Anotācija (ex-ante)

Sarežģītā zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās informācijas un dokumentācijas sagatavošana, izvērtēšana un izsniegšana rada administratīvo slogu. Zemes dzīļu un ģeotelpisko informāciju apkopošana nav efektīva, radot papildu darbu informācijas apkopotājam (LVĢMC), kā arī informācijas izmantotājam (VVD). Tiek dublētas komersanta un pārvaldes funkciju ietvaros veiktās darbības. Nepilnības informācijas apstrādē ietekmē gan kopējo ieguves limitā ietverto derīgo izrakteņu krājumu apjomu, gan tā sadalījumu pa derīgo izrakteņu veidiem, kuriem ir atšķirīgas DRN likmes par iegūto apjomu.

Likumprojekts paredz vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, ņemot vērā zemes dzīļu izmantošanas sektora un valsts pārvaldes vajadzības – optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas zemes dzīļu izmantošanas jomā un samazināt zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamo dokumentu skaitu.

Ar Likumprojektu tiek izdarīti šādi grozījumi:

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 1. pantu ar vairākiem terminiem. Ģeoekoloģiskā izpēte tiek skaidrota kā "izpēte, kuras mērķis ir iegūt informāciju par noteiktas teritorijas augsnes un zemes dzīļu, tai skaitā pazemes ūdeņu, piesārņojuma līmeni un izplatību". Tas nepieciešams, lai skaidrotu zemes dzīļu izmantošanas veidu, kas ir nozīmīgs teritorijas piesārņojuma izpētē, tai skaitā zemes dzīļu izmantošanas kontekstā jebkurā zemes dzīļu izmantošanas posmā. Ņemot vērā to, ka pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi, paredzēts Likumu papildināt ar terminu "hidroģeoloģiskā izpēte", paskaidrojot, ka tie ir visu veidu pazemes ūdeņu izpētes darbi, kuru mērķis ir noskaidrot hidroģeoloģiskos  apstākļus un raksturlielumus izpētes teritorijā un mijiedarbībā ar tuvāko apkārtni. Lai skaidrotu tādu zemes dzīļu izmantošanas veidu kā ģeofizikālā izpēte, kurš Likumā minēts vairākkārt, Likums papildināts ar attiecīgu terminu.

Papildus iepriekš minētajam, Likumprojekts paredz precizēt Likuma 1. panta 3. un 20. punktu, izslēdzot terminu "derīgie izrakteņi" un "zemes dzīles" ekonomiskā izdevīguma aspektu, t.i. izslēdzot to, ka derīgo izrakteņu ieguvei un zemes dzīļu izmantošanai jābūt dotajā brīdī ekonomiski izdevīgai. Ekonomiskais izdevīgums kā raksturlielums ir mainīgs laikā un ikdienā esošās krājumu izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtības un derīgo izrakteņu krājumu iedalīšanas kategorijās ietvaros gandrīz neiespējami objektīvi novērtējams. Būtiski, ka citās starptautiskās un nacionālās derīgo izrakteņu definīcijās un klasifikācijās, konkrētajā izvērtēšanas brīdī ekonomiski neizdevīgi iegūstamie derīgie izrakteņi, kā arī tādi, kuru ieguves ekonomiskais pamatojums nav izvērtēts, ir derīgo izrakteņu apakšgrupa (ekonomiskais izdevīgums pastāvīgi mainās atbilstoši ekonomiskajiem procesiem un tehnoloģiskajam progresam). Vienlaikus derīgo izrakteņu skaidrojumā tiek aizstāti vārdi "izmantošana ir praktiski iespējama" ar vārdiem "kuru praktiska izmantošana tautsaimniecībā ir iespējama". Ar vārdkopu "praktiska izmantošana ir iespējama" saprotami apstākļi, kad zemes dzīlēs esošam dabīgam materiālam piemīt īpašības, kuras ir derīgas/noderīgas (praktiskas) un izmantojamas kādu produktu ražošanai vai būvniecībai, t.i. materiālam ir praktiska pielietojamība. Attiecīgi piedāvātais precizējums neietver derīgā izrakteņa pieejamību, bet gan praktisku izmantošanu. Līdzīgā veidā paredzēts Likuma 1. panta 4. punktu, kurā ietverts termina "derīgo izrakteņu atradne", papildināt ar vārdu "tautsaimniecībā".

Likumprojekts paredz izslēgt Likuma 1. panta 7. un 9. punktu, ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu izpēte un derīgo izrakteņu meklēšana pēc būtības uzskatāma par ģeoloģisko izpēti, kas skaidrota Likuma 1. panta 12. punktā. Ar grozījumiem Likuma 1. panta 9. punktā saistīti grozījumi Likuma 12.¹ panta trešajā un sestajā daļā, kas paredz izslēgt no minētajām 12.¹ panta daļām derīgo izrakteņu meklēšanu.

Vienlaikus derīgo izrakteņu meklēšana tiek saglabāta kā zemes dzīļu izmantošanas veids līdzīgi, kā tas ir ģeotehniskās un inženierģeoloģiskās izpētes gadījumā. Ņemot vērā ogļūdeņražu meklēšanas specifiku, paredzēts saglabāt esošo iespēju saņemt licenci ogļūdeņražu meklēšanai, saglabājot esošo termiņu – uz laiku līdz pieciem gadiem. Ņemot vērā minēto, paredzēts pārskatīt MKN 570 attiecībā uz dažādiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistītiem ģeoloģiskās izpētes veidiem (derīgo izrakteņu meklēšana un derīgo izrakteņu izpēte).

Likumprojekts paredz izslēgt Likuma 1. panta 15.⁶ punktu, kurš satur termina "ogļūdeņražu ieguve", kas ir "ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides, lai gūtu peļņu no šo ogļūdeņražu pārdošanas". Minētais termina "ogļūdeņražu ieguve" skaidrojums ietver komerciālu ieguves aspektu. Pēc Likumprojekta stāšanās spēkā uz ogļūdeņražu ieguvi attieksies vispārīgā termina "derīgo izrakteņu ieguve" skaidrojums, kas, saskaņā ar Likuma 1. panta 6. punktu ir "darbu komplekss derīgo izrakteņu atdalīšanai no to dabiskās vides". 

Tiek papildināts institūciju loks, kas veic zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību, papildinot Likuma 4. pantu ar Klimata un enerģētikas ministriju. Grozījums veikts pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" un Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums", kur norādīts, ka ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai.

Tāpat tiek precizēts Likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts, nosakot, ka zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību veic nevis Ekonomikas ministrija un tās padotības iestāde (Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - BVKB), bet gan BVKB, ņemot vērā iepriekš minēto informāciju par Ekonomikas ministrijai iepriekš piederīgo enerģētikas politikas funkciju nodošanu Klimata un enerģētikas ministrijai.

Likuma 4. panta ceturtā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā paredzot, ka Ministru kabinets nosaka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču laukumu noteikšanas kārtību, nosacījumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču saņemšanai, to izsniegšanas un izmantošanas uzraudzības kārtību, nosacījumus licenču atcelšanai, kā arī nosacījumus un kārtību ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves ierobežošanai vai ogļūdeņražu meklēšanas apturēšanai. Minētajā normā ir ņemta vērā ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves specifika. Citu valstu pieredze liecina, ka apturot ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbus, tos nav iespējams atjaunot. Tādējādi, attiecībā uz gadījumiem, kad ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences prasību pārkāpumu vai citu iemeslu dēļ nav nepieciešama licences atcelšana, Likuma 4. panta ceturtajā daļā dots Ministru kabinetam deleģējums noteikt kārtību un nosacījums, kad būtu veicama  ogļūdeņražu izpētes un ieguves ierobežošana, nodrošinot veikto urbumu darbības nepārtraukšanu.  Lai iepriekš minētos nosacījumus izpildītu pārejas noteikumos tiek noteikts, ka Ministru kabinets šos noteikumus izstrādā deviņu mēnešu laikā pēc likumprojektā ietverto grozījumu spēkā stāšanās. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 805 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi”. Vienlaikus norādāms, ka Likumprojektā ietvertie grozījumi attiecībā uz ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi ir tikai viens no posmiem vienotā un vispārējā ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves regulējuma pārskatīšanā un pilnveidošanā, kuru nepieciešams īstenot.


Attiecībā uz gadījumiem, kad zemes dzīļu izmantošana notiek cita zemes īpašnieka teritorijā - ja līgums, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids, netiek noteikts kā pamats licences darbībai visā licences noteiktajā termiņā, perspektīvā var rasties strīds starp zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu un licences turētāju, jo licences darbības laikā var būt situācija, kad īpašnieks vai pilnvarotā persona savu apsvērumu dēļ lauž līgumu. Lai novērstu minētās pretrunas, Likumprojekta 5. pantā (Likuma 8. panta pirmās daļas 3. punkts) ietverta norma, paredzot, ka persona, kas nav zemes īpašnieks vai pilnvarota persona, var būt zemes dzīļu izmantotājs tik ilgi, cik ilgi ir spēkā līgums par zemes dzīļu izmantošanu. Tādā gadījumā persona, kurai ir izsniegta licence, bet nav spēkā līgums, vairs nav tiesīga izmantot zemes dzīles, neskatoties uz saņemto licenci.

Tāpat Likumprojektā paredzēti grozījumi Likuma 8. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā, kā arī Likuma 11.¹ panta otrajā daļā, to izslēdzot. Minētie grozījumi saistīti ar plānoto atteikšanos no dabas resursu lietošanas atļaujām. Lai derīgo izrakteņu (izņemot kūdru) ieguvējs varētu realizēt tādus dabas resursus, kas nav akceptēti izpētīto derīgo izrakteņu krājumos, papildus bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujai vai zemes dzīļu izmantošanas licencei ir jāsaņem dabas resursu lietošanas atļauja. Grozījumi Likuma 8. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā paredz, ka turpmāk dabas resursus varēs lietot uz izsniegtās zemes dzīļu izmantošanas licences un saskaņotā derīgo izrakteņu ieguves projekta pamata. Par gada laikā realizētajiem (saimnieciskajā darbībā izmantotajiem) dabas resursiem būs jāatskaitās iesniedzot gada pārskatu VVD, bet ceturkšņa ieguves pārskati jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas notiek jau tagad. Norādām, ka jēdziens "saimnieciskā darbība" Likumprojektā izmantots Komerclikuma izpratnē. Šāda pieeja neradīs papildu slogu zemes dzīļu izmantotājam, vienlaikus mazinās dažādu saskaņošanu un administratīvo aktu skaitu, kurus izsniedz VVD zemes dzīļu pārvaldības jomā. Dabas resursu lietošana, realizēto apjomu uzskaite un atskaitīšanās tiks iekļauta pamatdarbības jomā (derīgo izrakteņu ieguve vai būvniecība). Tādējādi būvniecības process tiktu atvieglots, jo atsevišķs dokuments (dabas resursu lietošanas atļauja) vairs nebūs jāsaņem nekādos gadījumos. Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 12.panta trešajā daļā noteiktajam, dabas resursu nodoklis par dabas resursiem, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā nav jāmaksā, ja dabas resursi tiek izmantoti personiskām vajadzībām sava zemes īpašuma robežās. Savukārt par  dažādiem ar būvniecības procesu saistītu aktivitāšu rezultātā iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, kurus paredzēts izmantot saimnieciskajā darbībā, realizēt (pārdot), būs jāmaksā dabas resursu nodoklis atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 1.pielikumam, kā tas ir noteikts jau šobrīd. Kā arī jau šobrīd Dabas resursu nodokļa likums nosaka iegūtā materiāla uzskaites nepieciešamību. Būvniecības procesa ietvaros iegūtais materiāls ir jāuzskaita atbilstoši būvniecības normu regulējošajiem normatīvajiem aktiem (būvniecības uzskaites žurnālā). Vienlaikus Dabas resursu nodokļa likuma grozījumi, kas pieņemti 2023. gada 7. decembrī un stāsies spēkā vienlaikus ar šo likumprojektu, paredz precizēt Dabas resursu nodokļa likuma 12. panta trešo daļu, nosakot, ka dabas resursu nodoklis nav jāmaksā tādos gadījumos, kad dabas resursi tiek izmantoti tā zemes īpašuma robežās, kurā veikta dabas resursu ieguve.

