Anotācija (ex-ante)

Kaut arī ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par Latvijas iesniegtā Vidusposma novērtējuma rezultātiem, elastības finansējuma sadalījums starp specifisko atbalsta mērķu pasākumiem ir pārskatīts, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumos tā pārdales fokusējot uz nacionālās prioritātes - drošības stiprināšanu. No 4.3.4.4. pasākumam sākotnēji plānotā elastības finansējuma tiek pārdalīti 35 632 EUR (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus daļa 30 287 EUR apjomā un valsts budžeta līdzfinansējums - 5 345 EUR) atbalstam materiāli nenodrošinātajiem (Vidusposma novērtējums, Tabula Nr.2 “Elastības finansējuma pārdaļu priekšlikumi un to avoti” [2]). Tādējādi MK noteikumos Nr. 509 norādītais kopējā pieejamā finansējuma apjoms ir jāsamazina.

Izstrādājot MK noteikumus Nr. 509, kā 4.3.4.4. pasākuma ietvaros sasniedzamo rādītāju un investīciju projektu īstenošanas termiņš tika noteikts 2027. gada 31. decembris (4. un 23. punkts), kas nav maksimālais Eiropas Savienības kohēzijas politikas plānošanas dokumentos noteiktais beigu datums. LBAS ir vienīgais darbinieku interešu pārstāvis nacionālā līmeņa trīspusējā sociālajā dialogā, nodrošinot līdzdalību politikas un tiesību aktu izstrādē, tai skaitā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros. Savukārt LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā un organizācija, kas nodrošina darba devēju interešu pārstāvniecību nacionāla līmeņa trīspusēja sociālā dialoga institūcijās (Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs) un starptautiski, tai skaitā BusinessEurope, kā arī Eiropas semestra un strukturētā dialoga ietvaros. Sociālo partneru kapacitātes stiprināšana ir nepieciešama kvalitatīvai iesaistei gan politikas dokumentu un tiesību aktu veidošanā, gan demokrātijas stiprināšanā, kuras būtisks elements ir kvalitatīvs un funkcionējošs trīspusējais sociālais dialogs. Uz nepieciešamību stiprināt sociālo partneru kapacitāti ir norādījušas arī ES līmeņa institūcijas, piemēram:
-  Eiropas Parlamenta 2023. gada 1. jūnija rezolūcija par sociālā dialoga stiprināšanu (2023/2536(RSP), kurā uzsvērta sociālā dialoga nozīme, nepieciešamība atbalstīt sociālo dialogu un sociālo partneru spēju veidošanu;
-  Eiropas Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā (COM/2023/38), kurā cita starpā iekļauti ieteikumi attiecībā uz sociālā dialoga veicināšanu;
-  Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regula par Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) izveidi (2021/1057), kurā uzsvērta ESF+ sadaļas piešķiršana sociālo partneru organizāciju spēju veidošanai.

Vienlaikus jāatzīst, ka ārpus projektiem sociālo partneru rīcībā esošie finanšu resursi ir ierobežoti un nepietiekami, lai patstāvīgi nodrošinātu nepieciešamo ekspertu kapacitāti, ņemot vērā, ka organizāciju pamatienākumi (biedru naudas iemaksas) sedz tikai minimālās administratīvās izmaksas. Tāpēc, kaut arī MK noteikumos Nr. 509 noteiktie iznākuma un rezultāta rādītāji [3] ir sasniegti, būtu nepieciešams pagarināt projektu īstenošanas termiņu, lai efektīvāk izmantotu piešķirto elastības finansējumu.

MK noteikumu Nr. 509 22.3. apakšpunktā ir noteikti finansējuma saņēmēja pienākumi komunikācijas jomā, kas ir stingrāki nekā ES fondu 2021.–2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīniju prasības.

MK noteikumu Nr. 509 22.9. apakšpunktā ir iekļauta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu un prasība finansējuma saņēmējam parakstīt interešu konflikta neesības apliecinājumu. Tā kā šis regulējums ir tieši piemērojams t.s. daudzpakāpju projektiem, bet 4.3.4.4. pasākuma projekti par tādiem nav uzskatāmi, šāda prasība un atsauce uz Regulas 61.pantu nav pamatota.

[2] https://likumi.lv/ta/id/363662
[3] Iznākuma rādītājs i.4.3.4.c “Sociālo partneru skaits, kas saņēmuši atbalstu - 2” un rezultāta rādītājs r.4.3.4.b “Atbalstīto sociālo partneru skaits, kas sniedz atzinumus/priekšlikums likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros - 2”

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2025. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 650 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam" (prot. Nr.41 46. §), tiek rosināti grozījumi MK noteikumos Nr. 509, samazinot 6. punktā noteikto kopējā pieejamā finansējuma apjomu, kā arī svītrojot informāciju par elastības finansējumu:
-  pasākuma ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 1 704 369 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 448 713 un valsts budžeta līdzfinansējums 255 656 euro.

Vienlaikus tiek precizēta 7. punkta redakcija, svītrojot pirmo teikumu, kas noteica 4.3.4.4. pasākuma finansējuma apjomu pirms Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu un elastības finansējuma piešķiršanas. Pēc minētā Eiropas Komisijas lēmuma viss pasākuma finansējums tiek pārkvalificēts par pieejamo finansējumu un norādīts 6. punktā. Tāpat tiek svītrots 8. punkts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas lēmums par vidusposma pārskatu ir saņemts un Programmā ir veikti attiecīgi grozījumi.

Viss finansējums plānots intervences kodā Nr. 152 "Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”.

Atsaucoties finansējuma saņēmēja lūgumam pagarināt projekta īstenošanas termiņu, tiek precizētas 4. un 23. punkta redakcijas, nosakot 2029. gada 31. decembri kā termiņu, līdz kuram sasniedzami 4.3.4.4. pasākuma rādītāji un īstenojami projekti. Projektu īstenošanas termiņa pagarinājums ļaus efektīvāk izmantot pieejamo elastības finansējumu, turpinot nodrošināt pilnvērtīgu ekspertu iesaisti sociālā dialoga procesos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī ilgākā laika posmā. Kvalitatīva sociālo partneru iesaiste ir īpaši būtiska, ņemot vērā tuvāko gadu stratēģiski nozīmīgos procesus - nākamā daudzgadu budžeta plānošana, dalība Nacionālā attīstības plāna izstrādē, kas tieši ietekmēs investīciju piesaisti un ekonomikas izaugsmes potenciālu. Kā atzīts Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes rekomendācijās, sociālo partneru iesaiste Eiropas semestra procesā ir kritiski svarīga efektīvai atgriezeniskai saitei, līdz ar to projektu termiņa pagarinājums ļaus sociālo partneru ekspertiem turpināt darbu arī Eiropas semestra ietvaros. 2028. gadā Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, kas būtiski palielinās arī sociālo partneru lomu un atbildību. Šajā periodā būs nepieciešama augsta līmeņa ekspertu iesaiste, lai nodrošinātu kvalitatīvu Latvijas pozīciju pārstāvību un sociālā dialoga procesu koordināciju.

Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 509 22.3. apakšpunkts, nosakot, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums publicēt savā tīmekļvietnē aktuālo informāciju par projekta īstenošanu, tomēr nenosakot konkrētu šī pienākuma regularitāti.

Tiek precizēta 22.9. apakšpunkta redakcija, svītrojot atsauci uz Regulu un prasību parakstīt interešu konflikta neesības apliecinājumu.

Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 509, būs nepieciešams veikt grozījumus arī līgumos par projektu Nr. 4.3.4.4/1/23/I/001 un Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002 īstenošanu, precizējot projekta budžeta kopsavilkumu, finansēšanas plānu, īstenošanas grafiku, darbību aprakstu un nepieciešamības gadījumā citas sadaļas. Ņemot vērā, ka priekšlikumu pagarināt projektu īstenošanas periodu ir ierosinājuši paši finansējuma saņēmēji, šie grozījumi pozitīvi ietekmēs viņu intereses, dodot iespēju palielināt projekta ietvaros sasniedzamos rezultātus un paaugstināt ieguldītā finansējuma atdevi