Anotācija

Ievērojot ģeopolitisko situāciju pasaulē, īpaši Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, nepieciešams būt proaktīviem un aktivizēt pasākumus, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu vai iekārtošanu esošo ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, lai nepieciešamības gadījumā aizsargāt Latvijas civiliedzīvotājus.

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" iekļauto skaidrojumu patvertnes ir būves, kas paredzētas iedzīvotāju aizsardzībai no ieroču pielietošanas postošajiem faktoriem, kā arī var nodrošināt aizsardzību katastrofu gadījumos, piemēram, avārijas ar ķīmisko vielu vai radioaktīvo vielu noplūdi, stipras vētras u.tml. Jau tagad informatīvajā bukletā "Kā rīkoties krīzes gadījumā" (pieejams https://www.vugd.gov.lv/lv/buklets-ka-rikoties-krizes-gadijuma), kas tiek izplatīts visiem Latvijas iedzīvotājiem ar mērķi informēt par nepieciešamo rīcību, cita starpā arī artilērijas apšaudes vai aviācijas trieciena laikā ir aprakstītas darbības, kas ietver tūlītēja patvēruma meklēšanu, atrodoties gan iekštelpās, gan ārpus telpām. Šādā situācijā primārais rīcības algoritms ir patvēruma meklēšana pagrabstāvos. Civilās aizsardzības infrastruktūras uzlabošana veicinās visas valsts noturīgumu krīzes situācijās un stiprinās spēju pārvaldīt un pārvarēt katastrofas un citus apdraudējumus. Pasākumus civilās aizsardzības un iedzīvotāju drošības uzlabošanai nepieciešams īstenot pēc iespējas ātrāk. Lai stiprinātu sabiedrības drošības sajūtu un ieviestu civilās aizsardzības pasākumus visā Latvijas teritorijā, nepieciešamas veikt investīcijas patvertņu ierīkošanai atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātajām vadlīnijām “Vadlīnijas (rekomendācijas) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai” (pieejamas https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam-0).

Ievērojot grozījumos Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (Ministru kabineta 2025. gada 11. februāra sēdes prot. Nr.6, 19. §, 24-TA-287) paredzēto, patvertnes iespēju robežās būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā divējāda lietojuma nozīmes objektus, proti, tādus kurus ikdienas apstākļos (apstākļos, kad nav katastrofas, tās draudu, militārā iebrukuma vai kara) var izmantot nekustamā īpašuma objekta īpašnieka vajadzībām, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības, pielāgošanas un izveidošanas izmaksas. Tajā pašā laikā šīs telpas var tikt izmantotas, lai nodrošinātu aizsardzību iedzīvotājiem militāra iebrukuma, kara vai katastrofas gadījumos, veicot nepieciešamos pasākumus telpu piemērošanai civilās aizsardzības vajadzībām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Patvertnes īpašniekam nepieciešams nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama iedzīvotājiem.

Lai efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas un tiktu nodrošināts finansiāls atbalsts patvertņu ierīkošanai, ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē tika panākta vienošanās, ka būvju pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķim tiks veikta ES fondu finansējuma pārdales politikas programmas ietvaros. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekts paredz jauna 5.1.1. SAM 5.1.1.9. pasākuma "Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem" (turpmāk – pasākums) izveidi, tam novirzot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu 22 196 492 euro apmērā vismaz 500 valsts un pašvaldības objektu (patvertņu) izveidei, saskaņā ar civilās aizsardzības III kategorijas patvertņu prasībām.

Noteikumu projekts nosaka minimālās funkcionālās prasības, kuras jāievēro, lai objekts atbilstu III kategorijas patvertnes prasībām saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis piedalās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā, lai nodrošinātu projektu ietvaros attīstāmo objektu atbilstības III kategorijas patvertnes prasībām vērtēšanu, kā arī pēc sadarbības iestādes pieprasījuma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sniedz viedokli par objektu atbilstību III kategorijas patvertnes prasībām projekta ieviešanas vai pēcuzraudzības laikā. Ņemot vērā, ka ieguldījumi tiek veikti esošu telpu vai telpu grupu pielāgošanai un aprīkošanai civilās aizsardzības mērķiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina rakstiska viedokļa sniegšanu par objektu atbilstību III kategorijas patvertnes prasībām pēc būtības, tai skaitā, vērtē prasību izpildes alternatīvas (ja attiecināms, objektīvi pamatotos gadījumos).

Termins "pielāgošana" šo noteikumu izpratnē saprotams kā "pārbūve vai atjaunošana". Termins "izveidošana" ir saprotams kā "telpu atjaunošana, pārbūve un aprīkošana".

Noteikumu projektā lietotais jēdziens "valsts zinātniskā institūcija" atbilst Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktā lietotajam jēdzienam – valsts zinātniskā institūcija – valsts augstskola, tai skaitā augstskola – atvasināta publiska persona, valsts augstskolas struktūrvienība, valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, valsts zinātniskais institūts, tai skaitā zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, cita valsts publiskā institūcija, publiskas personas kapitālsabiedrība, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Valsts zinātniskajā institūcijā jābūt vismaz piecām personām ar zinātnes doktora grādu institūcijas darbībai atbilstošajā pētījumu virzienā.

Noteikumu projektā noteikti projektu iesniedzēji un tiem piemērojamās prasības, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas, kā arī specifiskie pasākuma projektu īstenošanas nosacījumi, kas attiecināmi uz finansējuma saņēmējiem. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām. Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Intervences laukuma kodam: 168. "Publisku vietu fiziska atjaunošana un drošība".

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegumā netiek iekļautas un finansējums netiek piešķirts pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi (pabeigtas projektā paredzētās darbības konkrētā objektā, kuru rezultātā civilās aizsardzības mērķiem pārbūvēta, atjaunota un/vai aprīkota III kategorijas patvertne). Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu vai projektēšanu.

Komunikācijas un vizuālās identitātes prasības tiks īstenotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) un noteikumiem, gan arī ievērojot ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Pie projektu ietvaros ierīkotajām patvertnēm tiks izvietota patvertnes norādes zīme un ES fondu publicitātes informatīvā plāksne.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme 20 procentu apmērā no noteikumu projekta 24. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 24.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas, saskaņā ar regulas 2021/1060 55. panta 1. punktu. Projekta vadības personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) objektīvs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, nepārsniedzot mēnešalgu grupu viduspunktus valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējās izmaksas, projektu vadības un īstenošanas nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu, piemēram, robežās no 14 899 euro (ja projektā paredzēta divu objektu pielāgošana un aprīkošana atbilstoši III kategorijas patvertnes prasībām) līdz 223 479 euro (ja projektā paredzēta 30 objektu pielāgošana un aprīkošana atbilstoši III kategorijas patvertnes prasībām). Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz vecākā projektu vadītāja (39.1. IV A amatu saime, 11. mēnešalgu grupa), projekta vadītāja asistenta (39.1. I amatu saime, 8. mēnešalgu grupa), finansista (15.1. III amatu saime, 10. mēnešalgu grupa), iepirkumu speciālista (2. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa), civilās aizsardzības speciālista (8. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa, kā arī jurista (24. II amatu saime, 10. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu (saskaņā koeficientu viduspunktu pret bāzes likmi 2026. gadam). Ievērojot iepriekš minēto un vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projektu īstenošanas laikā (indikatīvi divu gadu periodā) atkarībā no projektu kopējām izmaksām, t.s. konkrētā projekta tvēruma, specifikas un sarežģītības, kā arī no finansējuma saņēmēja izvēlētās pieejas projekta pārvaldībā un projekta īstenošanas risinājumos, vidēji viena projekta ietvaros projekta personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu indikatīvi 0,2 – 3,4 slodzēm. Lai nodrošinātu efektīvu un caurskatāmu finansējuma izlietojumu, finansējuma saņēmējs nodrošina izmaksu un funkciju nepārklāšanos gan pasākuma ietvaros, gan starp citiem pasākumiem un projektiem, tādējādi novēršot dubultu finansējumu vai funkciju dublēšanos.

Pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts ar saimniecisko darbību nesaistītiem projektiem un projektiem, kas ir saistīti ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts ir, piemēram, tāds projekts, kuru iesniedz pašvaldība vai tās izveidota iestāde par tādu pašvaldības īpašumā esošu telpu (vai telpu grupu) pielāgošanu un aprīkošanu civilās aizsardzības mērķiem, kuras līdz šim ir izmantotas, lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldību jomā īstenotu pašvaldības autonomās funkcijas un nodrošinātu no šīm autonomajām funkcijām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildi, un kuru izmantošanas mērķis ikdienas apstākļos (apstākļos, kad nav katastrofas, tās draudu, militārā iebrukuma vai kara) saglabāsies nemainīgs (t.i., arī pēc projekta ietvaros paredzēto darbību īstenošanas attiecīgajās telpās ikdienas apstākļos netiks veikta ar pašvaldību autonomajām funkcijām nesaistīta saimnieciskā darbība, telpas netiks iznomātas privātpersonām). Ar saimniecisko darbību nesaistīti projekti ir arī projekti, kurus īsteno pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja pēc projekta īstenošanas patvertnes telpas attiecīgā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, neizmantos citiem mērķiem, izņemot civilo aizsardzību vai darbības, kas saistītas ar deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

Savukārt, ja projekta iesniedzējs telpās (vai telpu grupās), kas tiek pielāgotas un aprīkotas civilās aizsardzības mērķiem, veic vai pēc projekta īstenošanas ikdienas apstākļos (apstākļos, kad nav katastrofas, tās draudu, militārā iebrukuma vai kara ) plāno veikt saimniecisko darbību, tad projekta ietvaros sniegtais atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Noteikumu projekts paredz, ka šādā gadījumā projekta iesniedzējam piešķir de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - regula 2023/2831). Kopējais de minimis atbalsts jeb robežlielums, kas piešķirts vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju gadu periodā nepārsniedz 300 000 euro. Attiecīgi projekta iesniedzējam ir jāvērtē, kādā apmērā tam viena vienota uzņēmuma līmenī ir pieejams de minimis atbalstāmo darbību īstenošanai. Ar trīs gadu periodu saprot laika periodu no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2025. gada 18.septembris, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2022. gada 18. septembrim. De minimis atbalstu piešķir arī pašvaldības kapitālsabiedrībai, ar kuru ir noslēgts pakalpojumu līgums par ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Noteikumu projekts nosaka, ka izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta, vienlaikus projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem. Minētās izmaksas, kas finansējamas ārpus projekta, netiek norādītās projekta iesniegumā, ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra sēdes protokola Nr.4 24.§ 4.punktā noteikto: "Noteikt, ka nozares ministrijas specifiskā atbalsta mērķa, Eiropas Savienības fonda projekta plānošanas un īstenošanas posmā, tai skaitā veicot grozījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtībā vai Eiropas Savienības fonda projektā, neplāno neattiecināmās izmaksas, tas ir, izmaksas, kas nav saskaņā ar specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem vai pārsniedz pieejamo attiecināmo finansējumu".

Noteikumu projektā noteikti avansa saņemšanas nosacījumi. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, tām avansa maksājumi netiek plānoti, jo tām ir iespējams saņemt priekšfinansējumu, pieprasot to no valsts budžeta.

Pasākuma ietvaros sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde).

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros tiek atbalstīti objekti, kas tiks ietverti (topošajā) Ministru kabineta rīkojumā par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm) (25-TA-659), kuru priekšatlasi veic Iekšlietu ministrija. Lai gan noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var iesniegt vienu vai vairākus projektus, jāņem vērā, ka viena projekta iesniedzēja projektu iesniegumos paredzētais ERAF finansējums kopumā nevar pārsniegt Ministru kabineta rīkojumā par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm) norādīto finansējumu un projektos plānotie iznākuma rādītāji nedrīkst būt mazāki kā minētajā Ministru kabineta rīkojumā norādītie iznākuma rādītāji.

Nepieciešamības gadījumā, ievērojot objektu īpašniekus, plānotie projektu iesniedzēji attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta rīkojumā par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm) iekļautajiem objektiem projektu atlases laikā var mainīties, piemēram, ja pašvaldība kā objektu īpašnieks nolemj iesniegt kopīgu pašvaldības projektu par vairākiem savu iestāžu objektiem. Šāda pieeja, kas izvērstāk aprakstāma projektu iesniegumu atlases nolikumā, potenciāli samazinātu plānoto projekta iesniedzēju skaitu, tādējādi arī mazinot administratīvo slogu projekta iesnieguma sagatavošanā, vērtēšanā un uzraudzībā. Vienlaikus tiktu nodrošināta lielāka elastība projekta iesniedzējam finansējuma izlietošanā objektu pielāgošanai un aprīkošanai, ievērojot, ka objektu līmenī projekta iesniedzējs var plānot elastīgāku pieeju, jo atsevišķā objektā var tikt pārsniegts vienam objektam indikatīvi noteiktais finansējums, ja citu (tā paša projekta iesnieguma objektu) ir iespējams pielāgot un aprīkot par mazāku finansējumu.

Ņemot vērā, ka veidojas situācijas, kad valsts īpašums tiek nodots valdījumā, piemēram, ministrijai kā tiešās pārvaldes iestādei, kura to nodod pārvaldīšanā, piemēram, publiskās personas kapitālsabiedrībai, bet šāds pārvaldīšanā nodotā valsts īpašuma apsaimniekotājs nav ierakstāms Zemesgrāmatā, MK noteikumos tiek noteikti izņēmuma gadījumi, kad projekta iesniedzējam īpašuma vai valdījuma tiesības nav jānostiprina Zemesgrāmatā.

Ievērojot pasākuma mērķi, kā arī, mazinot administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm, netiek paredzēts specifisks normatīvais regulējums attiecībā uz pārbaudēm projekta īstenošanas vietā projekta dzīves cikla laikā, izņemot sadarbības iestādes uzraudzību projekta piecu gadu pēcuzraudzības periodā. Ņemot vērā projekta mērķi, kas vērsts uz civilo aizsardzību, finansējuma saņēmējiem tiek paredzēta iespēja izvēlēties, vai projekta ietvaros pielāgotajās un aprīkotajās telpās vai telpu grupās veikt saimniecisko darbību vai pēc projekta īstenošanas pielāgotajās un aprīkotajās telpās vai telpu grupās neveikt saimniecisko darbību, un izmantot šīs telpas tikai civilās aizsardzības mērķiem vai pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu īstenošanai (piemēram, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās telpās, kas iznomātas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, pēc III kategorijas patvertņu ierīkošanas nomnieki šīs telpas neizmanto, bet telpas tiek uzturētas tikai civilās aizsardzības mērķiem). Vienlaikus tiek pieļauta pasākuma ietvaros atbalstīto telpu izmantošana objekta īpašnieka vajadzībām. Ja objekta (būves) īpašnieks ir valsts un objektā darbojas tiešās pārvaldes institūcija, tad aprīkotās telpas ir izmantojamas valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildē iesaistītā personāla darbībām, piemēram, sapulču rīkošanai, fizisko aktivitāšu īstenošanai, informācijas uzglabāšanai u.tml. Tādi paši nosacījumi attiecas uz pašvaldību administratīvajām būvēm. Valsts un pašvaldību īpašumā esošajās būvēs, kas ir iznomātas saimnieciskās darbības veikšanai, atkarībā no līguma ar komersantu/iem nosacījumiem, ja iespējams, būves īpašnieks (valsts, pašvaldība) var izbeigt saimniecisko darbību un pēc projekta īstenošanas telpas izmantot tikai civilās aizsardzības mērķiem. Kā apliecinājumu šādam risinājumam finansējuma saņēmējs pirms gala maksājuma iesniedz sadarbības iestādē grozījumus līgumā ar komersantu/iem. Ja paredzēts saimniecisko darbību turpināt, tad tiek piemēroti regulas 2023/2831 nosacījumi.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību noteikumu projektā izvirzītajām prasībām. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildinātību ar ES fondu un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.

Pasākuma ietvaros izmaksu un ieguvumu analīze netiek veikta, ievērojot to, ka patvertņu ierīkošana noteikta kā prioritāri īstenojams civilās aizsardzības pasākums, ievērojot protokollēmumu un ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē panākto vienošanos, kuras rezultātā, sadarbojoties vairākām ministrijām un iestādēm, tiek veikti pasākuma sagatavošanas darbi, tai skaitā, Finanšu ministrija virza grozījumus politikas programmā, Iekšlietu ministrija kā par civilās aizsardzības politiku atbildīgā nozares ministrija nodrošina prioritāro patvertņu vietu identificēšanu un saskaņošanu ar pašvaldībām, prasību patvertnēm noteikšanu un patvertņu ierīkošanas izmaksu aprēķinu, VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde izstrādā pasākuma īstenošanas noteikumus, vienlaikus piedāvājot tādus risinājumus, kas projektu iesniedzējiem mazina administratīvo slogu un izmaksas pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai un paātrina projektu īstenošanas uzsākšanu. Minētie pasākuma sagatavošanas darbi tiek veikti paralēli politikas programmas grozījumu saskaņošanai ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu iespējami ātru ierobežotas projektu iesniegumu atlases uzsākšanu un ERAF finansējuma pieejamību esošu telpu pārbūvei vai atjaunošanai, pielāgojot tās III kategorijas patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Lai patvertnēs nodrošinātu elektroapgādes un apgaismojuma prasības un elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā nodrošinātu elektroenerģijas nepārtrauktību, atbalsta ietvaros tiek attiecinātas izmaksas autonomu elektroenerģijas ražošanas un uzglabāšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Piemēram, attiecinātas izmaksas par elektroģeneratoriem, kas tiek darbināti, piemēram, ar benzīnu, gāzi vai dīzeļdegvielu. Ievērojot to, ka minētajām iekārtām nav alternatīvu risinājumu krīzes situācijā, uzskatāms, ka pasākuma ietvaros atbalsts šādu iekārtu iegādei patvertņu aprīkošanai ar mērķi nodrošināt cilvēku aizsardzību galējās nepieciešamības apstākļos (civilo aizsardzību katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā) nepārkāpj Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. panta h) punktā noteikto prasību attiecībā uz ieguldījumiem iekārtās, kuras darbina ar fosilo kurināmo.

Vienlaikus pasākuma ietvaros iespēju robežās (ievērojot, ka pasākuma primārais mērķis ir civilā aizsardzība) tiek nodrošinātas prasības principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanai (netieša ietekme) un atbilstība ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā, kā arī horizontālais princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Klimatdrošināšana", piemēram, investīcijas tiek veiktas tikai esošās ēkās, tās pielāgojot un aprīkojot (netiek paredzēta jaunu ēku būvniecība), obligātās funkcionālās prasības paredz nodrošināt atbilstošu gaisa kvalitāti, paredzot telpām vai telpu grupām attiecīgu ventilāciju, kas var būt dabiska, mehāniska, kā arī hibrīda (kombinēta) ventilācija, vai cita veida ventilācija, piemēram aprīkojot telpas ar elektro-manuālu ventilācijas iekārtu kā arī apstākļus, kas ikdienā patvertnei neļauj applūst (tai skaitā gruntsūdeņu, virszemes ūdeņu, tehnoloģisko ūdeņu vai notekūdeņu ietekmē), apgaismojumu, uz kuru attiecas obligātie kritēriji saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums" (kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti), vai alternatīvu risinājumu elektroenerģijas padeves pārtraukuma gadījumā, kā arī citas prasības atbilstoši būvprojektā plānotajam, kuru būvuzraudzība tiek veikta vispārējā kārtībā.

Ievērojot iepriekš minēto principu novērtējumu pasākuma līmenī un ievērojot Valdības rīcības plāna (Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs", projektu iesniedzējiem nav pienākums katra projekta līmenī sniegt iepriekš minēto principu piemērošanas izvērtējumu un projekta līmeņa atskaites no finansējuma saņēmējiem netiek prasītas. Vienlaikus uz finansējuma saņēmējiem ir attiecināmas visas horizontālo normatīvo aktu prasības, tai skaitā nacionālo normatīvo aktu vides jomā ievērošanas uzraudzība notiek saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteikto.

Lai nodrošinātu objektu atbilstību III kategorijas patvertnes funkcionālajām prasībām, pasākumā tiek atbalstīta telpu pārbūve vai atjaunošana. Kur iespējams, pārsegumi izbūvēti no monolītā vai saliekamā dzelzsbetona, bet nesošās sienas izbūvētas no dzelzsbetona, blokmateriāliem (piemēram, keramzītbetona blokiem) vai citiem mehāniski izturīgiem būvmateriāliem. Nepieciešamības gadījumā var tikt nodrošināta papildus aizsardzība pret iegruvumiem.

Ievērojot uz noteikumu projekta izstrādes brīdi saskaņošanā esošajiem grozījumiem ES fondu vadošās iestādes vadlīnijās Nr. 1.2 “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” (turpmāk – izmaksu vadlīnijas), kā arī to, ka viena objekta pielāgošanas un aprīkošanas maksimālās ERAF izmaksas plānotas 38 941 EUR apmērā (saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm) (25-TA-659)), noteikumu projekts neparedz ierobežojumu autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksu proporcijai attiecībā pret kopējām izmaksām. Vienlaikus atbildīgā iestāde vajadzības gadījumā vērtēs grozījumu nepieciešamību apstiprinātajos MK noteikumos, balstoties uz izmaksu vadlīniju versiju pēc to grozījumu apstiprināšanas, ievērojot visus tajā ietvertos nosacījumus, t.sk. pārvērtējot visas izmaksu pozīcijas, attiecināšanas nosacījumus un izmaiņu ietekmi uz jau īstenošanā esošajiem projektiem.

Ņemot vērā, ka pasākums tiek īstenots 5.1.1.SAM ietvaros, noteikumu projektā tiek iekļautas atsevišķas prasības, kas piemērojamas politikas programmas 5. politikas mērķa pasākumu īstenošanā.

Politikas programmā 5.1.1. SAM ietvaros ir noteikts kopējs iznākuma rādītājs "atbalstītas vismaz piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas". Informāciju par to, ka iznākuma rādītājs ir sasniegts, sniegs VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde, kad attiecīgajā reģionā tiks pabeigta vismaz viena 5.1.1. SAM projekta īstenošana, līdz ar to pasākuma īstenošanai nav tiešas ietekmes uz attiecīgā iznākuma rādītāja sasniegšanu, bet tā ietvaros paredzēto aktivitāšu īstenošana veicinās 5.1.1. SAM noteikto iznākuma rādītāja sasniegšanu pašvaldībām.

Saskaņā ar regulas 2021/1060 29. panta 3. punktā noteikto, lai tiktu nodrošināta integrēto teritoriju attīstības stratēģiju (reģionu attīstības programmu) izstrādātāju iesaiste projektu atlasē, noteikumu projekts nosaka, ka plānošanas reģiona pārstāvis piedalās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā (ar balsstiesībām).