25-TA-1552: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (turpmāk – projekts) saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30. panta septīto daļu, ņemot vērā Valsts kontroles lietderības revīzijā “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” 89. lpp. otrā rindkopā ieteikto (pieejama: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29455-Asko-F2-FK_-mptgPfFbczGdLSEhczVJ.pdf).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pilnveidot regulējumu mācību priekšmetā “Sports un veselība”, lai varētu pielāgot sasniedzamos rezultātus un vērtēšanu. Precizēt vērtējuma ieguves obligātumu. Pilnveidot vērtējuma uzlabošanas pieeju. Noteikt individuālā izglītības plāna paraugu izglītojamiem speciālās izglītības programmās. Precizēt normas klašu apvienošanai. Izslēgt speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām. Precizēt prasības monitoringa darbu vērtējumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā, bet projekta 1.6. un 1.11. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī, vienlaikus ar pamatizglītības standarta 17.2 punkta spēkā stāšanos. Šāds spēkā stāšanās termiņš noteikts, lai izglītības iestādes varētu sagatavoties paredzētajām izmaiņām, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija varētu veikt nepieciešamās izmaiņas Valsts izglītības informācijas sistēmā, kas ļautu ievadīt jaunu informāciju par turpmāku mācību priekšmeta “Sports un veselība” satura apguves organizēšanu ar pielāgotiem sasniedzamajiem rezultātiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"(turpmāk – pamatizglītības standarts) paredz novērtēt un dokumentēt, kā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos rezultātus visu mācību jomu mācību priekšmetos, tostarp mācību priekšmetā “Sports un veselība”. No Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.31) noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.21. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanai jānodrošina izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem, ja tādi ir saņemti. Līdz ar to izglītības iestādei būtu nepieciešams izstrādāt izglītojamam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, individuālo izglītības programmas apguves plānu, kurā paredzēti izglītojamā veselības stāvoklim pielāgoti sasniedzamie rezultāti.
Vienlaikus pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktais, ka izglītojamam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nav pilnībā korekts, jo atbilstoši iepriekš norādītajam no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
2. Pamatizglītības standarta 11.1.4. apakšpunkts nosaka, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespēju demonstrēt sniegumu (uzlabot vērtējumu), ja skolēns izteicis vēlēšanos to uzlabot. Tādējādi šobrīd pamatizglītības standarts neparedz ka izglītojamais ar speciālajām vajadzībām, kuram izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns vai kurš apgūst speciālās izglītības programmu, var uzlabot mācību sniegumu mācību gada laikā (labot iegūto vērtējumu) temata noslēguma pārbaudes darbos.
3. Pamatizglītības standarta redakcijā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. septembrī, 11. pielikuma 1. varianta 23. punktā un 2. varianta 28. punktā, 14. pielikuma 29. punktā noteikti ierobežojumi izglītības posma klašu izglītojamo apvienošanai mācību priekšmeta apguvei.
4. Pamatizglītības standarta 15. un 16. pielikumā ietvertajos speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugos izglītības iestādei noteiktas tiesības apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot izglītojamos atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu.
5. Ar 2025. gada 27. februāra grozījumiem Vispārējās izglītības likuma 50. panta pirmajā daļā tika noteikts, ka speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim, izglītības iestādei izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas apguves plānu. Individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā. Šobrīd individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 2. pielikumā.
Grozījumi Vispārējās izglītības likuma 50. panta astotajā daļā arī paredz izslēgt regulējumu, ka speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas deviņiem gadiem.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 54. punktu, iepriekš minētās izmaiņas stājās spēkā 2025. gada 1. septembrī. Izglītības iestādes, kuras līdz 2025. gada 31. augustam ir uzsākušas īstenot speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, ir tiesīgas minēto izglītības programmu īstenot ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.
6. Pamatizglītības standarta 15.1 punktā kā viens no valsts pārbaudes darbu veidiem ir paredzēts monitoringa darbs. Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu izstrādā un norises kārtību nosaka Valsts izglītības attīstības aģentūra. Monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Vienlaikus pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktais, ka izglītojamam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nav pilnībā korekts, jo atbilstoši iepriekš norādītajam no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
2. Pamatizglītības standarta 11.1.4. apakšpunkts nosaka, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespēju demonstrēt sniegumu (uzlabot vērtējumu), ja skolēns izteicis vēlēšanos to uzlabot. Tādējādi šobrīd pamatizglītības standarts neparedz ka izglītojamais ar speciālajām vajadzībām, kuram izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns vai kurš apgūst speciālās izglītības programmu, var uzlabot mācību sniegumu mācību gada laikā (labot iegūto vērtējumu) temata noslēguma pārbaudes darbos.
3. Pamatizglītības standarta redakcijā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. septembrī, 11. pielikuma 1. varianta 23. punktā un 2. varianta 28. punktā, 14. pielikuma 29. punktā noteikti ierobežojumi izglītības posma klašu izglītojamo apvienošanai mācību priekšmeta apguvei.
4. Pamatizglītības standarta 15. un 16. pielikumā ietvertajos speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugos izglītības iestādei noteiktas tiesības apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot izglītojamos atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu.
5. Ar 2025. gada 27. februāra grozījumiem Vispārējās izglītības likuma 50. panta pirmajā daļā tika noteikts, ka speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim, izglītības iestādei izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas apguves plānu. Individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā. Šobrīd individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 2. pielikumā.
Grozījumi Vispārējās izglītības likuma 50. panta astotajā daļā arī paredz izslēgt regulējumu, ka speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas deviņiem gadiem.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 54. punktu, iepriekš minētās izmaiņas stājās spēkā 2025. gada 1. septembrī. Izglītības iestādes, kuras līdz 2025. gada 31. augustam ir uzsākušas īstenot speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, ir tiesīgas minēto izglītības programmu īstenot ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.
6. Pamatizglītības standarta 15.1 punktā kā viens no valsts pārbaudes darbu veidiem ir paredzēts monitoringa darbs. Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu izstrādā un norises kārtību nosaka Valsts izglītības attīstības aģentūra. Monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Mācību priekšmeta “Sports un veselība” īstenošanā praksē konstatēts, ka izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, mācību procesā ir nepieciešama individuāla pieeja pamatizglītības standartā noteikto sasniedzamo rezultātu pielāgošanai un vērtēšanai. Lai sekmētu izglītojamo, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, pielāgojot sasniedzamos rezultātus un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, nepieciešams noteikt, ka minētajiem izglītojamiem izstādājams individuāls izglītības programmas apguves plāns.
Lai gan no pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem izriet, ka izglītojamam nav jāiegūst vērtējums mācību priekšmetos, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tomēr no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
Lai gan no pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem izriet, ka izglītojamam nav jāiegūst vērtējums mācību priekšmetos, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tomēr no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
Risinājuma apraksts
1. Projekts paredz ar 2026. gada 1.septembri pamatizglītības standarta 8. pielikuma nosaukumu “Sasniedzamie rezultāti veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi” papildināt ar piezīmi, kas ļaus izglītības iestādēm tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, pielāgot sasniedzamos rezultātus un nodrošināt mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņiem individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Nosacījums par izglītojamam nepieciešamo fizisko aktivitāšu pielāgošanu mācībām vismaz uz vienu semestri (no četriem līdz pieciem mēnešiem atkarībā no Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laikiem) ir noteikts, jo no izglītības iestāžu viedokļu izvērtējuma konstatējams, ka citos gadījumos izglītojamam ir pietiekams laiks, lai ne vien atgūtu veselību, bet arī sasniegtu pamatizglītības standarta mācību priekšmeta “Sports un veselība” noteiktos sasniedzamos rezultātus.
Vienlaikus projekts paredz precizēt pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktos gadījumus, kādos izglītojamam nav jāiegūst vērtējums, proti, aizstāt vārdus "izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "izņemot tos valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".
Vienlaikus, lai nodrošinātu izglītības iestādēm informāciju par šādiem gadījumiem un izglītības iestādes varētu savlaicīgi lemt par izglītojamajam atbilstošu turpmāku mācību priekšmeta “Sports un veselība” apguves organizēšanu, tiek plānots noteikt jaunu informāciju, kas par izglītojamo ir jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā. Par satura apguvi ar pielāgotiem sasniedzamajiem rezultātiem izglītības iestādēm būs jāievada papildu dati, norādot mācību priekšmeta nosaukumu un laika posmu (mācību gadu), kad pielāgoti sasniedzamie rezultāti ir bijuši noteikti.
Vienlaikus projekts paredz precizēt pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktos gadījumus, kādos izglītojamam nav jāiegūst vērtējums, proti, aizstāt vārdus "izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "izņemot tos valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".
Vienlaikus, lai nodrošinātu izglītības iestādēm informāciju par šādiem gadījumiem un izglītības iestādes varētu savlaicīgi lemt par izglītojamajam atbilstošu turpmāku mācību priekšmeta “Sports un veselība” apguves organizēšanu, tiek plānots noteikt jaunu informāciju, kas par izglītojamo ir jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā. Par satura apguvi ar pielāgotiem sasniedzamajiem rezultātiem izglītības iestādēm būs jāievada papildu dati, norādot mācību priekšmeta nosaukumu un laika posmu (mācību gadu), kad pielāgoti sasniedzamie rezultāti ir bijuši noteikti.
Problēmas apraksts
2. Īstenojot mācību sasniegumu vērtēšanu izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām, ir nepieciešams paredzēt, ka izglītības iestāde var noteikt papildus iespējas iegūtā vērtējuma uzlabošanai mācību gada laikā.
Risinājuma apraksts
2. Lai nodrošinātu, ka skolēni ar speciālajām vajadzībām var uzlabot iegūtos vērtējumus atbilstoši individuālajam mācību plānam projekts paredz papildināt pamatizglītības standarta 11. pielikuma “Pamatizglītības programmu paraugi” 1. variantu “Pamatizglītības programmas paraugs” ar regulējumu 16.8. apakšpunktā un 2. variantu “Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu” ar regulējumu 19.8. apakšpunktā, 13. pielikumu “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs” ar regulējumu 25.8. apakšpunktā, 14. pielikumu “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” ar regulējumu 22.7. apakšpunktā, 15. pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs” ar regulējumu 23.7. apakšpunktā un 16. pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs” ar regulējumu 23.7. apakšpunktā, nosakot ka izglītības iestādēm būs jānosaka, kā izglītojamais ar speciālajām vajadzībām, kuram izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns vai kurš apgūst speciālās izglītības programmu, var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā un mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos atbilstoši minētajam plānam.
Problēmas apraksts
3. Lai nodrošinātu iespēju izglītības iestādēm pielāgot mācību procesu izglītojamiem, kas atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves un ar atšķirīgu otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeni uzsāks izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātās citas otrās svešvalodas apguvi vai arī mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvi nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, kā arī izglītojamiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā, nepieciešams precizēt pamatizglītības standartā pieļaujamos gadījumus klašu izglītojamo apvienošanai konkrētu mācību priekšmetu apguvei.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 61.3 panta pirmajā punktā ir noteikts notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzeklis – izglītošana – notiesātā iesaistīšana vispārējās un profesionālās izglītības programmās.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 15. janvāri dažādās pamatizglītības programmas dažādās ieslodzījuma vietās apguva šāds izglītojamo skaits:
Ieslodzījumu vietu pārvalde 2022. gada 25. novembrī Izglītības un zinātnes ministrijai adresētajā vēstulē Nr. N-1-2022-18826 "Par turpmāko vispārējās izglītības programmu īstenošanu ieslodzījuma vietās" norādīja, ka turpmākā sadarbība ar izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas ieslodzījuma vietās, ir problemātiska apvienoto klašu izveidošanas nosacījumu dēļ. Minētā iemesla dēļ 2022./2023. mācību gadā netika īstenotas vispārējās izglītības programmas Liepājas cietuma ieslodzītajām personām (no 2022. gada 1. septembra tika izbeigts sadarbības līgums starp Liepājas 8. vidusskolu un Liepājas cietumu). 2023./2024. mācību gadā Liepājas cietumā vispārējās izglītības programmas uz Sadarbības līguma pamata īstenoja Talsu novada vidusskola (attālināti izmantojot platformu "Moodle"), bet līgums netika pagarināts, un 2024./2025. mācību gadā Liepājas cietumā vispārējās izglītības programmas netika īstenotas. 2024./2025. mācību gadā vispārējās izglītības programmas netika īstenotas arī Valmieras cietumā, jo uz 2024. gada 1. septembri nevarēja nokomplektēt plānotās klases. Līdz ar to ieslodzītajiem minētajās ieslodzījuma vietās ir ierobežotas Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 61.3 panta pirmajā punktā ir noteikts notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzeklis – izglītošana – notiesātā iesaistīšana vispārējās un profesionālās izglītības programmās.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 15. janvāri dažādās pamatizglītības programmas dažādās ieslodzījuma vietās apguva šāds izglītojamo skaits:
| Iestādes nosaukums | Piederības izglītības programmas kods | 1.kl. | 2.kl. | 3.kl. | 4.kl. | 5.kl. | 6.kl. | 7.kl. | 8.kl. | 9.kl. |
| Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola | 21011111 | 1 | 3 | 5 | ||||||
| Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola | 21015611 | 1 | ||||||||
| Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola | 21015711 |
1 | 2 | 3 | ||||||
| Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola | 21015811 | 1 | 1 | 1 | ||||||
| Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola | 21011111 |
17 | ||||||||
| Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola | 21011121 |
15 | ||||||||
| Jēkabpils 2. vidusskola | 21011113 | 4 | ||||||||
| Jelgavas valstspilsētas pašvaldības profesionālā vidusskola "Jelgavas Amatu vidusskola" | 21011111 |
3 | 4 | |||||||
| Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola | 23011113 |
7 | 15 | 17 | ||||||
| 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 | 12 | 42 | 45 |
Risinājuma apraksts
3. Projekts papildina pamatizglītības standartu ar 9.5 punktu, kas paredz nepiemērot pamatizglītības standartā noteiktos ierobežojumus ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnu apvienošanu atsevišķa mācību priekšmeta apguvei šādos gadījumos:
1)ja izglītības iestāde nodrošina citas otrās svešvalodas apguvi izglītojamam, kas atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, kā arī ja izglītības iestāde, īsteno pamatizglītības programmu izglītojamam ieslodzījuma vietā (attiecināms uz pamatizglītības standarta 11.pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 1.varianta 23.punktā un 2.varianta 27.punktā, 14.pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” 29.punktā noteikto ierobežojumu);
2)ja izglītības iestāde nodrošina mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvi nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu (attiecināms tikai uz pamatizglītības standarta 11.pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 2.varianta 27.punktā noteikto ierobežojumu).
1)ja izglītības iestāde nodrošina citas otrās svešvalodas apguvi izglītojamam, kas atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, kā arī ja izglītības iestāde, īsteno pamatizglītības programmu izglītojamam ieslodzījuma vietā (attiecināms uz pamatizglītības standarta 11.pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 1.varianta 23.punktā un 2.varianta 27.punktā, 14.pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” 29.punktā noteikto ierobežojumu);
2)ja izglītības iestāde nodrošina mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvi nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu (attiecināms tikai uz pamatizglītības standarta 11.pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 2.varianta 27.punktā noteikto ierobežojumu).
Problēmas apraksts
4. Lai nostiprinātu praksē izveidojušās situācijas un nodrošinātu iespēju izglītības iestādēm patstāvīgi pielāgot mācību procesu speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nepieciešams precizēt pamatizglītības standartā ietverto regulējumu par minēto izglītojamo dalīšanu un apvienošanu grupās mācību priekšmetu apguvei.
Risinājuma apraksts
4. Projekts paredz pamatizglītības standarta 15. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs" 30. punktā (šobrīd 15. pielikuma 31. punkts pamatizglītības standarta redakcijai, kura stājās spēkā 2025. gada 1. septembrī) un 16. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs" 30. punktā svītrot vārdu “atsevišķu”, kas nodrošinās izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros tiesības ne tikai atsevišķu, bet visu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot izglītojamos ne tikai atsevišķu, bet visu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu.
Problēmas apraksts
5. Pamatizglītības standarts neatbilst 2025. gada 27. februāra grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Vispārējās izglītības likuma 50. panta pirmā daļa nosaka, ka individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā. Vispārējās izglītības likuma 53. panta otrā daļa nosaka, ka izglītības iestāde katram uzņemtajam izglītojamam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu. Pamatizglītības standartā nav ietverts individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs izglītojamiem, kuriem nepieciešams pielāgot izglītības procesa organizēšanu atbilstoši viņa spējām.
Izglītojamie ar somatiskām saslimšanām izglītību iegūst speciālās izglītības programmā atbilstoši pamatizglītības standarta 14. pielikumam "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs".
Izglītojamie ar somatiskām saslimšanām izglītību iegūst speciālās izglītības programmā atbilstoši pamatizglītības standarta 14. pielikumam "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs".
Risinājuma apraksts
5. Lai pamatizglītības standarts atbilstu Vispārējās izglītības likuma regulējumam, projekts paredz :
5.1. No pamatizglītības standarta svītrot 21.7. apakšpunktu, kas nosaka, ka 14. pielikumā ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015411), kā arī izslēgt speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām no speciālās izglītības programmu veida, veicot grozījumus Valsts pamatizglītības standarta 14. pielikumā. Izglītības iestādes, kuras līdz 2025. gada 31. augustam ir uzsākušas īstenot speciālās izglītības programmu skolēniem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015411), pamatizglītības standarta 14. pielikumā noteikto speciālās pamatizglītības programmas paraugu turpina piemērot minētajai programmai ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam, ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 54. punktā noteikto.
5.2. Papildināt 14. un 15. pielikumu ar normām, kas nosaka, ka izglītības iestāde katram skolēnam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītības programmā noteikto prasību īstenošanai atbilstoši viņa spējām, prasmēm, izziņas procesu īpatnībām vai veselības stāvoklim.
5.3. Papildināt pamatizglītības standartu ar atsevišķu pielikumu, kurā noteikts individuālais izglītības programmas apguves plāna paraugs izglītojamiem, kuriem nepieciešams pielāgot izglītības procesa organizēšanu atbilstoši viņa spējām. Izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmas, izstrādātie individuālie izglītības programmas apguves plāni, kas neatbilst pamatizglītības standarta 17. pielikumam būs derīgi līdz 2026. gada 31. augustam.
Pamatizglītības standarta pielikumā pievienotā individuālā izglītības programmas apguves plāna parauga aizpildīšana ir plānota digitālajās izglītības sistēmas platformās Mykoob vai e-klase. Paredzēts, ka digitālā formātā pieejamā informācija (ziņas par izglītojamo, pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma datums un numurs, individuālās nodarbības u.c.) automātiski tiks ievietoti individuālā izglītības programmas apguves plāna veidlapā. Arī vecāku iepazīstināšana ar minētā plāna saturu notiks digitālā formātā, ko vecāki kā identificēti sistēmas lietotāji apliecinās ar sistēmas parakstu. Skolotājiem sadarbībā ar atbalsta personālu ir būtiski norādīt izglītojamā stiprās puses, jomas, kuras jāpilnveido vai kurās nepieciešams atbalsts atbalsta pasākumus, mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu, kā arī aprakstīt turpmāko rīcību. Individuālā izglītības programmas apguves plāna sadaļa par sasniedzamajiem rezultātiem obligāti jāaizpilda izglītojamiem speciālās izglītības programmā, izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
5.1. No pamatizglītības standarta svītrot 21.7. apakšpunktu, kas nosaka, ka 14. pielikumā ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015411), kā arī izslēgt speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām no speciālās izglītības programmu veida, veicot grozījumus Valsts pamatizglītības standarta 14. pielikumā. Izglītības iestādes, kuras līdz 2025. gada 31. augustam ir uzsākušas īstenot speciālās izglītības programmu skolēniem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015411), pamatizglītības standarta 14. pielikumā noteikto speciālās pamatizglītības programmas paraugu turpina piemērot minētajai programmai ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam, ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 54. punktā noteikto.
