Anotācija (ex-ante)

Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā ir 18 profesionālās vidējās izglītības iestādes, kas ir tehnikumi  (profesionālas izglītības iestādes, kam bija piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss) un  profesionālās vidusskolas, ka arī viena profesionālās vidējās izglītības iestāde ir valsts kapitālsabiedrība, kur visu kapitāldaļu turētājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un kurai arī bija piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.
Ievērojot Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 31. punktā minēto, iepriekš minētajām iestādēm nepieciešams noteikt to statusu atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.

Profesionālās izglītības likuma 16^{. 1} panta piektā daļa nosaka, ka, vērtējot profesionālās izglītības iestādes, izņemot profesionālās tālākizglītības centrus, atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) izglītojamo skaita rādītājus;
2) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos;
3) profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītājus, ja izglītības iestāde tādas īsteno;
4) īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstību saskaņā ar 16.² panta pirmajā daļā, 16.³ panta pirmajā daļā, 16.⁴ panta pirmajā daļā un 16.⁷ panta pirmajā daļā noteikto, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.
Profesionālās izglītības likuma 16. ¹ panta sestā daļa nosaka, ka vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību tehnikuma statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:
1) darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji;
2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;
3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.
Savukārt Profesionālās izglītības likuma 16. ¹ panta septītā daļa nosaka, ka vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību mākslu izglītības kompetences centra statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:
1) sadarbības ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba devējiem rādītāji;
2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;
3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.

Minēto rādītāju izvērtēšanai  un priekšlikumu sagatavošanai par statusu noteikšanu ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2022. gada 14. oktobra rīkojumu Nr.1-2e/22/310 "Par komisijas izveidi profesionālās izglītības iestāžu atbilstības izvērtēšanai to statusa noteikšanai" tika izveidota komisija. 
Izvērtējot  kritēriju izpildi, komisija secināja:
1) attiecībā uz kritēriju “izglītojamo skaita rādītāji”, konstatējams, ka atsevišķās izglītības iestādēs izglītojamo skaits trīs gadu periodā ir samazinājies, tomēr vienlaicīgi secināms, ka izglītības iestādes, kurām bija piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, pamatā ir nodrošinājušas atbilstību izglītojamo skaita kritērijam. Savukārt profesionālajām vidusskolām šāds kritērijs nebija noteikts;
2) attiecībā uz kritēriju “izglītojamo rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos”, secināms, ka izglītojamo īpatsvars, kas profesionālās kvalifikācijas eksāmenus nokārtojuši vismaz uz 7 (septiņām) ballēm, izglītības iestādēs ir no 51 % līdz par 90% un tātad pamatā šādu izglītojamo ir vairāk nekā puse;
3) attiecībā uz  kritēriju “profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītāji” secināms, ka visas izglītības iestādes Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.4.1.0/16/I/001 „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ietvaros ir īstenojušas profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmās. Izglītojamo skaits dažādās projekta īstenošanas kārtās  ir bijis mainīgs, tas ir arī atšķirīgs dažādās izglītības iestādēs, tomēr kopumā vērtējot, secināms, ka  izglītības iestādes ir nodrošinājušas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu;
4) attiecībā uz  kritēriju “īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstība saskaņā ar 16.² panta pirmajā daļā, 16.³ panta pirmajā daļā, 16.⁴ panta pirmajā daļā noteikto, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita” secināms, ka visas izglītības iestādes  īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Turklāt minētās programmas  visās iestādēs veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmām;
5) attiecībā uz kritēriju “darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji” secināms, ka darba vidē balstītas mācības ir īstenojušas gandrīz visas Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās vidējās izglītības iestādes (tās nav īstenojušas Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, tomēr arī šajā izglītības iestādē ir  nodrošināta prakse uzņēmumos,  kā arī  Rīgas  Mākslas un mediju tehnikums un Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola);
6) attiecībā uz kritēriju “sadarbība ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba devējiem” šāds rādītājs ir attiecināms uz Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, kurš  atbilstoši 12 īstenojamām izglītības programmām (Multimediju dizains, Vizuālās saziņas, līdzekļu māksla, Foto dizains, Interjera dizains, Reklāmas dizains, Vides dizains, Apģērbu dizains, Tekstilmateriālu dizains, Koka mākslinieciskā apstrāde, Metāla mākslinieciskā apstrāde, Produktu dizains un Būvdarbi) ir sadarbojusies ar 94 darba devēju organizācijām un nozares komersantiem, tai skaitā  biedrība “Fototelpa”, nodibinājums “Moderno tehnoloģiju attīstības fonds”, SIA Knauf, SIA Ernesto design u.c.. Ogres tehnikumam, kura īstenoto izglītības programmu klāstā ir vairākas programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" un ar to saistītajās jomās,  ir sadarbība ar Latvijas dizaineru savienību un pašvaldībām mākslas jomā, tomēr pamatā Ogres tehnikums īsteno darba vidē balstītas mācības;
7) attiecībā uz kritēriju “metodiskā darba rādītāji” secināms, ka visas izglītības iestādes, izņemot Rīgas Tirdzniecības profesionālo vidusskolu,  īsteno modulārās profesionālās izglītības programmas un piedalās to aprobācijā,  organizē  kursus, seminārus pedagogu pilnveidei u.c. pedagogu pilnveides pasākumus, kā arī organizē metodiskās darba grupas;
8) attiecībā uz kritēriju  "absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji" secināms, ka, nav noteikti kritēriji minētā rādītāja izvērtēšanai.  Turklāt grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz profesionālās izglītības programmu  absolventa monitoringa izveidi, kā arī izvērtējuma sagatavošanu un publicēšanu par absolventu iekļaušanos darba tirgū, stājušies spēkā tikai 2022. gada 1. aprīlī spēkā.  Lai arī Centrālā statistikas pārvalde sagatavojusi 2018.gada un 2019.gada absolventu monitoringa datus, tomēr  darbs pie datu kopas sagatavošanas publicēšanai par 2019.gada absolventiem vēl notiek un datus  plānots publicēt līdz 2022. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto šī kritērija izpildes izvērtēšana attiecībā uz izglītības iestādēm  šobrīd nav  iespējams piemērot. Turklāt jāņem vērā, ka līdz šim arī tām iestādēm, kam bija piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, šāds kritērijs nebija noteikts, kā arī pašreiz konkrēti rādītāji šim kritērijam nav noteikti.

Ievērojot augstā minēto, tai skaitā to, ka nepieciešams nodrošināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" projektu īstenošanas  nosacījumu saglabāt profesionālās izglītības kompetences centra statusu vai līdzvērtīgu statusu,  komisija secina, ka tām izglītības iestādēm, kam līdz šim bija piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, ir pamatoti noteikt tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusu tā , savukārt tām izglītības iestādēm, kas līdz šim bija profesionālās vidusskolas, - noteikt profesionālās vidusskolas statusu.

Ievērojot minēto, tiesību akta projekts paredz  noteikt  šādu statusu  Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm:
1.profesionālās izglītības iestādes statusu - tehnikums -  šādām Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm:
1) Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam;
2) Jelgavas tehnikumam;
3) Kandavas Lauksaimniecības tehnikumam:
4) Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam;
5) Latgales industriālajam tehnikumam;
6) Ogres tehnikumam;
7) Profesionālās izglītības kompetences centram "Liepājas Valsts tehnikums”;
8) Profesionālās izglītības kompetences centram "Rīgas Valsts tehnikums”;
9) Rēzeknes tehnikumam;
10) Rīgas Stila un modes tehnikumam;
11) Saldus tehnikumam;
12) Smiltenes tehnikumam;
13) Valmieras tehnikumam;
14) Ventspils tehnikumam;
15) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumam.

2. profesionālās izglītības iestādes statusu – tehnikums -  valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Tūrisma un radošās industriju tehnikums”;

3 profesionālās izglītības iestādes statusu– mākslu izglītības kompetences centrs – Mākslas un mēdiju tehnikumam;

4. profesionālās izglītības iestādes statusu – profesionālā vidusskola - šādām Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm: :
 1)  Aizkraukles Profesionālā vidusskola;
 2) Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola.

Ievērojot to, ka ar 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā ir svītrotas normas par profesionālās izglītības kompetences centra statusu, tiesību akta projekts  paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta rīkojumus par profesionālās izglītības kompetences statusa piešķiršanu. 
Ievērojot to, ka minētie rīkojumi noteica arī profesionālo izglītības iestāžu nosaukumus, tiesību akta projekts nosaka profesionālo izglītības iestāžu nosaukumus.  Pamatā profesionālās izglītības iestādēm nosaukumi paliek nemainīgi, izņemot profesionālās izglītības kompetences centram "Liepājas Valsts tehnikums” un Profesionālās izglītības kompetences centram "Rīgas Valsts tehnikums, kurām nosaukumi mainīti svītrojot norādi  "profesionālās izglītības kompetence centrs".