1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases un ar to saistītās infrastruktūras tehniskie risinājumi skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 0.1708 ha platībā:
- Zemes vienības daļu 0.0401 ha platībā Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvei publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā;
- Zemes vienības daļu 0.0866 ha platībā esoša Bauskas novada pašvaldības ceļa “Brunavas ceļš-Liellauki-Lejenieki-Bangas” pārbūves darbiem (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- Zemes vienības daļu 0.0441 ha platībā jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto un likuma “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā – ceļa servitūta teritorija 0.43 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma) ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
• ceļa servitūta teritorija 0.4300 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 2.7500 ha;
• vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 5.4900 ha;
• ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija meža zemēs 0.2700 ha;
• būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 0.0900 ha.
Saskaņā ar zemes vienības apgrūtinājumu plānu par labu esošam pašvaldības ceļam noteiktā servitūta teritorija un ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldības autoceļiem lauku apvidos daļēji attiecas uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu. Zemes ierīcības projekta īstenošanas ietvaros atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā tiks noteikti atbilstošie apgrūtinājumi un precīzi to parametri. Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101) 0.7200 ha un “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība” (kods 0201) 11.5100 ha, platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• Mežu platība 11.3900 ha;
• Ūdens objektu zeme 0.4100 ha;
• Zemes zem ceļiem platība 0.4300 ha.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2022. gada 4. februārī sniegto informāciju Zemes vienībā esošās mežaudzes platība Meža valsts reģistrā ir norādīta 11.38 ha.
Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 16. augusta atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1447/N, nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa 12.0592 ha platībā, kas, ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, nav atsavināma, jo ir veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to var izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu institūcijai nav jāierosina atsavināt visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja sabiedrības vajadzībām ir nepieciešama tikai Nekustamā īpašuma daļa, bet atlikusī (neatsavināmā) Nekustamā īpašuma daļa ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks piekrita Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un nepieteica zaudējumus.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 17.marta lēmumu Nr.03.1-14/765 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma „Meža Vērmeles”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 001 0585), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0584) daļas 0.1708 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu, nosakot to atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā 859,88 EUR (astoņi simti piecdesmit deviņi euro un astoņdesmit astoņi centi) jeb 0,36 EUR (trīsdesmit seši centi) par vienu zemes kvadrātmetru un ietver uz tās esošās mežaudzes tirgus vērtību 245,00 EUR (divi simti četrdesmit pieci euro). Atlīdzības apmērs precizējams, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā precizēta platība.
No Īpašnieka ir saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un apstiprinātajam atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
- valstij piederoša jauna pašvaldības nozīmes ceļa būvniecību. Attiecīgu būvdarbu īstenošanai valsts īpašumā iegūstama zeme projektētā ceļa nodalījuma joslu robežās. Pēc būvdarbu pabeigšanas (būves nodošanas ekspluatācijā) risināms jautājums par pašvaldības nozīmes autoceļa un zemes zem tā nodošanu pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta un likuma “Par autoceļiem” 4.panta trešās daļas noteikumiem;
- esoša pašvaldības autoceļa pārbūves darbus. Attiecīgu būvdarbu īstenošanai valsts īpašumā iegūstama zeme projektētā ceļa nodalījuma joslu robežās. Pašvaldības ceļa pārbūves darbi īstenojami uz pašvaldības izsniegta attiecīga pilnvarojuma pamata un, ievērojot Civillikuma 968.pantā un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešajā daļā noteikto, valsts īpašumā iegūtā zeme projektētā pārbūvējamā pašvaldības ceļa nodalījuma joslas robežās nododama pašvaldības īpašumā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta noteiktā kārtībā.
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palieli eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu, pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