5.2. Papildināt 14. un 15. pielikumu ar normām, kas nosaka, ka izglītības iestāde katram skolēnam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītības programmā noteikto prasību īstenošanai atbilstoši viņa spējām, prasmēm, izziņas procesu īpatnībām vai veselības stāvoklim.
5.3. Papildināt pamatizglītības standartu ar atsevišķu pielikumu, kurā noteikts individuālais izglītības programmas apguves plāna paraugs izglītojamiem, kuriem nepieciešams pielāgot izglītības procesa organizēšanu atbilstoši viņa spējām. Izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmas, izstrādātie individuālie izglītības programmas apguves plāni, kas neatbilst pamatizglītības standarta 17. pielikumam būs derīgi līdz 2026. gada 31. augustam.
Pamatizglītības standarta pielikumā pievienotā individuālā izglītības programmas apguves plāna parauga aizpildīšana ir plānota digitālajās izglītības sistēmas platformās Mykoob vai e-klase. Paredzēts, ka digitālā formātā pieejamā informācija (ziņas par izglītojamo, pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma datums un numurs, individuālās nodarbības u.c.) automātiski tiks ievietoti individuālā izglītības programmas apguves plāna veidlapā. Arī vecāku iepazīstināšana ar minētā plāna saturu notiks digitālā formātā, ko vecāki kā identificēti sistēmas lietotāji apliecinās ar sistēmas parakstu. Skolotājiem sadarbībā ar atbalsta personālu ir būtiski norādīt izglītojamā stiprās puses, jomas, kuras jāpilnveido vai kurās nepieciešams atbalsts atbalsta pasākumus, mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu, kā arī aprakstīt turpmāko rīcību. Individuālā izglītības programmas apguves plāna sadaļa par sasniedzamajiem rezultātiem obligāti jāaizpilda izglītojamiem speciālās izglītības programmā, izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Problēmas apraksts
6. Pamatizglītības standarta 17.1 punktā (stāsies spēkā 2026.gada 1.septembrī) un 27.1 punktā noteikts minimālais nepieciešamais valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksnis. Ņemot vērā monitoringa darba mērķi – iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti un to, ka monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu, monitoringa darbu rezultātiem nav piemērojams pamatizglītības standarta 17.1 punktā un 27.1 punktā noteiktais minimālais kopvērtējuma slieksnis.
Risinājuma apraksts
6. Projektā nepieciešams noteikt, ka pamatizglītības standarta 17.1 punkta un 27.1 punkta nosacījumi nav piemērojami monitoringa darbiem. Līdzvērtīga norma ar Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem ietverta Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”. Lai nodrošinātu tiesību normu, kas nosaka valsts pārbaudījumus vispārējās vidējās izglītības pakāpē un vispārējās pamatizglītības pakāpē, saskaņotību, šādu normu nepieciešams ietvert arī projektā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Izglītības iestāžu, kuras īsteno pamatizglītības programmas, izglītojamie un pedagogi.
Ietekmes apraksts
Tiks pilnveidots mācību process un izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās, kā arī izglītojamiem paredzēta iespēja uzlabot vērtējumus mācību gada laikā.
Izglītojamie speciālajās izglītības programmās varēs mācīties atbilstoši individuālajam izglītības programmas apguves plānam, kas izstrādāts saskaņā ar Pamatizglītības standartā iekļauto individuālo izglītības programmas apguves plāna paraugu.
Izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām izglītības ieguve vispārējās izglītības iestādē tiek nodrošināta atbilstošā vispārējās izglītības programmā, tādējādi izglītojamais iegūtu izglītību atbilstoši savām spējām un veselības stāvoklim.
Izglītojamie speciālajās izglītības programmās varēs mācīties atbilstoši individuālajam izglītības programmas apguves plānam, kas izstrādāts saskaņā ar Pamatizglītības standartā iekļauto individuālo izglītības programmas apguves plāna paraugu.
Izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām izglītības ieguve vispārējās izglītības iestādē tiek nodrošināta atbilstošā vispārējās izglītības programmā, tādējādi izglītojamais iegūtu izglītību atbilstoši savām spējām un veselības stāvoklim.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas un šo izglītības iestāžu dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Tiks pilnveidots mācību process veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās. Izglītības iestādes izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteiks, kā izglītojamie var uzlabot sniegumu mācību gada laikā.
Izglītības iestādes, kuras īsteno speciālās pamatizglītības programmas nodrošinās izglītojamiem individuālo izglītības programmas apguves plānu izstrādi saskaņā ar Pamatizglītības standartā iekļauto individuālo izglītības programmas apguves plāna paraugu.
Izglītības iestādes nodrošinās izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām izglītības ieguvi vispārējās izglītības programmā.
Izglītības iestādes, kuras īsteno speciālās pamatizglītības programmas nodrošinās izglītojamiem individuālo izglītības programmas apguves plānu izstrādi saskaņā ar Pamatizglītības standartā iekļauto individuālo izglītības programmas apguves plāna paraugu.
Izglītības iestādes nodrošinās izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām izglītības ieguvi vispārējās izglītības programmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nepieciešams finansējums Valsts izglītības informācijas sistēmas pilnveidei. Finansējums nodrošināms Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”.
Pamatojums un apraksts
Projekts ir saistīts arī ar grozījumiem Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr.556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”, kas paredz grozīt minēto noteikumu pielikumā esošo individuālo izglītības programmas apguves plāna paraugu tādējādi, lai tiktu nodrošināts Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktā noteiktais, ka normatīvā akta projektā nedublē tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Grozījumi minētajos noteikumos tiks sagatavoti līdz projekta iesniegšanai Ministru kabinetā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Projekts ir saistīts ar "Grozījumiem Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”", kas ietvers papildu informāciju, ko sistēmā jāiekļauj par izglītojamo. Grozījumi minētajos noteikumos tiks sagatavoti līdz projekta iesniegšanai Ministru kabinetā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvju viedokļu pārskats tiks publicēts tiesību akta lietas sadaļā "Papildu dokumenti", ja par projektu tiks saņemti iebildumi vai priekšlikumi publiskās apspriešanas laikā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
- Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas to dibinātāji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā ietvertais regulējums nodrošinās bērnu labāko interešu ievērošanu, jo, piemēram:
1) izglītojamiem tiks pielāgoti sasniedzamie rezultāti un nodrošināta mācību snieguma vērtēšana atbilstoši viņiem individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību priekšmetā "Sports un veselība";
2) izglītojamie mācību gada laikā varēs uzlabot mācību priekšmetos iegūto vērtējumu;
3) izglītojamie, kuriem nepieciešams pielāgot mācību procesu, varēs izglītoties atbilstoši individuālajam izglītības programmas apguves plānam, kas izstrādāts saskaņā ar pamatizglītības standartā iekļauto individuālo izglītības programmas apguves plāna paraugu;
4) izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām izglītības ieguve vispārējās izglītības iestādē tiks nodrošināta atbilstošā vispārējās izglītības programmai.
1) izglītojamiem tiks pielāgoti sasniedzamie rezultāti un nodrošināta mācību snieguma vērtēšana atbilstoši viņiem individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību priekšmetā "Sports un veselība";
2) izglītojamie mācību gada laikā varēs uzlabot mācību priekšmetos iegūto vērtējumu;
3) izglītojamie, kuriem nepieciešams pielāgot mācību procesu, varēs izglītoties atbilstoši individuālajam izglītības programmas apguves plānam, kas izstrādāts saskaņā ar pamatizglītības standartā iekļauto individuālo izglītības programmas apguves plāna paraugu;
4) izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām izglītības ieguve vispārējās izglītības iestādē tiks nodrošināta atbilstošā vispārējās izglītības programmai.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi