1.1. Pamatojums
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.8.pasākuma “Robežšķērsošanas punktu attīstība” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizēšanai.
1.2. Mērķis
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiks īstenota "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.8. pasākuma “Robežšķērsošanas punktu attīstība” īstenošana.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Ar Saeimas 2020.gada 2.jūlija paziņojumu “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027)” Saeima ir apstiprinājusi Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (turpmāk - (NAP2027)). NAP2027 iekļauts rīcības virziena uzdevums [440] “Sabiedrības drošības un tiesībaizsardzības iestāžu reaģēšanas spēju stiprināšana, nodrošinot centrālās valsts pārvaldes un pašvaldību koordinētu rīcību apdraudējumu gadījumos, uzturot tiesībaizsardzības, drošības un robežkontroles dienestu infrastruktūru un kapacitāti (fiziskā sagatavotība, noziedzības apkarošana, kopējas apmācības un mūsdienu sabiedrības vajadzībām atbilstoša personāla kompetenču pilnveide, moderno tehnoloģiju izmantošana, civilmilitārā sadarbība un sadarbība visaptverošās valsts aizsardzībai)”, kurā pasākuma Nr.19 “Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras attīstība drošai Latvijas nākotnei” ietvaros paredzēta robežšķērsošanas vietu (turpmāk – RŠV) modernizācija kontroles dienestu funkcijas stiprināšanai.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 22.panta ceturto daļu RŠV tiek veiktas šādas pārbaudes:
- robežpārbaude, ko veic Valsts robežsardzes amatpersonas;
- muitas kontrole, ko veic VID Muitas pārvaldes amatpersonas;
- kontrole, ko veic Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas;
- radiometriskā kontrole, ko veic normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas.
RŠV uz Latvijas un Eiropas Savienības ārējās robežas (Terehova, Grebņeva un Pāternieki) nepieciešams veikt virkni modernizācijas darbu, lai tās atbilstu mūsdienu drošības prasībām, un dienestu veiktās kontroles būtu efektīvas.
Valsts robežu šķērsojošās personas, transportlīdzekļi un kravu plūsma tiek pakļautas kontrolei, identificējot riska ceļotājus, viltotus vai zagtus dokumentus, zagtus transportlīdzekļus un riska kravas, vienlaikus neliekot šķēršļus likumīgai personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai. Prioritārais mērķis: novērst nelegālo imigrāciju, narkotiku, ieroču un nelegālo preču iekļūšanu, kā arī bīstamu augu un dzīvnieku slimību invāziju Latvijas Republikas un Eiropas Savienības teritorijā. Nodrošināt iekšējo drošību, apkarot pārrobežu noziedzību, aizsargāt ekonomisko robežu un veicināt starptautisko tirdzniecību.
Politiskā nestabilitāte Eiropas Savienības kaimiņvalstīs rada virkni apdraudējumu Latvijai, it īpaši robežu drošības, nelikumīgas migrācijas, hibrīdo uzbrukumu un organizētās noziedzības jomās. Ģeopolitiskās situācijas ietekmē uz ārējās sauszemes robežas strādājošajiem dienestiem papildu izaicinājumi nelegālās migrācijas novēršanā un ES sankciju nosacījumu ievērošanas jomā. RŠV infrastruktūras un materiāltehniskais nodrošinājums būtiski ietekmē iesaistīto dienestu funkciju kvalitatīvu un operatīvu izpildi. Lai izpildītu mērķus, kas noteikti uz valsts robežas strādājošiem dienestiem un lai mazinātu noziedzības attīstību, būtiski ir stiprināt Eiropas Savienības ārējo robežu, nodrošinot RŠV Eiropas Savienības standartiem atbilstošu infrastruktūru un darba apstākļus kontrolējošiem dienestiem.
Kontrolējošo dienestu vajadzībām izbūvētās ēkas un infrastruktūra ir novecojušas, nolietojušās un neatbilst mūsdienu drošas darba vides prasībām. Būtiska loma ir atjaunojamo energoresursu izmantošanā RŠV darbības nodrošināšanai un ekoloģiskās pēdas nospieduma mazināšanai. Iepriekšējos modernizācijas posmos ir veikti uzlabojumi atsevišķās jomās.
RŠV Grebņeva, Pāternieki un Terehova nepieciešams pilnveidot un paplašināt automašīnu stāvlaukumus, iebūvējot piespiedu apstāšanas sistēmas, veikt administratīvo ēku un dienestu kontroles ēku pārbūvi, ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un drošības režīma prasību un kontrolējamo dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu, telpas pielāgojot šī brīža vajadzībām, izbūvēt jaunus kontroles caurlaides paviljonus, iebraucot un izbraucot no RŠV, nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi, izbūvēt perimetra apsardzes signalizāciju, kas atbilst mūsdienu prasībām, uzlabot sakaru un videonovērošanas infrastruktūru, veikt ass autosvaru modernizāciju.
TEN-T tīklā esošo autoceļu RŠV infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas) attīstība, stiprinot kontroles efektivitāti, paaugstinot drošības līmeni un dienestu spēju kontrolēt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto ES sankciju piemērošanu, veicinot pareizu ES tradicionālo pašu resursu iekasēšanu, kā arī novēršot vājās vietas TEN-T tīkla infrastruktūras izmantošanā (samazinot laiku, kas transportlīdzekļiem jāpavada uz ceļa vai RŠV, lai pabeigtu robežkontroles, muitas, veterinārās un fitosanitārās procedūras un izbrauktu vai iebrauktu ES).
Lai nodrošinātu RŠV pilnvērtīgu darbību uz Eiropas Savienības ārējās robežas, īpaša uzmanība jāpievērš RŠV infrastruktūras tālākai attīstībai un kontroles iekārtu modernizācijai, attiecīgu finanšu līdzekļu plānošanai, kas ļautu izmantot jaunākās kontroles tehnoloģijas un iekārtas.
Projekta realizācijas gaitā plānots īstenot šādus pasākumus:
Pāternieku robežšķērsošanas vieta, Piedrujas pagasts, Krāslavas novads
| Nr.p.k. | Veicamie darbi |
| 1. | Garantētās energoapgādes nodrošināšana |
| 2. | Administratīvās ēkas rekonstrukcija (darba aizsardzības, ugunsdrošības un drošības režīma prasību ieviešana), vienotas servertelpas izbūve (IKT infrastruktūras drošība) |
| 3. | PVD kontroles ēkas pielāgošana drošai darba videi |
| 4. | Kontroles - caurlaides paviljonu pārbūve atbilstoši darba aizsardzības un drošības prasībām |
| 5. | Muitas padziļinātās kontroles ēkas pārbūve (darba aizsardzības, ugunsdrošības un drošības režīma prasību ieviešana) |
| 6. | Dzīvnieku kontroles ēkas pielāgošana inspektoru darba drošības un dzīvnieku labturības prasībām |
| 7. | "Ežu", bollardu uzstādīšana (satiksmes drošība) |
| 8. | Ass autosvaru nomaiņa (novecojušas tehnoloģijas nomaiņa, precīzāku datu iegūšanai muitas kontroles procesa nodrošināšanai, uzlabota energoefektivitāte) |
| 9. | Videonovērošanas un sakaru sistēmas modernizācija |
| 10. | Jauna aizturēto transporta līdzekļu stāvlaukuma (10 kravas a/m, 20 vieglās a/m) izbūve ar apgaismojumu un nožogojumu |
Terehovas robežšķērsošanas vieta, Zaļesjes pagasts, Ludzas novads
| Nr.p.k. | Veicamie darbi |
| 1. | Zibens un pārsprieguma aizsargierīču rekonstrukcija |
| 2. | Autobusu pasažieru bagāžas termināļa izbūve |
| 3. | Administratīvās ēkas rekonstrukcija (darba aizsardzības, ugunsdrošības un drošības režīma prasību ieviešana), vienotas servertelpas izbūve (IKT infrastruktūras drošība) |
| 4. | Kontroles-caurlaides paviljonu pārbūve atbilstoši darba aizsardzības un drošības prasībām |
| 5. | PVD kontroles ēkas pielāgošana drošai darba videi |
| 6. | Dzīvnieku kontroles ēkas pielāgošana inspektoru darba drošības un dzīvnieku labturības prasībām |
| 7. | Ass autosvaru nomaiņa (novecojušas tehnoloģijas nomaiņa, precīzāku datu iegūšanai muitas kontoles procesa nodrošināšanai, uzlabota energoefektivitāte) |
Grebņevas robežšķērošanas vieta, Malnavas pagsts, Ludzas novads
| Nr.p.k. | Veicamie darbi |
| 1. | Perimetra apsardzes žoga un signalizācijas nomaiņa |
| 2. | Garantētās energoapgādes uzlabošana |
| 3. | Autobusu pasažieru termināļa izbūve |
| 4. | Administratīvās ēkas rekonstrukcija (darba aizsardzības, ugunsdrošības un drošības režīma prasību ieviešana), vienotas servertelpas izbūve (IKT infrastruktūras drošība) |
| 5. | Kontroles-caurlaides paviljonu pārbūve atbilstoši darba aizsardzības un drošības prasībām |
| 6. | PVD kontroles ēkas pielāgošana drošai darba videi |
| 7. | Ass autosvaru nomaiņa (novecojušas tehnoloģijas nomaiņa, precīzāku datu iegūšanai muitas kontoles procesa nodrošināšanai, uzlabota energoefektivitāte) |
Pasākumā sasniegto rezultātu ilgtspēja tiks nodrošināta esošo nomas attiecību ar dienestiem ietvaros, pārskatot to saistībā ar papildus apjoma izbūvi un jauno iekārtu apkopi un šim nolūkam izvērtējot kontroles dienestu valsts budžetā plānotos līdzekļus. Jauno iekārtu turpmāko uzturēšanai un apkopei nepieciešamo finansējumu pieprasa atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra Nr.15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. punktā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši starp Finanšu ministriju un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgtajam Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumam (ar 2021.gada 27.decembra, 2022.gada 20.decembra un 2023.gada 27.decembra grozījumiem) Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu veic VNĪ.
Projekta personāla izmaksas, kuras projektā plāno, ir skaidri nodalāmas no citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.
Projekta tiek plānotas arī netiešās izmaksas, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Netiešās izmaksas ietvers, piemēram, atbalsta struktūrvienību personāla, biroja, transporta, sakaru, sakaru līdzekļu iegādes, portatīvo datoru iegādes izmaksas.
3.1.1.8. pasākuma ietvaros nav iespējams nodrošināt vienotu pieeju personāla izmaksu piemērošanā dažāda apjoma būvniecības projektiem ar atšķirīgu gatavības pakāpi un plānoto īstenošanas laika periodu, kur projektu īstenošanai nepieciešama dažāda apjoma resursu iesaiste.
Tāpat 3.1.1.8. pasākuma ietvaros nav plānots piemērot citas vienkāršotās izmaksas. Ņemot vērā, ka katra RŠV infrastruktūras modernizācijā nepieciešams izstrādāt individuālu individuālu ēku dizainu un plānojumu, vienkāršoto izmaksu piemērošana 3.1.1.8. pasākuma ietvaros netiek piemērota. Tāpat 3.1.1.8. pasākuma ietvaros tika izskatīta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu likmes attiecībā uz personāla izmaksām un ņemot vērā, ka projektiem būs atšķirīgi finansējuma apmēri un projekta īstenošanas ilgumi, 3.1.1.8. pasākuma ietvaros nav paredzēts piemērot vienkāršoto izmaksu aprēķinu attiecībā uz personāla izmaksām.
Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumi Nr. 239 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” nosaka, ka būvniecības koptāmē ietver pasūtītāja finanšu rezervi neparedzētiem darbiem un izdevumiem – būvdarbu izpildes laikā atklātu nepieciešami veicamo darbu un sadārdzinājuma finansēšanai, Projekts nosaka, ka neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu piecu procentu apmērs noteikts, ņemot vērā būvniecības praksi.
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumu un normatīvo aktu par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 100 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.
Ņemot vērā, ka VNĪ projekta īstenošanai piešķirtais finansējums tiks izmantots deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai nevis VNĪ savām vajadzībām, projektu īstenošanai nepieciešams 100% avanss no projektam piešķirtā KF finansējuma un valsts budžeta kopsummas. Saņemot avansu mazākā apmērā nekā 100%, VNĪ nepieciešamo finansējumu būtu jānodrošina no saviem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka VNĪ iesniegs projektu iesniegumus un projektu īstenošanu nodrošinās par lielu daļu no valsts ēkām arī citu Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda atbildīgo iestāžu specifisko atbalstu mērķos, nesaņemot 100% apmērā avansa maksājumu, VNĪ no savas puses jānodrošina liela apjoma finansējums.
Alternatīvi varianti tika izvērtēti, izstrādājot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un tās politikas mērķus un specifiskos atbalsta mērķus.
Noteikumu projekts paredz veikt tikai tādas darbības un sagatavot tādus iesniedzamos dokumentus, ko jau nosaka spēkā esošie normatīvie akti. 3.1.1.8.pasākumā plānoto darbību izmaksu samērīgums pret ieguvumiem tiks izvērtēts, veicot būvobjektu projektēšanu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Ieguldījumi RŠV attīstībā tiek veikti, izmantojot arī citas finanšu palīdzības iespējas. Piemēram, RŠV “Terehova” infrastruktūras pilnveidošanai iepriekšējos posmos izmantoti Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Starptautiskās policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”. RŠV “Grebņeva” infrastruktūras pilnveidošanai izmantoti Iekšējās drošības fonda 2014.–2020.gada programmas līdzekļi.
Projekts "Elektroniskās rindas ieviešana" Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" ietvaros, ko virza LVRTC (SM).
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Ņemot vērā, ka plānoti specifiski ieguldījumi RŠV, lai nodrošinātu MK 2010.gada 27.jūlija noteikumu Nr.704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm” un MK 2010.gada 27.jūlija noteikumu Nr.697 “Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi” noteikto uzdevumu izpildei, tādēļ biedrību un nodibinājumu iesaiste šo noteikumu izstrādē nav aktuāla.
Atbalsts pasākuma ietvaros nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Atbilstoši starp Finanšu ministriju un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgtajam Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumam (ar 2021.gada 27.decembra, 2022.gada 20.decembra un 2023.gada 27.decembra grozījumiem) Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu veic VNĪ.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
3.1.1.8.pasākumā plānoto projektu darbības un finansējums ir plānots saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai pēc projektēšanas pabeigšanas un būvdarbu līgumu noslēgšanas.
Indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem:
2024.gads: kopējais finansējums ir 7 116 584 euro, no tā KF finansējums – 6 049 096 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 067 488 euro;
2025.gads: kopējais finansējums ir 17 248 299 euro, no tā KF finansējums – 14 661 054 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 587 245 euro.
2026.gads: kopējais finansējums ir 11 362 606 euro, no tā KF finansējums – 9 658 215 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 704 391 euro.
Finanšu ministrija Projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīs no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
3.1.1.8. pasākuma ietvaros KF finansējums plānots atbilstoši diviem intervences kodiem: 91 “Rekonstruētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls”, kas ietver pamattīklā esošos RŠV, t.i., Terehovu un Pāterniekus, novirzot tiem 28 394 796 euro, un 92 “Rekonstruētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls”, kas ietver visaptverošajā tīklā esošo RŠV Grebņevu, novirzot tam 7 674 269 euro.
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Finanšu ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Valsts robežsardze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
7.5. Cita informācija
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Projekta ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, piemēram:
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk., tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
-projekta ietvaros objektā izvēlētais apgaismojuma risinājums veicinās vienmērīgu mobilitāti un pieejamību attiecībā uz visiem lietotājiem;
-projekta ietvaros tiek paredzētas specifiskas darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību, piemēram, personai ar vecuma izraisītām veselības problēmām, kuru dēļ personai ir grūti pārvietoties pa kāpnēm, pārvietošanās ir iespējama, izvairoties no nepieciešamības izmantot kāpnes.
Pasākuma ietvaros plānoti pasākumi, kas netieši veicinās dzimumu līdztiesību, piemēram:
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi, nepieļaujot stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju. Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir jāveic saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām, tostarp nodrošinot, ka informācijas saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru - paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.
Publiskie iepirkumi, kur tas ir attiecināms un atbilst ieguldījumu saturam, tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
Atbilstoši "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumam, projekts neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo projekta ietvaros modernizētā RŠV infrastruktūra neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē. Kā arī projekta īstenošanai nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo, būvdarbi tiks veikti jau esošajās RŠV teritorijās, attiecīgi nepārbūvējot RŠV pieguļošās teritorijas, kas radītu tiešu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.