Anotācija (ex-ante)

25-TA-2111: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Maksātnespējas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju konsolidāciju citās valsts pārvaldes iestādēs vai deleģēšanu privātpersonām, ņemot vērā budžeta optimizāciju ilgtermiņā un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu. Izvērtējuma ietvaros jāvērtē iespēja Maksātnespējas kontroles dienesta veiktos valsts pārvaldes uzdevumus nodot vienai vai vairākām citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī jāizvērtē iespēja atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus deleģēt privātpersonām. 

Ministru kabineta pozitīva lēmuma gadījumā būs nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas izrietēs no Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumu nodošanas citām iestādēm vai deleģēšanas privātpersonām. Tā kā Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumi, tiesības un pienākumi ir noteikti vairākos likumos (piemēram, Maksātnespējas likumā, Civilprocesa likumā, likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"), attiecīgajos normatīvajos aktos būs jāveic atbilstošas izmaiņas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts pārvaldes efektivitāti un ilgtermiņa budžeta izdevumu optimizāciju, izvērtējot iespēju konsolidēt Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas citās valsts pārvaldes iestādēs vai deleģēt tās privātpersonām.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar mērķi nodrošināt likumīgu, efektīvu un pārskatāmu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi, kā arī aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā 2002. gadā tika izveidota valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija". 2013. gadā minētā aģentūra tika pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi un 2018. gadā iestāde tika pārdēvēta par Maksātnespējas kontroles dienestu.

Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci nosaka Maksātnespējas likums (skat.173. pantu) un likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījuma (skat. 8. pantu). Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumi, tiesības un pienākumi noteikti arī virknē citu likumu (piemēram, Civilprocesa likums, Administratīvās atbildības likums, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, Kredītiestāžu likums), kā arī Ministru kabineta noteikumos.

Galvenās Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas ir: 
1) izlemt ar administratora amata darbību saistītos jautājumus;
2) uzraudzīt administratoru darbību;
3) normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbību;
4) turēt un rīkoties ar darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;
5) apmierināt darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;
6) Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos nodrošināt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanu no Maksātnespējas kontroles dienestam šiem mērķiem piešķirtajiem līdzekļiem;
7) Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos nodrošināt juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu vai pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos;
8) veikt citas funkcijas, kuras Maksātnespējas kontroles dienestam uzticētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Funkciju izpildei Maksātnespējas kontroles dienests veic šādus uzdevumus:
1) pārbauda administratora darbības likumību maksātnespējas procesā;
2) izskata sūdzības par administratoru lēmumiem un rīcību;
3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai kompetencei;
4) pieņem un izskata maksātnespējas procesa administratoru iesniegumus par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu, maksātnespējas procesa izdevumu un administratora atlīdzības segšanu;
5) organizē administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu; 
6) ieceļ amatā administratorus;
7) atbrīvo, atceļ un atstādina no amata administratoru, kā arī aptur administratora amata darbību;
8) veic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību un izskata sūdzības par to rīcību;
9) organizē maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas pilnveidošanu;
10) pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru iesniegumus darbinieku prasījumu apmierināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Maksātnespējas nozare kopš 2016. gada ir piedzīvojusi būtiskas reformas, īpaši uzraudzības jomā. Reformu ietvaros ir ievērojami paplašināta un stiprināta maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk - administratori) uzraudzība. Administratoriem ir piešķirts valsts amatpersonas statuss, kas nodrošina augstāku atbildības līmeni un profesionālo kontroli. Tika izveidotas eksaminācijas un disciplinārlietu komisijas, kuru sekretariāta funkcijas pilda Maksātnespējas kontroles dienests. Maksātnespējas kontroles dienestam ir piešķirtas tiesības veikt klātienes pārbaudes administratoru prakses vietās, kā arī virzīt jautājumus disciplinārlietu komisijai, tādējādi stiprinot uzraudzības efektivitāti. Papildus izvērtēti nepieciešamie resursi Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju efektīvai izpildei, tostarp lai mazinātu interešu konfliktus administratoru izvēlē. Lai uzraudzība būtu mērķtiecīga un efektīva, Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis risku vadības mehānismu, kas ļauj prioritizēt uzraudzību nozīmīgākajiem vai problemātiskākajiem maksātnespējas procesiem. Tāpat ieviesta Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS), kas būtiski mazinājusi manuālā darba nepieciešamību. Šie pasākumi kopumā ir būtiski uzlabojuši maksātnespējas jomas pārvaldību, veicinot caurspīdīgumu, atbildību un sabiedrības uzticību sistēmai.

Ņemot vērā līdzšinējās maksātnespējas uzraudzības jomas reformas, kā arī aktuālos statistikas un analītiskos rādītājus (piemēram, administratoru skaita samazināšanos, administratoru pieļauto pārkāpumu skaita un par administratoru rīcību iesniegto sūdzību skaita samazināšanos), Ministru kabinetam būtu jāizvērtē turpmākie veicamie pasākumi, lai paaugstinātu valsts pārvaldes funkciju efektivitāti maksātnespējas uzraudzības jomā, vienlaikus mazinot iestāžu sadrumstalotību un optimizējot to skaitu. Pārskatot maksātnespējas uzraudzības jomu, būtiski saglabāt valsts noteicošo lomu šīs funkcijas īstenošanā. Lai arī iespējama atsevišķu uzdevumu deleģēšana privātpersonām, uzraudzības funkcijas kodolam ir jāpaliek valsts pārvaldes kompetencē. Tas nodrošina tiesiskuma, objektivitātes un sabiedrības interešu ievērošanu, kā arī garantē, ka maksātnespējas procesi tiek pārraudzīti saskaņā ar vienotiem standartiem un atbildības principiem. Valsts klātbūtne šajā jomā ir būtiska, lai saglabātu uzticību sistēmai un nodrošinātu efektīvu kontroli pār maksātnespējas procesiem.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidi, tostarp funkciju sadali starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm vai deleģēšanu privātpersonām. Attiecīgi Ministru kabineta uzdevums atbilstoši likumprojektam ir vērtēt Maksātnespējas kontroles dienesta veiktos valsts pārvaldes uzdevumus un iespēju tos nodod citai valsts pārvaldes iestādei vai deleģēt privātpersonai. Ministru kabineta lēmums ir jāpieņem līdz 2026. gada 1. februārim. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
Provizoriskie aprēķini liecina, ka, īstenojot šo reformu, no 2027. gada un turpmākajos gados ietaupījums varētu būt 206 805 euro gadā. Reforma tiks nodrošināta Tieslietu ministrijas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un netiek prognozēts papildus nepieciešamais finansējums.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iestādes funkcijas un to nodošanu citām valsts pārvaldes iestādēm vai deleģēšanu privātpersonām. Sabiedrības līdzdalība nodrošināma Ministru kabineta uzdevuma izpildes procesā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

Projekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iestādes funkcijas un to nodošanu citām valsts pārvaldes iestādēm vai deleģēšanu privātpersonām. Konkrētu ietekmi uz institūcijām būs iespējams noteikt pēc attiecīga Ministru kabineta vērtējuma.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi