Anotācija (ex-ante)

LBN 200-21 13.4. punkts paredz, ka ēkas apbūves laukumā ieskaita arī laukumu zem ēkai piebūvētas nojumes, lieveņa, terases, ārējām kāpnēm, pandusa, lokālās uzbrauktuves un tamlīdzīgām ēkas daļām. Praksē ir izveidojusies atšķirīga pieeja par nojumes, terases, pandusu un citu veida labiekārtojuma elementu būvniecību pie ēkas (blakus tai).
Atbilstošu Būvniecības likuma 1.pantā dotajiem terminu skaidrojumiem būve ir būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids. Būvniecības likuma 11.pantā noteikts, ka būves iedala ēkās un inženierbūvēs. Ēka ir atsevišķi lietojama apjumta vai segta būve, kura atbilst šādām pazīmēm:
1) tajā var ieiet cilvēks, un tās iekštelpas lielākais augstums ir vismaz 1,6 metri;
2) tā ir piemērota cilvēku vai dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai;
3) tai ir nosakāms ēkas lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju.
Bet inženierbūve ir būve, kura neatbilst kādai no noteiktajām ēkas pazīmēm un kurai inženierbūves lietošanas veids ir nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju.
Savukārt, ārtelpas labiekārtojuma elements ir ainavas un pilsētvides dizaina elements (tai skaitā mazā arhitektūras forma) un cita ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta, kura radusies būvdarbu rezultātā un kurai nav nosakāms būves lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju.
Līdz ar to kā ēkas daļa var nebūt nojume (atsevišķa ēka ar savām konstrukcijām), terase (ārtelpas labiekārtojuma elements).
Nepieciešams precizēt  200-21 13. un 14.punktu, nosakot, kad nojumes, lieveņus, terases, ārējām kāpnes, pandusus un cita veida labiekārtojuma elementus ietvert vai neietver apbūves laukumā. Atbilstoši veiktajiem precizējumiem ēkas apbūves laukumā nepieciešams salāgot prasības arī ar ēkas kopējās platības noteikšanu.

Projektā precizēts, ka ēkas apbūves laukumā iekļauj tikai ēkas lielāko virszemes un pazemes ārējo perimetru, bet tajā neiekļauj pie ēkas izbūvētus ārtelpas labiekārtojuma elementus, pie ēkas izbūvēta terase, laipa, lieveņu tipa laukums u.tml., pie ēkas piestiprinātus visāda veida stiprinājumus, aprīkojumu un iekārtas, kā arī pie ēkas izbūvētas dažāda veida konstrukcijas, piemēram, nojumes, pie ēkas izbūvētu terašu, āra kāpnes, pandusus, un tamlīdzīgas ēkas daļas.
Ja terase ir apjumta, tā ir nojume. Savukārt brīvstāvoša terase ir ārtelpas labiekārtojuma elements.
Atbilstoši veiktajiem precizējumiem ēkas apbūves laukumā prasības salāgotas arī ar ēkas kopējās platības noteikšanu, proti, platībā neieskaita lieveņu, zemes līmenī izbūvētu terašu, rampu platību.

LBN 200-21 nav noteikts, ka ēkas apbūves laukumā ietvert arī pazemes ēkas daļu, kā arī nav noteikts kā jānosaka ēkas apbūves laukums pazemes būvēm.
Ēkas pazemes stāvs ir ēkas sastāvdaļa, kas veido apbūvētu platību, līdz ar to arī pazemes stāvs un tā aizņemtā vieta ir jāiekļauj apbūves laukumā. Ēkas pazemes stāvi nav LBN 200‑21 14.punktā definēti kā izņēmumi, kuri neietekmē apbūves laukumu. Iepriekš minētais attiecās arī uz tādu ēku, kurai vienīgais stāvs ir pazemes stāvs. Tātad, arī ēkai ar vienu (pazemes) stāvu eksistē (ir) apbūves laukums un tā apjoms ir nosakāms atbilstoši attiecīgā (pazemes) stāva norobežojošās konstrukcijas ārējam perimetram.
Pazemes stāva ietekme uz apbūves laukumu jeb iekļaušana apbūves laukumā ir noteikta arī būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, proti, Ministru kabineta 2023. gada 7. marta  noteikumu Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 52.punkts nosaka, ka "[a]pbērtam pagrabam vai pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina pēc iekšējiem izmēriem, pieskaitot iespējamo ārsienu biezumu [..]".
Lai vienādotu praksi un nodrošinātu ēkas datu reģistrēšanu un aktualizēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā no būvniecības dokumentiem, nepieciešams precizēt LBN 200-21 13. un 14.punktu par ēkas pazemes daļas ievērtēšanu ēkas apbūves laukumā, kā arī noteikt ēkas apbūves laukuma noteikšanu pazemes ēkām.

Projektā precizēts par ēkas apbūves laukuma noteikšanu ēkas pazemes daļai un pazemes ēkām, kurām nav virszemes daļas.

Ņemot vērā, ka ēkas apbūves laukumā iekļauj ēkas lielāko virszemes un pazemes ārējo perimetru, tad, veicot ēkas energoefektivitātes pasākumus, kas paredz esošas ēkas ārsienu vai jumta siltināšanu (piemēram, siltinājumu kārta ar apdari), mainās ēkas ārējais perimetrs. Ēkas apbūves laukums ietekmē arī citus apbūvi raksturojošos parametrus, piemēram, apbūves blīvumu, apbūves intensitāti, brīvās zaļās teritorijas rādītāju, ko nosaka Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi".
Lai veicinātu klimata mērķu sasniegšanu un ēkām tiktu veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, nodrošinot raitāku šo darbu veikšanu, ir nepieciešams noteikt, ka jebkuri ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes darbi (piemēram, siltināšana, apdare nomaiņa) nav uzskatāmi par ēkas būvapjoma izmaiņām, kā arī tie neietekmē ēkas attālumu līdz citām būvēm, zemes vienības robežām. Šādos gadījumos nav jāpārvērtē arī apbūvi raksturojošie parametri.

Projekts paredz noteikt, ka ēkas atjaunošanas un pārbūves gadījumā, ciktāl tas attiecas uz ēkas konstrukciju energoefektivitātes uzlabošanu, nepārvērtē ēkas norobežojošo konstrukciju attāluma izmaiņas līdz citām būvēm vai zemes vienības robežām, kā arī nepārvērtē šādas ēkas apbūves blīvumu un apbūves intensitāti.