26-TA-773: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumos Nr. 57 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.3.i. investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai nodrošinātu Atveseļošanas fonda plāna 1.1.1.3.i. investīcijas “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra” īstenošanu atbilstoši faktiskajai projektu izpildei, nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumos Nr. 57 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.1. reformu un investīciju virziena “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.3.i. investīcijas “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra” īstenošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr. 57). Grozījumu projekts paredz precizēt investīcijas kvantitatīvā rādītāja sadalījumu Mārupes novadā starp virzieniem Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Mārupe, precizēt investīcijas kvantitatīvā rādītāja sadalījumu Rīgas valstspilsētā starp virzieniem Rīga–Ulbroka un Rīga–Ķekava, kā arī pārskatīt prasību par iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinuma pievienošanu noslēguma maksājuma pieprasījuma dokumentācijai.
Ierosinātās izmaiņas attiecībā uz kvantitatīvā rādītāja sadalījumu izriet no Mārupes novada pašvaldības projekta faktiskās īstenošanas rezultātiem un no Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektā ietvertās informācijas par attiecīgajos virzienos izbūvējamo kilometru sadalījumu. Savukārt izmaiņas attiecībā uz revidenta atzinumu izriet no Rīgas valstspilsētas pašvaldības ierosinājuma pārskatīt šo prasību, Satiksmes ministrijas pieprasītā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – aģentūra) viedokļa un aģentūras sniegtās atbildes, kurā norādīts uz prasības dublējošo raksturu. Investīcijas kopējais kvantitatīvais rādītājs – 52 km – netiek mainīts.
Ierosinātās izmaiņas attiecībā uz kvantitatīvā rādītāja sadalījumu izriet no Mārupes novada pašvaldības projekta faktiskās īstenošanas rezultātiem un no Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektā ietvertās informācijas par attiecīgajos virzienos izbūvējamo kilometru sadalījumu. Savukārt izmaiņas attiecībā uz revidenta atzinumu izriet no Rīgas valstspilsētas pašvaldības ierosinājuma pārskatīt šo prasību, Satiksmes ministrijas pieprasītā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – aģentūra) viedokļa un aģentūras sniegtās atbildes, kurā norādīts uz prasības dublējošo raksturu. Investīcijas kopējais kvantitatīvais rādītājs – 52 km – netiek mainīts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt investīcijas īstenošanas nosacījumus atbilstoši faktiskajai projektu izpildei, pārskatot kvantitatīvā rādītāja sadalījumu Mārupes novadā un Rīgas valstspilsētā, kā arī nosakot, ka iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta piesaiste noslēguma maksājuma pieprasījumam ir iespējama, bet nav obligāta.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 57 paredz, ka investīcijas mērķa sasniedzamais kvantitatīvais rādītājs līdz 2026. gada 31.jūlijam ir jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgas valstspilsētā un Pierīgā 52 km. Attiecībā uz Rīgas valstspilsētu spēkā esošā redakcija nosaka, ka virzienā Rīga–Ulbroka sasniedzamais minimums ir vismaz 3 km, virzienā Rīga–Ķekava – vismaz 5 km, bet virzienā Rīga–Babīte–Piņķi – vismaz 6,5 km. Attiecībā uz Mārupes novadu spēkā esošā redakcija nosaka, ka virzienā Rīga–Babīte–Piņķi sasniedzamais minimums ir vismaz 4,5 km un virzienā Rīga–Mārupe – vismaz 4,5 km. Tāpat spēkā esošais 42. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs noslēguma maksājuma pieprasījuma dokumentācijai pievieno apliecinājumu par jaunas izbūvētas un pārbūvētas veloinfrastruktūras nodošanu ekspluatācijā un iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinumu par projekta izmaksu atbilstību noteikumu 28. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām un mērķa sasniegšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Aģentūra ir informējusi Satiksmes ministriju par Mārupes novada pašvaldības projekta Nr.1.1.1.3.i.0/1/23/I/CFLA/004 faktiskajiem rezultātiem un ierosinātajiem vienošanās grozījumiem. No aģentūras sniegtās informācijas izriet, ka projektā faktiski izbūvēti divi reģionāla mēroga velomaršruti: virzienā Rīga (pilsētas robeža) – Mārupe – Jaunmārupe kopumā virs 6,5 km un virzienā Rīga (pilsētas robeža) – Babīte – Piņķi kopumā virs 2,5 km. Tādējādi Mārupes novada pašvaldība ir sasniegusi noteikumu Nr. 57 ietvaros tai noteikto kopējo minimālo kvantitatīvo rādītāju 9 km apmērā, jo faktiski sasniegtais kopējais apjoms ir vismaz 9 km, tomēr sadalījums starp abiem virzieniem atšķiras no spēkā esošajā noteikumu redakcijā noteiktā.
Vienlaikus aģentūra ir informējusi Satiksmes ministriju par nepieciešamība precizēt Rīgas valstspilsētas pašvaldību kvantitatīvā rādītāja sadalījumu starp maršrutiem Rīga - Ulbroka un Rīga - Ķekava atbilstoši faktiskajai situācijai, katrā no šiem maršrutiem paredzot vismaz 4 km. Kopējais Rīgas valstspilsētas pašvaldībai noteiktais kvantitatīvais rādītājs (vismaz 14,5 km) netiek mainīts.
Satiksmes ministrija 2026. gada martā saņēma Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēstuli ar lūgumu pārskatīt noteikumu Nr. 57 42. punktā ietverto prasību par iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinuma pievienošanu noslēguma maksājuma dokumentācijai, norādot, ka šādai prasībai ir dublējošs raksturs, tā kā Aģentūra jau veic maksājuma pieprasījumu dokumentācijas, tostarp, izmaksu, pārbaudes. Satiksmes ministrija lūdza aģentūru sniegt viedokli par šīs prasības saglabāšanas nepieciešamību. Sniedzot atbildi, aģentūra norādīja, ka noteikumu Nr. 57 42. punktā paredzētā prasība būtu pārskatāma, jo aģentūra jau visā projektu ieviešanas laikā veic izmaksu attiecināmības pārbaudes, kā arī pirms noslēguma maksājuma veikšanas pārliecinās par projekta mērķa sasniegšanu. Līdz ar to obligāta iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinuma prasība ir dublējoša. Aģentūra papildus norādīja, ka Finanšu ministrijas vadlīniju 21. punkts paredz iespēju, nevis pienākumu, noteikumos paredzēt neatkarīga auditora vai revidenta piesaisti. Aģentūra arī informēja, ka nevienā no projektiem uz šo brīdi nav piesaistīts neatkarīgs revidents.
Vienlaikus aģentūra ir informējusi Satiksmes ministriju par nepieciešamība precizēt Rīgas valstspilsētas pašvaldību kvantitatīvā rādītāja sadalījumu starp maršrutiem Rīga - Ulbroka un Rīga - Ķekava atbilstoši faktiskajai situācijai, katrā no šiem maršrutiem paredzot vismaz 4 km. Kopējais Rīgas valstspilsētas pašvaldībai noteiktais kvantitatīvais rādītājs (vismaz 14,5 km) netiek mainīts.
Satiksmes ministrija 2026. gada martā saņēma Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēstuli ar lūgumu pārskatīt noteikumu Nr. 57 42. punktā ietverto prasību par iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinuma pievienošanu noslēguma maksājuma dokumentācijai, norādot, ka šādai prasībai ir dublējošs raksturs, tā kā Aģentūra jau veic maksājuma pieprasījumu dokumentācijas, tostarp, izmaksu, pārbaudes. Satiksmes ministrija lūdza aģentūru sniegt viedokli par šīs prasības saglabāšanas nepieciešamību. Sniedzot atbildi, aģentūra norādīja, ka noteikumu Nr. 57 42. punktā paredzētā prasība būtu pārskatāma, jo aģentūra jau visā projektu ieviešanas laikā veic izmaksu attiecināmības pārbaudes, kā arī pirms noslēguma maksājuma veikšanas pārliecinās par projekta mērķa sasniegšanu. Līdz ar to obligāta iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinuma prasība ir dublējoša. Aģentūra papildus norādīja, ka Finanšu ministrijas vadlīniju 21. punkts paredz iespēju, nevis pienākumu, noteikumos paredzēt neatkarīga auditora vai revidenta piesaisti. Aģentūra arī informēja, ka nevienā no projektiem uz šo brīdi nav piesaistīts neatkarīgs revidents.
Risinājuma apraksts
Lai noteikumu regulējums atbilstu faktiskajai projektu īstenošanai, paredzēts precizēt noteikumu Nr. 57 6.4.2.apakšpunktu, nosakot, ka Mārupes novadā virzienā Rīga–Babīte–Piņķi sasniedzamais minimums ir vismaz 2,5 km, un 6.5. apakšpunktu, nosakot, ka virzienā Rīga–Mārupe, tai skaitā Mārupes novadā, sasniedzamais minimums ir vismaz 6,5 km. Šādi tiek saglabāts kopējais Mārupes novadam noteiktais minimālais apjoms 9 km, vienlaikus nodrošinot atbilstību faktiskajai projekta izpildei.
Vienlaikus, lai noteikumu regulējums atbilstu Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta iesniegumā ietvertajam kilometru sadalījumam starp attiecīgajiem virzieniem, paredzēts precizēt noteikumu Nr. 57 6.2.1. apakšpunktu, nosakot, ka virzienā Rīga–Ulbroka Rīgas pilsētā sasniedzamais minimums ir vismaz 4 km, un 6.3.1. apakšpunktu, nosakot, ka virzienā Rīga–Ķekava Rīgas pilsētā sasniedzamais minimums ir vismaz 4 km. Minētie grozījumi neietekmē investīcijas kopējo kvantitatīvo rādītāju 52 km apmērā.
Lai novērstu dublējošu prasību, paredzēts papildināt noteikumus ar 37.15. apakšpunktu, nosakot, ka projekta īstenošanas ietvaros finansējuma saņēmējs var piesaistīt neatkarīgu revidentu vai iekšējo auditoru noslēguma maksājuma pieprasījumam, lai apliecinātu projekta izmaksu atbilstību noteikumu 28. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām un mērķa sasniegšanu. Vienlaikus paredzēts izteikt 42. punktu jaunā redakcijā, svītrojot obligātu prasību pievienot iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinumu noslēguma maksājuma pieprasījuma dokumentācijai. Tādējādi revidenta vai iekšējā auditora piesaiste kļūst par iespēju, nevis obligātu priekšnoteikumu. Saistībā ar grozījumiem attiecībā uz iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinumu būs nepieciešami atbilstoši grozījumi noslēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu.
Grozījumi neietekmē investīcijai pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu, finansējuma saņēmēju loku, projekta īstenošanas termiņu vai kopējo investīcijas kvantitatīvo rādītāju.
Vienlaikus, lai noteikumu regulējums atbilstu Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta iesniegumā ietvertajam kilometru sadalījumam starp attiecīgajiem virzieniem, paredzēts precizēt noteikumu Nr. 57 6.2.1. apakšpunktu, nosakot, ka virzienā Rīga–Ulbroka Rīgas pilsētā sasniedzamais minimums ir vismaz 4 km, un 6.3.1. apakšpunktu, nosakot, ka virzienā Rīga–Ķekava Rīgas pilsētā sasniedzamais minimums ir vismaz 4 km. Minētie grozījumi neietekmē investīcijas kopējo kvantitatīvo rādītāju 52 km apmērā.
Lai novērstu dublējošu prasību, paredzēts papildināt noteikumus ar 37.15. apakšpunktu, nosakot, ka projekta īstenošanas ietvaros finansējuma saņēmējs var piesaistīt neatkarīgu revidentu vai iekšējo auditoru noslēguma maksājuma pieprasījumam, lai apliecinātu projekta izmaksu atbilstību noteikumu 28. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām un mērķa sasniegšanu. Vienlaikus paredzēts izteikt 42. punktu jaunā redakcijā, svītrojot obligātu prasību pievienot iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinumu noslēguma maksājuma pieprasījuma dokumentācijai. Tādējādi revidenta vai iekšējā auditora piesaiste kļūst par iespēju, nevis obligātu priekšnoteikumu. Saistībā ar grozījumiem attiecībā uz iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinumu būs nepieciešami atbilstoši grozījumi noslēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu.
Grozījumi neietekmē investīcijai pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu, finansējuma saņēmēju loku, projekta īstenošanas termiņu vai kopējo investīcijas kvantitatīvo rādītāju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums netieši ietekmē satiksmes dalībniekus, iedzīvotājus un veloinfrastruktūras lietotājus, jo grozījumi nodrošina noteikumu atbilstību faktiskajai veloinfrastruktūras izbūvei Mārupes novadā un veicina investīcijas noslēguma procesa racionālu īstenošanu. Vienlaikus grozījumi nemaina investīcijas kopējo kvantitatīvo rādītāju un nepasliktina plānoto rezultātu sasniegšanu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums tieši ietekmē finansējuma saņēmējus, jo īpaši Mārupes novada pašvaldību un Rīgas valstspilsētas pašvaldību attiecībā uz investīcijas kvantitatīvā rādītāja sadalījumu, kā arī visus finansējuma saņēmējus attiecībā uz noslēguma maksājuma dokumentācijai piemērojamo prasību pārskatīšanu. Grozījumu rezultātā iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta piesaiste turpmāk būs iespējama, nevis obligāta. Tāpat grozījumi ir būtiski aģentūrai, kura turpina veikt projekta izmaksu attiecināmības un mērķa sasniegšanas pārbaudes.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekts neietekmē noteikumos Nr. 57 noteikto pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu un nerada papildu ietekmi uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetiem. Grozījumi nemaina investīcijas kopējo kvantitatīvo rādītāju un nemaina projektu finansējuma sadalījumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts attiecas uz jau noteiktu finansējuma saņēmēju loku un paredz tehniskus precizējumus investīcijas kvantitatīvā rādītāja sadalījumā Mārupes novadā un Rīgas valstspilsētā, kā arī precizē noslēguma maksājuma dokumentācijas prasības. Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz finansējuma saņēmēju un Aģentūras sniegto informāciju konkrētu projektu ieviešanas gaitā. Līdz ar to nav nepieciešams organizēt atsevišķu sabiedrības līdzdalības procesu saistībā ar noteikumu projekta izstrādi.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Finansējuma saņēmēji, kuri īsteno projektus investīcijas ietvaros.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Grozījumi nemaina iesaistīto institūciju kompetenci vai institucionālo struktūru. Aģentūra arī turpmāk veic projektu uzraudzību, tostarp izmaksu attiecināmības un mērķa sasniegšanas pārbaudes. Grozījumi vienkāršo noteikumu piemērošanu noslēguma maksājuma dokumentācijai un precizē investīcijas kvantitatīvā rādītāja sadalījumu atbilstoši faktiskajai projekta izpildei.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi
