25-TA-1118: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Grāmatvedības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – direktīva 2023/2864/ES).
1. Likumprojektā “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (turpmāk - likumprojekts) iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2023/2864/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43 EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk – direktīva 2013/34/ES), iekļaujot tajā 33.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
2. Direktīvas 2013/34/ES 33.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr.2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – regula 2023/2859), attiecas tikai uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjektiem.
3. ESAP tiks nodoti šo uzņēmumu gada pārskati un dokumenti, kas iesniedzami kopā ar gada pārskatiem (vadības ziņojumi, konsolidētie vadības ziņojumi, kā arī gada finanšu pārskati, konsolidētie finanšu pārskati, revīzijas ziņojumi, ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājumi, ilgtspējas ziņojumi kopā ar apliecinājuma ziņojumiem attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm).
4. Latvijā tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2013/34/ES, ir iekļautas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk - GPKGPL), kas nosaka gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Tomēr GPKGPL neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības. Minēto sabiedrību darbību un gada pārskatu, kā arī konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu regulē attiecīgo nozari reglamentējošie likumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti, tai skaitā Latvijas Bankas noteikumi, kuros iekļauts arī direktīvā 2013/34/ES paredzētais regulējums, kas attiecas uz minēto sabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem.
5. Ņemot vērā minēto, grozījumi attiecībā uz dokumentu nodošanu ESAP tiek veikti Grāmatvedības likumā, kas ir saistošs ne tikai GPKGPL subjektiem, bet arī sabiedrībām, kuru gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu regulē finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošie likumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti, tai skaitā Latvijas Bankas noteikumi.
1. Likumprojektā “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (turpmāk - likumprojekts) iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2023/2864/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43 EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk – direktīva 2013/34/ES), iekļaujot tajā 33.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
2. Direktīvas 2013/34/ES 33.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr.2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – regula 2023/2859), attiecas tikai uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjektiem.
3. ESAP tiks nodoti šo uzņēmumu gada pārskati un dokumenti, kas iesniedzami kopā ar gada pārskatiem (vadības ziņojumi, konsolidētie vadības ziņojumi, kā arī gada finanšu pārskati, konsolidētie finanšu pārskati, revīzijas ziņojumi, ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājumi, ilgtspējas ziņojumi kopā ar apliecinājuma ziņojumiem attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm).
4. Latvijā tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2013/34/ES, ir iekļautas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk - GPKGPL), kas nosaka gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Tomēr GPKGPL neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības. Minēto sabiedrību darbību un gada pārskatu, kā arī konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu regulē attiecīgo nozari reglamentējošie likumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti, tai skaitā Latvijas Bankas noteikumi, kuros iekļauts arī direktīvā 2013/34/ES paredzētais regulējums, kas attiecas uz minēto sabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem.
5. Ņemot vērā minēto, grozījumi attiecībā uz dokumentu nodošanu ESAP tiek veikti Grāmatvedības likumā, kas ir saistošs ne tikai GPKGPL subjektiem, bet arī sabiedrībām, kuru gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu regulē finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošie likumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti, tai skaitā Latvijas Bankas noteikumi.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai papildinātu Grāmatvedības likuma subjektus ar:
- citām publiskajām personām un iestādēm, tostarp, Latvijas Banku, kas ir atvasināta publiska persona;
- dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu).
- citām publiskajām personām un iestādēm, tostarp, Latvijas Banku, kas ir atvasināta publiska persona;
- dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1. Nodrošināt, lai publiskojamie dokumenti, kurus iesniedz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti tiek nodoti ESAP.
2. Precizēt Grāmatvedības likuma tvērumu attiecībā uz tā subjektiem.
2. Precizēt Grāmatvedības likuma tvērumu attiecībā uz tā subjektiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Gada pārskatu un ar tiem saistīto dokumentu iesniegšanas kārtība
Šobrīd Grāmatvedības likums šā likuma subjektiem nosaka pienākumu par katru pārskata gadu sagatavot gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība noteikta GPKGPL, finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un uz to pamata izdotos normatīvajos aktos, Likumā par budžetu un finanšu vadību, neatkarīgās vai autonomās valsts iestādes darbību reglamentējošajos likumos.
Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasē šajā likumā noteiktajā termiņā un Ministru kabineta noteiktajā apjomā.
GPKGPL subjekti likumā noteiktajos termiņos gada pārskatus (sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma, kurā iekļauts ilgtspējas ziņojums) un konsolidēto gada pārskatu atvasinājumus elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS), tiem pievienojot arī revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi. VID šos dokumentus ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski, tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs). Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.
Kredītiestāžu likuma subjekti gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz gan Latvijas Bankai, gan VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Kredītiestāžu likuma 89.1 un 89.2 pants).
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma subjekti gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 87.pants).
Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma subjekti gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 42.pants).
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma subjekti gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.2pants).
Privāto pensiju fonda likums paredz, ka pensiju fondi gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Privāto pensiju fonda likuma 36.pants).
Atzīmējam, ka saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 64.3 pantu emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulēto informāciju dara zināmu atklātībai, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai citus informācijas izplatīšanas kanālus, ievērojot šā panta noteikumus un tādā veidā, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs, un tajā pašā laikā nosūta regulēto informāciju savas izcelsmes dalībvalsts oficiālajai glabāšanas sistēmai šajā pantā noteiktajā kārtībā. Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības regulētās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Latvijas Banka.
Likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” mērķis ir nodrošināt, lai būtu pieejama informācija par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu Latvijas Republikā reģistrētu lielu vai sabiedriski nozīmīgu komercsabiedrību un koncernu (grupu) maksājumiem pārvaldes iestādēm. Likums paredz, ka paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm un konsolidēto paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām vienlaikus ar gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu elektroniski iesniedz VID, kurš to ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina, lai saņemtie paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm un konsolidētie paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm būtu publiski pieejami.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm vai konsolidētie paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm par 2022. un 2023. pārskata gadu nav sniegti.
Attiecībā uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pienākumu, Eiropas Komisija ierosinājusi grozījumus direktīvā 2013/34/ES, pārskatot subjektu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu.
Sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums paredzēja ieviest grozījumus Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā 2022/2464/ES, nosakot, ka ziņošanas prasības attiektos tikai uz lieliem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku (t.i., uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro vai kuru bilance pārsniedz 25 miljonus euro). Pēc sākotnējā apgrozījuma sliekšņa palielināšanas uz 50 miljoniem euro un 1000 darbiniekiem, Latvijas gadījumā, no aptuveni 300 uzņēmumiem, ziņošanas prasības attiektos uz aptuveni 40 lielākajām kompānijām.
Šobrīd tiek vērtēta iespēja vēl būtiski paaugstināt apgrozījuma slieksni (no 50 miljoniem euro uz 450 miljoniem euro), kuru sasniedzot uzņēmumiem būtu pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu.
Šāda tvēruma samazināšana būtiski ietekmēs darbības jomā esošo Latvijas uzņēmumu skaitu, uz kuriem attieksies Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, iespējams, šādu uzņēmumu skaits būtu minimāls, atstājot uzņēmumiem iespēju brīvprātīgai ziņošanai. Apgrozījuma sliekšņa pacelšana uz 450 miljoniem euro nozīmētu, ka Latvijā obligātās ilgtspējas ziņošanas prasības attieksies uz aptuveni septiņiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu.
Tātad atbilstoši pašreiz spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam uzņēmumu gada pārskati un konsolidētie gada pārskati, izņemot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktie gada pārskati un konsolidētie gada pārskati, (tostarp ilgtspējas ziņojumi, ja tādi tiek sagatavoti), revidentu ziņojumi, revidenta apliecinājuma ziņojumi par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm vai konsolidētie paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm iesniedzami VID EDS. Savukārt VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību. Datu nodošana no VID Uzņēmumu reģistram ir veidojusies vēsturiski, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības par augstvērtīgo datu kopu publicēšanu.
2. ESAP
Regulas 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027.gada 10.jūlijam Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) groza Lēmumu Nr.716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (turpmāk – EVTI), izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar regulas 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp direktīvā 2013/34/ES noteikto informāciju.
Direktīvas 2023/2864/ES preambulas 1.apsvērumā noteikts, ka viegla un strukturēta piekļuve datiem, izmantojot centralizētu platformu – ESAP, ir svarīga, lai lēmumu pieņēmēji ekonomikā un sabiedrībā varētu pieņemt pamatotus lēmumus, kas kalpo tirgus efektīvai darbībai. Šāda piekļuve ir vajadzīga, lai piedāvātu arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vairāk izaugsmes iespēju, nodrošinātu lielāku atpazīstamību un vairāk iespēju nodarboties ar inovācijām, jo ESAP nākotnē nodrošinās piekļuvi arī tādai informācijai, ko jebkura vienība, kuras darbību reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti, izvēlēsies brīvprātīgi darīt pieejamu ESAP. Kopīgu Eiropas datu telpu izvēršana ārkārtīgi svarīgās nozarēs, tostarp finanšu nozarē, palīdz sasniegt mērķi – nodrošināt, lai attiecīgajās nozarēs būtu viegli pieejami ticami informācijas avoti. Paredzams, ka turpmākajos gados pašā finanšu nozarē notiks digitālā pārveide, un Savienībai šāda pārveide būtu jāatbalsta, jo īpaši popularizējot uz datiem balstītu finansējumu. Turklāt, ja ilgtspējīgs finansējums kļūst par finanšu sistēmas centrālo elementu, tas ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko panākt Savienības ekonomikas zaļo pārkārtošanos. Lai šāda zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, ir būtiski nodrošināt, ka investoriem ir viegli pieejama ar uzņēmumu ilgtspēju un sociālo pārvaldību saistītā informācija.
ESAP funkcijas noteiktas regulas 2023/2859 7.pantā.
3. Informācijas vākšanas struktūras
Ar direktīvu 2023/2864/ES noteiktais grozījums direktīvā 2013/34/ES (33.a pants) paredz, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā to nosaka regulas 2023/2859 2.panta 2)punkts, un par to paziņo EVTI. Informācijas vākšanas struktūra ir valsts struktūra, birojs vai aģentūra, kas izraudzīta dalībvalstī, kurai dalībvalsts līmenī tiks iesniegta ESAP nosūtāmā informācija.
Direktīvas 2023/2864/ES preambulas 6.daļā skaidrots, ka ESAP darbības īstenošanai būtu jāizraugās informācijas vākšanas struktūras, kas no vienībām vāktu finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspējai nozīmīgu informāciju. Ja informācijas vākšanas struktūra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vēl nav izveidota, būtu jāļauj dalībvalstīm savā jurisdikcijā informācijas vākšanu organizēt elastīgi, tām būtu jāizraugās vismaz viena informācijas vākšanas struktūra, kā definēts Regulā (ES) 2023/2859, lai vāktu un uzglabātu informāciju, un par to attiecīgi jāpaziņo EVTI. Lai rentabli nodrošinātu informācijas pieejamību ESAP, informācijas vākšana, nosūtīšana un uzglabāšana būtu jāveic, pamatojoties (ciktāl tas iespējams) uz valsts līmenī jau iedibinātām vākšanas, nosūtīšanas un uzglabāšanas procedūrām un infrastruktūru, kā arī uz attiecīgajām procedūrām un infrastruktūru, kas ieviestas informācijas vākšanas struktūru informācijas nosūtīšanai EVTI.
Detalizēti informācijas vākšanas struktūru uzdevumi noteikti regulas 2023/2859 5.pantā.
Saistībā ar Grāmatvedības likumā noteiktu subjektu paplašināšanu:
1. Šobrīd Grāmatvedības likuma 3. panta pirmajā daļā ir noteikti visi likuma subjekti un tie ir:
- Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, ārvalstu komersantu filiāles un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības, reliģiskās organizācijas un to iestādes;
- Latvijas Republikā reģistrētās Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi;
- budžeta iestādes;
- individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienības.
Ar terminu “budžeta iestāde” saprot visas budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību:
Budžeta iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī pašvaldības aģentūra.
Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.
Budžeta nefinansētas iestādes — Ministru kabineta locekļa padotībā esošas tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda noteiktas valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus un kuru darbība pilnībā, izņemot šajā likumā paredzēto gadījumu, tiek finansēta no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības.
Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 3.panta pirmo daļu Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona. Tā ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, kā arī nav institucionālā un funkcionālā padotībā valsts un pašvaldību institūcijām. Latvijas Banka nav budžeta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, līdz ar to, lai arī Latvijas Banka būtu Grāmatvedības likuma subjekts, ir nepieciešams precizēt Grāmatvedības likuma subjektus, kas minēti 3. panta pirmās daļas 3. punktā, līdzīgi kā tas bija noteikts līdz grozījumu Grāmatvedības likumā pieņemšanai (01.01.2025.), tātad ar citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm.
2. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Savukārt minētā likuma 15.3 panta astotā daļa nosaka, ka nodokļu tiesību un administratīvās atbildības jomā dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskajai personai, bet pārvaldnieks — tās valdes loceklim. Minētā likuma 15.3 panta pirmā, otrā un ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai tās kompetences ietvaros ir tiesības veikt saimniecisko darbību (piemēram, iznomāt kopīpašumā esošo daļu), ievērojot šajā likumā un citos, tostarp grāmatvedības jomu un nodokļu jomu regulējošos, normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tajos noteiktās tiesības. Pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas dzīvokļu īpašnieku kopībai ir pienākums reģistrēties VID kā nodokļu maksātājam. Dzīvokļu īpašnieku kopību kā nodokļu maksātāju reģistrē pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks, tai ir pienākums iecelt pilnvaroto personu, kura reģistrēs dzīvokļu īpašnieku kopību VID kā nodokļu maksātāju. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība veic saimniecisko darbību vai nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, tai ir pienākums kārtot grāmatvedību normatīvajos aktos par grāmatvedību noteiktajā kārtībā, ciktāl Dzīvokļa īpašuma likums nenosaka citādi.
Tātad dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, no Dzīvokļa īpašuma likuma izriet pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus. Savukārt Grāmatvedības likumā nav šādu likuma subjektu kā dzīvokļu īpašnieku kopība, kas veic saimniecisko darbību.
Šobrīd Grāmatvedības likums šā likuma subjektiem nosaka pienākumu par katru pārskata gadu sagatavot gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība noteikta GPKGPL, finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un uz to pamata izdotos normatīvajos aktos, Likumā par budžetu un finanšu vadību, neatkarīgās vai autonomās valsts iestādes darbību reglamentējošajos likumos.
Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasē šajā likumā noteiktajā termiņā un Ministru kabineta noteiktajā apjomā.
GPKGPL subjekti likumā noteiktajos termiņos gada pārskatus (sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma, kurā iekļauts ilgtspējas ziņojums) un konsolidēto gada pārskatu atvasinājumus elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS), tiem pievienojot arī revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi. VID šos dokumentus ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski, tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs). Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.
Kredītiestāžu likuma subjekti gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz gan Latvijas Bankai, gan VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Kredītiestāžu likuma 89.1 un 89.2 pants).
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma subjekti gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 87.pants).
Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma subjekti gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 42.pants).
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma subjekti gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.2pants).
Privāto pensiju fonda likums paredz, ka pensiju fondi gada pārskatus (tostarp ilgtspējas ziņojumus, ja tādi tiek sagatavoti), tiem pievienojot revidenta ziņojuma elektronisku kopiju un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, iesniedz VID EDS. VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību (Privāto pensiju fonda likuma 36.pants).
Atzīmējam, ka saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 64.3 pantu emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulēto informāciju dara zināmu atklātībai, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai citus informācijas izplatīšanas kanālus, ievērojot šā panta noteikumus un tādā veidā, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs, un tajā pašā laikā nosūta regulēto informāciju savas izcelsmes dalībvalsts oficiālajai glabāšanas sistēmai šajā pantā noteiktajā kārtībā. Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības regulētās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Latvijas Banka.
Likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” mērķis ir nodrošināt, lai būtu pieejama informācija par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu Latvijas Republikā reģistrētu lielu vai sabiedriski nozīmīgu komercsabiedrību un koncernu (grupu) maksājumiem pārvaldes iestādēm. Likums paredz, ka paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm un konsolidēto paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām vienlaikus ar gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu elektroniski iesniedz VID, kurš to ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina, lai saņemtie paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm un konsolidētie paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm būtu publiski pieejami.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm vai konsolidētie paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm par 2022. un 2023. pārskata gadu nav sniegti.
Attiecībā uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pienākumu, Eiropas Komisija ierosinājusi grozījumus direktīvā 2013/34/ES, pārskatot subjektu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu.
Sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums paredzēja ieviest grozījumus Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā 2022/2464/ES, nosakot, ka ziņošanas prasības attiektos tikai uz lieliem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku (t.i., uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro vai kuru bilance pārsniedz 25 miljonus euro). Pēc sākotnējā apgrozījuma sliekšņa palielināšanas uz 50 miljoniem euro un 1000 darbiniekiem, Latvijas gadījumā, no aptuveni 300 uzņēmumiem, ziņošanas prasības attiektos uz aptuveni 40 lielākajām kompānijām.
Šobrīd tiek vērtēta iespēja vēl būtiski paaugstināt apgrozījuma slieksni (no 50 miljoniem euro uz 450 miljoniem euro), kuru sasniedzot uzņēmumiem būtu pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu.
Šāda tvēruma samazināšana būtiski ietekmēs darbības jomā esošo Latvijas uzņēmumu skaitu, uz kuriem attieksies Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, iespējams, šādu uzņēmumu skaits būtu minimāls, atstājot uzņēmumiem iespēju brīvprātīgai ziņošanai. Apgrozījuma sliekšņa pacelšana uz 450 miljoniem euro nozīmētu, ka Latvijā obligātās ilgtspējas ziņošanas prasības attieksies uz aptuveni septiņiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu.
Tātad atbilstoši pašreiz spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam uzņēmumu gada pārskati un konsolidētie gada pārskati, izņemot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktie gada pārskati un konsolidētie gada pārskati, (tostarp ilgtspējas ziņojumi, ja tādi tiek sagatavoti), revidentu ziņojumi, revidenta apliecinājuma ziņojumi par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi, paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm vai konsolidētie paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm iesniedzami VID EDS. Savukārt VID iesniegtos dokumentus nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina to publisku pieejamību. Datu nodošana no VID Uzņēmumu reģistram ir veidojusies vēsturiski, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības par augstvērtīgo datu kopu publicēšanu.
2. ESAP
Regulas 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027.gada 10.jūlijam Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) groza Lēmumu Nr.716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (turpmāk – EVTI), izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar regulas 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp direktīvā 2013/34/ES noteikto informāciju.
Direktīvas 2023/2864/ES preambulas 1.apsvērumā noteikts, ka viegla un strukturēta piekļuve datiem, izmantojot centralizētu platformu – ESAP, ir svarīga, lai lēmumu pieņēmēji ekonomikā un sabiedrībā varētu pieņemt pamatotus lēmumus, kas kalpo tirgus efektīvai darbībai. Šāda piekļuve ir vajadzīga, lai piedāvātu arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vairāk izaugsmes iespēju, nodrošinātu lielāku atpazīstamību un vairāk iespēju nodarboties ar inovācijām, jo ESAP nākotnē nodrošinās piekļuvi arī tādai informācijai, ko jebkura vienība, kuras darbību reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti, izvēlēsies brīvprātīgi darīt pieejamu ESAP. Kopīgu Eiropas datu telpu izvēršana ārkārtīgi svarīgās nozarēs, tostarp finanšu nozarē, palīdz sasniegt mērķi – nodrošināt, lai attiecīgajās nozarēs būtu viegli pieejami ticami informācijas avoti. Paredzams, ka turpmākajos gados pašā finanšu nozarē notiks digitālā pārveide, un Savienībai šāda pārveide būtu jāatbalsta, jo īpaši popularizējot uz datiem balstītu finansējumu. Turklāt, ja ilgtspējīgs finansējums kļūst par finanšu sistēmas centrālo elementu, tas ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko panākt Savienības ekonomikas zaļo pārkārtošanos. Lai šāda zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, ir būtiski nodrošināt, ka investoriem ir viegli pieejama ar uzņēmumu ilgtspēju un sociālo pārvaldību saistītā informācija.
ESAP funkcijas noteiktas regulas 2023/2859 7.pantā.
3. Informācijas vākšanas struktūras
Ar direktīvu 2023/2864/ES noteiktais grozījums direktīvā 2013/34/ES (33.a pants) paredz, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā to nosaka regulas 2023/2859 2.panta 2)punkts, un par to paziņo EVTI. Informācijas vākšanas struktūra ir valsts struktūra, birojs vai aģentūra, kas izraudzīta dalībvalstī, kurai dalībvalsts līmenī tiks iesniegta ESAP nosūtāmā informācija.
Direktīvas 2023/2864/ES preambulas 6.daļā skaidrots, ka ESAP darbības īstenošanai būtu jāizraugās informācijas vākšanas struktūras, kas no vienībām vāktu finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspējai nozīmīgu informāciju. Ja informācijas vākšanas struktūra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vēl nav izveidota, būtu jāļauj dalībvalstīm savā jurisdikcijā informācijas vākšanu organizēt elastīgi, tām būtu jāizraugās vismaz viena informācijas vākšanas struktūra, kā definēts Regulā (ES) 2023/2859, lai vāktu un uzglabātu informāciju, un par to attiecīgi jāpaziņo EVTI. Lai rentabli nodrošinātu informācijas pieejamību ESAP, informācijas vākšana, nosūtīšana un uzglabāšana būtu jāveic, pamatojoties (ciktāl tas iespējams) uz valsts līmenī jau iedibinātām vākšanas, nosūtīšanas un uzglabāšanas procedūrām un infrastruktūru, kā arī uz attiecīgajām procedūrām un infrastruktūru, kas ieviestas informācijas vākšanas struktūru informācijas nosūtīšanai EVTI.
Detalizēti informācijas vākšanas struktūru uzdevumi noteikti regulas 2023/2859 5.pantā.
Saistībā ar Grāmatvedības likumā noteiktu subjektu paplašināšanu:
1. Šobrīd Grāmatvedības likuma 3. panta pirmajā daļā ir noteikti visi likuma subjekti un tie ir:
- Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, ārvalstu komersantu filiāles un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības, reliģiskās organizācijas un to iestādes;
- Latvijas Republikā reģistrētās Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi;
- budžeta iestādes;
- individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienības.
Ar terminu “budžeta iestāde” saprot visas budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību:
Budžeta iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī pašvaldības aģentūra.
Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.
Budžeta nefinansētas iestādes — Ministru kabineta locekļa padotībā esošas tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda noteiktas valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus un kuru darbība pilnībā, izņemot šajā likumā paredzēto gadījumu, tiek finansēta no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības.
Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 3.panta pirmo daļu Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona. Tā ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, kā arī nav institucionālā un funkcionālā padotībā valsts un pašvaldību institūcijām. Latvijas Banka nav budžeta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, līdz ar to, lai arī Latvijas Banka būtu Grāmatvedības likuma subjekts, ir nepieciešams precizēt Grāmatvedības likuma subjektus, kas minēti 3. panta pirmās daļas 3. punktā, līdzīgi kā tas bija noteikts līdz grozījumu Grāmatvedības likumā pieņemšanai (01.01.2025.), tātad ar citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm.
2. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Savukārt minētā likuma 15.3 panta astotā daļa nosaka, ka nodokļu tiesību un administratīvās atbildības jomā dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskajai personai, bet pārvaldnieks — tās valdes loceklim. Minētā likuma 15.3 panta pirmā, otrā un ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai tās kompetences ietvaros ir tiesības veikt saimniecisko darbību (piemēram, iznomāt kopīpašumā esošo daļu), ievērojot šajā likumā un citos, tostarp grāmatvedības jomu un nodokļu jomu regulējošos, normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tajos noteiktās tiesības. Pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas dzīvokļu īpašnieku kopībai ir pienākums reģistrēties VID kā nodokļu maksātājam. Dzīvokļu īpašnieku kopību kā nodokļu maksātāju reģistrē pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks, tai ir pienākums iecelt pilnvaroto personu, kura reģistrēs dzīvokļu īpašnieku kopību VID kā nodokļu maksātāju. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība veic saimniecisko darbību vai nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, tai ir pienākums kārtot grāmatvedību normatīvajos aktos par grāmatvedību noteiktajā kārtībā, ciktāl Dzīvokļa īpašuma likums nenosaka citādi.
Tātad dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, no Dzīvokļa īpašuma likuma izriet pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus. Savukārt Grāmatvedības likumā nav šādu likuma subjektu kā dzīvokļu īpašnieku kopība, kas veic saimniecisko darbību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka vienīgais grāmatvedību reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīvas 2013/34/ES 33.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Grāmatvedības likums, tad, lai pārņemtu direktīvas 2023/2864/ES prasības, ir jāveic grozījumi Grāmatvedības likumā.
Risinājuma apraksts
Lai pārņemtu direktīvas 2023/2864/ES prasības par direktīvas 2013/34/ES papildināšanu ar 33.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”, Grāmatvedības likums papildināts ar 18.1 pantu “Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam”.
Problēmas apraksts
Direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 1.punktā noteikts, ka no 2028. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot vadības ziņojumu, konsolidēto vadības ziņojumu, tostarp abiem ziņojumiem informāciju, kas prasīta Regulas (ES) 2020/852 8. pantā, kā arī gada finanšu pārskatus, konsolidētos finanšu pārskatus, revīzijas ziņojumu, ticamības apliecinājuma ziņojumu, ilgtspējas ziņojumus attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem un saistīto ticamības apliecinājuma atzinumu, šīs direktīvas 40.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto paziņojumu, ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām un konsolidēto ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām, kas minēts šīs direktīvas 30., 40.d un 45. pantā, šīs direktīvas 19.a, 29.a un 40.a pantā minētie uzņēmumi vienlaikus iesniedz minētos pārskatus un ziņojumus šā panta 4. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots saskaņā ar regulu (ES) 2023/2859.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 1.punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 1.punkta b) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
1. Grāmatvedības likums papildināts ar 18.1pantu, kura pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmumu, kas ir Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti, publiskojamie dokumenti tiek nodoti Eiropas vienotajam piekļuves punktam, kas izveidots saskaņā ar regulu 2023/2859.
2. Grāmatvedības likuma 18.1panta otrās daļas regulējums paredz noteikt, kādi dokumenti tiek nodoti ESAP, proti, nosakot, ka prasība attiecas uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektu iesniegtajiem un publiskojamiem vadības ziņojumiem, konsolidētajiem vadības ziņojumiem, finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem, revīzijas ziņojumiem, ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecinājumiem, ilgtspējas ziņojumiem kopā ar apliecinājuma ziņojumiem attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjektu iesniegtajiem paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm.
3. Grāmatvedības likuma 18.1panta trešā daļa paredz, ka informācijas vākšanas struktūra, kas izveidojama saskaņā ar Regulu 2023/2859, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Tādējādi likumprojekts paredz, ka informācijas vākšanas struktūra nodos ESAP šādus dokumentus - vadības ziņojumus, konsolidētos vadības ziņojumus, finanšu pārskatus, konsolidētos finanšu pārskatus, revīzijas ziņojumus, ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecinājumus, ilgtspējas ziņojumus kopā ar apliecinājuma ziņojumiem attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem un paziņojumus par maksājumiem pārvaldes iestādēm, kurus uzņēmumi iesniedz VID, kas tos nodod publiskošanai Uzņēmumu reģistram.
Šajā likuma normā ietvertais nosacījums “ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi” nozīmē to, ka noteiktā informācijas vākšanas struktūra nenodos ESAP tādu informāciju, kuras nodošana ESAP izriet no citiem normatīvajos aktiem. Piemēram, Latvijas Banka kā oficiālās glabāšanas sistēmas uzturētājs un emitentu uzraugs nodos ESAP informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas Nr. 2004/109/EK “Par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK” 23.a. pantu un tam atbilstošām normām Finanšu instrumentu tirgus likuma 64.2 pantā, kas ietver regulētās informācijas (tostarp gada pārskatu) nodošanu ESAP, un 150. pantā, kas ietver informācijas par personām, kurām piemērotas sankcijas un administratīvie pasākumi, nodošanu ESAP.
Grāmatvedības likuma 18.1panta trešās daļas 1.punktā noteikts, ka, nododot informāciju ESAP, informācija ir noformēta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts regulas 2023/2859 2. panta 3. punktā, vai mašīnlasāmā formātā, kā definēts regulas 2023/2859 2. panta 4. punktā.
Datu izgūšanai piemērots formāts ir jebkurš atvērts formāts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Direktīvas (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkal izmantošanu (turpmāk – direktīva 2019/1024/ES) 2. panta 14) punktā. Savukārt Latvijā tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2019/1024/ES, iekļautas Informācijas atklātības likumā. Informācijas atklātības likuma 1.panta 6.punktā (pārņemts direktīvas 2019/1024/ES) 2. panta 14) punkts) noteikts, ka atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkal izmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. Tātad ar grozījumiem Grāmatvedības likumā noteikts, ka informācija ESAP nododama datu izgūšanai piemērotā formātā, t.i., atvērto datu veidā.
Mašīnlasāms formāts atbilstoši direktīvas 2019/1024/ES 2. panta 13) punktam ir datnes formāts, kas ir strukturēts tā, lai lietojumprogrammas var viegli identificēt, atpazīt un iegūt no dokumenta specifiskus datus, tostarp atsevišķas faktoloģiskas vienības, un to iekšējo struktūru. Tādējādi ar grozījumiem Grāmatvedības likumā noteikts, ka gadījumos, ja to prasa tiesību akti, informācija ESAP nododama mašīnlasāmā formātā.
Piemēram, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības paredz, ka ilgtspējas ziņojums, kas ir daļa no vadības ziņojuma gada pārskatā, jāiesniedz VID un jāpublicē uzņēmuma mājas lapā vienotajā elektroniskajā ziņošanas formātā (European Single Electronic Format - ESEF). Tas nozīmē, ka vadības ziņojums būs XHTML formātā (atvērtie dati cilvēklasāmā formātā) un ilgtspējas ziņojums iezīmēts saskaņā ar Inline XBRL (iXBRL) specifikāciju, izmantojot ESRS XBRL taksonomiju (mašīnlasāms formāts). Šādā formā informācija nododama ESAP.
Grāmatvedības likuma 18.1panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka, nododot informāciju ESAP, informācijai ir pievienoti šādi metadati:
a) visu uzņēmumu nosaukumi, uz kuriem attiecas informācija, un, ja pārskatu sniedzošais uzņēmums ir atbrīvota meitas sabiedrība, mātes sabiedrības nosaukums, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto;
b) uzņēmuma juridiskās personas identifikators un, ja pārskatu sniedzošais uzņēmums ir atbrīvota meita meitas sabiedrība, juridiskās personas identifikators (ja tāds pieejams) mātes sabiedrībai, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto;
c) uzņēmuma lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts Regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta d) apakšpunktā;
d) nozares sektors, kur savu saimniecisko darbību veic uzņēmums, kā tas noteikts regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta e) apakšpunktā;
e) informācijas veids atbilstoši regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta c) apakšpunktam;
f) norāde par to, vai informācija satur personas datus.
Regulas 2023/2859 2.panta 7.punktā noteikts, ka metadati ir strukturēta informācija, kas atvieglo informācijas izguvi, izmantošanu vai pārvaldību, tostarp, aprakstot vai paskaidrojot šīs informācijas avotu vai nosakot tā atrašanās vietu.
Informācijas atklātības likuma 1.panta 7.punktā noteikts, ka metadati ir strukturēta informācija, kas raksturo konkrētu informācijas kopumu. Tātad metadati ir dati par datiem, kas apraksta kādu citu datu kopumu.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos. Katrs identifikators satur informāciju par personas īpašumtiesību struktūru, atbildot uz jautājumiem “kas ir kas” un “kas kam pieder”.
Latvijas Bankas tīmekļa vietnē publicēts paziņojums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) pamatnostādņu “Pamatnostādnes par juridiskas personas identifikatoru” piemērošanu.
Pamatnostādnes attiecas uz kompetentajām uzraudzības iestādēm (Latvijā – Latvijas Banka) un finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem (apdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem (ar noteiktiem izņēmumiem), kā arī uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK, 16. panta 1. punkts nosaka, ka, lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentām iestādēm vai finanšu iestādēm, un 3. punkts nosaka, ka kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.
Pamatnostādņu mērķis ir noteikt, kurām juridiskām personām ir nepieciešams juridisko personu identifikators, kas sniedz iespēju nepārprotami identificēt juridiskās personas, nepieļaujot identifikācijas neatbilstības un nenoteiktības, pamatojoties uz attiecīgās valsts kodiem vai nosaukumiem, un nodrošināt augstas kvalitātes, ticamus un salīdzināmus datus. Pārskatīto pamatnostādņu piemērošanas joma tiek precizēta un paplašināta, ietverot tajā privātos pensiju fondus, ar noteiktiem izņēmumiem, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekus un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību.
Latvijas Banka norāda, ka izmantos pamatnostādnes savā uzraudzības praksē un norādīs juridiskas personas identifikatoru, sniedzot informāciju EAAPI Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Privāto pensiju fondu likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā noteiktajos gadījumos, un norāda, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas pamatnostādņu prasības, ir nepieciešams piereģistrēt juridiskas personas identifikatora kodu, ja tāds vēl nav piereģistrēts.
Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.1panta trešās daļas 2.punkta c) apakšpunktā noteikto, ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par uzņēmuma lielumu pēc kategorijas. Tas nozīmē informāciju iesniegušās vienības lielumu pēc kategorijas un tās juridiskās personas lielumu, uz kuru informācija attiecas.
Sabiedrību kategorijas noteiktas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.pantā, kurā noteikts, ka piemērojot šo likumu, sabiedrības atkarībā no turpmāk noteiktajām kritēriju robežvērtībām iedala šādās kategorijās:
1) mikrosabiedrība;
2) maza sabiedrība;
3) vidēja sabiedrība;
4) liela sabiedrība.
Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 450 000 euro;
2) neto apgrozījums — 900 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.
Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 5 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 10 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.
Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 50 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šā panta ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām.
Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.1panta trešās daļas 2.punkta d) apakšpunktā noteikto ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par tās personas saimnieciskās darbības nozari, uz kurām attiecas iesniegtā informācija.
Tā kā uzņēmums var darboties vairākās nozarēs, tad informācijai pievienojami metadati par visām saimnieciskās darbības nozarēm, ja tās ir vairākas.
Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.1panta trešās daļas 2.punkta e) apakšpunktā noteikto ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par to, vai ESAP informācija tiek nodota saskaņā ar tiesību aktos noteikto, vai arī informācija ESAP tiek nodota brīvprātīgi atbilstoši regulas 2023/2859/ES 3.pantā noteiktajam.
4. Grāmatvedības likuma 18.1panta ceturtajā daļā noteikts, ka informācijas vākšanas struktūru, kā tā definēta Regulas 2023/2859 2. panta 2. punktā, nosaka Ministru kabinets.
Informācijas vākšanas struktūra, kura likumprojekta 18.1panta otrajā daļā minētos dokumentus nodotu ESAP, noteikšanas procesā tiks vērtēta:
- iestāde, kurai informācija atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam tiek iesniegta;
- iestāde, kura atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam nodrošina informācijas publisku pieejamību;
- iestāde, kura ESAP nodos regulēto informāciju, kas iesniegta oficiālajā glabāšanas sistēmā;
- citas iestādes, kas Latvijā izveidotas ar mērķi vākt un apstrādāt informāciju (piemēram, Valsts digitālās attīstības aģentūra ar tās uzturēto Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), Centrālā statistikas pārvalde).
Jāatzīmē, ka saskaņā ar Regulas 2023/2859 5. panta 8. punktu informācijas vākšanas struktūra var deleģēt Regulas 2023/2859 5. panta 1. punkta a), b), c), e), f) un g) apakšpunktā un 3. un 4. punktā minētos uzdevumus juridiskai personai, birojam vai aģentūrai, slēdzot deleģēšanas līgumu par noteiktu informācijas vākšanas struktūras darbību veikšanu (piemēram, tādu, kuras deleģējuma saņēmējs vēl neveic vai jau veic), ja tas efektīvāk sasniegtu Direktīvas 2023/2864/ES preambulas 6. apsvērumā noteikto mērķi – rentabli nodrošināt informācijas pieejamību ESAP, informācijas vākšanu, nosūtīšanu un uzglabāšanu veicot, pamatojoties (ciktāl tas iespējams) uz valsts līmenī jau iedibinātām vākšanas, nosūtīšanas un uzglabāšanas procedūrām un infrastruktūru, kā arī uz attiecīgajām procedūrām un infrastruktūru, kas ieviestas informācijas vākšanas struktūru informācijas nosūtīšanai EVTI.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz direktīvu 2023/2864/ES.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka likuma 18.1pants stājas spēkā 2028. gada 10. janvārī.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 1.oktobrim izdod noteikumus, kurā noteikta šā likuma 18.1panta ceturtajā daļā minētā informācijas vākšanas struktūra. Tādējādi tiks izpildīta direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 4.punkta prasība, kurā noteikts, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru un par to paziņo EVTI.
2. Grāmatvedības likuma 18.1panta otrās daļas regulējums paredz noteikt, kādi dokumenti tiek nodoti ESAP, proti, nosakot, ka prasība attiecas uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektu iesniegtajiem un publiskojamiem vadības ziņojumiem, konsolidētajiem vadības ziņojumiem, finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem, revīzijas ziņojumiem, ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecinājumiem, ilgtspējas ziņojumiem kopā ar apliecinājuma ziņojumiem attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjektu iesniegtajiem paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm.
3. Grāmatvedības likuma 18.1panta trešā daļa paredz, ka informācijas vākšanas struktūra, kas izveidojama saskaņā ar Regulu 2023/2859, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Tādējādi likumprojekts paredz, ka informācijas vākšanas struktūra nodos ESAP šādus dokumentus - vadības ziņojumus, konsolidētos vadības ziņojumus, finanšu pārskatus, konsolidētos finanšu pārskatus, revīzijas ziņojumus, ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecinājumus, ilgtspējas ziņojumus kopā ar apliecinājuma ziņojumiem attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem un paziņojumus par maksājumiem pārvaldes iestādēm, kurus uzņēmumi iesniedz VID, kas tos nodod publiskošanai Uzņēmumu reģistram.
Šajā likuma normā ietvertais nosacījums “ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi” nozīmē to, ka noteiktā informācijas vākšanas struktūra nenodos ESAP tādu informāciju, kuras nodošana ESAP izriet no citiem normatīvajos aktiem. Piemēram, Latvijas Banka kā oficiālās glabāšanas sistēmas uzturētājs un emitentu uzraugs nodos ESAP informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas Nr. 2004/109/EK “Par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK” 23.a. pantu un tam atbilstošām normām Finanšu instrumentu tirgus likuma 64.2 pantā, kas ietver regulētās informācijas (tostarp gada pārskatu) nodošanu ESAP, un 150. pantā, kas ietver informācijas par personām, kurām piemērotas sankcijas un administratīvie pasākumi, nodošanu ESAP.
Grāmatvedības likuma 18.1panta trešās daļas 1.punktā noteikts, ka, nododot informāciju ESAP, informācija ir noformēta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts regulas 2023/2859 2. panta 3. punktā, vai mašīnlasāmā formātā, kā definēts regulas 2023/2859 2. panta 4. punktā.
Datu izgūšanai piemērots formāts ir jebkurš atvērts formāts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Direktīvas (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkal izmantošanu (turpmāk – direktīva 2019/1024/ES) 2. panta 14) punktā. Savukārt Latvijā tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2019/1024/ES, iekļautas Informācijas atklātības likumā. Informācijas atklātības likuma 1.panta 6.punktā (pārņemts direktīvas 2019/1024/ES) 2. panta 14) punkts) noteikts, ka atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkal izmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. Tātad ar grozījumiem Grāmatvedības likumā noteikts, ka informācija ESAP nododama datu izgūšanai piemērotā formātā, t.i., atvērto datu veidā.
Mašīnlasāms formāts atbilstoši direktīvas 2019/1024/ES 2. panta 13) punktam ir datnes formāts, kas ir strukturēts tā, lai lietojumprogrammas var viegli identificēt, atpazīt un iegūt no dokumenta specifiskus datus, tostarp atsevišķas faktoloģiskas vienības, un to iekšējo struktūru. Tādējādi ar grozījumiem Grāmatvedības likumā noteikts, ka gadījumos, ja to prasa tiesību akti, informācija ESAP nododama mašīnlasāmā formātā.
Piemēram, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības paredz, ka ilgtspējas ziņojums, kas ir daļa no vadības ziņojuma gada pārskatā, jāiesniedz VID un jāpublicē uzņēmuma mājas lapā vienotajā elektroniskajā ziņošanas formātā (European Single Electronic Format - ESEF). Tas nozīmē, ka vadības ziņojums būs XHTML formātā (atvērtie dati cilvēklasāmā formātā) un ilgtspējas ziņojums iezīmēts saskaņā ar Inline XBRL (iXBRL) specifikāciju, izmantojot ESRS XBRL taksonomiju (mašīnlasāms formāts). Šādā formā informācija nododama ESAP.
Grāmatvedības likuma 18.1panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka, nododot informāciju ESAP, informācijai ir pievienoti šādi metadati:
a) visu uzņēmumu nosaukumi, uz kuriem attiecas informācija, un, ja pārskatu sniedzošais uzņēmums ir atbrīvota meitas sabiedrība, mātes sabiedrības nosaukums, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto;
b) uzņēmuma juridiskās personas identifikators un, ja pārskatu sniedzošais uzņēmums ir atbrīvota meita meitas sabiedrība, juridiskās personas identifikators (ja tāds pieejams) mātes sabiedrībai, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto;
c) uzņēmuma lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts Regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta d) apakšpunktā;
d) nozares sektors, kur savu saimniecisko darbību veic uzņēmums, kā tas noteikts regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta e) apakšpunktā;
e) informācijas veids atbilstoši regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta c) apakšpunktam;
f) norāde par to, vai informācija satur personas datus.
Regulas 2023/2859 2.panta 7.punktā noteikts, ka metadati ir strukturēta informācija, kas atvieglo informācijas izguvi, izmantošanu vai pārvaldību, tostarp, aprakstot vai paskaidrojot šīs informācijas avotu vai nosakot tā atrašanās vietu.
Informācijas atklātības likuma 1.panta 7.punktā noteikts, ka metadati ir strukturēta informācija, kas raksturo konkrētu informācijas kopumu. Tātad metadati ir dati par datiem, kas apraksta kādu citu datu kopumu.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos. Katrs identifikators satur informāciju par personas īpašumtiesību struktūru, atbildot uz jautājumiem “kas ir kas” un “kas kam pieder”.
Latvijas Bankas tīmekļa vietnē publicēts paziņojums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) pamatnostādņu “Pamatnostādnes par juridiskas personas identifikatoru” piemērošanu.
Pamatnostādnes attiecas uz kompetentajām uzraudzības iestādēm (Latvijā – Latvijas Banka) un finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem (apdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem (ar noteiktiem izņēmumiem), kā arī uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK, 16. panta 1. punkts nosaka, ka, lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentām iestādēm vai finanšu iestādēm, un 3. punkts nosaka, ka kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.
Pamatnostādņu mērķis ir noteikt, kurām juridiskām personām ir nepieciešams juridisko personu identifikators, kas sniedz iespēju nepārprotami identificēt juridiskās personas, nepieļaujot identifikācijas neatbilstības un nenoteiktības, pamatojoties uz attiecīgās valsts kodiem vai nosaukumiem, un nodrošināt augstas kvalitātes, ticamus un salīdzināmus datus. Pārskatīto pamatnostādņu piemērošanas joma tiek precizēta un paplašināta, ietverot tajā privātos pensiju fondus, ar noteiktiem izņēmumiem, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekus un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību.
Latvijas Banka norāda, ka izmantos pamatnostādnes savā uzraudzības praksē un norādīs juridiskas personas identifikatoru, sniedzot informāciju EAAPI Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Privāto pensiju fondu likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā noteiktajos gadījumos, un norāda, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas pamatnostādņu prasības, ir nepieciešams piereģistrēt juridiskas personas identifikatora kodu, ja tāds vēl nav piereģistrēts.
Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.1panta trešās daļas 2.punkta c) apakšpunktā noteikto, ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par uzņēmuma lielumu pēc kategorijas. Tas nozīmē informāciju iesniegušās vienības lielumu pēc kategorijas un tās juridiskās personas lielumu, uz kuru informācija attiecas.
Sabiedrību kategorijas noteiktas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.pantā, kurā noteikts, ka piemērojot šo likumu, sabiedrības atkarībā no turpmāk noteiktajām kritēriju robežvērtībām iedala šādās kategorijās:
1) mikrosabiedrība;
2) maza sabiedrība;
3) vidēja sabiedrība;
4) liela sabiedrība.
Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 450 000 euro;
2) neto apgrozījums — 900 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.
Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 5 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 10 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.
Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 50 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šā panta ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām.
Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.1panta trešās daļas 2.punkta d) apakšpunktā noteikto ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par tās personas saimnieciskās darbības nozari, uz kurām attiecas iesniegtā informācija.
Tā kā uzņēmums var darboties vairākās nozarēs, tad informācijai pievienojami metadati par visām saimnieciskās darbības nozarēm, ja tās ir vairākas.
Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.1panta trešās daļas 2.punkta e) apakšpunktā noteikto ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par to, vai ESAP informācija tiek nodota saskaņā ar tiesību aktos noteikto, vai arī informācija ESAP tiek nodota brīvprātīgi atbilstoši regulas 2023/2859/ES 3.pantā noteiktajam.
4. Grāmatvedības likuma 18.1panta ceturtajā daļā noteikts, ka informācijas vākšanas struktūru, kā tā definēta Regulas 2023/2859 2. panta 2. punktā, nosaka Ministru kabinets.
Informācijas vākšanas struktūra, kura likumprojekta 18.1panta otrajā daļā minētos dokumentus nodotu ESAP, noteikšanas procesā tiks vērtēta:
- iestāde, kurai informācija atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam tiek iesniegta;
- iestāde, kura atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam nodrošina informācijas publisku pieejamību;
- iestāde, kura ESAP nodos regulēto informāciju, kas iesniegta oficiālajā glabāšanas sistēmā;
- citas iestādes, kas Latvijā izveidotas ar mērķi vākt un apstrādāt informāciju (piemēram, Valsts digitālās attīstības aģentūra ar tās uzturēto Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), Centrālā statistikas pārvalde).
Jāatzīmē, ka saskaņā ar Regulas 2023/2859 5. panta 8. punktu informācijas vākšanas struktūra var deleģēt Regulas 2023/2859 5. panta 1. punkta a), b), c), e), f) un g) apakšpunktā un 3. un 4. punktā minētos uzdevumus juridiskai personai, birojam vai aģentūrai, slēdzot deleģēšanas līgumu par noteiktu informācijas vākšanas struktūras darbību veikšanu (piemēram, tādu, kuras deleģējuma saņēmējs vēl neveic vai jau veic), ja tas efektīvāk sasniegtu Direktīvas 2023/2864/ES preambulas 6. apsvērumā noteikto mērķi – rentabli nodrošināt informācijas pieejamību ESAP, informācijas vākšanu, nosūtīšanu un uzglabāšanu veicot, pamatojoties (ciktāl tas iespējams) uz valsts līmenī jau iedibinātām vākšanas, nosūtīšanas un uzglabāšanas procedūrām un infrastruktūru, kā arī uz attiecīgajām procedūrām un infrastruktūru, kas ieviestas informācijas vākšanas struktūru informācijas nosūtīšanai EVTI.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz direktīvu 2023/2864/ES.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka likuma 18.1pants stājas spēkā 2028. gada 10. janvārī.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 1.oktobrim izdod noteikumus, kurā noteikta šā likuma 18.1panta ceturtajā daļā minētā informācijas vākšanas struktūra. Tādējādi tiks izpildīta direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 4.punkta prasība, kurā noteikts, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru un par to paziņo EVTI.
Problēmas apraksts
Neskatoties uz to, ka Latvijas Bankai ir pienākums kārtot grāmatvedību un tā arī kārto grāmatvedību atbilstoši Grāmatvedības likumam, tomēr šobrīd Grāmatvedības likumā (pēc 2024.gada 31.oktobra likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī) Latvijas Banka nav noteikta kā šā likuma subjekts. Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona, uz kuru neattiecas Likums par budžetu un finanšu vadību, līdz ar to ir nepieciešams ar citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm papildināt Grāmatvedības likumu subjektus, kas minēti Grāmatvedības likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā un secīgi arī papildināt Grāmatvedības likumā lietotā termina "Uzņēmuma vadītājs" skaidrojumu Grāmatvedības likuma 1.panta pirmās daļas 10.punkta "e" apakšpunktā.
Tāpat arī dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, bet Grāmatvedības likumā nav minēti šādi subjekti. Līdz ar to nepieciešams Grāmatvedības likumā paredzēt arī šādu likuma subjektu - dzīvokļu īpašnieku kopība, kas veic saimniecisko darbību.
Tāpat arī dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, bet Grāmatvedības likumā nav minēti šādi subjekti. Līdz ar to nepieciešams Grāmatvedības likumā paredzēt arī šādu likuma subjektu - dzīvokļu īpašnieku kopība, kas veic saimniecisko darbību.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz:
1. Precizēt Grāmatvedības likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā minētos subjektus, lai noteiktu, ka arī Latvijas Banka, kas ir atvasināta publiska persona un ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, kā arī nav institucionālā un funkcionālā padotībā valsts un pašvaldību institūcijām, būtu Grāmatvedības likuma subjekts.
Likumprojektā 3. panta pirmās daļas 3. punkta redakcija ir tuvināta redakcijai, kādā tā bija līdz 2024. gada 31. decembrim. Tātad likumprojektā “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 3. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka likums attieksies uz budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē (turpmāk — budžeta iestādes) un citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm.
2. Papildināt Grāmatvedības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktu ar dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību.
3. Ņemot vērā, ka tiek paplašināti Grāmatvedības likuma subjekti ar citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm, ir nepieciešams vienlaikus papildināt arī Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 10. punkta “e” apakšpunktu, lai noteiktu, ka uzņēmuma vadītājs ir arī citas publiskas personas un iestādes, kā arī patstāvīgās iestādes amatpersona, kas īsteno attiecīgās iestādes vispārējo administratīvo vadību.
1. Precizēt Grāmatvedības likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā minētos subjektus, lai noteiktu, ka arī Latvijas Banka, kas ir atvasināta publiska persona un ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, kā arī nav institucionālā un funkcionālā padotībā valsts un pašvaldību institūcijām, būtu Grāmatvedības likuma subjekts.
Likumprojektā 3. panta pirmās daļas 3. punkta redakcija ir tuvināta redakcijai, kādā tā bija līdz 2024. gada 31. decembrim. Tātad likumprojektā “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 3. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka likums attieksies uz budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē (turpmāk — budžeta iestādes) un citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm.
2. Papildināt Grāmatvedības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktu ar dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību.
3. Ņemot vērā, ka tiek paplašināti Grāmatvedības likuma subjekti ar citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm, ir nepieciešams vienlaikus papildināt arī Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 10. punkta “e” apakšpunktu, lai noteiktu, ka uzņēmuma vadītājs ir arī citas publiskas personas un iestādes, kā arī patstāvīgās iestādes amatpersona, kas īsteno attiecīgās iestādes vispārējo administratīvo vadību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Dzīvokļu īpašnieku kopība, kas ir tiesību subjekts un nodokļu tiesību un administratīvās atbildības jomā ir pielīdzināma juridiskajai personai.
- Uzņēmumi, kas ir Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma "Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm" subjekti.
Ietekmes apraksts
Ar šiem grozījumiem Grāmatvedības likumā dzīvokļu īpašnieku kopībai nerodas papildus pienākumi vai administratīvās izmaksas, jo pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatu jau šobrīd izriet no speciālā likuma - Dzīvokļa īpašuma likuma.
Ar grozījumiem Grāmatvedības likumā papildus pienākumi vai administratīvās izmaksas nerodas arī uzņēmumiem, kas ir Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti, jo gada pārskatu, ilgtspējas ziņojumu un paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm iesniegšanas pienākums jau šobrīd noteikts gada pārskatu iesniegšanu reglamentējošos normatīvajos aktos, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”.
Ar grozījumiem Grāmatvedības likumā papildus pienākumi vai administratīvās izmaksas nerodas arī uzņēmumiem, kas ir Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti, jo gada pārskatu, ilgtspējas ziņojumu un paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm iesniegšanas pienākums jau šobrīd noteikts gada pārskatu iesniegšanu reglamentējošos normatīvajos aktos, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Budžeta 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam sagatavošanas procesā Finanšu ministrija kopīgi ar Tieslietu ministriju meklēs fiskāli neitrālu risinājumu regulējuma ieviešanai un arī sistēmu savietošanai ar Eiropas vienoto piekļuves punktu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta šā likuma 18.1panta ceturtajā daļā minētā informācijas vākšanas struktūra, kas likuma 18.1panta otrajā daļā minētos dokumentus nodos Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
Apraksts
Direktīvas 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026.
ES tiesību akta CELEX numurs
02023R2859
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra Regula (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas 2023/2864 9. pantu Direktīvā 2013/34 iekļautais 33.a panta 1.punkta pirmā daļa
Grāmatvedības likuma 18.1panta pirmā, otrā un ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2023/2864 9. pantu Direktīvā 2013/34 iekļautais 33.a panta 1.punkta otrā daļa
Grāmatvedības likuma 18.1panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2023/2864 9. pantu Direktīvā 2013/34 iekļautais 33.a panta 4.punkts
Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 13.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra Regula (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2023/2859 1.panta 1.punkta a)apakšpunkts
Grāmatvedības likuma 18.1panta pirmā un otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Regulas 2023/2859 2.panta 2., 3. un 4.punkts
Grāmatvedības likuma 18.1panta trešā un ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Regulas 023/2859 7. panta 4. punkta c) apakšpunkts un e) apakšpunkts
Grāmatvedības likuma 18.1 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs, Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, Latvijas Finanšu nozares asociācija, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2093b029-14ae-4b6c-b790-5447493b6bc2
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskajā apspriešanā, kas notika no 09.06.2025. līdz 23.06.2025. tika saņemts biedrības "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija" iebildums, kurš nav attiecināms uz šī projekta virzību
6.4. Cita informācija
Starpinstitūciju 2025.gada 7.augusta sanāksmē ar Tieslietu ministrijas, Latvijas Bankas, VID un Uzņēmumu reģistra pārstāvjiem tika pārrunāti Tieslietu ministrijas iebildumi par likumprojekta sākotnējo redakciju, kura paredzēja noteikt Uzņēmumu reģistru kā atbildīgo iestādi (informācijas vākšanas struktūru), kas publiskojot likumprojekta 18.1panta otrajā daļā minētos dokumentus, tos nodotu ESAP. Tā kā Eiropas Komisija rosinājusi grozījumus direktīvā 2013/34/ES, pārskatot (samazinot) subjektu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un nav zināms, kāds būs uzņēmumu provizoriskais skaits, kuru informācija būs iesniedzama ESAP, savukārt direktīvas 2023/2864/ES pārņemšanas termiņš ir 2026.gada 10.janvāris, vienošanās par informācijas vākšanas struktūru atlikta, deleģējot likumprojekta 4.pantā, ar ko likums tiek papildināts ar 18.1pantu (tā ceturto daļu), to noteikt Ministru kabinetam.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Ministru kabineta noteiktās informācijas vākšanas struktūras funkcijas tiks paplašinātas attiecībā uz likumprojektā paredzētās informācijas nodošanu ESAP.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi