Anotācija

25-TA-3001: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta noteikumos Nr. 523 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta noteikumos Nr. 523 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta noteikumos Nr. 523 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 523) noteikto attiecībā uz priekšmetiem, kurus notiesātajam atļauts glabāt, un notiesātajam noteiktos aizliegumus. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ugunsbīstamu priekšmetu glabāšana un smēķēšana
Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 2. panta trešā daļa noteic, ka šā likuma normu piemērošanā ievēro šādus principus:
1) smēķētājs respektē citu cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā vidē, kas nav piesārņota ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku;
2) cilvēka tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku, turklāt tiesības uz nepaaugstinātu smēķēšanas (tajā skaitā tabakas dūmu un elektronisko smēķēšanas ierīču radīta tvaika otrreizējas ieelpošanas) izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju ieinteresētību smēķēt.
Minētā likuma 10. pants noteic, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajam darba vietu, kas nav piesārņota ar tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem un elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties strādāt tādā darba vietā, kur citi nodarbinātie smēķē, un šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu. No tā paša panta otrās daļas 3.punkta izriet, ka smēķēt aizliegts ieslodzījuma vietu telpās, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Ieslodzījuma vietu telpās gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt iespēju notiesātajiem smēķēt vietā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir atļauts smēķēt telpā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai.
Ieslodzījuma vietu novecojušajā infrastruktūrā notiesāto kamerās un dzīvojamās telpās notiesātie faktiski smēķē kamerās un dzīvojamās telpās, jo esošā  infrastruktūra neļauj smēķēšanas norisi organizēt citādākā veidā, un pamatojas uz katra notiesātā personisku izvēli. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija, pieņemot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, piedāvā viņam iespēju informēt to par vēlmi atrasties smēķējošo vai nesmēķējošo kamerā, aizpildot attiecīgo iesnieguma veidlapu. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 13. 2 panta pirmo daļu ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija, nosakot, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais ir izvietojams, ņem vērā arī notiesātā attieksmi pret smēķēšanu. Notiesātajiem, kuriem ir tiesības no rīta celšanās līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras (notiesātie slēgtā cietuma augstākajā pakāpē), šajā laikā ir iespēja smēķēt speciāli ierādītā vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Savukārt pārējiem notiesātajiem (slēgtā cietuma zemākajā pakāpē) ir tiesības smēķēt arī kamerās, ja viņi tiek izvietoti smēķējošo kamerā.
Gan Tiesībsargs, gan Eiropas Padomes Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda novēršanas komiteja ir ilgstoši izteikušas kritiku par situāciju, kurā nesmēķējošiem notiesātajiem netiek nodrošināta iespēja izciest sodu vidē, kas brīva no tabakas dūmiem. Ņemot vērā minēto un risku, ko smēķēšana rada pašiem smēķētājiem un vēl jo vairāk – nesmēķējošiem ieslodzītajiem un personālam, valstij ik pa laikam ir jāpārskata situācija un jāmeklē jaunas iespējas pilnveidot nesmēķētāju tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar tabakas dūmiem.

Šobrīd saskaņā ar Noteikumu Nr. 523 2. pielikuma 9. punktu notiesātajiem ir atļauts glabāt sērkociņus un gāzes šķiltavas kamerā. Ieslodzījuma vietās nereti notiek gadījumi, ka ieslodzītie, parasti protestējot pret kādu no personāla likumīgajām prasībām vai mēģinot manipulēt ar personālu, mēdz aizdedzināt kamerā esošos priekšmetus, tostarp matračus u.tml. 2022. gadā bija 4 gadījumi, kad ieslodzītais aizdedzināja kamerā esošos priekšmetus, 2023. gadā – 1 gadījums, 2024. gadā – 1 gadījums un 2025. gadā (līdz 15. decembrim) – 3 gadījumi. Šādās situācijās rodas sadūmojums un apdraudējums ne tikai pašam dedzinātājam, bet arī citiem notiesātajiem un personālam. Šādos gadījumos notiek notiesāto evakuācija, un tiek traucēta ieslodzījuma vietas ikdienas darbība, turklāt saindēšanās ar dūmiem riskam tiek pakļauti gan paši vainīgie, gan citi ieslodzītie, gan personāls. Šādi incidenti ir iespējami tikai tāpēc, ka sērkociņi un šķiltavas ir nepieciešamas smēķētajiem. Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu drošu ieslodzījuma izpildi jaunajā infrastruktūrā, ir jānovērš iespēja notiesātajiem aizdedzināt priekšmetus kamerā.

Videospēļu konsoles
Noteikumi Nr. 523 paredz, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, notiesātais var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot tikai tādas televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku (Noteikumu Nr. 523 45.2. apakšpunkts). Atkārtoti analizējot situāciju, tika secināts, ka nav nepieciešama arī šajā punktā ietvertā norāde uz to, ka spēlēm ir jābūt televizoram pievienojamām.
 
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Noteikumos Nr. 523.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 523 45.2. apakšpunktu notiesātais, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Tādējādi, ja notiesātais vēlas lietot videospēļu iekārtu, viņam obligāti ir nepieciešams televizors, kuru viņš iegādājās pats vai kuru uz brīvības atņemšanas iestādi nogādā notiesātā radinieki vai paziņas. Tomēr mūsdienās tirgus piedāvājumā ir pieejami divi videospēļu iekārtu veidi (bez saziņas iespējām): stacionārās videospēļu iekārtas, kuras paredzētas pieslēgšanai ārējam displejam (televizoram), un pārnēsājamās videospēļu iekārtas ar integrētu displeju, kuras var lietot bez pieslēgšanas televizoram. Abu veidu videospēļu iekārtu mērķis ir viens un tas pats – nodrošināt interaktīvi digitālo izklaidi un atpūtu. Ievērojot minēto, nav saskatāms pamatojums šobrīd pastāvošajam ierobežojumam notiesātajam lietot tikai televizoram pievienojamās atļautās videospēļu iekārtas, tāpēc ir iespējams atļaut arī tādas spēļu iekārtas, kurām nav nepieciešams savienojums ar televizoru, lai tās darbotos. Būtiski atzīmēt, ka uz jebkurām videospēļu iekārtām joprojām attieksies nosacījums, ka var lietot tikai tādas iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 523 45.2. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā un 2., 4. un 5. pielikums tiek precizēts, izslēdzot atsauci uz to, ka videospēļu iekārtām obligāti ir jābūt pievienojamām televizoram.
Problēmas apraksts
Būvējot jaunu cietumu infrastruktūru, piemēram, Olaines cietuma Atkarīgo centru un jauno Liepājas cietumu, tiek uzstādītas modernas un atbilstošas ugunsdrošības sistēmas, kas reaģē uz jebkādiem dūmiem. Olaines cietuma Atkarīgo centrā izvietotajiem notiesātajiem jau šobrīd ir aizliegts smēķēt telpās, savukārt Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izvietotajiem notiesātajiem smēķēt nav atļauts vispār un tabakas izstrādājumus nav iespējams iegādāties iestādē izvietotajā komersanta mazumtirdzniecības vietā vai saņemt sūtījumos vai pienesumos.
Jaunajā infrastruktūrā ir iespējams organizatoriski mainīt pastāvošo kārtību, kas ļauj pilnībā nodrošināt atbilstību Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma nosacījumiem, tāpēc ir jāpārskata esošā smēķēšanas norises organizēšanas kārtība ieslodzījuma vietās. Tā kā brīvības atņemšanas soda izpilde notiek gan novecojušā infrastruktūrā, gan jaunajā infrastruktūra, un tuvojas Liepājas cietuma pārcelšanas brīdis uz jaunu infrastruktūru, normatīvi ir jāparedz risinājums, kas der abiem gadījumiem.
To iespējams panākt, paredzot, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosaka vietas, kur cietumā ir atļauts smēķēt (piemēram, pastaigu laukumā vai ārpus telpām esošā sporta laukumā) un laiku, kad to ir atļauts darīt. Šāds risinājums,  ļauj elastīgi risināt jautājumu gan esošajā infrastruktūrā, gan jaunajā infrastruktūrā. Papildus jāuzsver, ka jaunajā infrastruktūrā tiks vērtētas iespējas atkarībā no soda izciešanas režīma biežāk nodrošināt iespēju smēķēt ārtelpās nekā esošajos un novecojušos cietumos, tādējādi saprātīgi balansējot smēķējošo notiesāto tiesības un iespējas ar nesmēķētāju tiesībām. Svarīgi norādīt, ka veselīgs dzīvesveids un tā popularizēšana ir visas sabiedrības interese un arī ieslodzītie gan Latvijā, gan kopumā Eiropas Savienības valstīs tiek motivēti pārskatīt savu veselībai kaitīgos ieradumus. Attiecīgi jau šobrīd Latvijas ieslodzījuma vietās ieslodzītie atbilstoši cietuma ārsta norādījumam var iegādāties nikotīna aizstājterapijas līdzekļus – piemēram, Tabex, nikotīna plāksterus u.tml., lai atmestu šo kaitīgo ieradumu pavisam. Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Tieslietu ministriju turpinās gan labo prakšu un pieeju izpēti, lai Latvijas ieslodzījuma vietās attīstītu prakses, kas vērstas uz veselīga dzīvesveida paradumu stiprināšanu ieslodzītajiem, t.sk. prakses, kas ir efektīva smēķēšanas paradumu maiņai.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, Noteikumi Nr. 523 51.4. apakšpunkts tiek precizēts nosakot, ka notiesātajam ir aizliegts smēķēt ārpus brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktās vietas vai laika. Šāds risinājums atbilst jau šobrīd spēkā esošajam Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā minētajam.
Problēmas apraksts
Ir jāmazina notiesāto iespējas aizdedzināt kamerās esošos priekšmetus, lai tīši traucētu ieslodzījuma vietas normālu ikdienas darbību, un jāveic pasākumi, lai mazinātu riskus, ko rada šādas dedzināšanas sekas citiem ieslodzītajiem un personālam. Tā kā jaunajā infrastruktūrā turpmāk pastāvēs atšķirīgs smēķēšanas norises risinājums, tad sērkociņu un gāzes šķiltavu atrašanās pie notiesātā kamerā nav nepieciešama visos gadījumos. Šādu priekšmetu glabāšana kamerā jaunajā infrastruktūrā kļūst nevajadzīga un pat bīstama, palielinot risku ļaunprātīgi iedarbināt vai bojāt ugunsdrošības sistēmas. Turklāt jārod risinājums, kas vienlīdz efektīvi darbosies gan esošajās ieslodzījuma vietās, gan no jauna uzbūvētajā Liepājas cietuma infrastruktūrā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 523 2. pielikuma 9. punkts precizēts un papildināts ar jaunu 14. punktu, nosakot, ka notiesātajam ir tiesības glabāt sērkociņus un gāzes šķiltavas brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā vietā. Šāda prasība mazina iespējas dedzināt priekšmetus kamerā, mazina risku ļaunprātīgi iedarbināt vai bojāt ugunsdrošības sistēmas. Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks noteiks, ka notiesātajiem ir atļauts smēķēt pastaigu laukumā vai speciāli smēķēšanai ierīkotā vietā, sērkociņu vai gāzes šķiltavu pieejamību notiesātajiem nodrošinās attiecīgā brīvības atņemšanas iestādes administrācija konkrētajā vietā, piemēram, novietos pastaigu laukumā sērkociņus vai gāzes šķiltavas, kuras būs pieejamas ikvienam smēķējošam notiesātajam. Svarīgi pieminēt, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 523 79. punktā norādītajam ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētājs drīkstēs ienest sērkociņus un gāzes šķiltavas tikai tādā gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē būs noteicis, ka notiesātais kamerā var glabāt šos priekšmetus. Tāpat notiesātais, dodoties uz ilgstošo satikšanos, līdzi varēs ņemt tikai tos smēķēšanas piederumus, kurus tam ir atļauts glabāt kamerā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (amatpersonas), notiesātie un personas, kuras atnes notiesātajam pienesumu vai nosūta sūtījumu.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs daļu Pārvaldes amatpersonas, jo atsevišķiem brīvības atņemšanas iestāžu priekšniekiem būs pienākums noteikt smēķēšanai atļauto vietu un laiku, amatpersonām būs pienākums izņemt sērkociņus un šķiltavas pārmeklēšanas laikā tajos cietumos, kur šos priekšmetus nebūs atļauts glabāt kamerā, kā arī amatpersonām būs pienākums pieņemt sūtījumos/pienesumos nedaudz plašāku sadzīves tehnikas klāstu un veikt to pārbaudi. 

Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs daļu notiesāto, jo mainīsies smēķēšanas norises organizācija atsevišķās brīvības atņemšanas iestādēs. Ietekme uz nesmēķējošajiem notiesātajiem ir vērtējama pozitīvi, bet smēķējošajiem notiesātajiem ietekme raksturojama kā negatīva, bet ne būtiski salīdzinājumā ar pastāvošo kārtību.
Tāpat arī noteikumu projekts tiešā veidā ietekmē personas, kuras vēlas notiesātajam atnest vai nosūtīt videospēļu iekārtu.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Jautājuma izlemšana ir Ministru kabineta izšķiršanās par konceptuālu risinājumu, kas saistīts ar drošības un kārtības nodrošināšanu ieslodzījuma vietās.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Tieslietu ministrija
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi