Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projektā plānoto grozījumu apstiprināšana ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, ievērojot, ka finansējuma pārdale veicinātu n+3 mērķu izpildi un ieguldījumu straujāku ienākšanu tautsaimniecībā, jo 5.1.1.3. pasākuma publiskās ārtelpas projekti ir ar augstu gatavības pakāpi un ir ātri īstenojami (viena līdz divu gadu laikā). 5.1.1.3. pasākuma publiskās ārtelpas projekti ir saistīti ar būvdarbu veikšanu, tādejādi ir būtiski pēc iespējas ātrāk uzsākt projektu īstenošanu, lai pilnvērtīgi izmantotu atlikušo 2024. gada būvdarbu sezonu. Turklāt, 5.1.1.1. pasākuma izsludinātās otrās atlases kārtas pirmajam uzsaukumam projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2024. gada 21. jūnijam, attiecīgi konkrēto plānošanas reģionu rosinātu reģionam noteiktā finansējuma pārdali nepieciešams veikt līdz otrās atlases kārtas pirmā uzsaukuma termiņa beigām, lai izmaiņas iekļautu projektu iesniegumu atlases nolikuma dokumentācijā un būtu piemērojamas projektiem.

Finansējuma pārdale no 5.1.1.1. pasākuma uz 5.1.1.3.pasākumu rada iespēju novirzīt finansējumu augstas gatavības projektiem un veicina budžeta izpildei noteikto mērķu sasniegšanu saskaņā ar MK 2023. gada 25. aprīļa sēdes protokola Nr. 22, 28§  2.3. apakšpunktu, ar kuru nacionālajā līmenī katrai atbildīgajai iestādei ir apstiprināts n+3 princips, t.sk., VARAM ir noteikts ikgadēji Eiropas Komisijai pieprasāmo ES fondu daļas minimālais apjoms proporcionāli VARAM pārziņā esošajam ES fondu piešķīrumam.

Būtiski, ka, lai nodrošinātu sabalansētu perioda izdevumu plūsmu un sasniegtu Eiropas Komisijas noteikto pieprasāmo izdevumu minimālo apmēru kumulatīvi 2025. gadā un turpmāk ikgadēji līdz 2030. gadam (n+3 mērķis), budžeta izdevumiem ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijām 2025. gadā jābūt virs 700 milj. euro. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 105. pantā noteikto Eiropas Komisija atceļ saistības jebkurai programmas summas daļai, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai par kuru līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc programmas budžeta saistību gada nav sagatavots maksājuma pieteikums par 2021.–2026. gadu. Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2029. gada 31. decembrī, atceļ, ja regulas Nr. 2021/1060 43. panta 1. punktā noteiktajā (līdz 2031. gada 15. februārim) termiņā Eiropas Komisijai nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais snieguma ziņojums par programmām.

MK noteikumos Nr. 291 nav iekļauta norma, kas nosaka, ka projekta ietvaros attīstītajā publiskajā ārtelpā var tikt sniegti papildpakalpojumi. Lai gan papildpakalpojumu esamība publiskajā infrastruktūrā nemaina tās nesaimniecisko raksturu kopumā, pašvaldības aicina attiecīgi papildināt MK noteikumus Nr. 291, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai.

Noteikumu projektā iekļautās izmaiņas veicina ieguldījumu straujāku ienākšanu tautsaimniecībā un Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā mērķa (n+3 mērķis) izpildi kopumā.

Noteikumu projekts, balstoties uz plānošanas reģionu, kuri īsteno integrētās teritoriju attīstības stratēģijas (plānošanas reģionu attīstības programmas), rakstiski izteiktajiem priekšlikumiem, paredz finansējuma pārdali no 5.1.1.1. pasākuma otrās atlases kārtas uz 5.1.1.3. pasākumu  3 072 305 euro apmērā tiem reģioniem, kuri pārdali atbalsta (konkrēta plānošanas reģiona ietvaros, saskaņā ar attiecīgā plānošanas reģiona lēmumu, kas neietekmē citiem plānošanas reģioniem noteikto finansējumu, attiecīgi Latgales plānošanas reģionam 293 771 euro un Kurzemes plānošanas reģionam 2 778 534 euro). Vienlaikus noteikumu projekts paredz palielināt programmas iznākuma rādītāja “jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē” vērtību proporcionāli pārdalāmā ERAF finansējuma apmēram no “117 666 m2” uz “132 944 m2”.

Pārdale tiek virzīta piecu 5.1.1.3. pasākuma projektu īstenošanai (viens Latgales plānošanas reģiona projekts un četri Kurzemes plānošanas reģiona projekti), ievērojot, ka ir saņemts finansējuma pārdales rakstveida  priekšlikums no Latgales plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona, norādot, ka ir pieņemts lēmums atbalstīt 5.1.1.3. pasākuma publiskās ārtelpas projektu īstenošanai nepieciešamā finansējuma pārdali no attiecīgajam reģionam noteiktā 5.1.1.1.pasākuma otrās atlases kārtas finansējuma, ņemot vērā plānošanas reģiona attīstības programmā noteiktos rīcības virzienus un pašvaldību attīstības programmu investīciju pasākumus, kā arī ņemot vērā projektu augsto gatavību, kas veicinātu Eiropas Komisijai deklarējamo izdevumu mērķa (n+3) izpildi. Savukārt, apzinot Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību vajadzības un interesi uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībā un salīdzinoši zemo Rīgas plānošanas reģiona kopējo paredzēto ERAF finansējuma apjomu 5.1.1.1. pasākuma ietvaros, Rīgas plānošanas reģions nerosina veikt finansējuma pārdali trīs projektu īstenošanai, kuri 5.1.1.3.pasākuma ietvaros tika noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros  attīstītajā ar nesaimniecisko darbību saistītā infrastruktūrā var tikt nodrošināta papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai infrastruktūras pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādus pakalpojumus pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, pašvaldības darbinieki un iedzīvotāji. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbību, kafijas automātu ierīkošanu, mobilo saldējuma tirdzniecības vietu ierīkošanu, amatnieku vai mājražotāju tirdziņus, maksas stāvvietas, tādus neregulārus pasākumus kā pilsētas svētki, gadatirgi, kas ietver pagaidu estrādes, telšu, kiosku izvietošanu, ievērojot, ka tā nav pastāvīga tirdzniecība vai pastāvīga teritorijas ierobežošana.