Anotācija (ex-ante)

Sporta un atpūtas inventārs.
Noteikumos trūkst precīzas un viennozīmīgas kārtības, kā jānotiek pārvietošanai ar sporta un atpūtas inventāru. 

Grozījumi noteikumu 8. punktā precizē kārtību, kā pārvietoties ar skrituļslidām, monoriteņiem un citiem elektriskiem sporta rīkiem, mazinot konfliktus ar citiem satiksmes dalībniekiem.

Sabiedriskā transporta luksofori un sabiedriskā transporta kustība.
Luksoforu konstrukcijas un signālu nesakritības ar standartiem palielina konfliktu iespējamību, īpaši sabiedriskā transporta priekšrocību kontekstā. Neprecizēta sabiedriskā transporta priekšrocību ievērošana rada kustības traucējumus un mazina tā plūsmas efektivitāti.

Grozījumi noteikumu 44.1. apakšpunktā precizē luksoforu konstrukciju atbilstoši aktuālajiem nozares standartiem, kas uzlabo tehnisko atbilstību un novērš neskaidrības signālu uztveršanā. Tiesību normas redakcija izstrādāta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajam, proti, ka normatīvajos aktos var izdarīt netiešas atsauces uz standartiem, kuri normatīvajos aktos nav paredzēti kā obligāti piemērojami standarti, bet kurus var piemērot, lai izpildītu normatīvajā aktā noteiktās obligātās prasības.

Turklāt noteikumu 46. punktā veikta vārdu aizstāšana, lai precizētu signālu interpretāciju, tādējādi samazinot vadītāju kļūdas krustojumos un uzlabojot ceļu satiksmes drošību.
Noteikumu 50.¹ punkts ievieš jaunu regulējumu – luksoforus ar baltiem signāliem, kas attiecināmi uz sabiedrisko transportu. Tas ļauj sabiedriskajam transportam pārvietoties neatkarīgi no kopējās plūsmas, veicinot tā drošību un regularitāti.
Savukārt noteikumu 54. punktā precizēta rīcība pie dzeltenā signāla un baltas horizontālas strīpas signāla, kas būtiski uzlabo satiksmes drošību.

Minētie grozījumi veikti, ņemot vērā Rīgas valstspilsētas pašvaldības aicinājumu veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz jaunu ceļu satiksmes regulēšanas luksoforu veidu – sabiedriskā transporta luksofors, kas aizstātu esošos luksoforus tramvaju satiksmes regulēšanai.

Attiecībā uz sabiedrisko transportu grozījumi noteikumu 69., 70., 127., 134. un 136. punktā paredz, ka sabiedriskajam transportam tiek dota priekšroka tramvaja sliežu ceļu izmantošanā un manevru veikšanā. Tas nodrošina sabiedriskā transporta kustības plūsmu un samazina kavējumus. Papildus tam grozījumi noteikumu 89. un 90. punktā noteikti aizliegumi traucēt sabiedriskajam transportam, kas palielina tā efektivitāti un samazina bīstamas situācijas krustojumos un pieturvietās. 
Noteikumu 300. punktā tiek noteikts līdz kuram brīdim atļauts lietot luksoforus ar baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti "T" burta veidā.
Tiek papildināts noteikumu 1. pielikums ar jaunajiem Ceļu satiksmes regulēšanas luksoforu signāliem.

Pārvietošanās ar velosipēdu un elektroskrejriteni.
Šobrīd trūkst detalizētu noteikumu par velosipēdu un elektroskrejriteņu pārvietošanos pa ietvēm, gājēju ceļiem un pārejām, kas palielina sadursmju un traumatisma risku.

Lai aizsargātu neaizsargātos satiksmes dalībniekus, grozījumi noteikumu 200.3. apakšpunktā, 202., 212.¹, 212.² punktā nosaka drošības nosacījumus velosipēdistiem un elektroskrejriteņu vadītājiem, kad tie pārvietojas pa ietvēm, pārejām un gājēju ceļiem. Šie ierobežojumi ir īpaši nozīmīgi gājēju drošībai, īpaši bērniem, senioriem un personām ar kustību traucējumiem.

Vides pieejamība personām ar invaliditāti.
Attiecībā uz personām ar invaliditāti līdz šim tika paredzēta priekšrocība tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, taču kopšanas nepieciešamība saglabājas arī pilngadībā. Tā rezultātā personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem pēc 18 gadu sasniegšanas tika nepamatoti izslēgtas no atvieglojumu sistēmas. Šāda pieeja ir pretrunā ar vienlīdzības un iekļaujošas sabiedrības principiem, tāpēc vecuma ierobežojumu svītrošana ir būtisks solis uz sociāli taisnīgāku regulējumu.
Ņemot vērā Tiesībsarga biroja aicinājumu rast optimālu un tiesiski pamatotu risinājumu vides pieejamības nodrošināšanai Vecrīgā personām ar invaliditāti, nepieciešami grozījumi attiecībā uz vides piekļūstamību gan noteikumos, gan Ceļu satiksmes likumā jānosaka deleģējums pašvaldībām izsniegt īpašas atļaujas personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem un personām ar I grupas redzes invaliditāti, kam ir piešķirta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte. Tikai pašvaldības ir spējīgas objektīvi izvērtēt konkrēto situāciju savā teritorijā, ņemot vērā vietējās vides un infrastruktūras īpatnības, tādējādi nodrošinot mērķtiecīgu un efektīvu vides pieejamību savas pašvaldības iedzīvotājiem. Šāda deleģējuma piešķiršana ļaus pašvaldībām operatīvāk reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām un nodrošināt labāku pieejamību personām ar invaliditāti, kas būtiski sekmēs iekļaujošu sabiedrību un uzlabos drošību ceļu satiksmē.
Ceļu satiksmes likuma 45. panta ceturtā daļa paredz deleģējumu pašvaldībām izsniegt personām ar invaliditāti īpašas atļaujas pārvietoties ar transportlīdzekli pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem.

Grozījumi noteikumu 246.3. apakšpunktā, svītrojot vecuma ierobežojumu “personai vecumā līdz 18 gadiem”, ir nepieciešami, lai paplašinātu to personu loku, kuras var saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, atbilstoši faktiskajām kopšanas vajadzībām, nevis tikai vecumam. Līdzšinējā redakcija nepamatoti ierobežoja tiesības saņemt karti personām, kurām pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir nemainīgas vai pat pieaugošas kopšanas vajadzības. Šādā situācijā būtiska ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtā atzinuma esamība par īpašas kopšanas nepieciešamību, nevis personas vecums. Kopšanas nepieciešamība nereti saglabājas arī pilngadībā, un mobilitātes atbalsts, ko sniedz invalīdu stāvvietu karte, ir būtisks gan pašai personai, gan viņas aprūpētājiem. Grozījums nodrošinās vienlīdzīgāku un taisnīgāku pieeju personām ar invaliditāti, ļaujot pašvaldībām atbilstoši faktiskajai vajadzībai lemt par stāvvietu kartes izsniegšanu, tādējādi uzlabojot šo personu integrāciju sabiedrībā un mobilitāti ikdienas dzīvē.

Noteikumu 98. punktā tiek veikti grozījumi, kas dos vairākas būtiskas priekšrocības iedzīvotājiem. Pirmkārt, pašvaldību tiesības izsniegt īpašās atļaujas nodrošinās ātrāku un lokāli pielāgotu pakalpojumu, kas atbilst konkrētās vietas īpatnībām un iedzīvotāju vajadzībām. Tas nozīmē, ka personas ar invaliditāti saņems ērtāku un efektīvāku piekļuvi, uzlabojot viņu ikdienas mobilitāti un dzīves kvalitāti. Otrkārt, šāda pieeja veicina vides pieejamības uzlabošanu pilsētvidē kopumā, padarot pilsētas telpu draudzīgāku visiem iedzīvotājiem, īpaši tiem ar kustību ierobežojumiem. Tāpat pašvaldību tuvums iedzīvotājiem ļauj nodrošināt labāku komunikāciju un atbalstu, kā arī ātrāku problēmu risināšanu.

Apsardzes mobilā norīkojuma transportlīdzekļi.
Ņemot vērā Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas aktualizēto jautājumu par tiesībām ar apsardzes mobilā norīkojuma transportlīdzekļiem neievērot atsevišķus apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, Ceļu satiksmes drošības padomes 2025. gada 29. janvāra domnīcā tika pārrunāti iespējamie risinājumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai ar apsardzes mobilā norīkojuma transportlīdzekļiem varētu ātri reaģēt uz izsaukumu, novēršot iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Grozījumi noteikumu 266. punktā, paredz, ka 326. zīmes darbības zonā atļauta apsardzes mobilā norīkojuma transportlīdzekļa, kas ieradies uz trauksmes izsaukumu apsargājamā objektā, stāvēšana pie šī objekta līdz trauksmes stāvokļa novēršanai.

Norādījuma zīmes.
Lai sekmētu videi draudzīga un mūsdienīga transporta integrāciju satiksmē, īpaši attiecinot to uz mopēdiem, motocikliem, taksometriem un elektromobiļiem, vienlaikus saglabājot skaidrību vadītājiem, nepieciešami precizējumi norādījumu zīmēs attiecībā uz braukšanas virzieniem joslās.

Ar grozījumiem noteikumu 276.11., 276.12. un 276.13. apakšpunktā precizēta ceļa zīmju Nr. 513. –518. piemērošana.

Lai precizētu apstākļus, kādos ir atļautas atkāpes veicot nogriešanos, nepieciešams precizēt noteikumu 75. punkta redakciju.

Ar grozījumiem noteikumu 75. punktā tiek precizēts, ka, ja manevra veikšanai nepieciešamā telpa vai ceļa platums neļauj nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, tad ir pieļaujama atkāpe no šīs prasības un no prasības neatrasties pretējā braukšanas virziena pusē.

Lai zīme skaidri raksturotu tās mērķi, noteikumos nepieciešams precizēt atsevišķu zīmju skaidrojumu, kā arī aktualizēt ceļa zīmē norādīto informāciju atbilstoši faktiskajai situācijai un normatīvajos aktos veiktajām izmaiņām, kā arī noteikt, kuri ceļa apzīmējumi nav attiecināmi uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni.

Ar grozījumiem noteikumu 285.27. apakšpunktā tiek precīzi noteikts, kādos gadījumos lietojama 849. papildzīme "Pārējā papildinformācija". 
Ar grozījumiem noteikumu 283.16. apakšpunktā un 4. pielikumā tiek aktualizēta 724. zīme "Satiksmes ierobežojumi Latvijā", iekļaujot šobrīd spēkā esošos ātruma ierobežojumus dažādām transportlīdzekļu kategorijām.
Ar grozījumiem noteikumu 290.2. un 290.3. apakšpunktā tiek noteikts, ka 905., 906. un 907. ceļa apzīmējums neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni.
Termins “tramvaja sliežu ceļa klātne” ir skaidri identificējams pēc būtības un infrastruktūras. Tramvaji ir speciāla sabiedriskā transporta kategorija, kas pārvietojas pa speciāli izbūvētu sliežu infrastruktūru. “Tramvaja sliežu ceļa klātne” nav abstrakts jēdziens — tas vienmēr ir fiziski redzams, identificējams un nepārprotams ceļa elements. Tādējādi papildus definīcija nedotu jaunu normatīvo skaidrību, atkārtotu acīmredzamu fizisko infrastruktūru, kā arī nerisinātu ceļu satiksmes jautājumus labāk nekā esošais formulējums.
Formulējums “no tās nenobraucot” pilnībā aptver situāciju pēc būtības. Piedāvātā redakcija paredz “pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni, no tās nenobraucot”. Tas nozīmē, ka transportlīdzeklis turpina kustību pa sliežu joslu bez manevra uz blakus brauktuvi, tiek saglabāta priekšrocība tikai, kamēr tas tiešām atrodas sliežu ceļa klātnē, bet citos gadījumos priekšrocība  nepastāv. Norma pati par sevi ir konkrēta un tehniski nepārprotama, jo kritērijs balstīts uz faktu, nevis definīciju.

Transportlīdzekļu braukšanas ātrums
2025. gada 22. novembrī tika pieņemts likums “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 831/Lp14), ar kuru Ceļu satiksmes likuma 1. pants tiek papildināts ar jaunu 21.¹ punktu, ieviešot terminu “lauksaimniecības mašīntraktors”. Minētie grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā, un līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi, kas nodrošina attiecīgo normu praktisku piemērošanu attiecībā uz lauksaimniecības mašīntraktoriem.
Definīcijā ir ietvertas būtiskas tehniskās prasības, tostarp noteikums, ka lauksaimniecības mašīntraktora tehniski iespējamais maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 60 km/h. Ja transportlīdzekļa konstrukcija ļauj pārsniegt šo ātrumu, tas ir jāaprīko ar ātruma ierobežošanas ierīci.
Vienlaikus noteikumu redakcija nenosaka konkrētu maksimālo braukšanas ātrumu traktortehnikai ārpus apdzīvotām vietām. Tā rezultātā traktortehnika nav pakļauta skaidri noteiktam ātruma ierobežojumam un uz to attiecas vien vispārīgie noteikumi par transportlīdzekļu braukšanas ātrumu.
Lauksaimniecības mašīntraktors tiks klasificēts kā traktortehnika, uz kuru attiecas traktortehnikas tiesiskais regulējums, kā arī atsevišķas prasības, kas izriet no autopārvadājumu regulējuma gadījumos, kad tas tiek izmantots kravu pārvadāšanai.
Ņemot vērā, ka lauksaimniecības mašīntraktors tiek konstruēts uz automobiļa bāzes, bet aprīkots ar lauksaimniecības riepām un paredzēts ekspluatācijai līdzīgi kā traktortehnika, pastāv risks par neatbilstošu tā izmantošanu ceļu satiksmē, kas var negatīvi ietekmēt satiksmes drošību un radīt neskaidrības par piemērojamajām ekspluatācijas prasībām. Papildus jāņem vērā, ka lauksaimniecības riepu konstrukcija un to ražotāju noteiktie ātruma indeksi paredz drošu ekspluatāciju ierobežotā ātruma diapazonā, ja netiek noteikts skaidrs maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums, var rasties situācijas, kurās transportlīdzeklis tiek ekspluatēts neatbilstoši tā tehniskajām iespējām un drošības prasībām.
Ņemot vērā minētos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ir nepieciešams precizēt
noteikumus, nosakot lauksaimniecības mašīntraktora maksimālo braukšanas ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstību tā konstrukcijai, izmantošanas mērķim un satiksmes drošības principiem, nodrošinot tiesisko saskaņotību un skaidrību gan transportlīdzekļu īpašniekiem, gan uzraugošajām institūcijām.

Noteikumu projekts paredz, ka lauksaimniecības mašīntraktoru maksimālais braukšanas ātrums ceļu satiksmē nedrīkst pārsniegt 60 km/h.
Vienlaikus noteikts, ka šī norma stājas spēkā vienlaikus ar Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības mašīntraktoru tiesisko regulējumu, proti, no 2026. gada 1. jūlija.