Anotācija

Balsošanas kārtība pa pastu tika vienādota un šobrīd visās vēlēšanu procedūrās vēlētājam, lai pieteiktos balsošanai pa pastu, ir nepieciešams izmantot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamo elektronisko pakalpojumu. E-pakalpojuma izpildes ietvaros vēlētājam arī ir iespēja lejupielādēt balsošanas materiālus. 

Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkta "i" apakšpunktā noteikts, ka VR iekļauj un aktualizē ziņas par atzīmi, ka vēlētājs pieteicies balsot pa pastu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un balsošanas materiāli ir pieejami vēlētājam, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamo elektronisko pakalpojumu. Ievērojot to, ka pasta balsošanas e-pakalpojums tiek izmantots visās vēlēšanu procedūrās, tad nav nepieciešamības minētajā apakšpunktā atsaukties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. 
Vienlaikus likumprojekts paredz izslēgt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkta "j", "k" un "l" apakšpunktu, jo līdz ar e-pakalpojuma ieviešanu visās vēlēšanu procedūrās VR un ETVR netiek iekļautas un aktualizētas ziņas par elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāma tīmekļvietnes adrese, kurā ir pieejami balsošanas materiāli. Tāpat netiek iekļautas un aktualizētas ziņas par tīmekļvietnes adresi, kurā ir pieejami balsošanas materiāli, jo līdz ar e-pakalpojuma ieviešanu vēlētājs lejupielādē balsošanas materiālus e-pakalpojuma izpildes laikā. Piesakoties pasta balsošanai vēlētājam nav pienākums norādīt ārvalsti, no kuras plāno nosūtīt pasta balsošanas aploksni. Kā rezultātā likumprojekts paredz izslēgt no Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkta "l" apakšpunktu un šā panta pirmās daļas 3. punkta "f" apakšpunktu. 
Likumprojekta 9. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 18. pantu, izslēdzot no panta teikumu, kas paredz, ka, saņemot iesniegumu balsošanai pa pastu, vēlēšanu iecirkņu komisija norāda VR  vēlētāja adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, vai norāda vēlētāja elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, uz kuru nosūtāma tīmekļvietnes adrese, kurā ir pieejami balsošanas materiāli. Ievērojot to, ka balsošanas materiāli pēc e-pakalpojuma ieviešanas vēlētājam ir pieejami e-pakalpojumā, tad Vēlētāju reģistra likuma 18. pantā norādītais ir zaudējis aktualitāti.  
Likumprojekts paredz papildināt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu ar diviem jauniem apakšpunktiem "r" un "s" un 6. panta pirmās daļas 3. punktu ar "j" apakšpunktu. Ievērojot to, ka e-pakalpojums nodrošina iespēju vēlētājam pārliecināties, vai tā pasta balsojums ir saņemts iecirknī, uz kuru bija nosūtīta pasta balsošanas aploksne, tad VR ir nepieciešams uzkrāt ziņas par atzīmi, ka personas sūtītā pasta balsošanas aploksne ir saņemta. Vienlaikus, izpildot e-pakalpojumu, vēlētājam ir jānorāda ziņas par vēlēšanu iecirkni, uz kuru  plāno nosūtīt pasta balsojumu. Līdz ar to tiesību norma tiek papildināta ar jaunu apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka VR un ETVR tiek uzkrāta informācija arī par vēlēšanu iecirkni, uz kuru persona plāno nosūtīt pasta balsojumu.
Likumprojekts paredz papildināt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu ar jaunu "t" apakšpunktu. Ziņas par personu apliecinošu dokumentu VR ir nepieciešams aktualizēt, lai pirms attiecīgās vēlēšanu procedūras ar jaucējfunkciju apstrādātās ziņas par aktuālo personu apliecinošā dokumenta numuru tiktu nodotas iekļaušanai ETVR. 

Ievērojot to, ka Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (turpmāk - PMLP) pārziņā esošais e-pakalpojums "Vēlētāja datu pārvaldība", kas nodrošina gan pieteikšanos balsošanai pa pastu, gan pašvaldības domes vēlēšanās nodrošina iespēju noskaidrot vēlēšanu apgabalu un mainīt to,  drīzumā būs Valsts digitālās attīstības aģentūras (turpmāk - VDAA) pārziņā, tad likumprojekta 5. pants paredz izteikt jaunā redakcijā Vēlētāju reģistra likuma 13. panta trešo daļu.

 

Šobrīd VR tiek uzturētas ziņas par pilnu personas adresi, jo tas vēsturiski bija nepieciešams, lai pasta sūtījumā vēlētājam nosūtītu paziņojumu par iekļaušanu vēlēšanu iecirkņa sarakstā. Šobrīd šāds paziņojums tiek izsūtīts vēlētājam elektroniski uz oficiālo elektronisko adresi, nevis uz personas deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas adresi pa pastu. Līdz ar to nav nepieciešamības uzkrāt ziņas par personas pilnu dzīvesvietas adresi.

Ievērojot to, ka paziņojumi tiek izsūtīti elektroniski uz vēlētāja oficiālo elektronisko adresi, tad VR vairāk netiek uzkrāta informācija par personas deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi. Līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkta "e" apakšpunktu. 

Pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājam ir iespēja balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājs ir vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Vēlētāju sarakstu izveides laikā, lai noteiktu vēlētājam piekritīgo vēlēšanu apgabalu, PMLP ir jānoskaidro personas adreses valsts un pašvaldība. Šobrīd Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunkts un 2. punkta "f" apakšpunkts paredz, ka apgabala noteikšanai tiek iekļautas VR ziņas par personas adresi, un ir konstatēts, ka datu apstrāde līdz pilnam adreses līmenim šā mērķa sasniegšanai nav nepieciešama. 

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Datu regula) 5. panta 1. punkta "c" apakšpunktu personas dati tiek apstrādāti  adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Ievērojot Datu regulā noteikto datu minimizēšanas principu, likumprojekts paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunktu un 2. punkta "f" apakšpunktu, paredzot, ka vēlēšanu apgabala noteikšanai VR tiks iekļautas un aktualizētas ziņas tikai par personas adreses valsti un pašvaldību. 

Sakarā ar pasta balsošanas kārtības vienotu ieviešanu un noteikto dienu skaitu, kad vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu, ir nepieciešams precizēt Vēlētāju reģistra likumā noteikto dienu skaitu attiecībā uz sākotnējā vēlētāju saraksta izveidi un dienu skaitu, kad var pieteikties balsošanai pa pastu un pašvaldības domes vēlēšanās mainīt vēlēšanu apgabalu. 

Likumprojekta 5. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto dienu skaitu attiecībā uz sākotnējā vēlētāju saraksta izveidi Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Proti, šobrīd noteikts, ka sākotnējais vēlētāju saraksts tiek izveidots ne vēlāk kā 35 dienas pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā kā minētajās vēlēšanu procedūrās ir paredzēts, ka vēlētājs var pieteikties balsot pa pastu no trīsdesmit piektās līdz astotajai dienai pirms attiecīgo vēlēšanu dienas, tad PMLP ir nepieciešams nodrošināt, ka VR sākotnējais vēlētāju saraksts ir izveidots jau 36.dienā pirms Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām. 

Vienlaikus likumprojekts paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturto daļu, paredzot, ka pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājs var mainīt vēlēšanu apgabalu ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām, tādā veidā tiek vienādots termiņš gan attiecībā uz pieteikšanos balsošanai pa pastu, gan attiecībā uz vēlēšanu apgabala maiņu. Šobrīd mainīt vēlēšanu apgabalu var ne vēlāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām. Tāpat likumprojekts paredz mainīt kārtību attiecībā uz ieslodzījumā esošajiem vēlētājiem, proti, paredzams, ka personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām iesniegumu par vēlēšanu apgabala maiņu varēs iesniegt ieslodzījuma vietas administrācijai. Šobrīd saskaņā ar Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturto daļu personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, iesniegumu par vēlēšanu apgabala maiņu var iesniegt ieslodzījuma vietas administrācijai ne agrāk kā 70 dienas un ne vēlāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām. Ņemot vērā, ka ieslodzītos var pārvietot no vienas ieslodzījuma vietas uz citu, nav lietderīgi iesniegt minēto iesniegumu agrāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas. Turklāt Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk- CVK) 2025. gada 13. februāra instrukcijas Nr. 5 "Kārtība, kādā pašvaldības domes vēlēšanās organizē balsošanu ieslodzījuma vietās" (turpmāk – Instrukcija) 13. punktā noteikti tai skaitā iesniegumu par balsošanu ieslodzījuma vietā iesniegšanas termiņi, proti, "ne agrāk kā 30 dienas [..] pirms vēlēšanu dienas". Lietderīgi visus Instrukcijas 13. punktā minētos iesniegumus iesniegt ieslodzījuma vietas administrācijai sākot ar 30. dienu pirms vēlēšanu dienas. Tas nākotnē atvieglos ieslodzījuma vietā par vēlēšanu organizēšanu atbildīgo personu darbu.
Likumprojekts paredz vienādot noteiktos termiņus arī Vēlētāju reģistra likuma 14. panta 4.¹ daļā, proti, tas paredz, ka vēlētājs var mainīt vēlēšanu apgabalu ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām. Šobrīd ir noteikts, ka vēlēšanu apgabalu vēlētājs var mainīt ne vēlāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām. Tādējādi, lai vienādotu termiņus un padarītu tos pēc iespējas ērtāk iegaumējamākus vēlētājam, likumprojekts paredz noteikt vienādu gala termiņu pasta balsošanai un apgabala maiņai - ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām. 
 
 

Vēlētāju reģistra likumā ir tiesību normas, kuras ir nepieciešams grozīt atbilstoši faktiskajai situācijai, un grozīt, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību. 

Likumprojekta 8. pants paredz izslēgt Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešo daļu, jo tiesību norma ir zaudējusi savu aktualitāti. Šobrīd Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešā daļa noteic, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde saskaņā ar Ieslodzīto informācijas sistēmā iekļauto informāciju atbilstoši attiecīgajam vēlēšanu likumam aktualizē VR iekļautās ziņas, ja vēlētājs izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punkts, kas paredzēja ierobežojumus piedalīties pašvaldību vēlēšanās personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, izslēgts ar likumu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" 2022. gada 20. oktobrī (grozījumi stājās spēkā 2022. gada 14. novembrī). Turklāt jebkurās vēlēšanās var piedalīties personas, kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, tādējādi VR nav nepieciešamības iekļaut Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešajā daļā minētās ziņas. 

Likumprojekta 1. pants paredz mainīt Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk- VRAA) nosaukumu uz VDAA, jo ar 2024. gada 1. septembri VRAA tika mainīts nosaukums uz VDAA. 

Likumprojekta 3. pants paredz noteikt, ka CVK 50 dienas pirms vēlēšanām sniedz VDAA ziņas par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, norādot katra vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu apgabalu, numuru, nosaukumu un adresi, kā arī triju dienu laikā informē VDAA par visām izmaiņām šajās ziņās. Tiesību norma ir precizēta, paredzot, ka turpmāk CVK nesniegs minētās ziņas PMLP, jo VR darbībai šīs ziņas nav nepieciešamas. 


Likumprojekta  7. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 14. panta otro daļu, tādā veidā paredzot tiesisko noteiktību un radot precīzi interpretējamu tiesību normu. Grozījumi paredz noteikt, ka vēlētājs pašvaldības domes vēlēšanās var mainīt vēlēšanu apgabalu arī uz tādu, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvietas adrese un kura atbilst viņa dzīvesvietas adresei vēlēšanu apgabala noteikšanai. Proti, grozījumi noteic to, ka vēlētājs vēlēšanu apgabalu ir tiesīgs mainīt pēc adreses tikai uz to vēlēšanu apgabalu, kuram atbilstošā adresē persona ir bijusi deklarēta vai reģistrēta 90.dienā pirms vēlēšanām. Šobrīd tiesību norma ir interpretējama precīzi, ja tiek veidota atsauce vēl uz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. panta otro daļu, tas rada tiesību normas interpretācijas problēmas vēlētājiem. 

Vēlētāju reģistra likuma 19. panta 1.¹ daļā tiek dublēta informācija, proti, tiek izmantots gan Vēlētāju reģistra likumā noteiktais apzīmējums "vēlēšanas", gan  tiek veidota atsauce uz katru vēlēšanu procedūru, ko pēc būtības var apzīmēt ar noteikto apzīmējumu "vēlēšanas". Tādējādi, lai pēc būtības netiktu dublēts teksts tiesību normā, likumprojekta 10. pants paredz izslēgt tiesību normā vārdus "Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes un Saeimas vēlēšanās vai pašvaldības referendumā".

Likumprojekta 6. pants paredz izslēgt Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmo un otro daļu, kas paredz, ka pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājam uz oficiālo elektronisko adresi tiek izsūtīta informācija par iespēju noskaidrot vēlēšanu apgabalu. Šī tiesību norma Vēlētāju reģistra likumā ir iekļauta vēsturiski, kad pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājs bija piesaistīts konkrētam vēlēšanu iecirknim. Tādējādi, lai vēlētājs apzinātos, kurā vēlēšanu apgabala vēlēšanu iecirknī ir jādodas balsot, tad vēlētājam sākotnēji pa pastu uz deklarētās dzīvesvietas adresi, bet vēlāk tikai elektroniski uz oficiālo elektronisko adresi (ja vēlētājs to ir aktivizējis) tika izsūtīts oficiāls paziņojums, kurā tika norādīta informācija par vēlēšanu iecirkni, kurā būs iespējams nobalsot. Attīstoties tehnoloģijām, pašvaldības domes vēlēšanās šobrīd vēlētājam ir iespēja doties balsot uz jebkuru vēlēšanu apgabalā izveidoto vēlēšanu iecirkni, savukārt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Saeimas vēlēšanās vēlētājs var doties balsot uz jebkuru vēlēšanu iecirkni visā Latvijā. Likumprojekts paredz izslēgt šīs tiesību normas.  Izslēdzamajās likuma normās paziņojumu nosūtīšana attiecas tikai uz vēlētājiem, kuriem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, kas nozīmē, ka ar šo tiesību normu palīdzību netiek nodrošināts, ka ikkatrs vēlētājs saņem paziņojumu un attiecīgi šie vēlētāji, kas paziņojumu nav saņēmuši, nepieciešamo informāciju iegūst citos veidos.   Valstī ir izveidots e-pakalpojums "Vēlētāja datu pārvaldība", kas pieejams ar tiem pašiem autentifikācijas līdzekļiem kā oficiālā elektroniskā adrese. Šajā e-pakalpojumā vēlētājs patstāvīgi var noskaidrot savu aktuālo vēlēšanu apgabalu (arī, ja tas ir mainīts pēc minētā paziņojuma izsūtīšanas dienas). Pēdējās vēlēšanu procedūrās paziņojumu nosūtīšanas mērķis bija sabiedrības informēšana par tuvākajām vēlēšanām un šāda e-pakalpojuma esamību. Šo mērķi iespējams sasniegt ar citām metodēm, piemēram, iestāžu paziņojumu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, iestāžu tīmekļvietnēs un sociālajos tīklos. Šāda veida sabiedrības informēšana ir efektīvāka, rada iespēju gan uzrunāt plašāku auditoriju, gan mazināt nepieciešamos resursus sabiedrības informēšanai.

Vienlaikus, raugoties uz iegūto pieredzi 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanās,  informatīvu paziņojumu izsūtīšanas rezultātā radās papildus ievērojams administratīvais slogs PMLP. Paziņojumu izsūtīšana radīja negācijas sabiedrībā. Iestādes, tai skaitā PMLP saņēma negatīvu atgriezenisko saikni no vēlētājiem par šādu sūtījumu nelietderīgumu. PMLP iesniegtie iesniegumi nebija pēc būtības par vēlēšanu apgabala noteikšanu, bet galvenokārt, personas pauda neapmierinātību par to, ka paziņojumiem ir informatīvs raksturs un vai to tiešām ir jāsūta oficiāli uz oficiālo elektronisko adresi un kādēļ šādi paziņojumi vispār tiek sūtīti. PMLP attiecīgi bija jāsniedz atbildes uz katru šādu iesniegumu, kas prasīja papildu iestādes resursus, kurus nevarēja izmantot pamatuzdevumu nodrošināšanai. Tāpat šāda sūtījumu nosūtīšana noteiktā datumā rada papildu slogu gan iestādei, kurai jānodrošina šo paziņojumu sagatavošana, gan informācijas tehnoloģiju kapacitātei, kurai rodas īslaicīga būtiska pārslodze. Šī iemeslu kopuma  dēļ likumprojekts paredz izslēgt tiesību normas, jo pēc būtības tā sabiedrības daļa, kurai izsūta paziņojumus, var ar tiem pašiem autentifikācijas līdzekļiem autentificēties e-pakalpojuma "Vēlētāja datu pārvaldība" izpildei un patstāvīgi noskaidrot nepieciešamo informāciju bez informatīvā paziņojuma saņemšanas uz oficiālo elektronisko adresi. 




 

Vēlētāju reģistra likumā šobrīd nav noteikts regulējums attiecībā uz vēlētāju datu apstrādi VR gadījumos, kad valstī izsludinātas ārkārtas Saeimas vēlēšanas.
 

Ievērojot tehnoloģisko attīstību un to, ka ir nepieciešamība vienādot vēlēšanu kārtību visās vēlēšanu procedūrās, tad likumprojekta 4. un 5. pants paredz noteikt vēlētāju datu apstrādes termiņus gadījumos, kad valstī ir izsludinātas ārkārtas Saeimas vēlēšanas.