienošanās.
Papildus MK noteikumu projekts paredz normu, kas nosaka, ka pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas finansējuma saņēmējs vai sadarbības iestāde var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, pēc būtības nemainot projekta iesniegumu. Precizējumus izdara, nepārsniedzot MK noteikumu projekta  18. un 19. punktā noteikto termiņu.  Minētās normas mērķis ir novērst projektā neprecizitātes, nepilnības un pretrunas, piem., ar juridiskās adreses, aktuālās kontaktinformācijas un citas tehniska rakstura informācijas precizēšanu, vienlaikus nemainot apstiprinātā projekta būtību.
MK noteikumu projekts paredz, ka līguma vai vienošanās neatņemamas sastāvdaļas ir projekta iesniegums un līguma vai vienošanās vispārīgie noteikumi, kā arī tiek noteikts minimāls informācijas apjoms, ko sadarbības iestāde iekļauj līguma vai vienošanās vispārīgajos noteikumos un individuālās daļas saturā.
Ja pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas tajā ir nepieciešami grozījumi, sadarbības iestāde vai finansējuma saņēmējs KPVIS ierosina līguma vai vienošanās grozījumus, izņemot gadījumus, kad grozījumi tiek veikti ar sadarbības iestādes vienpusēju paziņojumu.


Ņemot vērā iepriekšēja perioda praksi, kā arī sadarbības iestādes kapacitāti un vienas pieturas aģentūras principu, MK noteikumu projekts paredz noteikt elastīgāku grozījumu veikšanas kārtību ES fonda projektā pēc līguma noslēgšanas attiecībā uz projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu, atsakoties no finanšu disciplīnu  prakses, kas bija stingri nostiprināta MK regulējuma līmenī ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Vienlaikus jāatzīmē, ka sadarbības iestādes pienākums ir un praksē arī tas tiks nodrošināts, tas ir izvērtēt  katru gadījumu individuāli, izvērtējot iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai, veicot atbilstošus līguma grozījumus vai noraidot grozījumu izdarīšanu. Ja sadarbības iestāde nepiekrīt finansējuma saņēmēja priekšlikumiem par projekta grozījumiem, tā informē finansējuma saņēmēju, norādot atteikuma pamatojumu, vai informāciju par nepieciešamajiem precizējumiem grozījumu pieprasījumā un tā atkārtotas iesniegšanas kārtību. Tas nozīmē to, ka faktiski ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros gūtā praktiskā pieredze finanšu disciplīnas piemērošanas ietvaros tiks izmantota par pamatu sadarbības iestādei vērtējot projekta īstenošanas nosacījumu iespējamās izmaiņas, kuras tiks rūpīgi un izvērsti analizēta pirms grozījumu veikšanas atbalstīšanas un pozitīvas atbildes sniegšanas. Tāpat noteikumi paredz  starpresoru sadarbības ietvaros starpresoru vienošanās noteiktajā kārtībā grozījumu priekšlikums saskaņot arī ar atbildīgajām iestādēm, lai gūtu visaptverošu un pamatotu informāciju, ka ierosinātās projekta īstenošanas izmaiņas neradīs būtiskus riskus sākotnējo mērķu sasniegšanas nosacījumu veiksmīgai realizācijai un specifisko atbalsta mērķu rādītāju sasniegšanai kopumā.

MK noteikumu projekts paredz gadījumus, kad sadarbības iestāde veic atbilstošas izmaiņas KPVIS, par to vienpusēji paziņojot finansējuma saņēmējam. Minētie vienpusēji līguma vai vienošanās grozījumi veicami šādos gadījumos: par projekta attiecināmā finansējuma gala summu pēc informācijas par projekta izdevumiem un īstenošanas progresu, t.sk. rādītāju sasniegšanu un  projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izskatīšanas; samazinot projekta attiecināmo izdevumu summu par neatbilstoši veikto izdevumu summu pēc lēmuma par neatbilstības konstatēšanu apstrīdēšanas termiņa beigām, kā arī par izmaiņām līguma vai vienošanās vispārīgajos noteikumos.

Kā arī MK noteikumu projekts paredz gadījumos, kad sadarbības iestāde var vienpusēji atkāpties no līguma vai vienošanās. Minētās tiesības sadarbības iestāde var izmantot, ja finansējuma saņēmējs nepilda līguma vai vienošanās nosacījumus, tai skaitā projekts netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākumu  uzraudzības rādītāju sasniegšanu, kā arī citos līgumā vai vienošanās noteiktajos gadījumos.


5. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību  nodrošināšanas kārtība
Lai mazinātu normatīvismu, atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda MK noteikumu projektā ietverta kārtība kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmējs, publisko informāciju par projektiem un nodrošina ES fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu (turpmāk – publicitātes kārtība). Publicitātes kārtībā tiek noteikts regulējums, līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda Ministru kabineta 2015.gada 17.februāra noteikumos Nr.87 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020.gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana” ar uzlabojumiem un atšķirībām,  kas galvenokārt balstīti uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzes bāzes un ņemot vērā Regulā Nr.2021/1060 noteiktos nosacījumus.
Atšķirībā no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā ES fondu tīmekļa vietni - www.esfondi.lv administrēs visas ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas, kas nozīmē, ka katra no tām minētajā tīmekļa vietnē publicējamo informāciju ievietos pati, tādējādi publicitātes kārtība nosaka, ka ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas publicējamo informāciju ievieto iepriekšminētajā tīmekļa vietnē. Tāpat arī ES fondu obligāti noteiktais vizuālais elementu ansamblis un nacionālās identifikācijas zīme vairs netiks noteikta kā noteikumu pielikums. Minētās prasības, kas  izriet no Regulas Nr.2021/1060 IX pielikuma tiks noteiktas Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās (turpmāk – publicitātes vadlīnijas), kas šajā plānošanas periodā būs daudz  detalizētākas, vienlaikus paredzot arī publicējamo informāciju ES fondu vadībā iesaistītajā institūcijām. Publicitātes kārtība nosaka, ka ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmējiem ir jāievēro publicitātes vadlīnijās noteiktās prasības.
Vienlaikus jāiezīmē, kas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde pildīs regulas Nr. 2021/1060 48. pantā noteikto komunikācijas atbildīgā koordinatora funkcijas, ko nosaka arī Likums. Tādejādi publicitātes vadlīnijas paredzēs nosacījumus attiecībā uz ES fondiem un citām programmām, ko regulē regulas Nr. 2021/1060 nosacījumi, tostarp programmām, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).


6. Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana
Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā MK noteikumu projekts paredz, ja normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ir noteikts, ka potenciālo neto ienākumu no projekta aprēķina ar projekta diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metodi projekta iesniedzējs to veic, aizpildot šo noteikumu 4. pielikumu "Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana", tas ir, atspoguļojot aprēķinu rezultātu. Bez tam MK noteikumu projekts, tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā paredz, ka projekta izmaksu ieguvumu analīzes veikšanai  ieļauj informāciju, kur projekta iesniedzējam, sākot ar projektu iesniegumu atlases kārtas izsludināšanas dienu, ir pieejami  aktuālie makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes atbilstoši normatīvajiem aktiem publiskās un privātās partnerības jomā, lai projektu iesniedzēji tos izmantotu projektu iesniegumu sagatavošanā un projektu iesniegumus  vienas atlases kārtas ietvaros varētu salīdzināt.

Ja specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma īstenošanu regulējošie MK noteikumi paredz, ka projektā ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, Sadarbības iestāde nodrošina finansējuma saņēmējam metodoloģisku atbalstu, kā arī nodrošina izmaksu un ieguvumu analīzes veidnes izstrādi un pielāgošanu attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa vajadzībām, veicot to sadarbībā ar atbildīgo iestādi.

Papildus MK noteikumu projekts papildināts ar MK sēdes protokollēmuma punktu, kas paredz šādu funkciju -  lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus, atbildīgā iestāde, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, paredz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro. Atbildīgā iestāde minēto risinājumu var nepiemērot, ja to objektīvi un izvērsti pamato Ministru kabineta noteikumu par SAM īstenošanu anotācijā.

Minētais risinājums izdiskutēts nozaru ministru sanāksmē par iespējamajiem ES fondu apguves uzlabojumiem un ieplānots ar mērķi, lai uzlabotu ES fondu projektu kvalitāti un nodrošinātu labākos ES fondu projektu īstenošanas risinājumus, balstoties tai skaitā uz kaimiņvalstu, tas ir, Lietuvas praksi.