Likumprojektā (Likuma 8. panta otrajā daļā) paredzēts jauns deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt derīgo izrakteņu aprites kārtību. Derīgo izrakteņu aprites kārtībā plānots paredzēt, ka, pārvadājot derīgos izrakteņus, tos uzglabājot ārpus ieguves vietas, realizējot, t.sk. izmantojot būvniecībā, nepieciešams nodrošināt to izsekojamības dokumentāciju. Šobrīd derīgo izrakteņu pārvadāšanā un realizācijā, iesaistoties dažādiem starpniekiem, nav iespējams izsekot zemes dzīļu faktisko izcelsmi, līdz ar to pastāv iespēja, piemēram, būvniecības procesā, tai skaitā publisku pasūtījumu izpildē, iesaistīt derīgos izrakteņus, kas iegūti normatīvajiem aktiem neatbilstošā veidā.

Saskaņā ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem Likuma 9. pantā, paredzēts, ka inženierģeoloģiskās izpētes veikšanai vairs nebūs jāsaņem licence. Šis zemes dzīļu izmantošanas veids ir saistīts ar būvniecības jomu un inženierģeoloģiskās izpētes ietvaros veiktā zemes dzīļu izmantošana pēc būtības neatšķiras no ģeotehniskās izpētes, ko veic sertificētas personas – attiecīgi uzraudzība jau tiek nodrošināta. Šobrīd, atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" (turpmāk – MKN 696) 4.1. apakšpunktam, uz laiku līdz vienam gadam darbībai visā Latvijas teritorijā tiek izsniegtas inženierģeoloģiskās izpētes licences II grupas būvēm atbilstoši būvniecības procesam. Saskaņā ar VVD datiem, vidēji piecu gadu griezumā izsniegto licenču skaits gadā ir 20 licences, jo zemes dzīļu izpēte būvdarbu veikšanai galvenokārt tiek nodrošināta tieši ģeotehniskās izpētes ietvaros. Vienlaikus ģeotehniskā izpēte tiek noteikta kā zemes dzīļu izmantošanas veids, lai nodrošinātu, ka, atbilstoši Likuma 23. panta otrajai daļai, Valsts ģeoloģijas fondā (turpmāk - VĢF) nonāk pārskati gan par inženierģeoloģisko, gan par ģeotehnisko izpēti, jo arī ģeotehniskās izpētes pārskats satur informāciju par zemes dzīlēm.

Vienlaikus Likuma 9. panta pirmās daļas 2. punkts tiek izslēgts, 3. un 6. punkta redakcija tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot regulējumu, kurš pašlaik ietverts MKN 805 29. un 30. punktā, lai visu zemes dzīļu izmantošanas jomā izsniedzamo licenču derīguma termiņi tiktu iekļauti vienā tiesību aktā ar augstāku juridisko spēku. Minētā normu dublēšanās tiesību aktos tiks novērsta, kad tiks veikti citi nepieciešamie grozījumi MKN 805.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju administratīvā akta sagatavošanai un samazinātu administratīvo slogu zemes dzīļu izmantotājiem, Likumprojekts paredz turpmāku atteikšanos no pašvaldības izdoto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām. To vietā zemes dzīļu izmantotājam būs jāsaņem ieguves licence VVD. Paredzēts, ka pašvaldības neizdos minētās atļaujas pēc Likumprojekta stāšanās spēkā (t.i. sākot ar 2025. gada 1. jūliju).

Tas nozīmē, ka ieguves atļaujas pēc Likumprojekta stāšanās spēkā datuma vairs netiks izsniegtas, taču izsniegtās atļaujas nezaudēs spēku un tajās ietvertās tiesības un pienākumi būs saistoši atļaujas saņēmējam visu atļaujas spēkā esamības laiku (Likumprojektā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 29. punkts).

Dažkārt var būt nepieciešams veikt precizējumus bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Ņemot vērā minēto, tiesiskās noteiktības un paļāvības labad, Likumā saglabājamas normas, kas paredz, ka zemes dzīles var izmantot, ja saņemta iepriekš minētā atļauja (piemēram, Likumprojektā ietvertā Likuma 10. panta pirmā daļa). Savukārt Likuma pārejas noteikumu 30. punktā paredzēts, ka, lai visus derīgo izrakteņu ieguves objektus, kuriem izsniegta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, iekļautu vienotā reģistrā, kā arī uzraugošajai un kontrolējošajai institūcijai par tiem būtu pilnīga informācija, personām, kuras saņēmušas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju (atļaujas īpašnieki), tā jāpārreģistrē VVD līdz 2028. gada 30. jūnijam. Reģistrācija tiks veikta elektroniski un bez papildu maksas, pašvaldībai pēc VVD pieprasījuma iesniedzot atļaujas, kuras nav VVD rīcībā. Atbilstoši zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanas kārtībai, informācija par reģistrētajām atļaujām tiks ievietota VVD tīmekļvietnē. Saskaņā ar Likuma 16. panta trešās daļas 2. punktu derīgo izrakteņu ieguve jāuzsāk trīs gadu laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienās. Attiecīgi, ja VVD konstatēs, ka ieguve līdz 2028. gada 30. jūnijam nav bijusi uzsākta, VVD nereģistrēs atļauju reģistrā un, lai uzsāktu derīgo izrakteņu ieguvi, ieguvējam būs jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence.

Pašlaik derīgo izrakteņu, izņemot ogļūdeņražu, ieguves uzsākšanas ietvaros zemes dzīļu izmantotājs vispirms vēršas VVD ģeoloģiskās izpētes licences saņemšanai un veic izpēti. Pēc izpētes veikšanas zemes dzīļu izmantotājs vēršas LVĢMC, lai akceptētu derīgo izrakteņu krājumus. Saskaņā ar MKN 696 26. un 27. punktu šobrīd, lai vietējā pašvaldībā saņemtu ieguves atļauju, jāiesniedz atradnes pasi, ieguves limitu un tehniskos noteikumus. Tikmēr, saņemot ieguves licenci VVD, ieguves limits un tehniskie noteikumi atsevišķi nav jāiesniedz un jāsaņem.

Tātad šobrīd ieguves atļaujas saņemšana pašvaldībā nav iespējama, kamēr persona vispirms nav vērsusies LVĢMC un VVD. Ņemot vērā minēto, secināms, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves gadījumā zemes dzīļu dokumentācijas saņemšanai zemes dzīļu izmantotājam ir jāvēršas trīs institūcijās. Balstoties uz pašvaldību sniegto informāciju atbilstoši MKN 696 37. punktam, 2022. gadā pašvaldībās izsniegtas 45 bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk zemes dzīļu izmantošanas dokumentācijas saņemšanai zemes dzīļu izmantotājam būs jāvēršas divās institūcijās – licences saņemšanai un derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanai VVD un krājumu akceptēšanai LVĢMC, kā arī vairs atsevišķi nebūs jāsaņem tehniskie noteikumi un ieguves limits VVD. Grozījumu veikšanu ieguves atļaujās nodrošinās VVD. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz grozījumus Likuma 4. pantā, 6. pantā un 10. pantā, t.sk. izslēdzot Likuma 4. panta sesto daļu, ņemot vērā, ka pašvaldības turpmāk neizsniegs bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas.

Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas veida saskaņošanu ar vietējo pašvaldību, kā arī par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas pārraudzību. Jāatzīmē, ka rekultivācijas pārraudzība nav saistīta ar ieņēmumiem no ieguves atļaujas, jo ir pašvaldības, kuras nav izsniegušas nevienu ieguves atļauju (piemēram, pašvaldība pati iegūst derīgos izrakteņus; atradnē papildus bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem akceptēti citu derīgo izrakteņu krājumi), bet rekultivācijas pārraudzība tiek nodrošināta. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļu likuma 28. panta otrās daļas 2. punktu 40 % nodokļa maksājumu par dabas resursu ieguvi ieskaita tās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība. Attiecībā uz citiem pašvaldību nosacījumiem derīgo izrakteņu ieguvei konkrētajā pašvaldībā, paredzēts noteikt, ka pašvaldība var šos nosacījumus izvirzīt un sniegt zemes dzīļu izmantotājam vienlaikus ar rekultivācijas veida saskaņojumu, ja vien nosacījumi nav pretrunā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, tehniskajos noteikumos vai citos attiecināmos normatīvajos aktos minētajām prasībām. Svarīgi arī turpmāk, izvirzot nosacījumus, primāri balstīties uz pašvaldību saistošajos noteikumos ietvertajām prasībām zemes dzīļu izmantošanā. Tādā veidā potenciālais zemes dzīļu izmantotājs jau savlaicīgi ir informēts, kāds administratīvais slogs to sagaida. Detalizēts pašvaldību iespējamo izvirzāmo prasību ietvars un sniegšanas kārtība tiks precizēta MKN 570 ietvaros. Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" apkopoja pašvaldību priekšlikumus par nosacījumiem, kuri zemes dzīļu izmantotājam jāievēro derīgo izrakteņu ieguves procesā, primāri tos nostiprinot pašvaldību saistošajos noteikumos, kas ietver pašvaldību iespējas noteikt:

- derīgo izrakteņu ieguves procesā iesaistītā transporta kustības shēmu;
- transporta pārvadājumu masas ierobežojumus pašvaldības autoceļiem;
- prasības ceļu uzturēšanai (iekļaujot nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai sakārtotu sabojātu ceļa posmu, kas radies derīgo izrakteņu ieguves procesa laikā; derīgo izrakteņu ieguvēja veiktu atputekļošanu);
- ierobežojumus ieguves un transportēšanas diennakts laikam;
- sezonālos ierobežojumus transportēšanai.

Vienlaikus Likumā tiek saglabāts pielikums ar bieži sastopamo derīgo izrakteņu uzskaitījumu, jo Likuma 11. pantā noteiktas īpašnieka tiesības noteiktos gadījumos tos iegūt arī bez ieguves licences saņemšanas.

Ar grozījumiem Likuma 10. panta 1.¹ daļā tiek paredzēts regulējums, kas nosaka zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedzējam (VVD vai BVKB) atteikt licences izsniegšanu vai licences termiņa pagarināšanu personām, kuras savā iepriekšējā darbībā atkārtoti nav ievērojušas zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu, derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves licences vai derīgo izrakteņu ieguves projekta prasības, kā rezultātā prettiesiski veikuši derīgo izrakteņu ieguvi. Zemes dzīļu normatīvo aktu prasību ievērošanu apliecina kompetentās institūcijas (VVD vai BVKB) pārbaudes ziņojums un pieņemtie lēmumi. Derīgo izrakteņu ieguves projekta prasību pārkāpumus konstatē līdzīgi licences nosacījumu neievērošanai, t.i. pārbaudes ziņojumā, nepieciešamības gadījumā piemērojot administratīvo sodu. Likumprojekts paredz, ka licenci neizsniedz tikai tad, ja konstatēti būtiski pārkāpumi attiecībā pret derīgo izrakteņu ieguves projekta prasībām, par kuriem piemērots administratīvais sods.

Konstatēta pārkāpuma gadījumā, pēc kompetentās institūcijas ierosinātas administratīvā pārkāpuma lietas, personai ir iespējams novilcināt uzdoto rīcību izpildi vai apstrīdēt uzlikto administratīvo sodu, pa šo laiku uzņēmumu likvidējot, tādā veidā izvairoties no atbildības un iespējamiem finansiāliem zaudējumiem. Vienlaicīgi negodprātīgā persona var veidot jaunu vai izmantot citu esošu uzņēmumu, kurš to pašu personu vadībā kārto dokumentāciju derīgo izrakteņu ieguvei un ieguves procesā turpina neievērot zemes dzīļu izmantošanas prasības.

Pieļaujot šādu personu darbības turpināšanu, valstij var tikt nodarīti zaudējumi nenomaksājot DRN par neuzskaitītiem un saimnieciskajā darbībā izmantotiem derīgo izrakteņu apjomiem, veicinot "ēnu ekonomiku". Daudzviet tiek atstātas neracionāli izmantotas un nerekultivētas atradnes, kas apgrūtina to turpmāko izmantošanu. Tāpat tiek degradētas teritorijas, piemēram, tiek radītas un atstātas vidi degradējošas bedres iecerēto ainavisko dīķu būvniecības vietā, kas ir potenciāli nelegāli atkritumu norakšanas objekti. Tiek veicināta "ēnu ekonomika", jo tiesiskais regulējums "signalizē" nozarei, ka, neievērojot normatīvo aktu prasības, iegūt dabas resursus ir izdevīgāk un lētāk un nav šķēršļu arī pēc atkārtotiem pārkāpumiem iegūt jaunas licences zemes dzīļu izmantošanai.

Informāciju par personu administratīvajiem sodiem Likuma 10. panta 1.¹ daļā ietvertā regulējuma izpildei VVD un BVKB iegūs no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajām Sodu reģistra apakšsistēmām "Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma" un "Administratīvos pārkāpumus izdarījušās personas".

Lai veicinātu tiesisko noteiktību, kā arī samazinātu vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumu riskus, kad augstākās izglītības iestāžu studenti bez licences studiju ietvaros veic pētniecības darbus, Likumprojektā ietvertie grozījumi Likuma 10. panta 5.¹ daļā paredz noteikt, ka šādā gadījumā par licences izsniegšanu nav jāmaksā. Šāds izņēmums pamatojams ar to, ka augstākās izglītības iestādes studiju procesa ietvaros veikto darbu rezultātā negūs peļņu. Vienlaikus, izsniedzot licenci, tiks stiprināta studējošo izpratne par nozarei saistošo normatīvo regulējumu. Vienlaikus saglabājami citi nosacījumi attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu, piemēram, līguma par zemes dzīļu izmantošanu noslēgšanas pienākums ar zemes īpašnieku, kā arī Likuma 23. pantā minētie nosacījumi par informācijas piederību un informācijas nodošanu LVĢMC. Licences izsniegšana bez maksas neattiecas uz gadījumiem, kad augstākās izglītības iestāde pieprasa licenci līgumdarba vai projekta ietvaros, par kuriem tā saņem finansējumu no citiem finanšu avotiem, kas nav valsts budžets. Saskaņā ar VVD sniegto informāciju, pēdējo piecu gadu laikā augstākās izglītības iestādes nav pieprasījušas zemes dzīļu izmantošanas licences studiju procesa prakses nodrošināšanai, lai veiktu lauka darbus.

Grozījumi Likuma 10. panta sestajā daļā paredz izslēgt nosacījumu, ka gadījumā, ja mainās zemes dzīļu izmantotājs, jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai atļauju bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus. Ja zeme pieder publiskai personai, tad normatīvie akti regulē zemes nomas tiesību piešķiršanas kārtību, rīkojot konkursu ar tam sekojošu izsoli vai bez konkursa rīkošanas. Atsevišķs konkurss licences saņemšanai netiek rīkots. MKN 696 regulē licences izsniegšanas kārtību, nosakot iesniedzamos dokumentus, t.sk. līgumu, kas apliecina tiesības izmantot zemes dzīles Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums regulē publiskas personas pienākumus rīcībai ar publisko īpašumu. Saistību nodošana trešajai pusei tikai ar tādu nosacījumu, ka tā uzņemas iepriekšējās saistības, neatbilst regulējumam par rīcību ar publiskas personas mantu. Attiecībā uz privātpersonām piederošu zemi konkursi zemes dzīļu izmantošanai netiek rīkoti, līdz ar to likumā noteiktā atruna par licences nodošanu bez konkursa nav attiecināma. Vienlaikus tiek paredzēt, ka gadījumā, ja notiek komercsabiedrības, kura ir zemes dzīļu izmantotājs, reorganizācija, tad jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai atļauju bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus. Komercsabiedrības reorganizācija Komerclikuma izpratnē ir apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana (Komerclikuma 334. panta pirmā daļa). Nepieciešams saglabāt pieeju, ka reorganizācijas gadījumā jaunā komercsabiedrība ir tiesīga pārņemt zemes nomas līgumu un saņemt jaunu licenci bez konkursa vai izsoles, lai izvairītos no gadījumiem, kad zemes dzīļu izmantotājs veicis investīcijas un darbojies zemes dzīļu izmantošanā, taču zaudē tiesības komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā.

Saskaņā ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem Likuma 10. panta ceturtajā un devītajā daļā, paredzēts, ka zemes dzīļu izmantotājam vairs nebūs jāsaņem pazemes ūdeņu atradnes pase. Pazemes ūdeņu atradnes pasē esošā informācija tiks ietverta krājumu akceptēšanas protokolā, tai skaitā MKN 696 3. pielikuma 10.1., 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunkta prasības un prasības pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa un ķīmiskās kvalitātes monitoringam pazemes ūdeņu atradnēs. Pašlaik pazemes ūdeņu atradnes pasi izsniedz VVD atbilstoši LVĢMC sagatavotajai informācijai. Papildus atradnes pasē LVĢMC noteic prasības pazemes ūdeņu kvalitātes un līmeņu monitoringam pazemes ūdeņu atradnē (atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta ceturtajai daļai LVĢMC izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas, upju baseinu apsaimniekošanas plānus un sniedz informāciju par ūdeņu stāvokli un pasākumiem to aizsardzībai Eiropas Komisijai).

Saskaņā ar Likumprojektā paredzētajiem grozījumiem, būs nepieciešams veikt grozījumus MKN 696, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" (turpmāk – MKN 92) un Ministru kabineta 2003. gada 23. decembra noteikumos Nr. 736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" (turpmāk – MKN 736), kuros pašlaik ietvertas atsauces uz pazemes ūdens atradnes pasi. MKN 92 būs nepieciešams noteikt precīzu termiņu, kurā LVĢMC tiek iesniegti monitoringa rezultāti par iepriekšējo gadu. MKN 736 jānoteic, ka pēc tam, kad LVĢMC pārbaudījis aizsargjoslas aprēķinu un akceptējis pazemes ūdeņu krājumus, ūdens resursu lietošanas atļaujas saņemšanai VVD reģionālajā vides pārvaldē jāiesniedz aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietu saskaņojums ar Veselības inspekciju. Šobrīd šis saskaņojums jāiesniedz atbilstoši MKN 696 17. punktam pazemes ūdeņu atradnes pases saņemšanai.

Plānots, ka zemes dzīļu izmantotājam vairs nebūs jāsaņem atradnes pase, jo nepieciešamā informācija būs iekļauta LVĢMC Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdes protokola lēmuma daļā (turpmāk – krājumu akceptēšanas protokols), kā arī ģeoloģiskās informācijas sistēmā digitāli. Pazemes ūdeņu krājumu akceptēšanas protokols tiks papildināts ar grafisko pielikumu. Pārējiem derīgajiem izrakteņiem krājumu akceptēšanas protokolā tiks norādīta saite uz LVĢMC informācijas sistēmu, kur dati par atradni un tās grafiskais attēlojums pieejami digitāli – gan par visu atradni kopumā, gan konkrēto ieguves vietu (ieguvei paredzēto izpētes licences vai krājumu aprēķina laukumu). Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz atbilstošus grozījumus Likuma 10. panta vienpadsmitajā daļā. Jāveic arī atbilstoši grozījumi MKN 696, izslēdzot atsauces uz atradnes pasi un MKN 570, nosakot krājumu akceptēšanas protokola saturu un izslēdzot atsauces par atsevišķi izsniedzamu ieguves limitu.


Saskaņā ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem Likuma 10. panta vienpadsmitajā daļā, paredzēts, ka derīgos izrakteņus iegūst, ja, papildus jau šobrīd Likumā noteiktajam, derīgo izrakteņu krājumi ir akceptēti tieši tajā ģeoloģiskās izpētes laukumā un dziļumā, kurā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus. Šobrīd šāda prasība nav paredzēta likumdošanā, kas rada šķēršļus derīgo izrakteņu atlikušo krājumu aprēķināšanā un attiecīgi valsts mērogā – rada šķēršļus derīgo izrakteņu uzskaitē. Prasība attiecināma uz no jauna saņemamām licencēm. Jau izsniegtām licencēm atbilstība tiek precizēta atlikušo krājumu aprēķina procesā vai kūdras inventarizācijas procesā, tādējādi grozījumiem attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos jāstājas spēkā vienlaicīgi ar Likuma grozījumiem. Paredzētās izmaiņas nodrošinās, ka ieguves licencē norādītie ģeoloģiskie krājumu apjomi atbilst akceptētiem krājumiem, kā arī novērsīs ģeotelpisko datu un dažādu dokumentu termiņu nesakritības. Tāpat, saskaņā ar paredzētajām izmaiņām, turpmāk visi derīgo izrakteņu ieguvēji nodrošinās līdzvērtīgu zemes dzīļu informāciju par ieguves licenču laukumiem, netiks dublētas vai veiktas nelietderīgas komersanta un pārraudzības iestāžu darbības un ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija tiks uzkrāta racionāli. Tādējādi tiks uzlabota zemes dzīļu izmantošanas uzraudzība un veicināta ģeoloģiskās informācijas sistēmā esošās informācijas pieejamība. Piemēram, derīgo izrakteņu krājumu bilanci sastādot pa atsevišķiem licences laukumiem uz akceptētu ģeoloģisko derīgo izrakteņu krājumu apjoma pamata, kas ir būtiski zemes dzīļu izmantošanas kontroles funkciju veikšanai un precīzākai derīgo izrakteņu apjoma uzskaitei.


Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus, ogļūdeņražus un kristāliskā pamatklintāja iežus) atradnes pasē ietvertā informācija šobrīd tiek apkopota digitāli Zemes dzīļu informācijas sistēmā [1].  Zemes dzīļu informācijas sistēmā pieejama atradņu un krājumu aprēķina laukumu informācija, dokumentācija zemes dzīļu izmantošanai, ģeotelpiskie dati, ieguves apjomi, krājumu izmaiņas, krājumu bilance, kā arī norādes uz VĢF materiāliem. Datu kvalitātes pārbaude un papildināšana Zemes dzīļu informācijas sistēmā ir nepārtraukts process. Krājumu aprēķina laukuma ģeoloģiskā informācija arī turpmāk tiks ietverta krājumu akceptēšanas protokolā. Savukārt pazemes ūdeņu atradnes pasē ietvertā informācija (t.sk. kartogrāfiskā) tiks apvienota ar krājumu akceptēšanas protokolā esošo informāciju un tā būs pieejama vienā dokumentā (krājumu akceptēšanas protokolā).

Tāpat grozījumi Likuma 10. panta vienpadsmitajā daļā paredz, ka turpmāk zemes dzīļu izmantošanas licenci derīgo izrakteņu ieguvei izsniegs pēc derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanas VVD. Pašlaik, lai saņemtu licenci derīgo izrakteņu ieguvei, nav nepieciešams vispirms saskaņot derīgo izrakteņu ieguves projektu. Attiecīgi potenciālais derīgo izrakteņu ieguvējs saņem licenci derīgo izrakteņu ieguvei un pēc tam izstrādā derīgo izrakteņu ieguves projektu. Praksē konstatēti gadījumi, kad licence saņemta, bet derīgo izrakteņu ieguve tiek veikta pirms derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanas VVD. Ja derīgie izrakteņi tiek iegūti bez saskaņota derīgo izrakteņu ieguves projekta, bet ar spēkā esošu licenci vai atļauju, saskaņā ar tiesību aktiem šāda darbība nav klasificējama kā ieguve bez licences vai atļaujas, kad par pretlikumīgi iegūtajiem apjomiem būtu iespējams uzrēķināt desmitkāršā dabas resursu nodokļa likmi (Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrā daļa).

Veicot derīgo izrakteņu ieguvi bez projekta pieaug vides piesārņojuma, darba drošības pārkāpumu un neracionālas ieguves risks. Pieaugot pārkāpumu skaitam, kad derīgie izrakteņi tiek iegūti bez saskaņota ieguves projekta, šāda dokumentu saņemšanas kārtība motivētu derīgo izrakteņu ieguvējus ievērot normatīvo aktu prasības. 

Papildus iepriekš minētajam, Likumprojekts (grozījumi Likuma 10. panta vienpadsmitajā daļā) paredz noteikt, ka par derīgo izrakteņu ieguves projekta iesniegšanu saskaņošanai maksājama valsts nodeva. Derīgo izrakteņu ieguves projektu saskaņošanu atbilstoši MKN 570 45. punktam veic VVD. Valsts nodevu apmēri zemes dzīļu izmantošanas jomā noteikti Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1055 "Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi", kurus būs nepieciešams precizēt pēc Likumprojekta stāšanās spēkā, papildinot ar jauno nodevu par derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanu. Jaunais nodevas apmērs noteikts, VVD izvērtējot ekspertu vidēji patērēto laiku, kas veltīts derīgo izrakteņu ieguves projekta izskatīšanai un kontroles funkciju nodrošināšanai. Tika secināts, ka par derīgo izrakteņu ieguves projekta izskatīšanu valsts nodevas apmērs nosakāms līdzvērtīgā apmērā kā par zemes dzīļu izmantošanas licences derīgo izrakteņu ieguvei izsniegšanu (šobrīd 213,43 euro). Valsts nodevas ieņēmumi stiprinās zemes dzīļu izmantošanas kontroles funkciju izpildi.

Likumprojektā paredzētie grozījumi Likuma 10. panta divpadsmitajā daļā paredz izslēgt Likuma 10. panta divpadsmitajā daļā ietverto normu, ka par ogļūdeņražu ieguvi maksājama valsts nodeva, kā arī nodevas apmēru, aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šie grozījumi saistīti ar likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (22-TA-2444), kas paredz, ka pēc likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" stāšanās spēkā, kas notiks vienlaikus ar Likumprojekta stāšanos spēkā, par ogļūdeņražu ieguvi netiks maksāta nevis nodeva, bet gan dabas resursu nodoklis. Kā norādījusi Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-38/2016 “Par Latvijas Republikas 2016. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” ziņojumā Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika uzdots ieviest trīs ieteikumus, tai skaitā, noteikt maksājumus valsts un/vai pašvaldības budžetā par iegūtajiem ogļūdeņražu apjomiem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no īpašuma piederības. Ievērojot minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas paredz, ka arī ogļūdeņražu ieguve tiek aplikta ar dabas resursu nodokli. Līdz ar to norma, kas paredz valsts nodevas maksājumu par ogļūdeņražu ieguvi ir izslēdzama no Likuma. No Likuma izslēdzot normu, kas paredz valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi un kura noteikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 30. maija Direktīvas 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei, no Likuma tiek izslēgta arī informatīvā atsauce uz minēto direktīvu. Jānorāda, ka līdz šim Likumā iekļautās minētās direktīvas normas tiks pārņemtas Dabas resursu nodokļa likumā, ko arī paredz likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (22-TA-2444).

Likumprojektā ietvertie grozījumi Likuma 15. panta 1. punktā paredz papildināt galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā ar to, ka ne tikai zemes dzīļu izpēte, bet arī uzskaite ir tik pat būtiska. Bez sistemātiskas derīgo izrakteņu resursu uzskaites, kas ietver arī informācijas kārtošanu, analīzi un glabāšanu, ko veic LVĢMC, pilnvērtīga zemes dzīļu aizsardzība šī Likuma izpratnē nav iespējama.

Grozījumi Likuma 16. panta trešās daļas 1. punktā paredz izņēmumu attiecībā uz licenci ģeoloģiskās izpētes veikšanai - ka uz to neattiecas licences atcelšana gadījumā, ja zemes dzīļu izmantotājs gada laikā no licences spēkā stāšanās dienas nav uzsācis zemes dzīļu izmantošanu. Šāds izņēmums attiecībā uz licenci ģeoloģiskās izpētes veikšanai nepieciešams, ņemot vērā, ka minētās licences netiks izsniegtas uz konkrētu objektu, bet gan uz darbības veikšanu. 

Papildus iepriekš minētajam, Likumprojektā ietvertie grozījumi Likuma 16. pantā precizē un nodala Likumā paredzētās kompetences licences vai atļaujas izsniedzējam attiecībā uz lēmuma pieņemšanu licences vai atļaujas ierobežošanai, apturēšanai vai atcelšanai, kā arī kontrolei. Šobrīd licenci ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei izsniedz BVKB birojs saskaņā ar MKN 805. Vienlaikus Likumā kontroles funkcija par ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences prasību izpildi nav nodota BVKB, tāpēc to nepieciešams attiecīgi Likumā precizēt.

Saistībā ar kontroles kompetenču sadalījumu, grozījumi Likuma 18. pantā paredz nodalīt zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedzēja un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences izsniedzēja kompetences zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontrolē, jo licenci zemes dzīļu izmantošanai (izņemot ogļūdeņražus) izsniedz VVD, savukārt licenci ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei izsniedz BVKB (jāatzīmē, ka, lai veiktu darbības ogļūdeņražu jomā, nepieciešams VVD saņemt B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju, taču Likumprojekts neskata šo jautājumu, attiecīgi VVD joprojām arī pēc Likumprojekta stāšanās spēkā turpinās kontrolēt B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumu izpildi un veiks administratīvā pārkāpuma procesu).

Vienlaikus saistībā ar kontroles kompetenču sadalījumu likumprojekts paredz izteikt Likuma 26. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka tāpat kā līdz šim administratīvā pārkāpuma procesu attiecībā uz pārkāpumiem, kas minēti Likuma 25. pantā, veic VVD, bet attiecībā uz ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomu administratīvā pārkāpuma procesu veic BVKB, kurš izsniedz licences ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izslēgt Likuma 16. panta piekto daļu, ņemot vērā, ka pašvaldības turpmāk neizsniegs bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas.

Tiek precizēta Likuma 23. panta otrā daļa, izslēdzot normu, ka, nododot valstij ģeoloģisko informāciju, par tās izmantošanu nepieciešams obligāti noslēgt līgumu ar LVĢMC. Ikdienā LVĢMC tiek iesniegts ievērojams apjoms ģeoloģiskās informācijas, tai skaitā arvien vairāk arī elektroniski. Šī informācija LVĢMC jāapkopo, jāapstrādā un jānodrošina tās pieejamība. Atbilstoši Likuma 23. panta sestajai daļai informācijas īpašnieks var noteikt informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Līguma slēgšana joprojām varēs būt ģeoloģiskās informācijas īpašnieka iniciatīva, ja attiecībā uz informācijas pieejamību tas vēlas izvirzīt specifiskas prasības, tomēr tas neizslēdz prasību jebkurā gadījumā ģeoloģisko informāciju nodot valstij.

[1] https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/zemes-dzilu-informacijas-sistema