Anotācija (ex-ante)

Rail Baltica projekta mērķis ir izveidot ES vienotajā dzelzceļa sistēmā (1435 mm sliežu platums) integrētu, ilgtspējīgu, mūsdienīgu un multimodālu dzelzceļa infrastruktūru. Nolūkā pilnvērtīgā apjomā un savlaicīgi sasniegt projekta mērķus, Likumprojektā nepieciešams nostiprināt likuma piemērošanas tvērumu, precīzu Rail Baltica projekta sasniedzamo mērķi un projekta ieviešanas struktūru, tādējādi veicinot iesaistīto pušu koordinētu darbību šo Rail Baltica projekta komponenšu sasniegšanā.
Līdz šim Rail Baltica projekta īstenošanas likumā nav tikusi nostiprināta projekta ieviešanas tvērums līdz 2030. gadam un pēc 2030. gada. Projekta ieviešanas tvēruma nostiprināšana likumā ir būtiska, jo tādējādi tiktu definētas projektā prioritāri īstenojamās aktivitātes. Projektā prioritāri ieviešamo aktivitāšu noteikšana secīgi atvieglotu pieteikšanos CEF finansējumam, kā arī projekta ilgtermiņa finanšu ieguldījumu plānošanu un pārstrukturizāciju nepieciešamības gadījumā.

Vienlaikus, ņemot vērā Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamo aktivitāšu raksturu (t.sk. pašvaldībām nododamo aktīvu izbūvi), likumā nepieciešams noteikt, ka Rail Baltica projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, piemēram, finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžetu līdzekļiem, valsts kapitālsabiedrību peļņas, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī citiem finansēšanas avotiem.

Rail Baltica projekts noteikts kā prioritāte dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vidēja termiņa un ilgtermiņa transporta nozares un tautsaimniecības plānošanas dokumentos[1], nacionālā līmenī nostiprinot apņemšanos īstenot valsts uzņemtās starptautiskās saistības, kuras uzliek ne vien Eiropas Komisijas 2018. gada 26. oktobra Īstenošanas lēmums Nr. 2018/1723 par pārrobežu projektu Rail Baltica Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridorā, bet arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 ( 2013. gada 11. decembris ) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (bija piemērojama līdz 2024. gada 17. jūlijam), kā arī EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1679 (2024. gada 13. jūnijs) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013.

Rail Baltica projekta mērķis ir Eiropas Savienības vienotajā dzelzceļa sistēmā integrētas, ilgtspējīgas, mūsdienīgas un multimodālas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto būvju attīstība Baltijas jūras reģionā, veidojot Latviju par vienu no reģiona nozīmīgākajiem transporta mezgliem un loģistikas uzņēmējdarbības attīstības centriem, vienlaikus veicinot militāro mobilitāti un stiprinot Eiropas militārās aizsardzības spējas. Jauns, starptautisks un ar nozīmīgiem loģistikas mezgliem, kā arī industriālas, reģionālas un stratēģiskas nozīmes objektiem savienots dzelzceļa koridors veicinās Latvijas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprinot konkurētspēju, ilgtspējīgas sociālās tirgus ekonomikas attīstību, kā arī kravu un iedzīvotāju mobilitāti.
Likuma mērķis ir definēt tā piemērošanas tvērumu, proti, tas attiecas uz tādām Rail Baltica projekta komponentēm kā nekustamo īpašumu atsavināšanu un dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvju projektēšanu, priekšizpētes darbu, būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanas darbu un būvdarbu veikšanu un dzelzceļa apakšsistēmu pieņemšanu ekspluatācijā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ar MK rīkojumu  Nr. 468 ir ne vien noteikta Rail Baltica projekta nacionālo interešu objekta teritorija, bet arī noteikts, ka informācija par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv. TAPIS portāls ir publiski pieejams ikvienam sabiedrības loceklim, līdz ar ko jebkurš nekustamā īpašuma īpašnieks var pārliecināties, vai tam piederošo nekustamo īpašumu šķērso Rail Baltica projektētā dzelzceļa infrastruktūra.

Projekta ieviešanai būtisku lēmumu pieņemšanas ietvaros būtiski ņemt vērā, ka Rail Baltica projekta īstenošana tiek veikta pakāpeniski, atbilstoši pieejamajam finansējumam un tam pakārtotajām aktivitātēm, Rail Baltica projekts būtu īstenojams divās kārtās, to sadalot līdz 2030. gadam īstenojamo aktivitāšu posmā un pēc 2030. gada īstenojamo aktivitāšu posmā. Būtiski norādīt, ka Latvijas nacionālajās interesēs ir Rail Baltica projekta funkcionalitātes nodrošināšana līdz 2030. gadam, veidojot Rīgu par galveno kontaktpunktu Igaunijas un Lietuvas savienojumam. Visbeidzot, ņemot vērā Rail Baltica projekta finansēšanas modeli un tā piemērotību šāda mēroga projekta ieviešanai, likumā nostiprināti daudzpusīgi projekta finansēšanas avoti.

[1]Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam (Ministru kabineta 27.12.2013.rīkojums Nr. 683, zaudējis spēku); Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (Ministru kabineta 21.10.2021. rīkojums Nr. 710); Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināts 10.06.2010.); Latvijas nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (apstiprināts 02.07.2020.).
 

Nacionāla un ES līmeņa auditu ietvaros[1] ir secināts, ka Latvijā līdz šim nav tikusi īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība, kas tādējādi negatīvi ietekmējot Rail Baltica projekta savlaicīgu ieviešanu pieejamā finansējuma un laika ietvarā. Ievērojot minēto, Satiksmes ministrija (turpmāk – ministrija) ir uzsākusi reformu īstenošanu attiecībā uz Rail Baltica projekta institucionālo ietvaru un ne tikai. Nolūkā nostiprināt visu Rail Baltica projektā iesaistīto pušu atbildību sadalījumu, likumā nosakāms institūciju kompetenču sadalījums.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) Nr. 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (turpmāk - Regula Nr. 2021/1153), izpratnē Rail Baltica projekta atbalsta saņēmēja Latvijā ir ministrija. Igaunijā tā ir Igaunijas Republikas Ekonomikas un sakaru ministrija un Lietuvā - Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija. Centrālais projekta koordinators ir RBR, savukārt Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā ir EDZL, kas ir valstij piederoša kapitālsabiedrība.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūve ir būtisks un apjomīgs projekts, kura ietvaros ir nepieciešams īstenot dažādas darbības un procesus, nepieciešams noteikt, ka Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvi organizē un nodrošina institūcijas ar atbilstošu pieredzi un kompetenci.

Jāņem vērā, ka ministrija ar EDZL ir noslēgusi deleģējuma līgumu, bet ar RBR – pilnvarojuma līgumu, deleģējot abām komercsabiedrībām dažādus pienākumus Rail Baltica projekta īstenošanā. Piemēram, EDZL ir uzticēts veikt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas un būvdarbu veikšanas aktivitāti, bet RBR - dzelzceļa līnijas projektēšanu un citas aktivitātes. Tādējādi uzskatāms, ka abas minētās komercsabiedrības ir ministrijas pilnvarotās personas Likumprojekta izpratnē.

Līdz šim ne vien Latvijas, bet arī Baltijas reģiona vēsturē nav ticis īstenots mēroga un sarežģītības ziņā līdzvērtīgs transporta infrastruktūras projekts. Tā komplicētā ieviešanas struktūra un apstāklis, ka tas ir pirmais šāda mēroga projekts, no tā īstenošanā iesaistītajām institūcijām prasa operatīvu, precīzu un savstarpēji koordinētu rīcību atbilstoši katras iestādes kompetencei.

Finanšu ministrijas 2023. gada 31. augusta audita ziņojumā Nr. SA/CEF/2023/14 (turpmāk – Audita ziņojums) tika identificētas vairākas nozīmīgas problēmas RB projekta ieviešanā Latvijā. Audita ziņojumā tika identificēti būtiski termiņu ievērošanas riski finansējuma apguvei, problēmas ar papildus nepieciešamo finansējumu virs sākotnēji plānotā, ilgtermiņa finanšu plāna trūkums, projekta stratēģiskās vadības trūkums SM, projektā pieaugošā tvēruma problēmas, priekšfinansējuma modeļa trūkums, interešu konflikti projekta pārvaldībā, kā arī nepietiekama projekta risku vadība.

Izvērtējot ar projekta realizāciju saistītos jautājumus un izaicinājumus, tostarp būtisko projektam nepieciešamo kapitālinvestīciju apjomu un līdzšinējās ilgtermiņa problēmas projekta institucionālajā pārvaldībā, ministrijā ir uzsākta virkne institucionālo reformu konstatēto nepilnību novēršanai, kā arī jaunu projekta pārvaldības mehānismu izveidei, tādējādi apturot turpmāku konstatēto problēmu ietekmi uz projektu. Ministrijas ieskatā, ar Ministru prezidentes 2024. gada 23. februāra rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-64 „Par Rail Baltica projekta īstenošanas tematisko komiteju” jaunizveidotā Tematiskā komiteja stiprinās starpnozaru jautājumu koordināciju Ministru kabinetā, kā vienu no prioritāriem jautājumiem nosakot[2] Rail Baltica projekta finansēšanas un priekšfinansēšanas modeli un tā ietekmi uz valsts budžetu, kā arī turpmāka finansējuma no ES daudzgadu budžeta pēc 2027. gada un citiem finanšu instrumentiem piesaisti.
Veicot institucionālās reformas ministrijā, tiks ieviests centralizēts projekta pārvaldības modelis, kurš paredz stiprināt ministrijas funkcijas un iesaisti Rail Baltica projekta stratēģisko un finanšu jautājumu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī projekta risku vadībā un iesaistīto pušu (SM, RBR un EDZL) sadarbības koordinācijā. Visbeidzot, ņemot vērā būtiskās nepilnības Rail Baltica projekta finansēšanas modelī un tā nepiemērotību šāda mēroga projekta savlaicīgai un veiksmīgai īstenošanai, Satiksmes ministrijas ieskatā sadarbībā ar Aizsardzības un Finanšu ministriju un projekta ieviesējiem līdz 2024. gada 30. septembrim sagatavos priekšlikumus Ministru kabinetam Rail Baltica projektam nepieciešamā finansējuma piesaistei, tai skaitā, izstrādājot projekta ilgtspējīgas finansēšanas modeli, kurā būtu iestrādāti arī vairāki alternatīvi un savstarpēji papildinoši finansējuma avoti. Jāuzsver, ka esošais Rail Baltica projekta finansēšanas modelis tiek īstenots kopš tā pirmsākumiem un tas ir uzskatāms par nopietnu ierobežojošu faktoru iespējām finansēt projektu atbilstoši projektēšanas un būvdarbu loģikai, kā rezultātā tiek pagarināts projekta īstenošanas laiks, tas tiek sadārdzināts un tā rezultātā nav iespējams īstenot Rail Baltica projektu atbilstoši labākajiem projekta pārvaldības principiem.

Institucionālās reformas ietvaros nepieciešams stiprināt projekta ieviesējinstitūciju kompetenci, kā arī likumā definēt Ministru kabineta kompetenci Rail Baltica projekta ietvaros. Proti, likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets ir kompetentā institūcija, kas apstiprina Rail Baltica projekta tvērumu un tā iespējamās izmaiņas. Tāpat, ievērojot likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta ceturto daļu, Ministru kabinets apstiprina visu Rail Baltica projekta ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanu, kā arī veic citas tiesību aktos paredzētās funkcijas.

Ņemot vērā projektā sasniegto progresu, strauji pieaug ar dzelzceļa būvniecību un nākotnes ekspluatāciju saistītu jautājumu apjoms, kuru risināšanai normatīvie akti paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kompetenci. Latvijā atbilstoši Dzelzceļa likumam attiecībā uz Rail Baltica infrastruktūru nav noteikts pastāvīgs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, tādēļ atbilstoši Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 59. punktam, līdz pastāvīgā Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanai tiesību aktos noteiktās funkcijas veic EDZL. Neraugoties uz minēto, Rail Baltica projekta ieviešanas likumā līdz šim nav tikuši noteikti principi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai, kas tiešā veidā var ietekmēt šī brīža infrastruktūras pārvaldītāja kompetencē esošo lēmumu pieņemšanu, īpaši jautājumos, kas skar Rail Baltica sinerģiju ar esošo dzelzceļa tīklu.

[1] Revīzijas ziņojums „Vai Latvijā tiek īstenota efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība?”, Valsts kontrole, 2020. Pieejams:https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2018/2.4.1-15_2018/Revizijas_zinojums_Rail%20Baltica_20200107v2.pdf; revīzijas ziņojums „Vai esošais iepirkumu pārvaldības un līgumslēgšanas modelis spēj nodrošināt ekonomisku un efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu?”, 2019. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2019/2.4.1-40_2019/Apvienota%CC%84s%20revi%CC%84zijas%20zin%CC%A7ojums%20latvies%CC%8Cu%20valoda%CC%84%20gala%20versija.pdf; ES transporta infrastruktūra: lai savlaicīgi nodrošinātu tīkla ietekmi, megaprojekti jāīsteno ātrāk. Eiropas Revīzijas palāta, 2020. Pieejams: https://www.eca.europa.eu/lv/publications/SR20_10; Valsts kontroles 12.06.2024. izpētes ziņojums “Rail Baltica Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaita”. Pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/rail-baltica-projekta-situacijas-izpete
[2] Ministru prezidenta 23.02.2024. rīkojums Nr. 2024/1.2.1.-64 „Par Rail Baltica projekta īstenošanas tematisko komiteju”.

Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto jautājumu risināšanu, nekavējot projekta savlaicīgu pabeigšanu procesu, kā arī, lai pārraudzītu un vienoti koordinētu projekta īstenošanas gaitu, likumprojekta II nodaļā uzskaitītas institūcijas, kuru kompetencē ir Rail Baltica projekta īstenošana, nosakot katras institūcijas kompetences robežas un to savstarpējās sadarbības kārtību.

Pirmkārt, likumprojekta 3. pants paredz Ministru kabineta kompetenci lemt par Rail Baltica projekta tvērumu, īstenošanas termiņiem un izmaiņām projekta ieviešanas struktūrā (tiktāl, ciktāl to pieļauj noslēgtie starpvaldību līgumi). Ņemot vērā Rail Baltica projekta starpdisciplināro raksturu un apstākli, ka tā ieviešana skar arī citu ministriju kompetenci, likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets veic projekta starpnozaru politisko uzraudzību un pieņem Rail Baltica projekta Latvijas posmam stratēģiski nozīmīgus lēmumus vai lēmumus, kas skar Latvijas Republikas nacionālās intereses Rail Baltica projektā. Visbeidzot, darbu turpina Ministru kabineta ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanas Tematiskā komiteja, kuras pienākumi ir noteikti Ministru prezidenta 23.02.2024. rīkojumā Nr. 2024/1.2.1.-64 „Par Rail Baltica projekta īstenošanas tematisko komiteju”. Jāpiebilst, ka papildus šajā likumā noteiktajai kompetencei, Ministru kabinets pilda arī citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, piemēram, pieņem lēmumus attiecībā uz Rail Baltica projekta ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu un aizņemšanos.

Otrkārt, likumprojekta 4. pants definē projekta ieviesējinstitūciju kompetenci, kas cita starpā nostiprināta gan deleģēšanas līguma un pilnvaras formā, gan starptautiskajos līgumos, starpresoru līgumos un pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējos līgumos. Šā panta pirmā daļa noteic, ka Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku Rail Baltica projekta ieviešanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un, ka centralizētu Rail Baltica projekta Latvijas posma ieviešanas koordināciju veic Satiksmes ministrijas izveidota Vadības grupa. Tas nozīmē, ka Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku Rail Baltica projekta ieviešanai, nodrošinot stabilu dzelzceļa transporta nozares attīstību un tās mērķu sasniegšanu, tostarp, nodrošinot tās kompetencē esošo Latvijas starptautisko saistību izpildi. Satiksmes ministrija atbilstoši tās nolikumam organizē un koordinē Rail Baltica projekta īstenošanu līdz projekta realizācijai un nodošanai ekspluatācijā un, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar EDZL un pilnvarojot RB Rail AS, deleģē tām organizēt un nodrošināt infrastruktūras objekta izveidi. Šī mērķa izpildei Satiksmes ministrija ir izveidojusi Rail Baltica projekta Vadības grupu – tā ir koordinējoša sadarbības platforma, kuras mērķis ir nodrošināt savstarpēji saskaņotu Rail Baltica projekta ieviešanu Latvijas teritorijā. Vadības grupas sastāvā iekļauti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, RBR un EDZL. Vadības grupas darbā var pieaicināt arī ekspertus no citām institūcijām.

Ievērojot Satiksmes ministrijas likumisko deleģējumu, kā arī normatīvajos aktos noteikto kompetenci[1],[2], EDZL ir pienākums:
organizēt un pārraudzīt  Eiropas sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību (iepirkumu organizēšanu, būvdarbu un būvuzraudzības līgumu vadību);
veikt Rail Baltica projekta finansējuma administrēšanu;
pildīt Dzelzceļa likumā noteiktās pagaidu infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas;
iegūt jebkāda veida kustamo un nekustamo īpašumu, kas nepieciešams Rail Baltica infrastruktūras izveidošanai un ekspluatācijai;
pildīt RB Rail AS akcionāra funkciju.  
Vienlaikus RBR kompetencē, atbilstoši Satiksmes ministrijas pilnvarojumam un kompetencei, ir pienākums veikt Rail Baltica projekta koordinatora funkciju, līdz Rail Baltica projekta pabeigšanai un pilnas tehniskās funkcionalitātes sasniegšanai primāri nodrošinot Rail Baltica projekta pamattrases projektēšanas, operacionālo risku vadības un centralizēto un vairāku pasūtītāju kopējo iepirkumu organizēšanu, kā arī pildīt starptautiskajos līgumos, starpresoru līgumos un pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējos līgumos noteiktās funkcijas.

Papildus, ievērojot vienu no institucionālās reformas mērķiem – pilnveidot un veicināt starpinstitucionālo sadarbību – likumā noteikts pienākums Satiksmes ministrijai vismaz vienu reizi gadā informēt Saeimu un divas reizes gadā – Ministru kabinetu – par projekta ieviešanas progresu. Būtiski piebilst, ka Satiksmes ministrija arī līdz šim ir regulāri informējusi Ministru kabinetu un Saeimu par aktuālajiem projekta jautājumiem dažādu pieejamo diskusiju formātu ietvaros.

Visbeidzot, likumā līdz šim nav tikuši noteikti Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldības priekšnosacījumi. Tādējādi likumprojektā noteikts, ka:
Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir Latvijas Republikas īpašums, kas nodots Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārziņā;
līdz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanai Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas, kas noteiktas Dzelzceļa likumā, veic EDZL. Ievērojot Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 59. un 63. punktu, EDZL veic Dzelzceļa likuma 15. panta 1.1, 2.2 un sestajā daļā un 17. panta pirmajā daļā minētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kompetencē esošās darbības Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, kā arī pārejas periodā Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veicējam nepiemēro Dzelzceļa likuma 9., 10., 10.1 un 10.2 pantā noteikto. Šī regulējuma piemērošana būtu turpināma arī ar šā likuma spēkā stāšanos, tādēļ Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 59. un 63. punkta regulējums būtu ieviešams šā likuma pārejas noteikumos.
Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis integrē Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm)  un nodrošina tās sinerģiju ar Latvijas Republikas 1520 milimetru sliežu ceļa platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, attīstot vienu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;
Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis ir neatkarīgs no pārvadātajiem, un pēc iespējas nodrošina vienotu ar pārējām Baltijas valstīm pieeju Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai visās Baltijas valstīs.  

[1] Ministru kabineta 2014.gada 18.augusta rīkojums Nr. 431 „Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" dibināšanu”.
[2] Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likums

Jāņem vērā, ka Rail Baltica infrastruktūras izbūve ir laikietilpīgs un sarežģīts  process, kas skar daudzas iesaistītās puses, tai skaitā, skarto nekustamo īpašumu īpašniekus. Nolūkā atvieglot un maksimāli paātrināt projekta ieviešanu, nepieciešams salāgot privātpersonu intereses ar nepieciešamību ierobežotā laika periodā un finanšu līdzekļu pieejamības ietvaros izbūvēt valsts nozīmes nacionālo interešu objektu.

Tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietveramās prasības
Gan Būvniecības likums, gan Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) paredz būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu pieprasīt tehniskos vai īpašos noteikumus būvniecības ieceres realizācijai, kā arī tiesības tos saņemt.
Būvniecības likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod būvniecības informācijas sistēmā. Vispārīgo būvnoteikumu 15. punkts noteic, ka būvvalde pieprasa būvniecības ierosinātājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus no valsts institūcijām, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos. Ja būvniecība skar objektu un inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas, projektēšanai jāsaņem arī attiecīgo objektu un inženiertīklu īpašnieku tehniskie noteikumi.
Katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta Rail Baltica īstenošana, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi. Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Proti, saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta pirmo daļu, ierosinot būvniecību, jāiesniedz būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk – BIS). Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod BIS. Tāpat tehniskie vai īpašie noteikumi ir jāsaņem arī no valsts iestādēm, piemēram, Valsts vides dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes u.c.
Projektēšanas fāzes īstenošanas gaitā pēc būvniecības ieceres realizācijas ierosināšanas ir saņemta liela daļa Rail Baltica projektam nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu. Taču veicot saņemto tehnisko vai īpašo noteikumu izvērtējumu, ir secināts, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas ar Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta dzelzceļa infrastruktūras būvniecību nesaistītas un nesamērīgas prasības. Piemēram, atsevišķos izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas tādas prasības kā ar dzelzceļa trasi nesaistīta tilta vai autoceļa izbūve vai pat apvedceļa būvniecība, kuru izbūvei būtu nepieciešams lūgt izsniegt atsevišķu, jaunu būvatļauju, un kura funkcionāli nav saistīta ar Rail Baltica projekta mērķi - 1435 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūve. Daļā no pašvaldību iestāžu izdotajiem tehniskajiem noteikumiem prasības nav funkcionāli saistītas ar Rail Baltica izveidi un pārsniedz Rail Baltica projekta apjomu. Līdzīga situācija ir arī ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem – arī tajos dažkārt tiek noteiktas tādas prasības, kas nav saistītas ar Rail Baltica projekta īstenošanu un kuras nav īstenojamas Rail Baltica projektam pieejamo vai nākotnē piešķiramo līdzekļu ietvaros un kuras vienlaikus nav pamatojamas ar apstākli, ka, piemēram, attiecīgo tehnisko noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību. Faktiski var secināt, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos noteikumos ietverto atsevišķo prasību mērķis ir citu nesaistītu vajadzību risināšana un apmierināšana, izmantojot Rail Baltica projekta publiskos līdzekļus un situāciju, ka Rail Baltica izveides ietvaros tiek veikti apjomīgi būvdarbi.
Jāuzsver, ka šādas tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības neattiecas uz Rail Baltica projektu un nevar tikt finansētas no Rail Baltica projektam piešķirtā (un nākotnē pieejamā) finansējuma, ņemot vērā EISI finansējuma attiecināmības noteikumus, kas izriet gan no ES, gan nacionālā regulējuma, kā arī no ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru noslēgtajiem finansēšanas līgumiem.
Ņemot vērā tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas spēkā esošā tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturu, nav izslēgts, ka arī citos nākotnē Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos var tikt ietvertas nesamērīgas, ar Rail Baltica projektu nesaistītas, prasības. Ievērojot minēto, ar likumprojektu paredzēts risināt Rail Baltica nacionālo interešu objekta izveidei nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu attiecināmību uz projekta īstenošanu.

Rīcība ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem pieminekļiem
Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektēšanas posma ietvaros atbilstoši projektētāju veiktajai izpētei ir konstatēti vairāki objekti, kas ir iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas varētu tikt skarti Rail Baltica dzelzceļa trases būvdarbu laikā. Saskaņā ar 2016. gadā veikto Ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto nekustamo kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu attiecīgo kultūras pieminekļu turpmākas ekspluatācijas gadījumā. Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūves procesā identificēto nekustamo kultūras pieminekļu skārums varētu būt ievērojams, un paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves.
Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Pieminekļu likums) 3. pants noteic, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt, un, ka nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – NKMP) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Pieminekļu likumā šobrīd ir paredzēts tikai viens gadījums, kad kultūras piemineklis var tikt izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kas ir noteikts Pieminekļu likuma 15. pantā – ja objekts ir pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību. Citi gadījumi Pieminekļu likumā nav paredzēti.

Šobrīd plānotās Rail Baltica dzelzceļa trases koridorā ir identificēti vairāki nekustamie vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kas ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī. Tādējādi nav konstatējama Pieminekļu likumā paredzētā situācija to izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Viens no identificēto nekustamo vietējās nozīmes kultūras pieminekļu piemēriem ir vēsturiskie satiksmes pārvadi Torņkalnā, kuru saglabāšana esošajā veidolā nav savienojama ar Rail Baltica trases izbūvi. Tiek vērtēti dažādi tehniskie risinājumi ar atšķirīgu minēto pārvadu skārumu. Viena no identificētajām pieejām ir mēģināt saglabāt vēsturisko pārvadu vizuālo veidolu, iestrādājot daļu no oriģinālajām konstrukcijām un to detaļas jaunbūvējamajā pārvadā tiktāl, cik tas tehniski pamatots un nepieciešams, lai realizētu jaunās dzelzceļa trases izbūvi un esošo sliežu ceļa pārbūvi. Tiek vērtēts, vai aizvietojot tās tiltu daļas, kuras nepieciešams demontēt sliežu ceļu pārbūvei, ar jauniem risinājumiem, būs iespējams nodrošināt tilta konstrukciju stabilitāti, neapdraudot satiksmes dalībnieku drošību pārvada ekspluatācijā. Jauno pārvadu daļās esošo pārvadu elementi varētu tikt iestrādāti, risinot to mūsdienu arhitektūras veidolā, kas saskanīgs ar pārvadu saglabājamo, vēsturisko daļu ārējo veidolu, un tādējādi nodrošinot vizuālo harmoniju starp tilta vēsturisko un jauno daļu. Taču, lai oriģinālos esošā tilta elementus iekļautu jaunā tilta kopējā struktūrā, esošais pārvads jebkurā gadījumā ir jāizslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, lai varētu nodrošināt tā pārbūvi/pārveidošanu. Tāpat tiek vērtēts identificētais risinājums, kas paredz oriģinālajam pārvadam maksimāli pietuvinātu kopiju izbūvi ar nosacījumu, ka saudzīgi demontējami vēsturisko pārvadu oriģinālie fragmenti un detaļas, kuras iespējams saglabāt. Tās izmantojamas atkārtoti, uzskatāmi integrējot jaunajos pārvados, kas tiks izbūvēti atbilstoši nepieciešamajiem parametriem. Saskaņā ar Rail Baltica projekta ieviesēju pasūtīto izpēti Torņkalna satiksmes pārvadu pilnīga pārvietošana, saglabājot tiltus neskartus, nav praktiski īstenojama un arī to turpmākā izmantošana apdraudētu satiksmes dalībnieku drošību, līdz ar to nevar tikt izskatīta kā risinājums Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidei. Savukārt citos identificētajos gadījumos, ņemot vērā kultūras pieminekļa raksturu, nav iespējama tā pārveidošana vai oriģinālo daļu aizstāšana, tādēļ vienīgais iespējamais risinājums ir kultūras pieminekļa pilnīga nojaukšana.

Līdz ar to nepieciešams paredzēt izņēmumu no spēkā esošā regulējuma, likumprojektā nosakot  gadījumus, kādos no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta būtu iespējams izslēgt vietējās nozīmes kultūras pieminekli, lai īstenotu nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Rīcība ar Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā esošiem aizsargājamiem kokiem
Likuma "Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām" (turpmāk – ĪADT likums) 2. pants noteic, ka šī likuma objekti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk – aizsargājamās teritorijas), kas iedalās vairākās kategorijās, tostarp dabas pieminekļu kategorijā. Šā likuma 6. pantā ir skaidrots, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, tostarp aizsargājamie koki (dižkoki), aizsargājami dendroloģiskie stādījumi, aizsargājamās alejas. ĪADT likuma 31. pants noteic, ka aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā tiek iekļautas ziņas par visām aizsargājamajām teritorijām Latvijā un šo reģistru uztur Dabas aizsardzības pārvalde.

