Anotācija

No MK noteikumu Nr.408 noteikumu 16.punkta pirmā teikuma izriet, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vērtē projektu iesniegumus saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot kritēriju piemērošanas metodiku. Atbilstoši līdzšinējai jau iestrādātajai praksei ES fondos, gan ierobežotās, gan atklātās projektu iesniegumu atlasēs neatkarīgi no projektu iesniegumu atlases veida  projekta iesniegumi tiek vērtēti pēc šādiem kritērijiem:
- vienotie kritēriji, tai skaitā vienotie izvēles kritēriji;
- specifiskie atbilstības kritēriji;
- kvalitātes kritēriji.
            Vienotos kritērijus, tai skaitā vienotos izvēles kritērijus, kas jau ir apstiprināti Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejā 2021.-2027.gadam (turpmāk – Uzraudzības komiteja)  kopā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošā iestādes (turpmāk – vadošā iestāde) izstrādāto metodiku Nr.3.1. “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodiku 2021.–2027.gadam”[1] (turpmāk – vienotā atlases metodika) izstrādā vadošā iestāde, bet specifiskos atbilstības kritērijus un kvalitātes kritērijus izstrādā ES fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde). 
         Lai gan ierobežotās projektu iesniegumu atlasē jau ir iepriekš zināms  ES fondu projektu iesniedzēju loks, starp projekta iesniedzējiem nepastāv konkurence un prioritāri īstenojamie ES fondu projekti tiek noteikti valdības apstiprinātajās nozares stratēģijās/pamatnostādnēs, plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu (turpmāk – SAM noteikumi), tomēr minētajā atlasē  projekta iesniegumi tiek vērtēti arī pēc specifiskajiem atbilstības un, ja nepieciešams, kvalitātes kritērijiem.
              MK noteikumu Nr.408 24.punkts nosaka nepieciešamību, ka gan atklātas, gan ierobežotas projektu iesniegumu atlases gadījumā atbildīgajai iestādei jāizstrādā specifiskos atbilstības kritērijus un, ja nepieciešams, arī kvalitātes kritērijus, un minētā prakse tiek piemērota visos gadījumos minēto atlašu ietvaros. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektu, kurā ietverti gan vienotie kritēriji, gan vienotie izvēles kritēriji, gan specifiskie atbilstības kritēriji, gan kvalitātes kritēriji (ja attiecināms), atbildīgajai iestādei ir nepieciešams virzīt izskatīšanai Uzraudzības komitejas apakškomitejā un pēc tam apstiprināšanai Uzraudzības komitejā. Minētais process ir noteikts Uzraudzības komitejas un apakškomiteju reglamentos un vienotā atlases metodikā.  Vadošā iestāde ar ES fondu sadarbības iestādi (turpmāk – sadarbības iestāde), kopīgi izvērtēja līdzšinējo praksi attiecībā uz projekta iesniegumu vērtēšanu ierobežotās projektu iesniegumu atlasēs, vienlaikus izvērtējot arī atbildīgo iestāžu sniegtos priekšlikumus ES fondu ieviešanas vienkāršošanai, un konstatēja, ka minētais vērtēšanas process ir vienkāršojams, dodot iespēju ierobežotu projektu iesniegumu atlašu ietvaros piemērot tikai vienotos kritērijus un vienotos izvēles kritērijus.

          Attiecībā uz projekta izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu, izvērtējot iestrādāto  praksi, Eiropas Komisijas  2014.gada 17.jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu nosacījumus un Eiropas Komisijas 2021.gada 21.oktobra vadlīnijas [2], secināms, ka projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus, pilnā izmaksu un ieguvumu analīze ne vienmēr ir jāveic.


[1]https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/eiropas-regionalas-attistibas-fonda-eiropas-sociala-fonda-plus-kohezijas-fonda-un-taisnigas-parkartosanas-fonda-projektu-iesniegumu-atlases-metodika-2021-2027-gadam
[2]https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications

            Lai izpildītu Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr.408 16.punktā, paredzot gadījumu, kad atbildīgā iestāde MK noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu (turpmāk – SAM MK noteikumi), ņemot vērā projekta specifiku, plānoto ieviešanas mehānismu un finansējuma saņēmējus, var noteikt, ka minētajā atlasē piemēro tikai vienotos kritērijus un vienotos izvēles kritērijus.
            Šāda pieeja ir arī atbilstoša Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 73.pantā noteiktajam, jo vienotie kritēji un vienotie izvēles kritēriji jau aptver minētajā regulējumu ietvertos projekta iesniegumu atlases principus.
           Atbildīgā iestāde  var piemērot minēto vienkāršoto projekta iesniegumu atlases vērtēšanas procesu, sniedzot pamatotu skaidrojumu SAM MK noteikumu sākotnējā ietekmes novērtējumā (anotācijā). Šāda atvieglotā pieeja piemērojama galvenokārt gadījumos, kad  projekta iesniedzējs  ir valsts pārvaldes iestāde vai privāto tiesību juridiska persona, kura veic deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, sniedz sabiedrisko pakalpojumu, piemērojot Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES[1], vai veic sabiedrībai vai tautsaimniecībai nozīmīga projekta īstenošanu. Minētais izņēmums, kas paredz iespēju piemērot tikai vienotos kritērijus un vienotos izvēles kritērijus, nav piemērojams gadījumos, kad SAM MK noteikumos ir plānota komercdarbības atbalsta sniegšana, piemērojot citu komercdarbības atbalsta regulējumu, kas nav atrunāti vienotās atlases metodikas vienotajos kritērijos (minētās metodikas 2. un 3.pielikums) un vienotajos izvēles kritērijos (minētās metodikas 4. un 5.pielikums, izņemot regulu Nr. 651/2014[2]).
           Rezultātā, gadījumos, kad atbildīgā iestāde būs noteikusi iespēju projektu iesniegumu atlasei piemērot tikai vienotos kritērijus un vienotos izvēles kritērijus, sadarbības iestāde varēs uzsākt atlases nolikuma izstrādi uzreiz pēc SAM MK noteikumu apstiprināšanas,  atbildīgajai iestādei nevirzot projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus (specifiskos atbilstības kritērijus un kvalitātes kritērijus) izskatīšanai Uzraudzības komitejas apakškomitejā un apstiprināšanai Uzraudzības komitejā, kas attiecīgi paātrinās projekta iesniegumu atlašu uzsākšanas procesu, projektu iesniegumu vērtēšanas procesu un investīciju ieviešanas uzsākšanu. Turpmāk vairs netiks veidots izņēmuma ierobežotas projektu iesniegumu atlašu saraksts, kurās var tikt piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji, kas jāapstiprina ar Uzraudzības komitejas lēmumu.  Minētais savukārt sekmēs ES fondu investīciju ātrāku uzsākšanu, maksājumu veikšanu un attiecīgo izdevumu deklarēšanu Eiropas Komisijai.
         Tādējādi arī samazināsies laika un citu resursu izmaksas, vienlaikus saglabājot atbilstību ES fondu piešķiršanas nosacījumiem, jo projekta iesniegumi tāpat tiks izvērtēti atbilstoši vienotajiem kritērijiem un vienotajiem izvēles kritērijiem. Tātad tiks nodrošināta droša, efektīva un caurskatāma vienota pieeja ES fondu administrēšanā. Vienlaikus aicinām ES fondu atbildīgās iestādes, kur tas ir piemēroti un lietderīgi, veikt izmaksu un ieguvumu analīzi jau ES fondu SAM pasākuma līmenī, nevis paredzēt tās veikšanu katram projektam atsevišķi (atbilstoši Finanšu ministrijas 2025.gada 3.aprīļa vēstulē Nr. 5.1-24/21/1043 “Par administratīvā sloga mazināšanu un normatīvā regulējuma pārskatīšanu”) sniegtajai informācijai.

        Kas attiecas uz projekta izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu, tad MK noteikumu Nr.408 44.punkts ir svītrots, ņemot vērā tā lietderību, un to ka minēto noteikumu 45.punkts precizēts pēc būtības paredzot, ka izmaksu un ieguvumu analīzi vai tās daļu (finanšu analīzi, ekonomisko analīzi vai jutīguma analīzi) veic, ja to paredz SAM MK noteikumi. Izmaksu un ieguvumu analīzes apjomu nosaka SAM MK noteikumu izstrādes laikā katra atbildīgā iestāde. Vienlaikus jāatzīmē, ka izmaksu un ieguvumu analīzes primārais mērķis publiskajā sektorā ir noteikt projekta ekonomisko atdevi – vai projekts ir izdevīgs valstij kopumā un vai projekta atdeve ir pietiekami liela.
         Gadījumos, kad, piemēram, atbilstoši komercdarbības atbalsta nosacījumiem projektā jāveic finanšu iztrūkuma jeb deficīta likmes aprēķins, obligāti jāveic tikai finanšu analīze, lai noteiktu ES fondu līdzfinansējuma likmi, savukārt ekonomiskā analīze un jutīguma analīze šādos gadījumos nav nepieciešama. Ekonomisko analīzi nepieciešams veikt publiskā sektora īstenotajos projektos, kas nav saistīti ar komercdarbības atbalstu, bet jutīguma analīzi atbildīgā iestāde paredz gadījumos, kad saredz riskus, ka  atsevišķu mainīgo izmaiņas varētu būtiski ietekmēt projekta dzīvotspēju.  Tādējādi precizēts arī MK noteikumu Nr.408 4.pielikums, precizējot arī skaidrojumu pie kura no projekta izmaksu un ieguvumu analīzes veida ir jāveic attiecīgā analīze. Vienlaikus no minētā pielikuma tiek izslēgta riska novērtējuma analīze, ņemot vērā, ka tā tiek veikta  projekta iesnieguma veidlapas  “Projekta risku izvērtējums” ietvaros. Tāpat arī precizēts MK noteikumu Nr.408  IX. nodaļas nosaukums atspoguļojot minētās nodaļas nosaukumu atbilstoši tās mērķim. Piemērotā pieeja mazinās administratīvo slogu projektu iesniedzējiem.

[1] Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmums Nr.2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi

[2] Eiropas Komisijas  2014.gada 17.jūnija Regula (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu