Anotācija

Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt Augstskolu likuma 46. un 56. pantu, paredzot Ministru kabinetam noteikt papildu uzņemšanas prasības un konkursa atlases kritērijus uzņemšanai atsevišķās pilna un nepilna laika augstākās izglītības programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, kā arī, nosakot, ka arī trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības.

Vispārējā kārtība

Augstskolu likuma 46. panta trešā daļa nosaka, ka pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālās augstākās izglītības programmās (studiju programmās), kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām, tāpat arī papildus šā panta trešajā daļā minētajām personām noteiktās personas, kurām ir tiesības tikt uzņemtām studiju programmā pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, ja šādas tiesības pēc atsevišķa Ministru kabineta locekļa ierosinājuma noteicis Ministru kabinets sakarā ar attiecīgo personu īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā, ja vien šīs personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bijušas atbrīvotas no vidējās izglītības valsts pārbaudījumiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus. Augstskolu likuma tiesību normas neparedz arī Ministru kabinetam noteikt papildu uzņemšanas prasības un konkursa atlases kritērijus uzņemšanai pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālās augstākās izglītības programmās.

Augstskolu likuma 56. panta 1¹ daļā noteikts, ka īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu un pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības augstākās izglītības programmās, nosaka Ministru kabinets. Savukārt Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, un trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Profesionālās izglītības likuma 1. panta 11¹ punktā noteikts, ka trešā cikla profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 5. panta 8. punktu astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis ir teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgai ideju izvirzīšanai, kritiskai analīzei, sintēzei un izvērtēšanai, radot jaunas zināšanas vai izpratni par esošām zināšanām un to lietošanu praksē, risinot nozīmīgus inovāciju vai jaunrades uzdevumus profesionālās darbības jomā. Akadēmisko doktora studiju programmu studenti, attiecīgi studiju noslēgumā – zinātniskā doktora grāda pretendenti – saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 11. panta otro daļu patstāvīgi veic oriģinālu zinātnisku pētījumu, savukārt profesionālo doktora studiju programmu studenti, attiecīgi studiju noslēgumā – profesionālā doktora grāda pretendenti – saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās" 10. punktu studiju laikā iziet praksi un apgūst pētniecisko darbu. 2024. gada 1. augustā stājas spēkā Augstskolu likuma papildinājums ar 47.¹ pantu par doktorantu, kuri uzņemti valsts finansētās studiju vietās, nodarbinātību augstskolā, tai slēdzot ar doktorantu darba līgumu par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai. Neatkarīgi no tā, vai doktorants studē akadēmiskās vai profesionālās augstākās izglītības programmās, doktorantūras studiju specifika liecina, ka doktorantiem pētījumu veikšanai nepieciešamo kompetenču ieguves vide ir pētniecības vide jeb tāda darba vide, kuru var nodrošināt zinātniskā institūcija, uzņēmums vai cita institūcija, kurā iespējams veikt pētījumus un kas vienlaicīgi var būt arī darba devējs. Līdz ar to trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 56. panta 1¹ daļā nav paredzēts, ka trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 56. panta 1¹ daļu.

Nē

Varētu ietekmēt reflektantus, kuri vēlēsies studēt atsevišķās augstākās izglītības programmās, kurās būs noteiktas papildu uzņemšanas prasības un konkursa atlases kritēriji.
Trešā cikla augstākās izglītības programmās studējošie augstākās izglītības programmu daļas varēs apgūt kā darba vidē balstītas mācības.

Uzņemšanai atsevišķās pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālās augstākās izglītības programmās Ministru kabinets varēs noteikt papildu uzņemšanas prasības un konkursa atlases kritērijus, kas būs jānorāda uzņemšanas noteikumos.
Trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas augstskolas varēs īstenot kā darba vidē balstītas mācības.

Nē

Nē

Nē

-