Anotācija (ex-ante)

Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/971, kas paredz, ka, lai identificētu augu šķirni, papildus var izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk - BMP), ja rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Izmantojot BMP ir iespējams auga šķirni identificēt, balstoties uz laboratorijas analīzēm, nevis tikai uz vizuāliem augu fenotipa novērojumiem uz lauka.

BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni atbilstoši šķirnes aprakstā norādītajai informācijai. Šķirnes aprakstā būs noteikts tieši kādu attiecīgo BMP paņēmienu varēs pielietot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunām BMP un oficiālajiem sugu šķirņu aprakstiem jaunām šķirnēm.

Latvijā šobrīd nav iespējams veikt BMP šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šo paņēmienu ir jāiekļauj noteikumos, jo nepieciešams nodrošināt iespēju nākotnē veikt šķirņu identifikāciju ar BMP, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot BMP.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar ko, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot par papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudēs. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.

Noteikumi tiek papildināti ar  55.¹ un  164.¹ punktu, kas nosaka, ka Valsts augu aizsardzības  dienests (turpmāk – dienests) var izmantot BMP, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.

Lai nodrošinātu BMP izmantošanu, dienestam ir nepieciešams apmācīt darbiniekus testu veikšanai, paraugu noņemšanai, kā arī iegādāties tehniskos līdzekļus - iekārtas (uz DNS metodi balstītā analīzes - Reālā laika PĶR (PCR) ierīce, uz proteīnu metodēm balstītas analīzes - Horizontāla elektroforēzes iekārta un Vertikālā elektroforēzes iekārta) un reaģentus. Tā kā Direktīva 2021/971 paredz, ka BMP varēs izmantot ne tikai lopbarības augu, bet arī labību, biešu, eļļas augu un šķiedraugu un dārzeņu šķirņu identificēšanā, tad aprēķini, kas saistīti ar tehnisko līdzekļu iegādi un uzturēšanu veikti tiesību akta projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"".

Noteikumos ir noteikts, ka persona, kas nodarbojas ar sēklu tirgošanu, kārto sēklu uzskaites žurnālu. Ja sēkla tiek pārdota, sēklu uzskaites žurnālā norāda informāciju par pircēju (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu). Tā kā tirdzniecības vietās nav iespējams nodrošināt, ka par katru nelielo saiņojumu tirgotājs varēs iegūt informāciju no fiziskas vai juridiskas personas, ir nepieciešams precizēt noteikumus.

Noteikumu projektā tiek grozīts 146.punks, kurā tiek noteikta atkāpe nelielo iesaiņojumu tirdzniecībā un informācijas iegūšanā no fiziskas vai juridiskas personas, ja personas no tirgotāja iegādājas lopbarības augu sēklas nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos (A tipa - neto svars līdz 2,5 kilogramiem, un B tipa - neto svars līdz 10 kilogramiem). Šī apjoma sēklu materiāla pircēja datus nebūs jānorāda tirgotājam sēklu uzskaites žurnālā.

Šobrīd ir noteikts, ka dienests katru gadu līdz 1. martam par pākšaugiem un 20. aprīlim par pārējām lopbarības augu sugām apkopo iesniegumus, kuros norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka nekā noteikta minimālā sēklu dīgtspēja un par to informē Nacionālo augu šķirņu padomi. Ar iepriekšējiem grozījumiem noteikumos tika īpaši izdalīti pākšaugi, par kuriem ir jāziņo ātrāk, bet tā kā dažām lopbarības augu sugām (smilts vīķi, ungāru vīķi) ir ziemāju forma, tad ir jānosaka datums līdz kuram dienests apkopo un ziņo informāciju Nacionālajai augu šķirņu padomei par lopbarības augu ziemāju formām.

Noteikumu 74.pants tiek papildināts ar to, ka par lopbarības augu sugu ziemāju formām dienestam informācija jāapkopo un jāziņo Nacionālajai augu šķirņu padomei ik gadu līdz 15.augustam.