Anotācija

Ieguldījumi, lai uzlabotu energoefektivitāti ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras, kultūrizglītības funkcija, ir būtiski nepieciešami, ņemot vērā ēku vecumu, nolietojumu, enerģijas patēriņu, vienlaicīgi ievērojot ēku vēsturisko vērtību un to atjaunošanai ir svarīga loma tautsaimniecības attīstībā un valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Ēkām, kurās tiek nodrošināta kultūras, kultūrizglītības funkcija, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai nepieciešama saudzīga, profesionāla un pēctecīga pieeja. Energoefektivitātes uzlabojumi ir komplekss pasākums un liels izaicinājums to īstenot praksē.

Lai nodrošinātu energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" (turpmāk - 2.1.1.8. pasākums) ietvaros paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabojumus ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras, kultūrizglītības funkcija, lai panāktu kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un veicinātu virzību uz nulles enerģijas ēkām. 
 
Vispārīgie nosacījumi

2.1.1.8. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 34 800 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 5 488 840 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 29 580 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 4 665 514​​​​​​ euro) un valsts budžeta finansējums 5 220 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 823 326 euro). Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav pieņemti lēmumi par Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda elastības finansējuma sadales principiem vai tvērumu kopumā, attiecīgi projektu īstenošanai, t.sk. projektu iesniegumu atlasēm, elastības finansējums šobrīd nav pieejams. Ekonomikas ministrija pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 2.1.1.8. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz maksimāli pieejamajam kopējā finansējuma apmēram 34 800 000 euro. 

2.1.1.8. pasākumam pieejamais finansējums ir līdz 29 311 160 euro, tai skaitā ERAF finansējums 24 914 486 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 396 674 euro.

ERAF maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no ERAF finansējuma pie nosacījuma, ja vien tas nav atgūstams saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

Atbalsta veids - grants.

Projektu īstenošanas termiņš - 2029. gada 31. decembris.

Atlases veids - ierobežota projektu iesniegumu atlase.
Projektu iesniedzēju saraksts norādīts noteikumu projekta pielikumā, kurā ir iekļautas ēkas (ēku grupa), kurās tiek īstenota kultūras, kultūrizglītības funkcija, un to izvērtēšanu un priekšatlasi ir veikusi Kultūras ministrija, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 „Kultūras ministrijas nolikums” 1. punktu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares, līdz ar to nodrošinot, ka iesniedzamie projekta iesniegumi par ēku (ēku grupu) atbilst noteikumu projektā noteiktajam par kultūras, kultūrizglītības funkcijas īstenošanu. Vispārējie kritēriji pēc kādiem Kultūras ministrija izvērtē, ka ēka (ēku grupa) atbilst 2.1.1.8. pasākumam, ir:

ēkā (ēku grupā) tiek veikta kultūras, kultūrizglītības funkcija;
ēkai (ēku grupai) ir nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Projekta iesniedzējs - tiešās pārvaldes iestāde, privāto tiesību juridiska persona, atvasināta publiska persona vai biedrība, kas pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus vai ēku (ēku grupu) vai veic valsts deleģētus uzdevumus, kurā tiek nodrošināta kultūras, kultūrizglītības funkcija.

Īpašumtiesības - projekta iesniedzējs, pretendējot uz finansējumu nodrošina, ka tam ir īpašuma, lietošanas tiesības, ilgtermiņa nomas tiesības vismaz 10 gadus vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā uz zemi, kurā veic investīcijas, vai arī nekustamais īpašums nodots tā pārvaldīšanā, ko apliecina attiecīgs līgums, vai nekustamais īpašums ir valdījumā. Īpašumtiesības, lietošanas tiesības vai apbūves tiesību apliecina ieraksts zemesgrāmatā.
Skaidrojam, ka ēka (ēku grupu) noteikumu projekta izpratnē ir projekta iesniedzēja īpašumā vai uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata projekta iesniedzējam lietošanā, pārvaldīšanā vai valdījumā nodotas ēkas, tai skaitā ēkas, kas atrodas vēsturisko ēku kompleksā (korpuss, ēkas piebūve, sekcija) un ir būvētas pēc 1945. gada. Ēku grupa ir vairākas ēkas ar dažādām adresēm, ja ēkām ir kopīga enerģijas uzskaite, vai ēkas ar vienu (vienādu) adresi. Atbalsts ir pieejams arī vēsturiskām ēkām, kas būvētas pirms 1945. gada un ir iekļautas kultūras pieminekļu sarakstā.

Intervences laukuma kods ir Nr. 44 "Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi" 17 748 000 euro (ERAF finansējums) un Nr. 52 “Citu atjaunojamo energoresursu enerģija (tostarp ģeotermālā enerģija)” 11 832 000 euro (ERAF finansējums). 

Sasniedzamie rādītāji

2.1.1.8. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim paredzēts sasniegt šādus uzraudzības rādītājus un to vērtības:

Iznākuma rādītājs - 
atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 27 134 m2 
Rezultāta rādītājs -
primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 1432 MWh/gadā
Nacionālais rādītājs –
vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums no projekta kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas. Lai nodrošinātu rādītāja sasniegšanu, katram projektam 2.1.1.8. pasākuma ietvaros ir jāuzrāda plānotais primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas, kas ir ne mazāks kā 30% gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā primārās enerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas;
kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Ekonomikas ministrija norāda, ka attiecīgie 2.1.1.8. pasākuma ietvaros sasniedzamie rādītāji ir noteikti, vadoties no priekšlikumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam grozījumiem, kas, pamatojoties uz būvniecības cenu izmaiņām, paredz rādītāju samazinājumu. Ekonomikas ministrija informēs Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiks saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam.

Lai nodrošinātu 2.1.1.8. pasākuma ietvaros sasniegtā kopējā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma uzskaiti, tādējādi sekmējot Direktīvas 2023/1791 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi, kā nacionālais rādītājs noteikts kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, t.i. netiek noteikta nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks noteikta atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajām vērtībām, kura sasniedzamā vērtība ir norādāma projekta iesniegumā. Galapatēriņa ietaupījumu aprēķinā ņem vērā 2022. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nosacījumus. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk - CFLA) iesniedz pārskatu par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu).

Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" (turpmāk - 2.1.1.4. pasākums) un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" (turpmāk - 2.1.1.7. pasākums), kas ir saskaņošanā Tiesību aktu portālā (24-TA-1380) ietvaros paredzēts sasniegt šādus uzraudzības rādītājus un to vērtības:

2.1.1.4. pasākumam:
iznākuma rādītājs - 
atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 186 836 m2
rezultāta rādītājs -
primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 26 260 MWh/gadā
nacionālais rādītājs –
vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums no projekta kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas;
kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

2.1.1.7. pasākumam:
iznākuma rādītājs - 
atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 85 136 m2
rezultāta rādītājs -
primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 1620 MWh/gadā
nacionālais rādītājs –
vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums no projekta kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas;
kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Atbalstāmās darbības ietver ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, tajā skaitā būvprojekta izstrādi, būvdarbu veikšanu ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiertīklu atjaunošanu, pārbūvi vai ierīkošanu; atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādi un ierīkošanu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei, ievērojot, ka vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam; projekta vadību un īstenošanas nodrošināšanu; komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus, kas tiks nodrošināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām; atbalstu siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai u.c.
Lai netiktu pasliktināta esošā gaisa kvalitāte, noteikumu projekts paredz, ka atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts šādā prioritārā kārtībā (ēkās, kurām ir iespēja vai nepieciešamība izvēlēties starp pieslēgumu centralizētai siltumapgādei vai pašām uzstādīt savus apkures katlus vai citu tehnoloģiju, kas nodrošinās ēkas siltumapgādi):
1) pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
2) efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas uzstādīšana.
Jāņem vērā, ka ir ēkas, kuras nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei. Attiecīgi šādas ēkas var tikt nodrošinātas ar siltumu no apkures katliem, kas uzstādīti pašā ēkā. Līdz ar to, lai pilnvērtīgi sasniegtu energoefektivitātes mērķus, nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina ne tikai ēkas (būves) energoefektivitātes uzlabošana, bet arī apkures katlu energoefektivitātes uzlabošana. Jo apkures katlu energoefektivitāte šādos gadījumos ir tieši saistīta ar paša ēkas energoefektivitāti. Faktiski apkures katls ir daļa no ēkas un attiecīgi arī tieši ietekmē ēkā saražoto un patērēto siltumu.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai sertificēts būvspeciālists "Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā" sagatavo siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu, ņemot vērā tehniskās iespējas, juridiskos šķēršļus un ekonomisko pamatotību ieviest izvēlēto risinājumu. Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas tiek pievienots projekta iesniegumam.

Izvērtējuma sagatavošanā tiek:
1) izvērtētas tehniskās iespējas pieslēgties primāri pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Ja tas tehniski nav iespējams, tad uzstādīt siltumsūkņus vai citas ne-emisiju atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas;
2) izvērtēta ekonomiskā pamatotība - vērtējot konkrētā risinājuma potenciālās ieviešanas, kā arī lietošanas izmaksas, par ekonomiski nepamatotu risinājumu uzskatāms tāds risinājums, kas ir vismaz par 20 % dārgāks par citu iespējamo variantu;
3) izvērtēti juridiskie šķēršļi konkrētā risinājuma ieviešanai.

Pasākuma ietvaros plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas. Tiešās attiecināmās izmaksas ir:

1. energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (periodiskās tehniskās apsekošanas atbilstoši būvnormatīvam būvju tehniskās apsekošanas jomā), būvniecības izmaksu tāmes, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta izstrādāšanas, būvprojekta minimālā sastāvā, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;
2. kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;
3. projekta personāla (projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības) izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, kurām piemēro šādus nosacījumus: Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai – līdz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās personāla izmaksas) un summu reizinot ar projekta plānoto īstenošanas ilgumu gados, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot). Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, šā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;
Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai – līdz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas pārsniedz 5 000 000 euro. Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, šā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;
4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
5. būvdarbu izmaksas ēkas energosertifikātā norādīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai;
6. ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbi vides piekļūstamības prasību nodrošināšanai (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, attiecas tikai uz to ēkas konstrukcijas daļu, kas tiek tieši skarta);
7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
8. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādes un ierīkošanas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei, kas paredzēti ēkas energosertifikāta pielikumā, izmaksas;
9. ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu, kas paredzēta ēkas energosertifikātā un nodrošina sistēmu pareizu un efektīvu darbību un enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu, ierīkošanas izmaksas;
10. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildes nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
11. pieslēguma izveidošanas centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveides izmaksas;
12. neparedzētie izdevumi, kuri nepārsniedz 5 % no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām un kurus var izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumi Nr. 239 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” nosaka, ka būvniecības koptāmē ietver pasūtītāja finanšu rezervi neparedzētiem darbiem un izdevumiem – būvdarbu izpildes laikā atklātu nepieciešami veicamo darbu un sadārdzinājuma finansēšanai, noteikumu projekts nosaka, ka neparedzētie izdevumi nepārsniedz 5 % no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu 5 % apmērs noteikts, ņemot vērā būvniecības praksi;
13. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes un pārrēķina (ja attiecināms) veikšanas izmaksas;
14. projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas izmaksas (ietver arī ar elektroenerģijas ražošanas iekārtu saistītas iekārtas, piemēram, kolektori, automātslēdži);
15. demontāžas izmaksas (attiecināmas uz noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.8. apakšpunktā noteiktajām atbalstāmajām darbībām).

Projekta ietvaros papildus ir attiecināmas netiešās izmaksas 7 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko plāno kā vienu izmaksu pozīciju. Ņemot vērā faktu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, precīzāk tās 54. pants paredz šādu iespēju un jau iepriekš ir devis konkrēto maksimālo netiešo izmaksu likmi. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts projekta sadarbības partneris, netiešo attiecināmo izmaksu sadalījums starp projekta iesniedzēju un projekta sadarbības partneri tiek noteikts sadarbības līgumā.
Projektu koordinācijas procesu nodrošināšanai nepieciešama atbilstoša administratīvā kapacitāte, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai. Piemēram, telpu uzturēšanas un iekārtu izmantošanas izmaksas, kancelejas preces, komunālo un sakaru pakalpojumu izmaksas, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Tādējādi netiešās attiecināmās izmaksas tiek noteiktas 7 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Atsevišķām izmaksu pozīcijām ir noteikti izmaksu griesti, proti,

komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas izmaksas nepārsniedz 1% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
būvprojekta izstrādes, būvuzraudzības un autoratlīdzības izmaksas nepārsniedz 10% projekta kopējām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajās vadlīnijās "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" noteiktajam;
ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to ēkas daļu, kas tiek tieši skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 

Energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (periodiskās tehniskās apsekošanas atbilstoši būvnormatīvam būvju tehniskās apsekošanas jomā), būvniecības izmaksu tāmes, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta izstrādāšanas, būvprojekta minimālā sastāvā, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas un kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas, izņemot būvniecības procesa laikā radušos nepieciešamo izmaiņu projektēšanas un ekspertīzes izmaksas, tādējādi ļaujot attiecināt būvprojektos būvniecības gaitā jaunatklātu apstākļu rezultātā radušos nepieciešamo izmaiņu projektēšanu un, ja nepieciešams, šo tehnisko risinājumu ekspertīzes veikšanu, nav attiecināmas uz finansējuma saņēmēju Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" (projekta īstenošanas adrese - Baznīcas iela 34A, Rēzekne), tās nosaukums pirms reorganizācijas 2023. gada 1. augustā - Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola un Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” (projekta īstenošanas adrese - Meža iela 15, Kalnciema iela 10 k-2, Rīga), kuriem būvniecības ieceres dokumentācija tiek izstrādāta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" (turpmāk - 1.2.1.4.i. investīcija) projekta pirmā posma ietvaros. Ņemot vērā 1.2.1.4.i. investīcijas normatīvā regulējuma grozījumu (24-TA-831) anotācijā noteikto, tiem finansējuma saņēmējiem, kuriem nav pieejams finansējums otrā posma - būvniecībai - īstenošanai 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros, uz finansējumu būvniecībai būs iespējams pieteikties 2.1.1.8. pasākuma vai cita finansējuma ietvaros un 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros izstrādātā būvniecības ieceres dokumentācija ir lietderīga, jo to var izmantot projekta īstenošanai arī citās atbalsta programmās, tādējādi novēršot publisko finanšu līdzekļu izšķērdēšanu. 2.1.1.8. pasākuma ietvaros būvniecību plānots veikt 1.2.1.4.i. investīcijas finansējuma saņēmējiem kā Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" (projekta īstenošanas adrese - Baznīcas iela 34A, Rēzekne) un Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” (projekta īstenošanas adrese - Meža iela 15, Kalnciema iela 10 k-2, Rīga). Attiecībā uz 1.2.1.4.i. investīcijas diviem Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" projektiem (īstenošanas adrese: Bezdelīgu 1A un Slokas iela 16, Rīga) Ekonomikas ministrija skaidro, ka atbilstoši sagatavotajiem tehniskās apsekošanas atzinumiem papildus energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem nepieciešams veikt apjomīgus papildu, ar energoefektivitāti nesaistītus, būvniecības darbus, kuru īstenošanai nepieciešamais papildus finansējums kopā ir 15 498 884 euro ar pievienotās vērtības nodokli. Ņemot vērā, ka visu nepieciešamo pārbūves darbu veikšanai, kā arī Latvijas Nacionālā arhīva abu ēku telpu atbrīvošanai, Kultūras ministrijai nav nepieciešamo finanšu līdzekļu un laika resursu, abu projektu īstenošana netiks turpināta arī 2.1.1.8. pasākuma ietvaros. 
Ekonomikas ministrija skaidro, ka noteikumu projekta pielikumā norādītā projekta iesniedzēja Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” (projekta īstenošanas adrese - Meža iela 15, Kalnciema iela 10 k-2, Kalnciema iela 12, Rīga) adrese Kalnciema iela 12, Rīga ir pievienota ar mērķi īstenot energoefektivitātes pasākumus šajā adresē esošajā ēkā gadījumā, ja projektam paredzētā finansējuma ietvaros veikto iepirkumu rezultātā radīsies finansējuma ietaupījums, ko var novirzīt papildus energoefektivitātes pasākumiem, attiecīgi neveicot grozījumus 2.1.1.8. pasākuma noteikumos nākotnē.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2023. gada 25. septembra dokumentā “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros” 7. punktā minēto informāciju, tai skaitā 17 zemsvītras atsauci, vienkāršoto izmaksu obligāta piemērošana noteikta projektos, kuru kopējais finansējums ir līdz 200 000 euro. Ņemot vērā, ka 2.1.1.8. pasākuma projektiem plānotais attiecināmo izmaksu apmērs ir virs 200 000 euro, un atbalsts paredzēts dažāda apjoma, dažādu objektu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, vienkāršoto izmaksu metodikas netiks izstrādātas. Vienota prakse, tai skaitā, vienkāršoto izmaksu piemērošana objektiem, kuru stāvoklis, plānotie darbi, sasniedzamie ietaupījumi ir atšķirīgi, nebūtu praktiski iespējama. Pie tam, situācija novestu pie valsts budžetam nelabvēlīgāka risinājuma piemērošanas. 

Projekta īstenošanas nosacījumi

Projekta izmaksu attiecināmība - ar 2024. gada 1. janvāri. Nedrīkst attiecināt jau pabeigtas darbības (t.i., piemēram, būvdarbi nedrīkst būt nodoti ekspluatācijā). Izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, kā arī ir ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi. 

Attiecībā uz ēku energosertifikātiem Ekonomikas ministrija skaidro, ka Ēku energoefektivitātes likums neparedz to, ka ēkas energosertifikāta neesamība ēkai padarītu attiecīgo ēku par ekspluatācijā neesošu. Savukārt attiecībā uz ēku energosertifikācijas procesu ir piemērojams Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” 42. punkts, kas paredz, ka ēkas energosertifikāciju veic saskaņā ar minēto noteikumu 7. pielikumā norādītajiem ēku energoefektivitātes visaptverošajiem standartiem. Tātad tiek izmantoti LVS EN ISO 52000 standartu grupas standarti, kuri ir kā obligāti pielietojamie standarti ēku energosertifikācijas procesā un energoefektivitātes rādītāju aprēķinā. Piemēram, attiecībā uz ēkām, par kuru siltumenerģijas patēriņu nav iegūstami enerģijas patēriņa dati atbilstoši LVS EN ISO 52000-1:2017 3. tabulai iespējams izvēlēties ēku energoefektivitātes apakšveidu “Pielāgots” un atbilstoši tam veikt aprēķinu ēkas energoefektivitātei.

Projekta īstenošanas termiņš - līdz 2029. gada 31. decembrim.

Projekta dzīves cikla garums - vismaz 10 gadi. Ar projekta dzīves ciklu tiek saprasts projekta īstenošanas laiks un projekta darbības periods pēc projekta īstenošanas beigām. Projekta iesniedzējs var izvēlēties arī garāku projekta dzīves cikla garumu, ja tas nepieciešams, lai pamatotu projekta sociālekonomisko atdevi.

Finansējuma saņēmējs var pieprasīt avansa maksājumu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un CFLA to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma, ja tāds projektā ir paredzēts, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma, ja tāds projektā ir paredzēts. Šāds avansa apjoms pieļaujams, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu. Ir pieļaujams, ka par projekta būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir noslēgts būvdarbu līgums un uzsākti būvdarbi. Avansa apjoms katram projektam ir nosakāms individuāli. Nosakot projekta avansa apmēru, ņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt CFLA maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. 

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā var iesaistīt projekta sadarbības partneri, kas ir privāto tiesību juridiska persona vai atvasināta publiska persona, kura pārvalda un apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamos īpašumus, ievērojot noteikumu projekta 16.-20. punktā minētos nosacījumus.

Finansējuma saņēmēja pienākumi:

1. ievērot horizontālo principu prasības (2.1.1.8. pasākumam būs tieša ietekme uz turpmāk norādītiem horizontāliem principiem):

1.1. principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvu (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) un Komisijas 2024. gada 29. jūlija Ieteikumam 2024/2143 ar ko nosaka vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 3. panta interpretācijai attiecībā uz principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”. Princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā" jāievēro visiem 2.1.1.8. pasākuma īstenojamiem projektiem, t.i. visiem projektiem jānodrošina kopējās primārās enerģijas samazinājums.
Ievērojot horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” tiks veikti pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai – šo noteikumu pielikumā noteikto finansējuma saņēmēju īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, veicot ēku energosertifikāciju un būvdarbus energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., ieviešot viedās pārvaldības risinājumus, infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošana, t.sk. ar atjaunīgiem energoresursiem, sasniedzot ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām. Minēto pasākumu īstenošanā obligāti jāuzskaita enerģijas vai energoresursu izmantošanas samazinājums un par to jāziņo;
1.2. principu "Klimatdrošināšana" (saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 29. jūlija paziņojumu par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gadā).
Konkrēto principu ievērošana noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas rekomendācijām “Tehniskie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā" un 2023. gada 26. janvārī Ministru kabinetā apstiprināto metodiku “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam”, kuras ietvaros noteikts, ka ir nepieciešams horizontālā principa novērtējums.
Skaidrojam, ka 2023. gada 26. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātās metodikas “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam” 109. punkts nosaka, ka Ministru kabineta noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu jāietver prasības, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, CO₂ piesaistes palielināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, piemēram, nosakot tehniskos parametrus kā ēkas energoefektivitātes līmenis, lietderības koeficients, ierobežojumus kādām darbībām, teritorijām, būvju veidiem u.tml., nolikumā noteikt attiecīgus papildus iesniedzamos dokumentus, kā piemēram, energosertifikāts, iekārtu specifikācijas, plūdu kartes, krasta erozijas novērtējumu u.tml.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā izveidotā infrastruktūra būs noturīga pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot investīciju projekta īstenotāja skaidrojumu vai novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu;

2. ievērot horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un īstenot vismaz vienu vispārīgo darbību; 
3. ievērot horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" saskaņā ar ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantu, normatīvajiem aktiem vides jomā un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.8. pasākumam, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta pasākumu ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, jo īpaši ievērojot šīs prasības 1) atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde, 2) piesārņojuma novēršana un to kontrolei gaisā, ūdenī vai zemē un 3) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana;
4. ne retāk kā reizi pusgadā ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir izveidota) aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;
5. nodrošināt ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma uzskaiti;
6. no saviem līdzekļiem segt projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma un citas papildu izmaksas;
7. veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. Ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdes protokollēmumā (protokols Nr. 36 85. § 3. punkts) noteikto, izmaksu un ieguvumu analīzes sociālekonomiskās analīzes daļa ir jāveic katram projekta iesniegumam ar kopējām projekta izmaksām virs 1 milj. euro. Izņēmums attiecas tikai uz tiem projektiem, kuru kopējās projekta izmaksas ir zem 1 milj. euro saskaņā ar pielikumā norādīto finansējuma apmēru katram projektam.
8. uzkrāt datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem 2.1.1.8. pasākuma rādītājiem;
9. parakstīt apliecinājumu (arī sadarbības partnera pienākums) par interešu konflikta neesību, kā arī projekta īstenošanas laikā nodrošināt interešu konflikta neesību;
10. nodrošināt dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
11. nodrošināt, ka būvkomersants, autoruzraugs, būvuzraugs un citi piegādātāji atbilst normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, un iepirkumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, t.sk. piemērojot 2017. gada 28. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 180 “Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības” noteiktās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, un nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu (arī sadarbības partnera pienākums, ja attiecināms).
Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs izvērtēt un piemērot apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu. Lai finansējuma saņēmējs, slēdzot iepirkuma līgumus vai veicot iepirkumu, izslēgtu komercdarbības atbalstu konkrētam piegādātājam, jārīkojas kā tirgus ekonomikas dalībniekiem, proti, darījumam ir jāatbilst tirgus nosacījumiem. Lai izslēgtu ekonomiskās priekšrocības preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi novēršot tiem komercdarbības atbalsta piešķiršanu, tie būtu jāizraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā. Procedūrai ir jābūt konkurenci nodrošinošai, lai procesā varētu piedalīties visi ieinteresētie un nosacījumiem atbilstīgie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji, kā arī procedūrai ir jābūt pārredzamai, lai nodrošinātu, ka visi ieinteresētie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji katrā konkursa procedūras posmā ir vienādi un pienācīgi informēti. Iepirkuma procedūrai jābūt pietiekami plaši publiskotai, lai par to varētu uzzināt potenciālie piedāvājumu iesniedzēji. Nepieciešamie priekšnosacījumi ir nediskriminējoša attieksme pret visiem piedāvājumu iesniedzējiem visos procedūras posmos un objektīvu atlases un līgumslēgšanas kritēriju noteikšana pirms procedūras. Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēgšanas kritērijiem būtu jābūt tādiem, kas dod iespēju objektīvi salīdzināt un novērtēt piedāvājumus. Projektu īstenošanā tiek veicināta zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – ZPI) prasību ievērošana, veicot iepirkumus būvniecības darbiem. Projektu īstenotāji var pēc izvēles piemērot ZPI principus, piemēram, paredzot viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī izvērtēt un izmantot citu energoefektīvu un inovatīvu risinājumu ieviešanu ēku atjaunošanā un būvniecībā. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka gadījumos, kad projekta īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, ņemot vērā 2.1.1.8. pasākuma specifiku, tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajai informācijai par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (informācijas pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, ārvalstu prakses apkopojums; pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download);
12. projekta pabeigšanas rezultātā nodrošina, ka ēkā ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti. 

Finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas projekta dzīves ciklā nodrošina:

1. finansējumu projektā sasniegto rezultātu uzturēšanai;
2. valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu kultūras, kultūrizglītības jomā īstenošanu ēkā (ēku grupā);
3. komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu;
4. projektā veikto investīciju un radīto pamatlīdzekļu izmantošanu projektā paredzētajam mērķim;
5. vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas izmantošanu pašpatēriņam. Šī nosacījuma pārbaudei CFLA reizi gadā, līdz kārtējā kalendāra gada 15. janvārim pieprasīs elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram 10 darba dienu laikā vai citā samērīgā termiņā iesniegt informāciju par objektos elektroenerģijas sadales sistēmā nodoto un no elektroenerģijas sadales sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu kilovatstundās par iepriekšējo kalendāra gadu. Jāpārliecinās, ka projekta iesniedzējs vairāk kā 20% no gadā saražotās elektroenerģijas nav pārdevis tirgū. Lai pārliecinātos par pašpatēriņa apjomu, CFLA veiks pārbaudes par saražoto elektroenerģijas apjomu, patērēto un nodoto tīklā. Gadījumā, kad tiks konstatēts, ka nosacījums par vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas izmantošanu pašpatēriņam nav ievērots, finansējuma saņēmējam būs CFLA jāatmaksā saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta.

Pēcuzraudzības perioda ietvaros CFLA uzrauga pārskata par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu) iesniegšanu CFLA. Pārskata iesniegšanas termiņš ir pieci gadi pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Administratīvā sloga mazināšanai kā finansējuma saņēmējam, tā CFLA ir noteikts, ka CFLA piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas uzrauga pārskatā par enerģijas patēriņu minētos rādītājus, jo tam ir tieša ietekme uz projektā plānoto uzraudzības rādītāju, mērķa sasniegšanu. Šāda pieeja tiek piemērota kopš 2014.-2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda. Projekta īstenošanas dzīves ciklā kopumā CFLA nodrošina uzraudzību par projekta mērķa sasniegšanu un komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu.

Attiecībā uz noteikumu projekta pielikumā minēto projekta iesniedzēju - Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija, skaidrojam, ka tās ir mākslu un kultūras universitātes. Augstskolu likuma 3. pantā ir norādīti valsts deleģētie uzdevumi augstskolām, tai skaitā Latvijas Mākslas akadēmijai un Latvijas Kultūras akadēmijai: "3. pants. Augstskolu tipi un stratēģiskā specializācija
(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi.
Ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Augstskolas tipu nosaka tās dibinātājs."
Tāpat Augstskolu likumā ir noteikti mākslu un kultūras universitāšu mērķi un uzdevumi (3.2 pants. Mākslu un kultūras universitāte un tās darbības mērķi).
(2) Mākslu un kultūras universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi:
1) attīstīt akadēmiskās un profesionālās studijas, mūžizglītības programmas, māksliniecisko jaunradi, zinātnisko un pētniecisko darbību humanitārajās zinātnēs un mākslā, kā arī radošajās industrijās;
2) attīstīt pētniecībā balstītu studiju un mākslinieciskās jaunrades procesu, nodrošinot dalību nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades konkursos un citos mākslinieciskās jaunrades projektos;
3) veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus, nodrošinot jaunu zināšanu radīšanu mākslu un kultūras universitātes īstenotajos studiju virzienos, tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas un dizaina risinājumus, tādējādi veicinot Latvijas zinātnes un mākslinieciskās jaunrades attīstību un konkurētspēju nacionālā un starptautiskā līmenī;
4) sagatavot valstij un tautsaimniecībai nepieciešamos cilvēkresursus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās;
5) attīstīt studiju, pētniecības un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, māksliniecisko izpausmju un kultūras daudzveidību, kā arī starpkultūru komunikāciju;
6) sadarboties ar kultūras un radošajām industrijām, veicinot izaugsmi šajos un citos tautsaimniecības sektoros un veidojot starpdisciplināru sadarbību;
7) orientējoties uz izcilību savā darbības jomā, gan pētniecības, gan studiju procesā nodrošināt mākslu un kultūras universitātes sekmīgu integrāciju starptautiskajā mākslu un kultūras universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēmā.
Augstskolu likums un Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” paredz, ka ar augstskolām tiek slēgts finansēšanas līgums. Konkrēti ar mākslu un kultūras universitātēm ir noslēgts līgums par speciālistu sagatavošanu, zinātniskās darbības attīstības un mākslinieciskās jaunrades nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem.

Attiecībā uz noteikumu projekta pielikumā minēto projekta iesniedzēju - Biedrība “Latvijas Teātru darbinieku savienība” (turpmāk - LTDS) ir bezpeļņas organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Īpašums biedrībai ir nodots ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātru darbinieku savienībai”. 
Kultūras ministrijai ir divi spēkā esoši līdzdarbības līgumi ar LTDS par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu. Abu līgumu darbības termiņš ir 2025. gada 31. decembris. Pēc 2025. gada tiek sludināti jauni konkursi. 2023. gada 14. aprīlī noslēgts līgums Nr. 2.5-8-6 par valsts pārvaldes uzdevuma – kvalitātes novērtējuma teātra mākslas jomā – veikšanu, kas paredz veikt Latvijas profesionālajos teātros uzvesto jauniestudējumu novērtējumu teātra sezonas ietvaros, veicināt teātra mākslas nozares mākslinieciskās kvalitātes celšanu un sabiedrības izpratni un interesi par teātra mākslas nozares sasniegumiem, kā arī godināt un apbalvot teātra māksliniekus par izciliem sasniegumiem teātra mākslā apbalvošanas ceremonijā “Spēlmaņu nakts”.
2023. gada 14. aprīlī noslēgts līgums Nr. 2.5-8-5 par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu teātra jomā, kas paredz:
veidot un attīstīt starptautisko sadarbību teātra jomā, popularizējot Latvijas teātra un atsevišķu mākslinieku atpazīstamību starptautiskajā vidē, kā arī iepazīstinot Latvijas sabiedrību ar ārvalstu teātru pieredzi;
veicināt informācijas apriti par starptautiskiem festivāliem, sadarbības tīkliem, izglītības, finansējuma un mobilitātes iespējām ārvalstīs;
sniegt aktuālo informāciju par Latvijas teātri un personālijām ārvalstu sadarbības partneriem, producentiem, festivāliem u.c. interesentiem.
Līdzšinējā prakse liecina, ka LTDS organizē "Spēlmaņu nakts" žūrijas darbu un pašu ceremoniju jau 30 gadus. Citi pretendenti uz šo konkursu nav pieteikušies.
LTDS īpašumā un lietošanā ir divi nekustamie īpašumi - Talsu iela 1, Rīga, platība 1498 m² un Satekles iela 2C, Rīga, platība 2491 m². Kopējā platība ir 3989 m², no kuriem LTDS un kultūras organizācijas aizņem - 3328,50 m², bet ar kultūru nesaistītas organizācijas - 660,50 m². Abos īpašumos kopā LTDS lielākie nomnieki ir Latvijas Kultūras akadēmijas E. Smiļģa Teātra muzejs un teātris "Dirty Deal Teatro". Pārējie ar kultūras procesiem saistītie nomnieki ir dažādu kultūras nozaru (teātra, dejas, mūzikas, bērnu interešu izglītība) un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dodot iespēju nomāt telpas par cenu, kas ir zem tirgus vērtības, tiek nodrošināta šo nozaru attīstība. Aptuveni 15% no kopējās iznomātās platības aizņem mazā biznesa pārstāvji. LTDS statūti nosaka visus iegūtos līdzekļus novirzīt statūtos minētajiem mērķiem - Latvijas teātra kultūras saglabāšana, veicināšana, attīstīšana, tās biedru profesionālo, ekonomisko un sociālo interešu aizsargāšana un teātra profesiju prestiža celšana.
Vienīgais finanšu avots, lai nodrošinātu LTDS ikdienas darbību un lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, ir ieņēmumi no īpašumu iznomāšanas. Bez tiem ir apdraudēta LTDS pastāvēšana, un lielāko daļu no kultūras pasākumiem LTDS nespētu atbalstīt, tādēļ LTDS darbība ir jāvērtē sasaistīti abās ēkās kopā, tās uzskatot par funkcionāli saistītām ēkām. Tādējādi no komercdarbības atbalsta uzraudzības viedokļa pārskata periodā ir jāvērtē ieņēmumu un izdevumu attiecību no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta abās ēkās kopā, uzraugot 50% ieņēmumu slieksni.
Visi LTDS ieņēmumi no ēkas Satekles ielā 2C, Rīgā (iepriekšējā adrese Dzirnavu iela 135, Rīga) un Talsu ielā 1, Rīgā, tiek novirzīti LTDS statūtos ( LTDS mērķi ir Latvijas teātra kultūras saglabāšana, veicināšana, attīstīšana, tās biedru profesionālo, ekonomisko un sociālo interešu aizsargāšana un teātra profesiju prestiža celšana) un valsts deleģēto mērķu sasniegšanai.

LTDS darbībai no komercdarbības atbalsta regulējuma viedokļa nav saimnieciska rakstura, jo 2022. un 2023. gadā pašu ieņēmumi, vērtējot abās ēkās kopā, bija mazāki par 50% no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, kā arī šī brīža prognozes liecina, ka 50% slieksnis tuvākajā nākotnē netiks pārsniegts:
 

Gads	LTDS pašu ieņēmumi (euro)	LTDS kopējie izdevumi (euro)	Pašu ieņēmumi pret izdevumiem kopā (%)
2022	158 772	465 609	34,1%
2023	171 605	520 818	32,9%

Ja pārskata periodā iestātos situācija, ka LTDS tiktu sniegts komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014) 53. pantu, tad gadījumos, kad infrastruktūrā tiek veiktas gan ar kultūru saistītas, gan nesaistītas darbības, būtu jāievēro nosacījums, ka konkrētajā infrastruktūrā 80% tiek izmantoti kultūras mērķiem.

LTDS deleģētie uzdevumi uzskatāmi par kultūras pasākumiem. Attiecībā uz projekta iesniedzēju LTDS iespējams raudzīties līdzīgi kā 2022. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 808 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai" 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas "Atbalsts profesionālām nevalstiskām kultūras nozares organizācijām" īstenošanas noteikumi” ietvaros, kur LTDS bija viens no finansējuma saņēmējiem un kura mērķis paredzēja veicināt plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionālās kultūrvides aktivizēšanos un ekonomisko attīstību. Kultūras pakalpojumi ir kultūras un radošo nozaru pakalpojumi sabiedrībai, tostarp kultūras norises, ar kurām kultūras vērtības vai kultūras mantojums tiek padarīts pieejams vai komunicēts sabiedrībai.

Noteikumu projekta pielikumā katram projekta iesniedzējam ir norādīts plānotais finansējums projekta īstenošanai un, iepirkumiem noslēdzoties, plānotā finansējuma apmērs var mainīties, attiecīgi katru reizi būtu nepieciešami 2.1.1.8. pasākuma noteikumu grozījumi, kas ir laikietilpīgs un neelastīgs process, tādēļ noteikumu projektā ietverta elastīgāka pieeja, proti, tiek paredzēts, ka Kultūras ministrija pēc finansējuma saņēmēja, kura projektā izveidojies finansējuma pārpalikums, iesniegtā pieprasījuma var rosināt mainīt noteikumu projekta pielikumā noteikto finansējuma apmēru projekta iesniedzējiem, rakstiski informējot Ekonomikas ministriju un CFLA ar pamatojumu finansējuma sadalījumam starp projektiem, ja finansējuma pārpalikums var tikt novirzīts uz projektu, kura īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Pamatojumā jābūt ietvertam arī izvērtējumam par ietekmi uz projekta kvalitātes kritērijiem un uz izmaksu un ieguvumu analīzes aktualizācijas pārrēķinu.

Demarkācija

2.1.1.8. pasākuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija ar Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās", 1.2.1.4.i. investīcijas un 2.1.1.4. pasākuma un 2.1.1.7. pasākuma ietvaros atbalstītajiem un plānotajiem atbalstāmajiem finansējuma saņēmējiem.
2.1.1.4. pasākuma ietvaros nav plānots atbalstīt ēkas, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, 4.2.1.2. pasākuma ietvaros atbalstītās ēkas nav paredzēts atbalstīt 2.1.1.8. pasākuma ietvaros, savukārt 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros demarkācija tiek nodrošināta atbalstīto ēku ietvaros pēc adresēm/ēkām un projektam, kur finansējuma saņēmējs ir Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" (projekta īstenošanas adrese - Baznīcas iela 34A, Rēzekne)), Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” (projekta īstenošanas adrese - Meža iela 15, Kalnciema iela 10 k-2, Rīga) - projekta posmu līmenī. Šiem projektiem 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros tiek izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija, bet būvniecību paredzēts īstenot 2.1.1.8. pasākuma ietvaros.

Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi 

Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34. punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura. Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.

Noteikumu projekts nosaka, ka atbalsts 2.1.1.8. pasākuma ietvaros tiek sniegts kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu kā ieguldījumu atbalsts. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

Noteikumu projekts nosaka, ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu, jāievēro šādi nosacījumi:

1. ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu) ir norādīts, ka publiskais finansējums parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām), infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Tāpat arī atbilstoši Komisijas skaidrojumam kafejnīcas, suvenīru veikali, kā arī stāvvietas, kuras nepieciešamas kultūras objekta apmeklētājiem, tiek ieskaitītas kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai;
2. valsts atbalsta kumulācijas gadījumā finansējuma saņēmējs CFLA sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots, vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas;
3. finansējuma saņēmējs ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Projekta uzraudzību jānodrošina visā projekta pārskata periodā, projektā lietotais jēdziens “projekta pārskata periods” termiņa ziņā ir pielīdzināms projekta dzīves cikla laikam atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumā noteiktajam aktīvu amortizācijas perioda ilgumam;
4. ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās CFLA atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības;
5. atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, atbalsta sniedzējam noteikts pienākums atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā, Eiropas Komisija);
6. ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisku raksturu nesaistīts projekts kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem;
7. vismaz 80 % no infrastruktūras gada jaudas, laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim, šo nosacījumu piemērojot tikai Regulas Nr. 651/2014 53. pantā 2. punkta a) apakšpunktā minētajam kultūras mērķim.

Saskaņā ar valsts atbalsta principiem ar jēdzienu “līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta” noteikumu projekta kontekstā saprotam tādu finansiālu ieguldījumu no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera līdzekļiem – saimnieciskajiem resursiem vai ārējiem finanšu resursiem, kas nesatur nekādu publisko finansiālo atbalstu. Līdzekļi, kas ir brīvi no valsts atbalsta (tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts aizdevums uz atvieglotiem nosacījumiem) ir iegūti saimnieciskās darbības rezultātā vai piesaistīti kā aizņēmums (ārējais finansējums) uz tirgus nosacījumiem.

Ja projekta iesniegumā sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, atbilstoši projektam finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, kas apliecina atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

Atbalsta piešķiršanas diena ir diena, kurā stājas spēkā CFLA lēmums par 2.1.1.8. pasākuma ietvaros īstenotā projekta apstiprināšanu.

Noteikumu projekts nosaka, kad netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi, jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja:

1. projektam nav saimnieciska rakstura, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā vai funkcionāli saistītajās ēkās ir 50 %, vai mazāki par 50 % no kultūras, kultūrizglītības jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā vai funkcionāli saistītajās ēkās projekta pārskata periodā;
2. ja pašu ieņēmumi ir lielāki par 50 % no gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, jo projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajos gadījumos Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saņēmējs attiecīgas preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Arī publiskais atbalsts, kas sniegts kultūras produktiem, kuriem valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir ierobežota, vietēja rakstura auditorija, nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:

1. 85 % un vairāk no visiem kultūras, kultūrizglītības jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā vai funkcionāli saistītajās ēkās gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras, kultūrizglītības pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts vai funkcionāli saistītajās ēkās netiek plaši reklamētas ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).

Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, atbilstoši Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu [2] 33. un 34. punktā noteiktajam.
[2] Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu
(2016/C 262/01)

Tiek ieviests pašdeklarēšanās princips, proti, finansējuma saņēmējs CFLA iesniedz informāciju tad, kad tas ir konstatējis, ka projekta ietvaros atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts. 

Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās iesniegs Eiropas Komisijai 2.1.1.8. pasākuma kopsavilkuma informāciju, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošajā elektroniskajā sistēmā (SANI2).

Dokumentācijas uzglabāšana

Projektam, uz kuru attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, finansējuma saņēmējs un projekta sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina ar atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanu visā projekta dzīves ciklā, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža, bet CFLA – ne mazāk kā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.