Anotācija

Spēkā esošā prasība dienestam veikt dzīvnieku novietņu pārbaudi ne retāk kā reizi gadā paredz atšķirīgu pieeju pārbaudēm dzīvnieku novietnēs attiecībā uz noteiktu svaigpiena ražotāju grupu, kuri tieši piegādā svaigpienu galapatērētājiem vai mazumtirdzniecības vietām. Šāda pieeja nav vienlīdzīga attiecībā uz visiem lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem un primārās ražošanas operatoriem, kā arī rada papildu administratīvo slogu gan dienestam, gan minētajiem svaigpiena ražotājiem.
Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), 9. pantu kompetentās iestādes regulāri, pamatoti un pietiekami bieži veic visu operatoru oficiālās kontroles, ņemot vērā identificētos riska faktorus, kas saistīti ar tādu produktu un procesu izmantošanu, kuri var ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību vai to labturību. Oficiālās kontroles notiek bez iepriekšēja paziņojuma, ar izņēmuma gadījumiem un, cik vien iespējams, tā, lai operatoriem saglabātos minimāls administratīvais slogs un darbības traucējumi, bet bez negatīvas ietekmes uz minēto kontroļu efektivitāti.

Nepieciešams svītrot noteikumu Nr. 73 19. punktu. Turpmāk dzīvnieku novietņu pārbaudes tiks plānotas, pamatojoties uz riska analīzi, tāpat kā citās dzīvnieku turēšanas vietās. Tas ļaus nodrošināt vienotus pārbaužu principus visiem lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem un primārās ražošanas operatoriem, vienlaikus novēršot papildu prasības konkrētai svaigpiena ražotāju grupai. Riska analīzē var identificēt tās novietnes, kurās, iespējams, netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp saistībā ar dzīvnieku veselības, higiēnas un svaigpiena kvalitātes nodrošināšanu, tāpēc šajās novietnēs var būt pastiprinātas kontroles.
Šāda pieeja samazinātu administratīvo un finanšu slogu svaigpiena ražotājiem, kuri ievēro spēkā esošās prasības, jo tiem piederošajās dzīvnieku novietnēs dienesta pārbaudes nenotiks obligāti katru gadu un tas ietaupīs gan laika, gan finanšu resursus. Kopējais ietaupījums svaigpiena ražotājiem, ko sniedz atteikšanās no obligātās ikgadējās pārbaudes, tiek aprēķināts 2089,80 euro gadā – no tiem 1178,20 euro attiecas uz juridiskajām un 911,60 euro uz fiziskajām personām (kopā 243 svaigpiena ražotāji). Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka katras pārbaudes veikšanai, svaigpiena ražotājam jāpatērē aptuveni divas stundas, bet ražotāja vienas stundas izmaksas ir 4,30 euro, kas atbilst valstī noteiktajai minimālajai stundas likmei, saskaņā ar Labklājības ministrijas ziņojumu par minimālo algu no 2025. gada 1. janvāra (740 euro mēnesī).
Ja riska analīze liecinās, ka ievērojama daļa svaigpiena ražotāju atbilst normatīvo aktu prasībām, resursus būs iespējams izmantot mērķtiecīgāk, neizmantotos finanšu līdzekļus novirzot ar riska analīzi pamatotām ārpuskārtas kontrolēm dzīvnieku novietnēs vai citām nepieciešamajām kontrolēm. Tas nozīmē, ka dienesta administratīvais slogs būs cieši saistīts ar ražotāju atbilstības līmeni.