Anotācija (ex-ante)

Lai kapitālsabiedrība saņemtu finanšu ministra vai finanšu ministra un attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju, tai vispirms jāsaņem publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana.
Likumprojekts noteic, ka, lai saņemtu Likuma 11.panta trešās daļas 1. un 3.punktā noteikto finanšu ministra atļauju, attiecīgā kapitālsabiedrība dāvinājuma (ziedojuma) darījumu saskaņo ar ministru, kura ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts kapitālsabiedrībā un kurš sniegs savu piekrišanu kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanai, izvērtējot Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) sniegto atzinumu par kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu. Valsts kapitālsabiedrība, pēc tam, kad ir saņemta kapitāla daļu turētāja atļauja, iesniedz informāciju par dāvinājumu (ziedojumu) PKC atzinuma sniegšanai. Ņemot vērā to, ka no 2015. gada 1. jūnija PKC ir iecelta par atbildīgo iestādi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos, ar mērķi uzlabot valsts "uzņēmumu" darbības efektivitāti un palielināt to aktīvu vērtību, PKC sniedz savu atzinumu par kapitālsabiedrības, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij, kā arī par publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu.
PKC ir iespēja dažādus valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumus vērtēt kopsakarā un šādi savas kompetences ietvaros sekmēt lietderīgāku dāvinājumu (ziedojumu) izlietojumu.
Savukārt, ja dāvinājumu (ziedojumu) veic valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām publiskām personām ir tieša izšķirošā ietekme, kuras kapitāldaļu turētāja ir arī valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kas ir tiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības pamata Koncernu likuma izpratnē esoša kapitālsabiedrība, t.i., valsts kapitālsabiedrības meitas kapitālsabiedrība, tā dāvinājuma (ziedojuma) darījumu saskaņo ar ministru, kura ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts kapitālsabiedrībā.
Ņemot vērā to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē ir valsts reģionālās attīstības jautājumi, t.i., jautājumi, kas saistīti ar pašvaldību darbību un attīstību, tad, ja dāvinājuma (ziedojuma) darījumu veic Likuma 11.panta trešās daļas 3.punktā noteiktā kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, kapitālsabiedrība dāvinājuma (ziedojuma) darījumu saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.
Par vienu valsts kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījumu var būt nepieciešamas vairāku ministru piekrišanas, ja uz tiem ir attiecināmas Likumprojekta prasības.

Iepriekš minētajos gadījumos, ministru iesaiste kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma vērtēšanas procesā ļaus izvērtēt konkrēto kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu aktualitāti, lietderību un nepieciešamību.
Lai dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesu veidotu caurskatāmāku un  atklātāku sabiedrībai, ir paredzēts, ka dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesā tiek iesaistīti ne tikai nozares veidotāji, bet arī nozares politikas veidotāji. Līdz ar to dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanā tiks iesaistīts ne tikai ministrijas administratīvais vadītājs – valsts sekretārs kā ministrijas nozares vadītājs, bet arī nozares ministrs kā ministrijas politiskais vadītājs.
Likumprojekts paredz ieviest papildu uzraudzību par publisko līdzekļu izlietošanu, kas nav pretrunā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10.panta otro daļu, saskaņā ar kuru Ministru kabinets ieceļ valsts kapitāla daļu turētāju – ministriju vai citu valsts pārvaldes iestādi, tikai ar kuras piekrišanu var veikt dāvināšanu (ziedošanu). Ministra, kas veido un atbild par konkrētās nozares politikas veidošanu vai atbild par ministriju, kura ir atbildīga par attiecīgo kapitālsabiedrību, piekrišana veicinās publisko līdzekļu izlietošanas stingrāku uzraudzību un lēmuma pieņemšanu.
Iepriekš minētā procesa pilnveidošana nemazina valsts pārvaldes institūcijas kā kapitāldaļu turētāja rīcību un atbildību veicot dāvināšanu (ziedošanu).
Dāvinātājs (ziedotājs), iesniedzot dokumentus finanšu ministram par dāvinājuma (ziedojuma) veikšanu, pievieno attiecīgā ministra saskaņojumu.
Paredzamie grozījumi Likumprojektā neradīs fiskālo ietekmi, jo Likumprojekts paredz līdzšinējo kārtību, kurā kapitālsabiedrības arī turpmāk saskaņos dāvinājumu (ziedojumu) darījumus ar kapitāla daļu turētāju.
Fiskālā ietekme tiek vērtēta par tiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kas nav paredzēti attiecīgās kapitālsabiedrības stratēģijā vai pārsniedz stratēģijā plānoto dāvinājuma (ziedojuma) apmēru, un tādos gadījumos fiskālā ietekme būs un tā tiks noteikta, izskatot konkrēto dāvinājuma (ziedojuma) darījumu.
Likumprojekts paredz nodrošināt pilnvērtīgāku publiskas personas vai publiskas personas kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu vērtēšanas procesu, iesaistot lēmuma pieņemšanā par nozari atbildīgās saistītās personas.