Uz ĪADT likuma pamata izdoto Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"  (turpmāk – MK noteikumi Nr.264) 46., 48., 49. un 52. punkts noteic gadījumus, kādos var nocirst (novākt) aizsargājamos kokus, bīstamos kokus un alejas kokus aizsargājamajos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamajās alejās (turpmāk visi kopā – aizsargājamie koki), galvenokārt, ja aizsargājamais koks atzīts par bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus). Katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja un papildus aizsargājamo dendroloģisko stādījumu gadījumā – atbilstoši rekonstrukcijas projektam. Gandrīz visos Rail Baltica dzelzceļa trases projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt Rail Baltica infrastruktūru atbilstoši Rail Baltica projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām.
Aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos koku (kas pats par sevi var nebūt aizsargājamais koks atbilstoši MK noteikumu Nr. 264 2. pielikumā norādītajiem parametriem) ciršana ir pieļaujama saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu (MK noteikumu Nr. 264 49. punkts), tomēr rekonstrukcijas projekta mērķis vērsts uz dendroloģiskā stādījuma kā dabas pieminekļa atjaunošanu jeb pārveidi. Līdz ar ko rekonstrukcijas projektā var nebūt izvērtētas citas iespējamās sabiedrībai nozīmīgas paredzētās darbības. Ievērojot šobrīd sasniegto projektēšanas stadiju Rail Baltica projektā, konstatēts, ka dzelzceļa trases plānotā nodalījuma josla robežojas ar dabas pieminekli “Operas teātra mākslinieku dendroloģiskie stādījumi Inčukalna "Līgotnēs"", Inčukalna novadā. Lai arī minētais dabas piemineklis netiek skarts tiešā veidā, tomēr projektēšanas darbi vēl nav noslēgušies un, attīstot būvprojekta detalizācijas pakāpi, skāruma apmērs tiks precizēts.
Esošajā projektēšanas stadijā nav nosakāms precīzs gadījumu skaits, kad plānotā Rail Baltica dzelzceļa trase šķērsotu aizsargājamās alejas un kādu no kokiem būtu nepieciešams nocirst, tomēr, kā jau tas iepriekš norādīts, Rail Baltica projekts joprojām ir projektēšanas stadijā un precīzi risinājumi būs zināmi tikai tad, kad šī stadija būs noslēgusies. Lai netiktu ierobežotas iespējas realizēt nacionālo interešu objektu nākotnē, nepieciešams Likumprojektā paredzēt iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei izsniegt atļauju koku aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamās alejās nociršanai. Kvalificēts koku jomas eksperts (arborists), kam ir padziļinātas zināšanas par koku kopšanu un tiem piemērotiem augšanas apstākļiem, gadījumos, kad Dabas aizsardzības pārvalde par to uzskatītu nepieciešamu, sniegtu atzinumu. Vienlaikus jānorāda, ka kokkopja (arborista) atzinums nav obligāts priekšnoteikums tam, lai Dabas aizsardzības pārvalde varētu izsniegt nepieciešamo atļauju.
Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju aizsargājamu koku nociršanai, lai veiktu būvniecību nacionālo interešu objekta Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā, ja nav pieņemamas saprātīgas alternatīvas un tas ir vienīgais risinājums.  Aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā piesaistot kokkopi (arboristu). Līdzīga satura regulējums ietverts arī citos dabas un vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos, piemēram Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktā ir ietverts nosacījums, ka īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, šādos nolūkos: [..] lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas intereses, arī sociāla vai ekonomiska rakstura intereses, un videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas, kā arī ĪADT likuma 43. panta sestajā daļā un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.5 panta 73. daļā.

Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 80. punktu maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi; pārējām būvēm – astoņi gadi. Ņemot vērā gan to, ka Rail Baltica projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, gan Rail Baltica projekta vērienīgumu un ar projekta risinājumiem aptvertās Latvijas teritorijas lielumu, jau šobrīd ir skaidrs, ka projekta ieviešanas gaitā būvdarbu aktivitātes veikšanas ilgums pārsniedz 5 gadus, līdz ar ko jau šobrīd ir zināms, ka Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtās būvatļaujas netiks realizētas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Tāpēc nepieciešams rast risinājumu, lai Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums būtu garāks par pieciem gadiem. Tādējādi būs iespējams izvairīties no riska, ka tik apjomīgas infrastruktūras būvdarbi dažādu iespējamo šķēršļu dēļ (piemēram, finansējuma trūkums, tiesiskie strīdi u.c.) var netikt pabeigti šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš
Ģeotelpiskās informācijas likuma 1. panta 25. punkts noteic, ka topogrāfiskais plāns ir lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā. Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 281) 81. punkts noteic, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads vai arī ne ilgāks par diviem gadiem, ja pašvaldība ir noteikusi garāku termiņu. Īstenojot Rail Baltica projektu, ir konstatēts, ka šobrīd normatīvo aktu līmenī noteiktie topogrāfiskā plāna un tehnisko noteikumu derīguma termiņi ir pārāk īsi tik vērienīga, resursu ietilpīga un laikietilpīga projekta, kāds ir nacionālo interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekts, realizācijai. Proti, tikai dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi vien aizņem vairāk kā gadu un vēl vairāk laika aizņems būvdarbi. Līdz ar to šos dokumentus nākas pieprasīt no jauna, radot lieku administratīvo slogu un papildu izmaksas.
Likumprojekts paredz noteikt, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijai, ir četri gadi.

Rīcība ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām
Apzinot Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamos nekustamos īpašumus, lai varētu veikt Rail Baltica trases izbūvi, un izvērtējot publiskajos reģistros pieejamo informāciju par attiecīgajiem īpašumiem, ir pamats uzskatīt, ka daļa no nepieciešamajiem zemesgabaliem varētu būt atzīstama par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu, līdz ar to varētu būt problemātiska attiecīgo zemesgabalu nonākšana Ministrijas īpašumā spēkā esošā regulējuma ietvaros.
Ne visos gadījumos Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai būtu lietderīgi veikt tā atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, jo īpaši, ja no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija par nekustamo īpašumu liecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts vai varētu būt reģistrēts uz mirušas personas vārda un varētu būt bezmantinieku manta, līdz ar to nekustamais īpašums varētu tikt atzīts par bezmantinieku mantu, kas piekrīt valstij.
Notariāta likuma 294. pants paredz, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori. Lai atvieglotu šāda nekustamā īpašuma nonākšanu Ministrijas valdījumā Rail Baltica projekta īstenošanai, nepieciešams Likumprojektā paredzēt Ministriju kā papildus subjektu Notariāta likumā uzskaitītajam subjektu lokam, lai Ministrija varētu lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai – nacionālo interešu projektu īstenošanai – un nav pieteiktas kreditoru prasības.
Notariāta likuma 306. panta pirmā daļa noteic, ka, ja uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Šī panta trešā daļa noteic, ka notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda, savukārt panta sestā daļa - ka, ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam.
Ja nekustamais īpašums atzīts par bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru prasības, saskaņā ar Notariāta likumā ietverto regulējumu, zvērināts notārs aktu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kurš tālāk ar šo mantu rīkojas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā"(turpmāk - MK noteikumi Nr. 1345) 32.6.apakšpunkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests bez maksas Ministrijas valdījumā nodod valstij piekritīgo ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zemi, ja zemi saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda minētās ministrijas personā. Lai arī Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tomēr dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūvei nepieciešamā zemē neatbilst MK noteikumu Nr. 1345 32.6. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, jo šī infrastruktūra vēl nepastāv dabā. Līdz ar to Likumprojektā jāparedz papildus gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienestam jānodod Ministrijai valstij piekrītošais nekustamais īpašums.
Lai atvieglotu arī bezīpašnieka lietas sastāvā ietilpstoša tāda nekustamā īpašuma, kas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai, nonākšanu Ministrijas valdījumā, nepieciešams to noregulēt Likumprojektā.
Civilprocesa likuma 288.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās, bet šī panta trešajā daļā noteikts, ka tiesa konstatē arī citus faktus, tas ir, bez tiem, kas minēti šīs tiesību normas otrajā daļā, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai. Civilprocesa likuma 289.pants nosaka, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot. Saskaņā ar Civillikuma 930.pantu, nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Tādējādi tiesa pēc ieinteresētās personas pieteikuma par juridiska fakta konstatēšanu var atzīt nekustamo īpašumu par bezīpašnieka mantu. Secīgi MK noteikumu Nr.1354 2. punkts noteic, ka pēc tam kad iestādes lēmums, zvērināta notāra akts vai tiesas nolēmums par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezīpašnieka mantu, bezmantinieka mantu (gadījumos, kad aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas), atrasto mantu, kas pāriet valsts kā atradēja īpašumā, atrasto apslēpto mantu, politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūto mantu (tai skaitā anonīmi un pretlikumīgi saņemto dāvinājumu (ziedojumu)), mantu, no kuras persona atteikusies par labu valstij, kā arī pēc testamenta valsts īpašumā pārgājušo mantu un valsts amatpersonu ienākumiem un mantiskajiem labumiem, kas gūti, pārkāpjot atbilstošo jomu regulējošos normatīvos aktus, kļuvis izpildāms, atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā Valsts ieņēmumu dienestam nosūta attiecīgā nolēmuma un dokumenta, kas apliecina mantas izņemšanu, oriģinālu vai tā atvasinājumu, kas izstrādāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību. Arī turpmāko rīcību ar bezīpašnieka mantu, to nododot piekritīgajam subjektam, nosaka MK noteikumi Nr. 1354. Nepieciešams panākt, ka arī tāda bezīpašnieka lieta, kas nav piekritīga Ministrijai, tomēr varētu nonākt Ministrijas valdījuma, ja attiecīgais īpašums nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai. Vienlaikus atsevišķos gadījumos identificēta situācija, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros uz nekustamā īpašuma, kas atzīstams par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu, plānots būvēt meža ceļa posmu, kas nonāktu Zemkopības ministrijas valdījumā. Tādējādi, nolūkā mazināt administratīvo slogu, plānots šādam mērķim nodalītu meža zemi nodot Zemkopības ministrijas valdījumā.

Rīcība ar rezerves zemes fonda zemi
Apzinot tos nekustamos īpašumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica trases būvniecībai un izvērtējot publiskajos reģistros pieejamo informāciju, ir konstatēts, ka daļā gadījumu Rail Baltica projekta īstenošanai būtu nepieciešams izmantot rezerves zemes fonda zemi, taču šādas zemes iegūšanas tempi būtu jāpaātrina, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt būvdarbus, tāpēc lietderīgi būtu atvieglot kārtību, kādā Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām tiek nodrošināta nepieciešamās rezerves zemes fonda zemes piekritība Ministrijai. Līdz ar to nepieciešams papildināt esošo regulējumu attiecībā uz rezerves fonda zemju izmantošanu, lai atvieglotu rezerves fonda zemes iegūšanu un izmantošanu Rail Baltica projekta vajadzībām.
Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. un 4.1 pants neparedz iespēju atzīt par valstij piekrītošām rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, kuras ir lietderīgi saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izmantot kā atlīdzības kompensācijas veidu, attiecīgi samazinot izmaksājamo finanšu līdzekļu apmēru. Vienlaikus ir konstatēts, ka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta trešā daļa neparedz iespēju par valstij piekrītošu atzīt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībām, ja vien uz šīs zemes neatrodas normā minētās piederības būves. Tā kā viens no veidiem, kādā personai, kuras īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, tiek piešķirta atlīdzības kompensācija, ir piešķirot rezerves zemes fondā esošu zemesgabalu, līdz ar to ir lietderīgi paplašināt attiecīgo zemesgabalu izvēli, tādējādi palielinot izredzes, ka persona, kuras īpašums tiek atsavināts Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, būtu ieinteresēta izmantot šādu kompensācijas veidu kā atlīdzību par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā to, ka jārod risinājumi minēto zemes vienību piekritībai valstij, nepieciešams paredzēt speciālo normu, kas paredz tiesības atzīt par valstij piekrītošām Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības neatkarīgi no to vēsturiskās piederības, vienlaikus rodot risinājumu rezerves zemes fonda zemes vienību izmantošanai, kā atlīdzības kompensācijas veidu sabiedrības vajadzībām nepieciešamo īpašumu atsavināšanas procesa ietvaros.

Kompensācija nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā
Apzinot tos nekustamos īpašumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica trases būvniecībai un izvērtējot publiskajos reģistros pieejamo informāciju, ir konstatēts, ka daļā gadījumu Rail Baltica projekta īstenošanai būtu nepieciešams izmantot rezerves zemes fonda zemi, taču šādas zemes iegūšanas tempi būtu jāpaātrina, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt būvdarbus, tāpēc lietderīgi būtu atvieglot kārtību, kādā Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām tiek nodrošināta nepieciešamās rezerves zemes fonda zemes piekritība Ministrijai. Līdz ar to nepieciešams papildināt esošo regulējumu attiecībā uz rezerves fonda zemju izmantošanu, lai atvieglotu rezerves fonda zemes iegūšanu un izmantošanu Rail Baltica projekta vajadzībām.

Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. un 4.1 pants neparedz iespēju atzīt par valstij piekrītošām rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, kuras ir lietderīgi saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izmantot kā atlīdzības kompensācijas veidu, attiecīgi samazinot izmaksājamo finanšu līdzekļu apmēru. Vienlaikus ir konstatēts, ka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta trešā daļa neparedz iespēju par valstij piekrītošu atzīt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībām, ja vien uz šīs zemes neatrodas normā minētās piederības būves. Tā kā viens no veidiem, kādā personai, kuras īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, tiek piešķirta atlīdzības kompensācija, ir piešķirot rezerves zemes fondā esošu zemesgabalu, līdz ar to ir lietderīgi paplašināt attiecīgo zemesgabalu izvēli, tādējādi palielinot izredzes, ka persona, kuras īpašums tiek atsavināts Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, būtu ieinteresēta izmantot šādu kompensācijas veidu kā atlīdzību par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Ņemot vērā to, ka jārod risinājumi minēto zemes vienību piekritībai valstij, nepieciešams paredzēt speciālo normu, kas paredz tiesības atzīt par valstij piekrītošām Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības neatkarīgi no to vēsturiskās piederības, vienlaikus rodot risinājumu rezerves zemes fonda zemes vienību izmantošanai, kā atlīdzības kompensācijas veidu sabiedrības vajadzībām nepieciešamo īpašumu atsavināšanas procesa ietvaros.

Servitūta nodibināšana un tā paziņošanas kārtība
Ievērojot pieejamo finansējumu un tā ierobežoto attiecināmības periodu, projektēšanas darbi notiek pakāpeniski. Dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbu uzdevums ir ne tikai definēt trases novietojumu, pamatojoties uz veiktajām vides procedūrām un tehniskajām izpētēm dabā, bet to vienlaikus salāgot ar normatīvo aktu prasībām, starptautiskajām drošības prasībām, trešo personu izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, iespējami mazinot reģionu fragmentāciju – gan atjaunojot piekļuves iespējas skartajiem nekustamajiem īpašumiem, gan atjaunojot pārrauto ceļu tīklu. Projektēšanas darbu progresu negatīvi ietekmē tehnisko noteikumu izsniegšanas kavējumi, to atkārtota grozīšana un tādu prasību ietveršana, kas nav saistītas ar Rail Baltica projektu. Tāpat arī jāņem vērā, ka atsevišķos projektēšanas posmos nepieciešami sevišķi sarežģīti tehniskie risinājumi, lai integrētu dzelzceļu, un tas neatstātu negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, piemēram, Minētie apstākļi ietekmē projektēšanas darbus un attiecīgi tam pakārtojas arī turpmākie projekta ieviešanas posmi.
Viena no būtiskām projektēšanas posma sastāvdaļām ir dažādu tehnisko izpēšu veikšana, kuru ietvaros tiek iegūta padziļināta un detalizēta informācija, uz kā pamata tiek izstrādāti Rail Baltica dzelzceļa trases projektēšanas pamatrisinājumi. Tā, piemēram, Rail Baltica projektā tiek veiktas ģeotehniskās izpētes, lai iegūtu informāciju par grunts sastāvu un tās fizikālajām īpašībām. Ģeotehniskās izpētes veic fiziski dabā, kur paredzēts Rail Baltica dzelzceļa trases novietojumus. Pamatā tiek izmantotas dažādas urbšanas metodes dziļumā no 6 – 25 metriem, bet var būt arī apjomīgāki urbšanas darbi. Pēc izpētes pabeigšanas izpētes vieta tiek sakārtota un atjaunota tās sākotnējā stāvoklī. Tehniskā izpēte tiek veikta, iepriekš saskaņojot tās veikšanas laiku ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ievērojot, ka detalizēta tehniskās izpētes veikšanas kārtība nav noteikta normatīvajos aktos un nepieciešamība to veikt ir projektēšanas posma būtiska sastāvdaļa, tiesiska un faktiska piekļuve izpētes veikšanas teritorijai lielā mērā ir atkarīga no īpašnieka vēlmes sadarboties ar Rail Baltica projekta ieviesēju. Rail Baltica projektā nākas bieži saskarties ar situācijām, kad nekustamo īpašumu īpašnieki kategoriski atsakās ielaist īpašumā, lai dabā veiktu tehniskās izpētes. Daļa no gadījumiem tiek risināta tādā veidā, ka ir uzsākts attiecīgo nekustamo īpašumu atsavināšanas process, tomēr jāņem vērā, ka labprātīgas atsavināšanas gadījumā līdz atsavināšanas procesa pabeigšanai paiet 1,5 – 2,5 gadi, savukārt piespiedu atsavināšanas gadījumā process var pagarināties vēl līdz pat gadam. Tas ir pārāk ilgs laika periods, kas negatīvi ietekmē ne tikai projektētāju spēju izstrādāt projektēšanas pamatrisinājumus līgumos noteiktajos termiņos un attiecīgi projektēšanas darbu noslēgšanos, bet arī būvniecības darbu uzsākšanu.
Pirms Rail Baltica projekta būvdarbu uzsākšanas nepieciešams veikt būvdarbu sagatavošanas darbus, kas aptver vairāku organizatorisku pasākumu kopumu, lai savlaicīgi tiktu sagatavota būvdarbiem nepieciešamā zona un ierīkots būvlaukums, kas nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi. Ievērojot Rail Baltica projekta plašo Latvijas teritorijas skārumu un dažādu teritoriju atšķirīgo esošo situāciju, būvdarbu sagatavošanas darbu veikšana būs laikietilpīgs process. Savlaicīga būvdarbu sagatavošanas darbu veikšana un būvdarbu uzsākšana ir viens no priekšnoteikumiem ES piešķirtā finansējuma apguvei, tādēļ nepieciešams rast risinājumu, kas nodrošina būvdarbu sagatavošanās darbu uzsākšanas paātrināšanu. Sagatavošanas darbu jeb zemākas intensitātes darbu veikšana paralēli būvprojekta pamatrisinājumu detalizācijai nodrošinātu būvdarbu termiņa optimizāciju vismaz par pusgadu, turklāt šādu darbu veikšana nav pretrunā ar būvniecības procesa pamatprincipiem. Lai gan no Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) 5.2. punkta izriet, ka būvniecības process neattiecas uz pagaidu būvēm, esošais būvniecības regulējums skaidri nedefinē sagatavošanās darbus. Līdz ar ko praksē jebkuru darbu veikšanai būvlaukumā ir nepieciešama atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Spēkā esošajā būvniecības jomas regulējumā sagatavošanās darbu veikšanai kā pamats ir darbu veikšanas projekts, veicamie darbi tiek reģistrēti būvdarbu žurnālā sertificēta būvdarbu vadītāja vadībā. Šāds regulējums pieļauj sagatavošanās darbu vai pagaidu būvju uzsākšanu pēc atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas, kas atbilstoši spēkā esošajam regulējumam seko pēc atzīmes saņemšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi. Pēc būtības pagaidu būves – būvlaukuma aprīkojums, pieslēgumi, pagaidu piekļuves ceļi, sagatavošanās darbi – koku un krūmu ciršana, inženiertehniskās izpētes veikšana – nav tieši atkarīgi no būvprojekta detalizācijas, bet ir nosakāmi atbilstoši vispārīgiem risinājumiem – būves novietojumam, platībai un galvenajiem parametriem, kas ir zināmi jau būvatļaujas saņemšanas brīdī (daļa no BMS). Šādu darbu veikšana varētu tikt organizēta paralēli projektēšanas darbu pabeigšanai, neradot būtisku ietekmi uz trešajām personām, jo darbi tiktu veikti būvniecības iecerei paredzētajās robežās – Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta teritorijā, kas ir publiski pieejama informācija. Tā kā būvdarbu sagatavošanas darbi pēc būtības ir vienkārši, mazākas nozīmes būvdarbi, kuru veikšana nerada būtiskus riskus apkārtējai videi un sabiedrībai, ir neracionāli šādu vienkāršu sagatavošanas būvdarbu uzsākšanu atlikt līdz brīdim, kad ir izpildīti visi priekšnosacījumi sarežģītu, detalizētam būvprojektam atbilstošu būvdarbu veikšanai.
Spēkā esošajā būvniecības jomas regulējumā sagatavošanās darbu veikšanai kā pamats ir darbu veikšanas projekts, veicamie darbi tiek reģistrēti būvdarbu žurnālā sertificēta būvdarbu vadītāja vadībā. Šāds regulējums pieļauj sagatavošanās darbu vai pagaidu būvju uzsākšanu pēc atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas, kas atbilstoši spēkā esošajam regulējumam seko pēc atzīmes saņemšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi. Pēc būtības pagaidu būves – būvlaukuma aprīkojums, pieslēgumi, pagaidu piekļuves ceļi, sagatavošanās darbi – koku un krūmu ciršana, inženiertehniskās izpētes veikšana – nav tieši atkarīgi no būvprojekta detalizācijas, bet ir nosakāmi atbilstoši vispārīgiem risinājumiem – būves novietojumam, platībai un galvenajiem parametriem, kas ir zināmi jau būvatļaujas saņemšanas brīdī (daļa no BMS). Šādu darbu veikšana varētu tikt organizēta paralēli projektēšanas darbu pabeigšanai, neradot būtisku ietekmi uz trešajām personām, jo darbi tiktu veikti būvniecības iecerei paredzētajās robežās – Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta teritorijā, kas ir publiski pieejama informācija. Tā kā būvdarbu sagatavošanas darbi pēc būtības ir vienkārši, mazākas nozīmes būvdarbi, kuru veikšana nerada būtiskus riskus apkārtējai videi un sabiedrībai, ir neracionāli šādu vienkāršu sagatavošanas būvdarbu uzsākšanu atlikt līdz brīdim, kad ir izpildīti visi priekšnosacījumi sarežģītu, detalizētam būvprojektam atbilstošu būvdarbu veikšanai.
Nekustamo īpašumu atsavināšana jeb tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai tiek organizēta paralēli projektēšanai un tehnisko risinājumu izstrādei, uzsākot tikai tādā projektēšanas stadijā, kad iespējams identificēt nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas un platības. Līdz ar ko atsavināšanas process ir tiešā veidā pakārtots projektēšanas darbu progresam. Piemēram, ja trešās personas groza izdotos tehniskos noteikumus, projektēšanas risinājumi ir jāpārstrādā un atsavināšanas aktivitātes jāveic no jauna. Zeme, kā arī citi nepieciešamie nekustamie īpašumi tiek atsavināti vai pārņemti valsts Satiksmes ministrijas īpašumā tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Lai arī Atsavināšanas likums sabalansē valsts un sabiedrības intereses ar indivīda pamattiesībām uz īpašumu, tomēr šāds process nav līdz galam efektīvs un salāgojams ar savlaicīgu nekustamo īpašumu iegūšanu, lai īstenotu nacionālas nozīmes un mēroga dzelzceļa infrastruktūras projektu. Privātpersonas nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas process aizņem aptuveni 1,5 – 2,5 gadus, savukārt piespiedu atsavināšanas gadījumā process var pagarināties vēl līdz pat gadam. Būtībā nekustamo īpašumu atsavināšanas gadījumi un to ilgums var būt ļoti atšķirīgi, jo ir atkarīgs no nekustamā īpašuma īpašnieka vēlmes iesaistīties un sadarboties atsavināšanas procesā, kā arī iesaistīto institūciju un pakalpojumu sniedzēju kapacitātes (ierīcības projektu izstrāde, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi, nekustamo īpašumu vērtēšanas pakalpojumi u.c.).
Ievērojot projektēšanas gaitu un prognozēto nepieciešamo laiku atsavināšanas aktivitātes īstenošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pastāv risks, ka 2023. gada 4. ceturksnī nevarēs pilnvērtīgi uzsākt Rail Baltica pamattrases būvdarbus. Šāda riska iestāšanās radītu negatīvu ietekmi uz Rail Baltica projektu kopumā – īstenošanas termiņiem, Latvijas saistību izpildi pret pārrobežu projekta partneriem un finansiālus zaudējumus. Gadījumā, ja būvdarbi netiek uzsākti atbilstoši būvdarbu līgumā noteiktajam apjomam un termiņam, valstij Satiksmes ministrijas personā var nākties maksāt līgumsodu, kas, ievērojot paredzamo līguma summu, varētu atstāt būtisku, negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Līdz ar ko ir svarīgi jau šobrīd rast risinājumu, lai Rail Baltica projekta būvdarbus varētu uzsākt atbilstoši projektā noteiktajiem prioritārajiem posmiem un laika grafikam, neraugoties uz to, ka atsavināšanas process vēl nav noslēdzies. Un proti, jāparedz īpašs tiesiskais regulējums, kas izņēmuma gadījumos pieļauj, ka būvniecības darbus varētu uzsākt ne tikai nekustamajos īpašumos, kas atsavināti par labu valstij Satiksmes ministrijas personā, bet arī tajos nekustamajos īpašumos, kuros jau ir uzsākts, bet vēl nav pabeigts atsavināšanas process.

Rīcība ar servitūtu aprobežotajā teritorijā un zaudējumu atlīdzināšana
Ievērojot iepriekšminēto, projekta ieviesējinstitūcijas praksē nereti saskaras ar situācijām, kad nekustamo īpašumu īpašnieki rada šķēršļus priekšizpētes darbu veikšanai, tādējādi nepieciešams rast risinājumu visu iesaistīto pušu interešu salāgošanai, maksimāli nodrošinot nekustamā īpašuma īpašnieka interešu aizsardzību. Tāpat likumā nepieciešams definēt, kas tiek saprasts ar būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu veikšanu un kādiem priekšnosacījumiem ir jāpastāv, lai būtu iespējams uzsākt šo darbu veikšanu. Vienlaikus, nolūkā nodrošināt, ka nekustamo īpašumu īpašnieki saņem taisnīgu atlīdzību nekustamā īpašuma atsavināšanas ietvaros, likumā nepieciešams noteikt tiesiskos mehānismus nekustamo īpašumu īpašnieku aizsardzībai pret nekustamā īpašuma vērtības iespējamu zudumu.

Inženierkomunikāciju un meliorācijas objektu izbūve
Piedāvātās tiesību normas mērķis ir atbrīvot Rail Baltica projektētājus no pienākuma ar zemes īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) saskaņot inženierkomunikāciju un meliorācijas objektu izbūvi un ar to saistīto aizsargjoslu apgrūtinājumu noteikšanu, tā vietā paredzot, ka šīs personas tiek informētas par iecerēto būvniecību un tās ietekmi uz nekustamo īpašumu, bet nav nepieciešams saņemt šo personu aktīvu piekrišanu, kas, ievērojot Rail Baltica projekta nozīmi un apjomu, nav lietderīga un samērīga prasība. Tāda pat kārtība tiktu attiecināta arī uz tauvas joslām, kas ir aktuālas tiem īpašumiem, kuri atrodas hidrotehnisko būvju un jaunās gultnēs novadītu upju tiešā tuvumā (bet īpašumi, kurus šo objektu izbūve skars, tiks atsavināti). Netiek skartas nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības tikt informētiem tādā kārtībā, kāda paredzēta attiecīgās nozares likumā, kas regulē arī atlīdzību par nodibināmo apgrūtinājumu. Jautājums par informēšanas kārtību pārējos gadījumos regulēts jaunajā 16. pantā (zemāk).
Paskaidrojam, ka Rail Baltica projekts ietver ne tikvien publiskās lietošanas dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras izbūvi, bet arī inženierkomunikāciju un meliorācijas grāvju šķērsojumu izbūvi, kas ietver gan šīs infrastruktūras pārbūvi, gan tās demontāžu un jaunu (aizvietojošu) būvniecību citā vietā, neiekļaujoties esošajās aizsargjoslās, lai nodrošinātu izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem atbilstošus un drošus infrastruktūras šķērsojumus. Vairumā gadījumu infrastruktūras šķērsojumu nepieciešams pārbūvēt tādā veidā, lai tas dzelzceļa trasi šķērsotu perpendikulāri (90 grādu leņķī). Dzelzceļa un autoceļu novadgrāvji savienojami ar esošajām meliorācijas sistēmām, tās pārbūvējot, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz hidroloģisko režīmu gan infrastruktūras nodalījuma joslās, gan ārpus tām, jo īpaši lauksaimniecības zemēs.
Abpusējās saskaņošanas visaptveroša aizstāšana ar vienpusēju informēšanu Likumā pašlaik paredzēta nav. Noteiktos gadījumos informēšanas kārtība var tikt piemērota, pamatojoties uz likumiem, kas regulē attiecīgo inženierkomunikāciju būvniecību. Energoapgādes komersantu infrastruktūrai var tikt piemērots Enerģētikas likuma 19. panta 1.¹ daļas 3.² punkts, kas paredz izņēmumu nacionālo interešu objektam, un 1.² daļa, kas paredz izņēmumu esošam, pārbūvējamam objektam. Savukārt elektronisko sakaru tīkliem piemērojams Elektronisko sakaru likuma 28. panta sestās daļas 4. punktā paredzētais izņēmums nacionālo interešu objektam. Likumdevējs ir pieņēmis likuma grozījumus, paredzot papildināt Dzelzceļa likumu ar 18.¹ pantu, kurā noteikts, ka, ja dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības aizsargjoslu saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.
Norādām, ka tomēr pastāv virkne infrastruktūras objektu, kuru būvniecība trešās personas zemē (pārbūve esošajā trasē vai demontāža un aizvietojoša izbūve citā vietā) un ar to saistīto aizsargjoslu noteikšana arvien nav iespējama bez abpusēja saskaņojuma, tostarp:
1)         ar energoapgādes funkciju saistītas inženierkomunikācijas, kuru īpašnieks nav Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrēts energoapgādes komersants ;
2)         ar elektronisko sakaru funkciju saistītas inženierkomunikācijas, kuru īpašnieks nav Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrēts elektronisko sakaru komersants ;
3)         ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja inženierkomunikācijas;
4)         meliorācijas objekti (grāvji, kolektori, caurtekas).
Arī Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kuros saskaņošanas procedūra aizstājama ar informēšanu (15. panta trešā daļa), taču neviens no piedāvātajiem izņēmumiem nav visaptveroši piemērojams visai ūdenssaimniecības infrastruktūrai, kura Rail Baltica projekta ietvaros ir pārbūvējama.
Savukārt Meliorācijas likuma 25.² pants paredz, ka būvniecības ieceres saskaņošanas procedūru var aizstāt ar savlaicīgu zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu rakstveidā, ja plānota valsts meliorācijas sistēmu, valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un pašvaldības meliorācijas sistēmu atjaunošana, nemainot iepriekš noteiktās aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielumu. Šis regulējums neietver pārbūvi ārpus esošās aizsargjoslas, kā arī pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu, koplietošanas meliorācijas sistēmu un viena īpašuma meliorācijas sistēmu pārbūvi.
Papildus norādām, ka Enerģētikas likumā un Elektronisko sakaru likumā paredzētās tiesības veikt attiecīgi energoapgādes objektu un elektronisko sakaru tīklu pārbūvi attiecas uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrētiem attiecīgas nozares komersantiem. Lai arī RB Rail AS ievēro izdotos tehniskos noteikumus un izsniegtos projektēšanas uzdevumus, kā arī noteiktos gadījumos rīkojas uz šo nozaru komersantu piešķirta pilnvarojuma pamata, tomēr ir nepieciešama likumdevēja iesaiste, lai nodrošinātu risinājumu situācijās, kad RB Rail AS un tās piesaistītajiem konsultantiem (projektētājiem) ir jāveic darbības, kuras likums ļauj veikt tikai noteiktiem likuma subjektiem, kuru definīcijai RB Rail AS un tās konsultanti neatbilst.

Projektēšanas nosacījumu izpilde
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 8. panta pirmā daļa noteic, ka pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, institūcija uzsāk attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un nosaka atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem. Savukārt minētā panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus.
Attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu par konceptuālo lēmumu uzskatāms Ministru kabineta 04.08.2016. rīkojums Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Savukārt Ministru kabineta 04.08.2016. rīkojumā Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” (grozīts ar Ministru kabineta 17.09.2021. rīkojumu Nr. 649) identificēta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, norādot, ka tā tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē tapis.gov.lv.
No Atsavināšanas likuma anotācijas izriet, ka likuma 8. panta otrās daļas 2. punktā ietvertais regulējums paredz izņēmumu no būvniecību regulējošajos tiesību aktos noteiktā, ka būves projektēšanu var uzsākt tikai tad, ja saņemta nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana [..] vienlaikus, nekustamā īpašuma īpašnieku interešu nodrošināšanas nolūkā, neskarot nekustamo īpašumu dabā. Tulkojot vēsturiski normas saturu un jēgu, jāņem vērā, ka Atsavināšanas likums pieņemts 2010. gadā, t. i., laikā, kad spēkā vēl bija iepriekšējais Būvniecības likuma regulējums (pieņemts 10.08.1995., zaudējis spēku 01.10.2014.), un saskaņā ar šo likumu būvdarbus varēja uzsākt tikai pēc būvatļaujas izdošanas, kad bija akceptēts tehniskais projekts (būvprojekts). Savukārt saskaņā ar šobrīd spēkā esošā Būvniecības likuma 17. pantu būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
Rail Baltica būvprojekta ietvaros projekta risinājumu gatavība tiek definēta trīs posmos – vērtību inženierija (Value Engineering – VE), būvprojekta pamatrisinājumi (Master Design – MD) un pabeigti būvprojekta risinājumi (Detailed Technical Design – DTD). Šīs detalizācijas pakāpes tiek visās Baltijas valstīs pielietotas gan Rail Baltica projektu vadībā, gan arī noslēgtajos projektēšanas līgumos, un tās aptuveni atbilst Lietuvas un Igaunijas normatīvajos tiesību aktos paredzētajām projekta risinājumu detalizācijas pakāpēm. Konkrēti, Lietuvā pabeigto detalizēto būvprojekta risinājumu izstrāde un papildu detalizētas būvprojekta ekspertīzes veikšana norisinās būvdarbu fāzē. Arī Igaunijā regulējums ir līdzīgs, turklāt dzelzceļa projekta verifikācijai, ko paredz normatīvie akti par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību, MD posmā tiek saņemts sākotnējais izvērtējums ar nepieciešamajām rekomendācijām. Turpretim Latvijā spēkā esošā kārtība, kur starp būvprojektu minimālā sastāvā (zema detalizācija) un saskaņotu būvprojektu (augsta detalizācija) nav citu stadiju, būtiski ierobežo iespējas uzsākt tālākas darbības ar būvprojekta risinājumiem, kuri ir augstā gatavības pakāpē, ja tiem nav saņemti trešo pušu saskaņojumi un pabeigta būvprojekta ekspertīze un verifikācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību, kā arī pabeigta nekustamā īpašuma atsavināšana. RB Rail AS ieskatā, šie jautājumi ir risināmi pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanas.
Turklāt Latvija pašlaik ir nevienlīdzīgā situācijā ar citām Baltijas valstīm attiecībā uz tās saistību izpildi pret Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA), kuras piešķirtais finansējums nodrošina Rail Baltica projekta īstenošanu. Lai arī projekta risinājumu gatavība visās valstīs ir aptuveni līdzīga, Lietuvā un Igaunijā ir iespējams saņemt būvatļauju (analoģisku atzīmei par projektēšanas nosacījumu izpildi), bet Latvijā šāda lēmuma saņemšanai ir noteiktas augstākas prasības, kuras pašlaik vēl nav iespējams izpildīt.

Vides procedūru veikšana
Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai kopumā 2016. gadā tika veikts pilns ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika akceptēts ar Ministru kabineta 24.08.2016. rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Par sagatavoto ziņojumu tika saņemts Vides pārraudzības valsts biroja 03.05.2016. atzinums Nr. 5 par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā norādīts , ka atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma principiem ietekmes uz vidi novērtējums tika veikts pēc iespējas agrākā plānošanas stadijā, aplūkojot paredzēto darbību pēc būtības – skartās teritorijas, sagaidāmos ietekmju veidus, to būtiskumu un risinājumus ietekmes mazināšanai. Vienlaikus uzsvērts, ka nevar atstāt bez vērības projekta mērogu un iespējamo pakārtoto darbību kopumu, daudzveidīgos apstākļus un nosacījumus, no kuriem nākotnē varētu būt atkarīga darbību iespējamība un realizācija. Atzinumā norādīts, ka līdz ar to visi būvniecības projekta tehniskie risinājumi šajā plānošanas stadijā vēl nav pilnībā zināmi un tie var tikt precizēti tālākā projekta attīstības gaitā.  Birojs, izdodot atzinumu, norādīja, ka dzelzceļa līnijas un saistītās infrastruktūras parametri ziņojumā (un attiecīgi atzinumā Nr. 5) ir norādīti, vadoties no principiālajiem tipveida risinājumiem, un skaitliskās vērtības aprēķinātas tik tālu, cik to pieļauj tā laika izpētes stadija, tās ir galvenokārt indikatīvas un var tikt precizētas turpmākās inženiertehnoloģiskās izpētes un projektēšanas stadijā.

Zemes kadastrālā uzmērīšana
Rail Baltica projekta vajadzībām sadalāms ievērojams apjoms (aptuveni 1500) zemes vienību, no kurām projektam nepieciešamas relatīvi nelielas daļas. Zemes ierīcības projektus (turpmāk – ZIP) izstrādā un īsteno sertificētas personas (mērnieki), kuru darba apjomu būtiski ietekmē nepieciešamība uzmērīt sadalāmās zemes vienības un to atlikušās daļas, kuras projekta īstenošanai nav nepieciešamas.
Rail Baltica projekts skar galvenokārt lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi. Šādas zemes vienības aptuveni 90 % gadījumu ir tādas, kuru robežas ir ierādītas, nevis uzmērītas. Normatīvie tiesību akti jau pašlaik paredz gadījumu, kurā var uzmērīt tikai atdalāmo zemes vienību, bet pārējā daļā pārzīmēt esošo robežu plānu, tomēr ne visi īpašumi, kuri sadalāmi Rail Baltica projekta vajadzībām, iekļaujas šī gadījuma tvērumā.
Ministru kabineta 27.12.2011. noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1019) 243. punktā noteikts, ka Zemes vienības vienkāršotā uzmērīšana ir sadalei, apvienošanai vai robežu pārkārtošanai veiktie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi, kur vienai no jaunveidojamām zemes vienībām, apvienojamām zemes vienībām vai zemes vienībām, kurām paredzēta robežu pārkārtošana, var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus tikai atsevišķos robežposmos, pārējā daļā izpildot kamerālos darbus.
Noteikumu Nr. 1019 244.1. apakšpunkts paredz vienīgo gadījumu, kad vienkāršotā uzmērīšana piemērojama zemes vienības sadales gadījumā, konkrēti, zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu var veikt, ja sadalāmā zemes vienība atrodas 3. precizitātes kategorijas teritorijā, tās platība ir lielāka par 10 ha un pēc sadalīšanas kādai no jaunveidojamām zemes vienībām platība veido vismaz 90 % no sadalāmās zemes vienības platības. Noteikumu Nr. 1019 247. punkts paredz, ka, veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu šo noteikumu 244.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, robežu izvērtē un kadastrālo uzmērīšanu veic tai jaunizveidojamai zemes vienībai, kuras platība ir mazāka par 10 % no sadalāmās zemes vienības platības. Jaunizveidojamai zemes vienībai, kuras platība ir 90 % no sadalāmās zemes vienības platības vai lielāka, robežu izvērtē un atjauno robežposmiem, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti. Kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajai projektētajai robežai, pārējās robežas pārzīmē. Situāciju un apgrūtinājumus, ja tos neaktualizē, pārzīmē.

Aizsargjoslu un tauvas joslu nodibināšana
Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējams un pārbūvējams ievērojams apjoms objektu, kuriem nosakāmas aizsargjoslas un atsevišķos gadījumos arī tauvas joslas, kas ietiecas arī citos, ar projekta risinājumiem neskartos īpašumos, kuri pieder privātpersonām, tostarp arī tādu nekustamo īpašumu atlikušajās daļās, kuras izveidotas pēc infrastruktūras nodalījuma joslu atsavināšanas. Noteiktiem aizsargjoslu veidiem, tostarp dzelzceļa aizsargjoslām, energoapgādes objektu aizsargjoslām un elektronisko sakaru objektu aizsargjoslām, ir noteikta kārtība, kādā īpašnieki tiek informēti par no jauna izbūvētiem objektiem un tiem nodibinātām aizsargjoslām, kas skar viņu īpašumus, un saņem kompensāciju par šīm darbībām. Tomēr autoceļiem, meliorācijas grāvjiem, kā arī atsevišķiem inženierkomunikāciju veidiem likums šādu speciālu kārtību neparedz.

Zemes atmežošana
Rail Baltica projekta īstenošanas teritorija ietver būtisku apjomu meža zemju, tostarp arī tādas zemes platības, kurām nav spēkā esošas meža inventarizācijas.
Meža likuma 29. panta pirmā daļa paredz, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju.
Rail Baltica projekta īstenošanas likums paredz, ka atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanu, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu un atmežošanu Satiksmes ministrija var veikt kā būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus uzreiz pēc servitūta nodibināšanas, pirms zeme ir atsavināta.
Norādām, ka praksē konstatēts būtisks apjoms gadījumu, kuros meža īpašnieks nav veicis likumā noteikto pienākumu un meža inventarizācija noteiktajos termiņos nav veikta, līdz ar to Meža valsts reģistrā nav reģistrēti aktuāli meža inventarizācijas dati. Savukārt valsts (Satiksmes ministrijas personā), pirms tā ir ieguvusi īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, ir tiesīga veikt atmežošanu, taču tā nav tiesīga šajā zemē veikt meža inventarizāciju.

Tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietveramās prasības
Paredzēts noteikt, ka Rail Baltica īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kuras neatbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem. Ministrijas ieskatā norma ir samērīga, jo tā noteic skaidrus kritērijus attiecībā uz projekta īstenošanai izsniedzamo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību tvērumu. Tādējādi tiek ievērota gan tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju prerogatīva - savas kompetences ietvaros paredzēt nosacījumus būvniecības ieceres īstenošanai, ja tā skar attiecīgā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja intereses, vienlaikus nosakot minimālās prasības attiecīgo noteikumu saturam, lai nodrošinātu, ka noteikumos ietvertās prasības nesamērīgi un nepamatoti neapgrūtina Rail Baltica projekta īstenošanu.
Jāņem vērā, ka tehniskos noteikumus izdod arī Valsts vides dienests un tā izdotie tehniskie noteikumi ir nepieciešami darbībām, kurām pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" vai Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" pielikumā minētajām darbībām. Norma paredz neattiecināt šī panta regulējumu uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, ņemot vērā to procesuālo nozīmi, vērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, un šī procesa noregulējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Rīcība ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem pieminekļiem
Šī norma paredz noregulēt rīcību ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem, kas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā, iesākumā nosakot, ka, ja Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā atrodas kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zona, Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgajā teritorijā tiek veikta kultūrvēsturisko vērtību apzināšana, izpēte, kultūras pieminekļa fiksācija un būvniecības ietekmes uz kultūras pieminekli novērtējums. Attiecīgo dokumentāciju un objektīvi argumentētu pamatojumu kultūras pieminekļa izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona iesniedz Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.
Tāpat tiek noteikts, ka lēmumu par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma pieņem Ministru kabinets, pirms tam  noskaidrojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un pašvaldības, ja piemērojami, viedokli. Ievērojot minēto, likumprojekts noteic divus priekšnosacījumus Ministru kabineta tiesībām izslēgt kultūras pieminekli no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kā rezultātā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdod nosacījumus kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai kultūras pieminekļa vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai.

Rīcība ar Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā esošiem aizsargājamiem kokiem
Lai nodrošinātu sabiedrībai nozīmīgas intereses un veiktu būvniecību atbilstoši paredzētajam Rail Baltica dzelzceļa trases novietojumam, nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā atļauts nocirst (novākt) aizsargājamu koku, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošu koku vai aizsargājamā alejā augošu koku (turpmāk visi kopā – aizsargājams koks), ja aizsargājamā koka pastāvēšanu nav iespējams savienot ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi, saņemts pozitīvs kokkopja (arborista) rakstveida atzinums, ja šāda atzinuma nepieciešamību noteikusi Dabas aizsardzības pārvalde un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
Nosakot šādu regulējumu, Rail Baltica projekta ieviesējiem joprojām saglabājas pienākums saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, tādējādi netiks zaudēta kontrole pār nepamatotu aizsargājamo koku nociršanu. Turklāt vēršama uzmanība, ka aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu.

Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums
Ar šo normu paredzēts noteikt, ka nacionālo interešu objekta Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Šo termiņu iespējams pagarināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā var tikt pagarināts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš attiecīgās kategorijas būvei.
Plānotais risinājums ļaus efektīvāk veikt Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros paredzētos būvdarbus, jo daļā gadījumu nebūs nepieciešama maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanas pieprasīšana.

Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš
Likumprojekts paredz noteikt, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi, skaitot no tā reģistrācijas datuma vietējās pašvaldības datubāzē.
Plānotā norma ļaus samazināt birokrātisko slogu Rail Baltica projekta īstenošanā, pieļaujot garāku izsniegto topogrāfisko plānu izmantošanu, tādējādi atstājot vairāk laika būtisku jautājumu risināšanai Rail Baltica projekta īstenošanā.

Rīcība ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām
Ar Likumprojektu, risinot bezīpašnieka lietu un bezmantinieku mantas problemātiku, tiek paredzēts, ka Ministrijai ir tiesības Notariāta likumā noteiktajā kārtībā lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos.
Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamu īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodod Ministrijai.
Tātad speciālais likums šajos gadījumos nosaka vienīgi vēl vienu papildu institūciju, kurai tiesu izpildītājs bezmantinieku mantas pārņemšanas un atsavināšanas procesa ietvaros nodod nekustamo īpašumu, ja to nav bijis iespējams atsavināt (izsole atzīta par nenotikušu un zvērinātam tiesu izpildītājam nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts lūgums rīkot otro izsoli vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī otrajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu).
Tāpat norma paredz noteikt, ka Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, ja attiecīgais īpašums atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, Valsts ieņēmumu dienests pēc nepieciešamās informācijas / attiecīgā oficiālā dokumenta saņemšanas bezīpašnieka lietu vai bezmantinieka mantu nodod Ministrijas valdījumā, ņemot vērā, ka tas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai. Tādējādi šī norma noteiks vēl vienu gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienestam valstij piekritīgu nekustamo īpašumu būs jānodod Ministrijai papildus tiem gadījumiem, kas noteikti MK noteikumos Nr.1354. Lai konkretizētu nodošanas procesu, paralēli tiks virzīti saistītie grozījumi MK noteikumos Nr. 1354, līdz ar to normā ir ietverts deleģējums šāda satura grozījumu veikšanai.
Paredzētais risinājums atvieglos un paātrinās Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemesgabalu iegūšanu būvdarbu veikšanai, tādējādi kāpinot projekta īstenošanas tempu.
Vienlaikus ievērojot nepieciešamību izbūvēt plānotos meža ceļa posmus, kas tāpat nonāktu Zemkopības ministrijas valdījumā, nolūkā mazināt administratīvo slogu, plānots šādam mērķim nodalītu meža zemi uzreiz nodot Zemkopības ministrijas valdījumā. Ievērojot minēto, nepieciešams paredzēt, ka valstij piekritīgo bezmantinieka vai bezīpašnieka nekustamo īpašumu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas un kas ir nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai – projektēto valsts meža infrastruktūras objektu izbūvei – nododams Zemkopības ministrijas valdījumā.

Rīcība ar rezerves zemes fonda zemi
Lai vienkāršotu rezerves zemes fonda piekritību Ministrijai un šīs izmantošanas kārtību Rail Baltica projekta vajadzībām, Likumprojektā nosakāms, ka valstij piekrīt un, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, zemesgrāmatā uz valsts vārda Ministrijas personā ieraksta neapbūvētu rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja valstij (valsts uzņēmumiem, iestādēm), pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana nav paredzēta normatīvajos aktos, kā arī zemi, kuras piederība 1940. gada 21. jūlijā nav konstatēta.
Tāpat Likumprojekta 8. pants noteic, ka rezerves fonda zemi saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likuma) 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu var izmantot arī kā atlīdzības kompensāciju par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.

Servitūta nodibināšana un tā paziņošanas kārtība
Jāņem vērā, ka Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūves uzsākšanai nepieciešams pirms tam iegūt valsts īpašumā citu personu īpašumā esošu zemi. Zemes atsavināšanas process var aizņemt ilgstošu laika periodu, īpaši gadījumā, ja persona nepiekrīt zemes atsavināšanai. Ievērojot Civillikuma 1130. un 1231. pantā noteikto, likumprojekts paredz, ka līdz brīdim, kad citu personu
īpašumā esošā zeme, kas nepieciešama, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta infrastruktūras izveidi, tiek atsavināta atbilstoši normatīvajiem aktiem nekustamā īpašuma atsavināšanas jomā, ar šo likumu uz minēto zemi uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā tiek nodibināts servitūts līdz zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Būtiski ņemt vērā, ka šī servitūta izlietošana būs aprobežota ar Rail Baltica infrastruktūrai nepieciešamo objektu izbūvi tam nepieciešamajās teritorijās.
Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku par to, ka ir noteikts servitūts uz tam piederošās zemes un uz tās tiks uzsākti Rail Baltica būvdarbiem nepieciešamie sagatavošanās darbi un būvdarbi, attiecīgu paziņojumu nosūtot ne vēlāk kā 30 dienas pirms šo darbu uzsākšanas. Satiksmes ministrija privātpersonas īpašumā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu veic atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam (turpmāk - Atsavināšanas likums). Latvijas Republikas Satversmes 105. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašumu piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. No Satversmes tiesas atziņām izriet, ka tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā un tiesiskā valstī nav absolūtas. Pirmkārt, īpašumam ir jākalpo sabiedrības interesēm un, otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 12. punkts). Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz regulējumu, kas ierobežo personas tiesības uz īpašumu, tai skaitā paredz iespēju Satiksmes ministrijai uzsākt Rail Baltica infrastruktūras izbūvi vēl neatsavinātos nekustamajos īpašumos, kas ietver arī koku ciršanu un dažādu sagatavošanās darbu veikšanu privātpersonu īpašumā, ir veikts likumprojektā ietverto pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtējums atbilstoši Satversmes tiesas izstrādātajai juridiskajai tehnikai:
1) paredzētie īpašuma tiesību ierobežojumi nosakāmi ar likumu – likumprojektā ietvertās normas formulētas pietiekami skaidri, lai persona, uz kuru tās attiecināmas, varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt piemērošanas sekas. Likumprojekta anotācijā skaidrota tiesiskā regulējuma nepieciešamība un apsvērumi, kuri pieļauj šādu ierobežojumu noteikšanu demokrātiskā valstī. Jāņem vērā, ka katrs nekustamā īpašuma īpašnieks tiks individuāli rakstveidā informēts par viņa nekustamajam īpašumam piemērojamiem ierobežojumiem. Nolūkā izvairīties no situācijas, kad nav zināma nekustamā īpašuma īpašnieka adrese, vai viņš nav sasniedzams tajā, paziņojums par servitūta nodibināšanu tiks publicēts arī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, ievērojot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta otrajā daļā noteikto publiskās informācijas paziņošanas prezumpciju.
2) paredzēto ierobežojumu leģitīmais mērķis – Satversmes tiesa vairākos spriedumos secinājusi: „Lai pamattiesības ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim – citu konstitucionāla ranga vērtību aizsardzībai. Personas īpašumtiesību ierobežojumus var noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību” (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu; Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2006-38-03). Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas tiesiskais pamats ir Satversmes 105. panta ceturtais teikums. Tas noteic, ka īpašuma tiesību piespiedu atsavināšana ir iespējama tikai sabiedrības vajadzībām izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata un pret taisnīgu atlīdzību. Likumprojekta 17. pantam, kas pieļauj Rail Baltica projekta īstenošanu privātpersonai piederošā nekustamā īpašumā vai tā daļā pirms atsavināšanas procesa pabeigšanas, ir leģitīms mērķis sabiedrības interešu aizsardzība, galvenokārt aptverot vispārējo sabiedrības labklājības, nacionālās drošības un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē aizsardzību. Ierobežojuma noteikšanas primārais mērķis ir vēsts uz to, lai netiktu kavēta Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta ieviešana Latvijas teritorijā starptautiskajos līgumos uzņemtajā apjomā un termiņā, kā arī, lai sabiedrība iespējami drīzāk varētu uzsākt lietot Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūru. Nekavējoša jaunas publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecība (izveide) tiešā veidā ir saistīta ar sabiedrības interešu nodrošināšanu dzīvot sakārtotā vidē un ar pieeju drošam, elektrificētam publiskajam transportam, kas ir vērsts uz Eiropas zaļā kursa plāna īstenošanu un ir labvēlīgāks dabai, nekā autotransports vai aviotransports. Līdz ar ko šādai Likumprojekta normai ir leģitīms mērķis.
3) ierobežojuma samērīguma izvērtējums – ievērojot, ka pieeja elektrificēta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai veicinās sabiedrības labklājību un tiesības dzīvot labvēlīgākā vidē, kā arī valsts drošības apdraudējuma gadījumā nodrošinās savienojamību ar pārējo Eiropu un militāro kravu pārvadājumus, ir nepieciešams iespējami īsākā termiņā nodrošināt Rail Baltica projekta izbūvi. Ievērojot, ka Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešamā trase un skartie īpašumi kopumā ir identificēti un attēloti TAPIS, nekustamo īpašumu atsavināšana un atsevišķos gadījumos arī infrastruktūras sagatavošanās darbu un/vai būvdarbu uzsākšana vēl pirms atsavināšanas procesa pabeigšanas, ir nepieciešama, lai ātrāk uzsāktu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju. Līdz ar ko Likumprojekta 17. pantā paredzētais regulējums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, bez minēto darbību uzsākšanas nav iespējams nodrošināt Rail Baltica projekta izbūvi projekta finansēšanas līgumos un būvdarbu līgumā noteiktajā apjomā un termiņos. Leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar privātpersonas tiesību mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Mērķa sasniegšanai izraudzītais risinājums nav neproporcionāls īpašuma tiesību ierobežojums, jo līdz ar atsavināšanas procesa uzsākšanu privātpersonai ir garantija, ka samērā neilgā laika periodā pēc infrastruktūras izbūves uzsākšanas tai piederošais īpašums tiks atsavināts skaidra, saprotama un paredzama regulējuma ietvaros (saskaņā ar Atsavināšanas likumu). Bez tam, par īpašuma vai tā daļas izmantošanu no Likumprojekta 17. panta otrajā daļā minēto būvdarbu uzsākšanas dienas līdz atsavināšanas procesa pabeigšanai (īpašuma tiesību reģistrācijai valsts vārdā) Likumprojekta 18. panta sestā daļa paredz atlīdzības maksu jeb tirgus nomas maksu, kuru noteiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Turklāt, gadījumā, ja (bijušajam) nekustamā īpašuma īpašniekam rastos zaudējumi pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, tiesības lūgt to atlīdzināšanu joprojām saglabāsies Likumprojekta 18. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, sabiedrības interešu aizsardzība (vispārējā sabiedrības labklājība, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un valsts drošības garantēšana) ir leģitīms mērķis, un privātpersonu, kuru nekustamais īpašums vai tā daļa atrodas Rail Baltica projekta būvniecībai nepieciešamajā teritorijā, tiesību ierobežojums ir atbilstošs, t.i. labums, ko iegūst sabiedrība ir lielāks par privātpersonu tiesībām nodarīto kaitējumu.

Rīcība ar servitūtu aprobežotajā teritorijā un zaudējumu atlīdzināšana
Atbilstoši Likumprojekta 18. panta ceturtajai daļai Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai, vai iepriekš minēto personu piesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības veikt Rail Baltica projekta īstenošanu, t.sk. būvdarbu sagatavošanas darbus un būvdarbus, bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas nekustamajā īpašumā vai tā daļā, kur uzsākta nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām. Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka Rail Baltica projekta īstenošanas uzsākšana nekustamajā īpašumā būs iespējama tikai tad, ja nekustamā īpašuma īpašnieks par to tiks rakstveidā informēts likumprojekta 17. pantā noteiktajā kārtībā. Nekavējoša Rail Baltica pamattrases būvdarbu uzsākšana Latvijā ir nepieciešama, jo ir pieaugusi projekta stratēģiskā nozīme kontekstā ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, kā arī lai īstenotu projektu plānotajā būvdarbu līgumā un Rail Baltica projekta finansēšanas līgumos noteiktajos termiņus un apjomā.
Būtiski ņemt vērā, ka regulējums attiecas tikai uz Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta īstenošanai paredzēto teritoriju, kas atbilstoši MK rīkojuma Nr. 468 2. punktā noteiktajam attēlota TAPIS un publiski ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim. Savukārt atsavināšanas procesam jābūt uzsāktam saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto kārtību.
Atbilstoši Likumprojekta 18. panta ceturtajai daļai būvdarbu sagatavošanas darbus varēs uzsākt tikai pēc tam, kad būs saņemts būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkciju, rakstveida atzinums (administratīvais akts) par būvdarbu sagatavošanas darbu uzsākšanu. Lai izdotu minēto rakstveida atzinumu, iestādei būs jākonstatē, ka ir izpildīti Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 530 “Dzelzceļa būvnoteikumi” 38.1., 38.2., 38.3., 38.5. un 38.7. apakšpunktā noteiktie nosacījumi, t.i., pieaicināts atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs, saskaņots būvuzraudzības plāns, norīkots darba aizsardzības koordinators, un veikta būvdarbu veicēja un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Izvēlētais risinājums neatstās ietekmi uz būvniecības regulējumu kopumā un nemainīs kārtību, kādā tiek izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi un atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, bet noteiks vajadzību pēc speciāla rakstveida atzinuma (administratīvā akta) tieši būvdarbu sagatavošanas darbu veikšanai. Būvdarbu sagatavošanas darbu uzsākšanas atzinuma saņemšanai un to kontrolei nepieciešamā dokumentācija tiks sagatavota un uzturēta digitālā formātā, apstiprināta elektroniski, neiesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā.

Inženierkomunikāciju un meliorācijas objektu izbūve
Saskaņā ar Ministru kabineta 24.08.2016. rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Rīkojuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka šis status ietver gan dzelzceļa saistīto infrastruktūru, kuras izbūve nepieciešama pilnvērtīgai dzelzceļa darbības un piekļuves nodrošināšanai, gan infrastruktūru dzelzceļa šķērsošanai (piemēram, citas sistēmas dzelzceļš, ielas, ceļi, šķērsojumi, dzīvnieku pārejas, piekļuves vai apkalpes ceļi), gan inženiertehnisko infrastruktūru, kuras pārbūve ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras izbūves nodrošināšanai (piemēram, gāzes vadi, elektrotīkli, ūdens vadi, u.c.). Līdz ar to piedāvātais regulējums attiecas uz infrastruktūru, kura jau iekļauta Rail Baltica nacionālo interešu objekta tvērumā.
Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33. panta otrajai daļai, ierosinot noteiktu objektu būvniecību, kuriem saskaņā ar likumu noteiktas aizsargjoslas, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vai – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Šis regulējums attiecas citastarp uz aizsargjoslām gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm, elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, meliorācijas būvēm, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm. Līdz ar to likumdevējs ir paredzējis, ka visiem minētajiem objektiem likumā var tikt paredzēta kārtība, kāda aizsargjoslas nosakāmas un objekti izbūvējami bez personas saskaņojuma, ja šī persona tiek par to informēta.
Normatīvajos tiesību aktos, kas regulē energoapgādes, elektronisko sakaru un ūdenssaimniecības jomu, likumdevējs jau ir paredzējis izņēmuma gadījumus, kuros saskaņošanas pienākums ir aizstājams ar informēšanas pienākumu. Minēto nozaru likumos arī paredzēta kārtība, kādā personas saņem kompensāciju par apgrūtinājumu, kas neatkarīgi no to piekrišanas (informēšanas gadījumā) tiek nodibināts šo personu īpašumā, un arī piedāvātais Likuma grozījums paredz saglabāt īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tiesības uz atlīdzību, ja attiecīgajā nozares likumā tādas ir paredzētas. Atlīdzības noteikšana atbilstoši Civillikumam atbilst arī Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 25. panta pirmajai daļai, kurā arī ir noteikts, ka atsavināšanas rezultātā nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus nosaka saskaņā ar Civillikumu.
Izstrādājot minēto Aizsargjoslu likuma regulējumu, likumdevējs acīmredzami ir paredzējis, ka ne visos gadījumos šāda saskaņošana ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju var būt iespējama vai lietderīga, un paredzējis, ka normatīvajos aktos var būt noteikti gadījumi, kad saskaņošana aizstājama ar šo personu informēšanu. Ievērojot minēto, Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā jau ir paredzēti attiecīgi izņēmumi.
Attiecībā uz meliorācijas objektiem jāņem vērā, ka Meliorācijas likums neparedz kārtību kompensācijas izmaksai par pārbūvējamiem objektiem. RB Rail AS ieskatā, nav pamata uzskatīt, ka apstāklis, ka noteiktos izņēmuma gadījumos būvniecība veicama uz vienpusējas informēšanas pamata, nevis pēc risinājumu saskaņošanas ar īpašnieku, pats par sevi radītu tiesības uz atlīdzību. Nedz Enerģētikas likums, nedz Elektronisko sakaru likums, nedz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums nediferencē atlīdzības piemērošanu atbilstoši tam, vai piemērota informēšanas vai saskaņošanas kārtība. Līdz ar to, ja likumdevēja izpratnē ir taisnīgi, ka par meliorācijas objektu saskaņotu būvniecību nepienākas atlīdzība, tad šādu objektu būvniecība arī uz informēšanas pamata neradīs pamatu atlīdzības izmaksai, jo pamats atlīdzībai, kur tāda paredzēta, ir apgrūtinājuma fakts, nevis saskaņojuma neesamība. Tomēr, lai novērstu zemes īpašnieku tiesību iespējamus aizskārumus, piedāvājam līdzīgi Likuma 15. panta otrās un astotās daļas regulējumam arī šeit paredzēt, ka zaudējumi, kur tādi ir radušies, ir kompensējami Civillikumā paredzētajā kartībā.
Regulējums ir objektīvi nepieciešams, ņemot vērā, ka Rail Baltica projekta ietvaros šķērsojami gan meliorācijas grāvji, gan dažādas gaisvadu līnijas, pazemes kabeļi, cauruļvadi un citas inženierkomunikācijas, un ne visos gadījumos ir pamats izbūvējamos risinājumus iekļaut atsavināmajā teritorijā (infrastruktūras nodalījuma joslās). Pašlaik konsultantiem (projektētājiem) ir pienākums, ierosinot būvniecību, t. i. laikā, kad aktīvi notiek dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi un nav zināms precīzs tās novietojums, saskaņot saistītās infrastruktūras un tās aizsargjoslu novietojumu ar skartajiem zemju īpašniekiem un/vai tiesiskajiem valdītājiem visā dzelzceļa trases garumā (265 km). Pat neņemot vērā skarto īpašumu skaitu, saskaņošanas pienākums ir nelietderīgs vai faktiski neizpildāms vairāku apstākļu dēļ, uz kuriem Satiksmes ministrija norādījusi jau iepriekš (savā 22.09.2022. vēstulē Nr. 09-02/2783 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai), saistībā ar jau pieņemtajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā (kuri neaptver saistīto infrastruktūru). Konkrēti, kā Satiksmes ministrija ir norādījusi:
—        tikai tehniskā projekta izstrādes ietvaros būs iespējams noteikt precīzu dzelzceļa infrastruktūras novietojumu un nepieciešamās zemes vienības. Proti, Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūrai un ar tās būvniecību saistītajām būvēm nepieciešamā teritorija šobrīd projektēšanas ietvaros tiek precizēta (paredzams, ka projektēšanas darbi visā trasē kopumā noslēgsies tikai 2024. gada nogalē), un pastāv iespēja, ka precizējumi tiks veikti arī būvniecības gaitā līdz ar jaunatklātiem apstākļiem vai vajadzībām. Tātad pilnīgi precīzi visu Rail Baltica projektam nepieciešamo teritoriju varēs fiksēt pēc fakta, kad būves būs nodotas ekspluatācijā;
—        dzelzceļa infrastruktūras novietojumu nav iespējams noteikt bez attiecīgā posma atkārtotas pārprojektēšanas un drošības prasību izvērtējuma, līdz ar ko šobrīd nav zināms arī precīzs nekustamo īpašumu skārums, ar kuriem būtu jāsaskaņo būvniecības iecere;
—        Aizsargjoslu likumā likumdevējs jau ir definējis aizsargjoslu apmērus, līdz ar ko nav tiesiska pamata atkāpties no tiem, veicot saskaņošanu ar skarto zemju īpašniekiem.
Kā Satiksmes ministrija norādījusi iepriekš minētajā vēstulē, šāds saskaņošanas pienākums tieši jauna publikas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecības ierosināšanas stadijā ir pretējs arī aizsargjoslu būtībai un uzdevumam, t. i. aizsargjoslu noteikšana uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kas vērsts uz attiecīgā objekta ekspluatācijas un drošības nodrošināšanu. Šis mērķis attiecas ne tikvien uz pašu dzelzceļa infrastruktūru, kurai paredzēts regulējums Dzelzceļa likuma 18.¹ pantā, bet arī uz tiem objektiem, kurus dzelzceļa infrastruktūra šķērso. Aizsargjoslu noteikšanas mērķis ir aizsargāt no nelabvēlīgas ietekmes, kas faktiski sāks veidoties tikai pēc objekta ekspluatācijas dabā. Turklāt jāņem vērā, ka Rail Baltica projekta būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas stadijā aizsargjoslas nebūs iespējams attēlot teritorijas plānojumos, jo Rail Baltica projekts tā īstenošanas laikā teritorijas attīstības plānošanas dokumentos tiek attēlots kā nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija. Aizsargjoslas varēs attēlot teritorijas plānojumos tikai tad, kad dzelzceļa infrastruktūras objekts tiks nodots ekspluatācijā un nacionālo interešu objekta teritorija kļūs par transporta infrastruktūras teritoriju.
Līdzīgi Saeimas atbalstītajam priekšlikumam papildināt Dzelzceļa likumu ar 18.¹ pantu, kas paredzēja dzelzceļa aizsargjoslu saskaņošanas pienākuma aizstāšanu ar informēšanas pienākumu, arī RB Rail AS piedāvātais likuma grozījums ir saistīts ar apstākli, ka projektētā dzelzceļa infrastruktūra šķērso visu Latvijas Republikas teritoriju un robežojas ar daudziem nekustamajiem īpašumiem, kuru skārums, detalizējot projekta risinājumus, vēl var tikt precizēts.
RB Rail AS norāda, ka Rail Baltica projekts nodrošinās ievērojamu labumu sabiedrībai, kas būs lielāks nekā tiesību ierobežojums, kas izcelsies no aizsargjoslu noteikšanas bez saskaņošanas. Ievērojot, ka aizsargjoslu novietojums izriet no infrastruktūras novietojuma, bet infrastruktūras novietojums ir pakļauts Ministru kabineta apstiprinātajam Rail Baltica dzelzceļa trases novietojumam, nacionālo interešu objekta teritorijai un šajās ģeotelpiskajās robežās izvēlētajiem labākajiem tehniskajiem risinājumiem, norādām, ka saskaņojumam nav būtiskas iespējas faktiski ietekmēt nosakāmās aizsargjoslas.
Arī tiesu praksē atrodamās atziņas atbilst šādai pieejai. Tā, piemēram, izskatot lietu, kurā ciemata ūdenssaimniecības tīkla izbūvei izdota būvatļauja bija apstrīdēta, pamatojoties uz apstākli, ka aizsargjosla nebija saskaņota ar nekustamā īpašuma īpašnieku, Administratīvā apgabaltiesa 13.04.2017. spriedumā lietā Nr. A420313014 atzina, ka pieteicēja norādītais īpašuma tiesību aizskārums kopumā vērtējams kā neliels pretstatā labumam, kuru no plānotās būvniecības gūs sabiedrība, jo būvniecība veicama nolūkā novērst vides apdraudējuma risku un nodrošināt ciematu „Ziedonis” ar dzeramo ūdeni. Senāts 28.10.2019. spriedumā šajā lietā (Nr. SKA-222/2019) pievienojās apgabaltiesas argumentācijai un pauda atziņu, ka var būt pieļaujams atkāpties no tiesību normās nostiprinātajām prasībām respektēt personas īpašuma tiesības un saņemt personas piekrišanu būvniecībai, ja šīs atkāpes rezultātā radītais personas īpašuma tiesību ierobežojums nav būtisks, bet būvniecības veikšanu pamato pretstatīto interešu samērošanas nepieciešamība.
Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 20.05.2002. sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu). Valstij ir tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (sk. Satversmes tiesas 16.12.2005. sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 21. punktu). Satversmes 105. panta pirmais teikums aizsargā personas likumīgi iegūto īpašumu, tomēr otrais un trešais teikums atļauj valstij ar likumu ierobežot īpašuma tiesības sabiedrības interesēs (sk. Satversmes tiesas 08.04.2015. sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 12.3. punktu, 09.12.2016.  sprieduma lietā Nr. 2016-08-01 12.1. punktu). Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm (sk. Satversmes tiesas 27.06.2003. sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 3. punktu) jeb jākonstatē, vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi.
Ievērojot Rail Baltica projekta paredzamo labvēlīgo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, reģionālo attīstību un preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu kustību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kā arī vides un klimata apsvērumus, RB Rail AS ieskatā, labums, ko sabiedrība iegūs, ja likumdevējs atbalstīs piedāvāto regulējumu, būs lielāks par atsevišķu indivīdu – zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju – tiesisko interešu ierobežojumu. Nav iespējams izvēlēties mazāk ierobežojošu un saaudzējošāku līdzekli šī mērķa sasniegšanai, jo nav iespējams izbūvēt jaunu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu, nešķērsojot lielu skaitu zemes vienību (Rail Baltica projekta gadījumā tiek šķērsoti vairāk nekā 1600 nekustamie īpašumi). Turklāt apgrūtinājuma noteikšana, saglabājot zemi esošo īpašnieku īpašumā, ir ievērojami saudzējošāka nekā atsavināšana, kas tiek piemērota objektiem, kurus tiesiski vai faktiski nav iespējams izbūvēt uz trešo personu zemes. Tāpat arī objektīvi nav iespējams šādu būvniecības ieceri saskaņot ar zemju īpašniekiem jau objekta būvniecības ierosināšanas brīdī, jo detalizēts infrastruktūras novietojums ir zināms tikai pēc projektēšanas darbu pabeigšanas. Tādēļ, RB Rail AS ieskatā, izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīma mērķa sasniegšanai.

Projektēšanas nosacījumu izpilde
Būtībā iepriekšējā regulējuma ietvaros veiktā tehniskā projekta akceptēšana atbilst šā brīža būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildei. Ievērojot minēto un vadoties no būvniecības jomas regulējuma jēgas un satura, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 8. pantu būvniecības ierosinātājs var lūgt veikt atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi bez saskaņošanas ar atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieku. Savukārt, lai saņemtu atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, attiecīgajiem nekustamajiem īpašumiem ir jābūt atsavinātiem, ja vien tiesības uzsākt būvdarbus nav nodibinātas citādā veidā (piemēram, uz apbūves tiesības pamata). Minētais izriet arī no Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 530 “Dzelzceļa būvnoteikumi” 41.1. apakšpunkta, saskaņā ar kuru, lai saņemtu atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi visam dzelzceļa infrastruktūras objektam vai atsevišķai tā kārtai, būvniecības ierosinātājs Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz nepieciešamo informāciju un dokumentus, tajā skaitā zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinošos dokumentus, ja šādas tiesības ir mainījušās pēc dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, un attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Respektīvi, īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus specializētā būvvalde dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā var pieprasīt tikai pirms būvdarbu uzsākšanas, ja būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavina saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Ievērojot minēto, lai radītu juridisko skaidrību un noteiktību, Rail Baltica projekta īstenošanas likums ir papildināms ar tiesību normu, kas noteic, ka atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā būvvalde var veikt bez saskaņošanas ar nekustamā īpašuma īpašnieku.
Piedāvātais izņēmuma regulējums neietekmē kārtību, kādā tiek izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Lai saņemtu atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesam arvien ir jābūt pabeigtam (zemei jābūt iegūtai valsts īpašumā Satiksmes ministrijas personā) vai tiesībām uzsākt būvdarbus ir jābūt nodibinātām citādā veidā, piemēram, uz servitūta pamata Likuma 14. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.
Latvijā Rail Baltica būvprojektu gatavības pakāpe ievērojamā daļā būvatļauju atbilst vismaz MD pakāpei, un gan Lietuvā, gan Igaunijā šāda pakāpe ir pamats saņemt tādu lēmumu, kas pēc satura ir analoģisks atzīmei par projektēšanas nosacījumu izpildi Latvijā. Šāds lēmums ļautu projektu jau pašreizējā detalizācijas pakāpē nodot būvdarbu veicējam. Tas jo īpaši ir nozīmīgi kopsakarā ar jau pašlaik spēkā esošo Likuma 15. panta ceturto daļu, kas ļauj uzsākt būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanas darbus un kas jau bija iecerēta kā daļa no RB Rail AS sākotnēji piedāvātā izņēmuma regulējuma, kas saturiski tuvs pašreizējam RB Rail AS ierosinājumam.
Līdz ar to, ņemot vērā kaimiņvalstu būvniecības procesa regulējuma piemēru, tiek rosināts atļaut būvvaldei vai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, izdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi pēc tam, kad ir saņemta būvatļauja, pabeigta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, izstrādāti būvprojekta risinājumi noteiktā detalizācijas pakāpē, definēts skārums kadastra objektiem, inženierkomunikācijām un dažādiem objektiem, kuriem likumdevējs noteicis īpašu aizsardzību, kā arī uzsākts būvprojekta pamatrisinājumu verifikācijas process un saņemts pozitīvs būveksperta izvērtējuma ziņojums, paredzot, ka būvekspertīze atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” V nodaļā paredzētajai kārtībai tiek pabeigta līdz būvdarbu uzsākšanai atbilstoši vispārīgajam regulējumam.
Tiek paredzēts, ka būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga būvdarbu uzsākšanas nosacījumos iekļaut papildu prasības attiecībā uz būvprojektu tālāku detalizāciju, to saskaņošanu un pārbaudi. Šāds risinājums ļautu pabeigt projektēšanas procesu, kad ir apstiprināti izstrādātie pamatrisinājumi (MD) atbilstoši pārējās Baltijas valstīs un Rail Baltica projektu vadībā izmantotajam detalizācijas pakāpju iedalījumam. Tas arī paredzētu iespēju lemt par būvprojekta risinājumu nodošanu detalizācijai būvdarbu veicējam. Tikai pēc atbilstošas detalizācijas izstrādes būvdarbu veicējs būtu tiesīgs veikt attiecīgos būvdarbus (saņemt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi). Paralēli risinājumu detalizācijai vienlaikus varētu tikt uzsākti būvdarbu sagatavošanas darbi Likuma 15. panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.
Likuma grozījumu priekšlikums paredz, ka projektēšanas stadijā nepieciešams saņemt ekspertīzes veicēja pozitīvu izvērtējuma ziņojumu par būvprojektā ietverto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķiniem un par būvprojekta atbilstību Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijām, kuras nosaka galvenos parametrus un standartus Rail Baltica dzelzceļa novietojumam, sliežu ceļiem, uzbērumiem un zemes darbiem, hidrotehniskajām būvēm, tiltiem, pārvadiem, tuneļiem un līdzīgām būvēm. Vienlaikus vadlīnijas nodrošina Rail Baltica dzelzceļa savienojamību un savietojamību un paātrina tālāko būvprojektēšanas procesu Baltijas valstīs. Atbilstība būvprojektēšanas vadlīnijām ir būtisks Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) finansējuma pamatnosacījums.
Galvenie ekspertīzes izvērtējuma ziņojumā iekļaujamie apsvērumi ir:
1)         būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķinu atbilstība;
2)         atbilstības pārbaude būvprojektēšanas vadlīnijām;
3)         atbilstība Latvijas nacionālā standarta statusā reģistrētajiem starptautiskajiem un Eiropas standartizācijas organizāciju standartiem;
4)         ekspertīzes veicēja turpmākie norādījumi turpmākajā detalizācijas procesā veicamajiem papildinājumiem un precizējumiem.
Minētais priekšlikums paātrinātu gan projektēšanas procesu, gan ļautu veiksmīgāk apgūt projektam piešķirto finansējumu. Tāpat arī šādā veida grozījumi Likumā nodrošinātu vienveidīgu attieksmi pret projektētājiem un būvdarbu veicējiem Rail Baltica projekta kontekstā visās Baltijas valstīs. Savukārt risinājumu detalizācija būtu cieši sasaistīta ar būvdarbu veikšanu, nodrošinot atbilstošāko un tehniski labāko risinājumu izmantošanu būvniecības procesā, nodrošinot augstāku kvalitāti un precizitāti, ņemot vērā būvdarbu veicēja kompetenci būvdarbu jomā. Paredzot iespēju iesaistīt būvdarbu veicēju būvprojekta risinājumu detalizācijas procesā, tiktu ietaupīts laiks risinājumu precizēšanai šobrīd spēkā esošajā būvniecības procesa ietvarā un samazināts nepieciešamais administratīvais resurss gan būvniecības ierosinātājam, gan būvdarbu veicējam, gan projektētājam, gan arī trešajām pusēm. Projektēšanas procesā ekspertīzes veicējs veiktu būvprojekta pamatrisinājumu pārbaudi un dotu tālākos norādījumus detalizācijas un būvdarbu fāzei, savukārt galīgā būvprojekta galīgā ekspertīze būtu priekšnosacījums būvdarbu uzsākšanai. Tehnisko noteikumu izdevēji saskaņotu būvprojekta detalizētos risinājumus pirms būvdarbu uzsākšanas. Savukārt par verificēšanas veikšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību tiek saglabāta prasība noslēgt līgumu un piesaistīt atbilstošos ekspertus visā projektēšanas procesā un tālāk arī būvdarbu fāzē.
Ņemot vērā esošo būvniecības informācijas sistēmas uzbūvi un funkcionalitāti, kā arī jau Likuma 15. panta ceturtajā daļā paredzēto kārtību, tiek ierosināts, ka atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi tiek sagatavota elektroniski un parakstīta ar elektronisko parakstu ārpus būvniecības informācijas sistēmas.
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, iepazinusies ar RB Rail AS sagatavoto priekšlikumu, savā 25.10.2023. vēstulē Nr. 3-3/1-465 sniedza pozitīvu atzinumu par šo tiesību normas projektu, norādot, ka inspekcija izprot [Rail Baltica projekta īstenošanas likuma grozījumu projekta] pamatojumu un tai nav iebildumu par tā tālāku virzību.

Vides procedūru veikšana
Ievērojot minētos apsvērumus un projekta tehnisko sarežģītību, veidojas normatīvajos aktos skaidri nenoregulēta situācija, kad jau pēc projektēšanas uzsākšanas rodas nepieciešamība precizēt infrastruktūras risinājumus un attiecīgi tehnisko risinājumu precizējumiem veikt papildu vides procedūras. Piedāvātie Likuma grozījumi ļauj turpināt uzsāktos projektēšanas darbus, nekavējot projekta izpildes termiņus, tiesiskās noteiktības un sabiedrības interešu ievērošanai normā vienlaikus paredzot, ka papildus vides procedūras tiek pabeigtas un tajā virzītie nosacījumi tiek izpildīti līdz projektēšanas darbu pabeigšanai.

Zemes kadastrālā uzmērīšana
Piedāvātais Likuma grozījums paredz tikai Rail Baltica projekta vajadzībām paplašināt gadījumu loku, kurā īstenojama šī vienkāršotā procedūra, nosakot, ka tā var tikt piemērota visām zemes vienībām, kuras sadalāmas Rail Baltica projekta vajadzībām. Ņemot vērā, ka ne visos gadījumos varētu būt lietderīgi izvēlēties šo risinājumu, piedāvātā redakcija neparedz, ka vienkāršotā uzmērīšana būtu obligāta.
Piedāvātais normas teksts saglabāts iespējami tuvs Noteikumu Nr. 1010 247. punkta spēkā esošajai redakcijai, pēc kuras parauga priekšlikums sagatavots.

Aizsargjoslu un tauvas joslu nodibināšana
Dzelzceļa likuma 18.¹ panta pirmā daļa paredz, ka jaunas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecības (ierīkošanas) vai pārbūves gadījumā, ja šai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības aizsargjoslu saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.
RB Rail AS ieskatā, būtu lietderīgi iedibināt vienotu pieeju, atbilstoši kurai par visām aizsargjoslām, kuras nodibināmas vispārīgajā kārtībā (nevis attiecīgās nozares likumā paredzētajā kārtībā – lūdzam skatīt piedāvāto 12. panta redakciju un tās pamatojumu), zemes īpašnieki informējami ne vēlāk kā līdz attiecīgā objekta nodošanai ekspluatācijā, paredzot, ka informēšanas pienākums ir uzskatāms par izpildītu, ja informācija par apgrūtinājumiem ir ievietota valsts informācijas sistēmās, kurās īpašnieki jebkurā laikā var saņemt informāciju par savu īpašumu.
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 12. panta piektās daļas 3. punkts paredz, ka informācijas sistēmas pārzinis pēc pieprasījuma Informācijas sistēmas datus bez maksas un atbilstoši piekļuves tiesībām sagatavo un izsniedz [..] nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kadastra objekta īpašniekam vai, ja tāda nav, tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, lietotājam — par savām zemes vienībām, izmantojot specializētu elektronisko pakalpojumu.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 85. panta otrajai daļai kadastra subjekts, izmantojot Valsts zemes dienesta uzturētu identificētai personai internetā pieejamu elektronisko pakalpojumu, var bez maksas elektroniski saņemt aktuālos kadastra datus par savu nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.
Līdz ar to nekustamo īpašumu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem bez maksas ir pieejama informācija par to īpašumā (valdījumā) esošo nekustamo īpašumu apgrūtinājumiem.
Attiecībā uz autoceļu aizsargjoslām norādām, ka atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. un 33. pantam, likuma “Par autoceļiem” 16. panta ceturtajai daļai un Satiksmes ministrijas 13.01.2023. vēstulē Nr. 04.1-02/104 paustajam viedoklim par aizsargjoslu noteikšanu autoceļiem zemju īpašnieki vai valdītāji, uz kuru nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, ir informējami, nevis veicama individuāla aizsargjoslas saskaņošana ar katru nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju, kā arī normatīvie akti neparedz atšķirīgu saskaņošanas vai informēšanas kārtību attiecībā uz zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, uz kuru nekustamajiem īpašumiem attiecas aizsargjosla, ja aizsargjosla tiek noteikta valsts autoceļiem vai pašvaldības ceļiem. RB Rail AS pauž viedokli, ka paziņošana par nodibinātām aizsargjoslām, ievietojot grafisko (ģeotelpisko) informāciju Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā, nebūtu pretrunā ar līdzšinējo praksi valsts autoceļu izbūvē.
RB Rail AS pauž viedokli, ka šāda kārtība nodrošinātu samērīgu aizsardzību aizsargjoslu skarto nekustamo īpašumu īpašniekiem, vienlaikus tomēr neierobežojot sabiedrības intereses, kas attiecas uz Eiropas nozīmes infrastruktūras izbūvi, savienojot Latviju ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Jau norādījām, ka atbilstoši Satiksmes ministrijas 22.09.2022. vēstulē Nr. 09-02/2783 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai norādītajam likumdevējs Aizsargjoslu likumā jau ir definējis aizsargjoslu apmērus, līdz ar ko nav tiesiska pamata atkāpties no tiem, veicot saskaņošanu ar skarto zemju īpašniekiem.
Ministru kabineta 17.09.2021. rīkojums Nr. 649 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumā Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica"” paredz noteikt nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm. Rīkojuma anotācijā skaidrots, ka Minētais precizējums skaidrāk norāda, ka [Rail Baltica] projekta [nacionālo interešu objekta] statuss aptver gan dzelzceļa infrastruktūru, kas nepieciešama dzelzceļa līnijas funkcionalitātes nodrošināšanai, gan dzelzceļa saistīto infrastruktūru, kuras izbūve nepieciešama pilnvērtīgai dzelzceļa darbības un piekļuves nodrošināšanai, gan infrastruktūru dzelzceļa šķērsošanai (piemēram, citas sistēmas dzelzceļš, ielas, ceļi, šķērsojumi, dzīvnieku pārejas, piekļuves vai apkalpes ceļi), gan inženiertehnisko infrastruktūru, kuras pārbūve ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras izbūves nodrošināšanai (piemēram, gāzes vadi, elektrotīkli, ūdens vadi, u.c.), gan Rail Baltica starptautiskās un reģionālās vilcienu stacijas un pieturvietas. Līdz ar to izbūvējamie objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas un tauvas joslas, ir nacionālo interešu objekta sastāvdaļa.
RB Rail AS aicina atbalstīt pieeju, kas paredz nacionālo interešu objekta ietvaros izbūvējamiem autoceļiem, meliorācijas objektiem un inženierkomunikācijām nodibināmo aizsargjoslu, kā arī nepieciešamo tauvas joslu ievietošanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā un kadastrā atzīt par pietiekamu, lai uzskatītu, ka zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir informēts par nodibināto apgrūtinājumu, un paredzēt, ka šāda informēšana veicama ne vēlāk kā līdz attiecīgā objekta nodošanai ekspluatācijā.
Savukārt informēšana par Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā minētajiem objektiem arvien veicama tādā kārtībā, kādu paredz minētie likumi, tomēr visos gadījumos nosakot, ka piemērojama šajos likumos paredzētā informēšanas, nevis saskaņošanas kārtība (kā to paredz piedāvātais Likuma 12. pants).
 

Likumprojekta 12., 13., 17., 18. un 19.pantā ietverto regulējumu būtu jāattiecina arī uz tādām tiesiskajām attiecībām, notikumiem vai izdotajiem dokumentiem, kas radušās pirms šī likumprojekta spēkā stāšanās, tādējādi paredzot šo normu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku un vienāda tiesiskā regulējuma piemērošanu visām Rail Baltica projekta ietvaros būvējamām būvēm.
Nolūkā novērst tiesību normu kolīziju, nepieciešams noteikt, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 59. un 63. punkts, kā arī spēkā esošais Rail Baltica projekta īstenošanas likums.

Likumprojektā ir iekļauti trīs pārejas noteikumi attiecībā uz Likumprojekta 12. un 13. pantā ietvertā regulējuma attiecināšanu arī uz tādām tiesiskajām attiecībām, kas radušās pirms likumprojektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanās:
- 12. pantā paredzētais regulējums, kas nosaka garāku maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, būtu jāattiecina arī uz tām Rail Baltica projekta ietvaros būvējamu būvju būvatļaujām, kas izdotas četru gadu laikā pirms šī likuma spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka liela daļa no Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamai būvniecībai nepieciešamajām būvatļaujām ir izdotas aptuveni divu līdz četru gadu laikā pirms šī Likumprojekta plānotā spēkā stāšanās datuma, būtu lietderīgi, ka arī uz tām būtu attiecināms garāks maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, tādējādi samazinot birokrātisko slogu, pagarinot līdz šim Rail Baltica projekta īstenošanai izdotās būvatļaujas pēc pieciem gadiem pēc tās izdošanas. Paredzams, ka paredzētie būvdarbi varētu tikt pabeigti astoņu gadu laikā no būvdarbu uzsākšanas atļaujas saņemšanas, līdz ar to līdz ar Likumprojekta pieņemšanu daļā gadījumu nebūs nepieciešams pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.
- 13. pantā paredzētais regulējums, kas paredz noteikt garāku topogrāfiskā plāna derīguma termiņu būtu jāattiecina arī uz tiem topogrāfiskajiem plāniem, kas reģistrēti vietējās pašvaldības datubāzē divu līdz četru gadu laikā pirms šī likuma spēkā stāšanās, jo tas ļautu uzreiz pēc Likumprojekta pieņemšanas samazināt vienu no administratīvajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras Rail Baltica projekta īstenotāji, tādējādi atlicinot vairāk laika tam, lai fokusētos uz būtiskākajiem Rail Baltica projekta īstenošanas jautājumiem.
Pieņemot izstrādāto regulējumu ar iepriekš uzskaitītajiem risinājumiem, tiek paredzēts, ka Rail Baltica projekta īstenošanas tempi paaugstināsies, tādējādi nodrošinot, ka Rail Baltica projekts tiks īstenots un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra tiks nodota ekspluatācijā paredzētajā termiņā.
Tāpat nepieciešams noteikt, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 59. un 63. punkts. Proti, 59. punkts noteic, ka līdz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanai Dzelzceļa likuma 15. panta 1.1, 2.2 un sestajā daļā un 17. panta pirmajā daļā minētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kompetencē esošās darbības Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS". Turpretī, 63. punkts noteic, ka līdz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanai Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmas attīstībai un ieviešanai nepieciešamās infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS". Pārejas periodā Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veicējam nepiemēro Dzelzceļa likuma 9., 10., 10.1 un 10.2 pantā noteikto. Satiksmes ministrija līgumā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" nosaka uzdevumus Rail Baltica valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmas attīstībai. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanas procesā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" iesniedz Satiksmes ministrijai pieprasījumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmas attīstībai.