24-TA-1711: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Spārnu ielā 3, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Spārnu ielā 3, Rīgā, pārdošanu" (turpmāk – Rīkojuma projekts) mērķis ir, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Spārnu iela 3, Rīgā, kurš nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 052 0191) – zemes vienību 0,2245 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) Spārnu ielā 3, Rīgā (turpmāk – Zemesgabals), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000506844, lēmuma datums 2012.gada 22.jūnijs.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam noteikts statuss – nekustamais īpašums; zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) lietošanas mērķis: kods 0601 - individuālo dzīvojamo māju apbūve; kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 41017 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Zemesgabala platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zeme zem ēkām - 0,0306 ha; lauksaimniecībā izmantojamā platība, tai skaitā, augļu dārzu platība – 0,1915 ha; pārējās zemes platība – 0,0024 ha.
Zemesgabalam saskaņā ar NĪVKIS datiem reģistrēti apgrūtinājumi:
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam– 0,0023 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam– 0,0015 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tiklu gaisvadu līniju – 0,0505 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam – 0,0006 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0016 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0285 ha;
– zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves dala- 0,0022 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0031 ha.
Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000506844 ierakstiem Zemesgabalam nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2023.gada 23.maija vēstulē Nr. DA-23-14955-nd informē, ka:
- saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) neatrodas degradētā teritorijā;
- atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam, kas apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – TIAN) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) atrodas jauktas centra apbūves teritorijā (JC2).
- Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) ir nodrošināta piekļuve atbilstoši TIAN 23. punkta nosacījumiem, tā robežojas ar Spārnu ielu (E kategorija).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz Zemesgabala atrodas daļa no zemesgrāmatā nostiprinātas fiziskām personām kopīpašumā piederošas būves (būves kadastra apzīmējums 01000520191005), kas ietilpst blakus esoša nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000520004) Spārnu ielā 1, Rīgā, sastāvā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000520004) Spārnu ielā 1, Rīgā, sastāv no zemes vienības (zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000520004) un piecām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 01000520004001; 01000520004002; 01000520004003; 01000520004004 un 01000520004005). Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.29579 īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra nr. 01000520004) ir nostiprinātas :
- uz ¼ domājamo daļu fiziskai personai, pamats: 2000. gada 17. augusta Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmums Nr. 16/83, 2000. gada 28. septembra līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku Nr. 1/15018, 1966. gada 18. novembra Pirkuma-pārdevuma līgums;
- uz ¾ domājamām daļām fiziskai personai, pamats: 2007.gada 10.decembra pirkuma līgums Nr. ZPL 07/86/483, 2013.gada 4.decembra 2007.gada 10. decembra pirkuma līguma Nr. ZPL07/86/483 pārjaunojums Nr. ZPL 07/86/483-1.
Ņemot vērā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.29579 ierakstiem - II daļas 1. iedaļas 2.1.punktā norādīto pamatojumu izdarāms secinājums, ka jau sākotnēji (zemes reformas ietvaros) Zemes komisija nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000520004) Spārnu ielā 1, Rīgā, sastāvā esošām būvēm ir noteikusi tām funkcionāli nepieciešamo zemes vienību (zemes vienības apzīmējums 01000520004) 0,1123 ha platībā.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punkts paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Ņemot vērā to, ka uz valsts zemes vienības atrodas tikai būves (būves kadastra apzīmējums 01000520191005) daļa, kas ietilpst cita nekustamā īpašuma sastāvā, kurā būvei jau ir piesaistīta zemes vienība, neizpildās Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas trešā punkta nosacījumi.
Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība. Zemesgabala ieguvējam ar būves īpašnieku būs tiesības risināt jautājumu par zemes lietošanu vai zemes robežu pārkārtošanu.
Lai nākamajam Zemesgabala ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo Zemesgabalu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka uz Zemesgabala atrodas fiziskām personām kopīpašumā esošas būves (būves kadastra apzīmējums 01000520191005) daļa.
Ņemot vērā Zemesgabala vietu un atļauto izmantošanu, tas nav piemērots un nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam noteikts statuss – nekustamais īpašums; zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) lietošanas mērķis: kods 0601 - individuālo dzīvojamo māju apbūve; kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 41017 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Zemesgabala platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zeme zem ēkām - 0,0306 ha; lauksaimniecībā izmantojamā platība, tai skaitā, augļu dārzu platība – 0,1915 ha; pārējās zemes platība – 0,0024 ha.
Zemesgabalam saskaņā ar NĪVKIS datiem reģistrēti apgrūtinājumi:
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam– 0,0023 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam– 0,0015 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tiklu gaisvadu līniju – 0,0505 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam – 0,0006 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0016 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0285 ha;
– zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves dala- 0,0022 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0031 ha.
Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000506844 ierakstiem Zemesgabalam nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2023.gada 23.maija vēstulē Nr. DA-23-14955-nd informē, ka:
- saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) neatrodas degradētā teritorijā;
- atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam, kas apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – TIAN) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) atrodas jauktas centra apbūves teritorijā (JC2).
- Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 052 0191) ir nodrošināta piekļuve atbilstoši TIAN 23. punkta nosacījumiem, tā robežojas ar Spārnu ielu (E kategorija).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz Zemesgabala atrodas daļa no zemesgrāmatā nostiprinātas fiziskām personām kopīpašumā piederošas būves (būves kadastra apzīmējums 01000520191005), kas ietilpst blakus esoša nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000520004) Spārnu ielā 1, Rīgā, sastāvā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000520004) Spārnu ielā 1, Rīgā, sastāv no zemes vienības (zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000520004) un piecām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 01000520004001; 01000520004002; 01000520004003; 01000520004004 un 01000520004005). Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.29579 īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra nr. 01000520004) ir nostiprinātas :
- uz ¼ domājamo daļu fiziskai personai, pamats: 2000. gada 17. augusta Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmums Nr. 16/83, 2000. gada 28. septembra līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku Nr. 1/15018, 1966. gada 18. novembra Pirkuma-pārdevuma līgums;
- uz ¾ domājamām daļām fiziskai personai, pamats: 2007.gada 10.decembra pirkuma līgums Nr. ZPL 07/86/483, 2013.gada 4.decembra 2007.gada 10. decembra pirkuma līguma Nr. ZPL07/86/483 pārjaunojums Nr. ZPL 07/86/483-1.
Ņemot vērā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.29579 ierakstiem - II daļas 1. iedaļas 2.1.punktā norādīto pamatojumu izdarāms secinājums, ka jau sākotnēji (zemes reformas ietvaros) Zemes komisija nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000520004) Spārnu ielā 1, Rīgā, sastāvā esošām būvēm ir noteikusi tām funkcionāli nepieciešamo zemes vienību (zemes vienības apzīmējums 01000520004) 0,1123 ha platībā.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punkts paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Ņemot vērā to, ka uz valsts zemes vienības atrodas tikai būves (būves kadastra apzīmējums 01000520191005) daļa, kas ietilpst cita nekustamā īpašuma sastāvā, kurā būvei jau ir piesaistīta zemes vienība, neizpildās Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas trešā punkta nosacījumi.
Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība. Zemesgabala ieguvējam ar būves īpašnieku būs tiesības risināt jautājumu par zemes lietošanu vai zemes robežu pārkārtošanu.
Lai nākamajam Zemesgabala ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo Zemesgabalu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka uz Zemesgabala atrodas fiziskām personām kopīpašumā esošas būves (būves kadastra apzīmējums 01000520191005) daļa.
Ņemot vērā Zemesgabala vietu un atļauto izmantošanu, tas nav piemērots un nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā Zemesgabala izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt Zemesgabala atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē Zemesgabalu atsavināšanu, tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā Zemesgabala izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz Zemesgabala valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Zemesgabalu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā Zemesgabala izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt Zemesgabala atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē Zemesgabalu atsavināšanu, tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā Zemesgabala izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz Zemesgabala valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Zemesgabalu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto Zemesgabalu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkura fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas iegādāties valsts zemes vienības.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkura fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas iegādāties valsts zemes vienības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likumā 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu mājaslapā internetā. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē (https://izsoles.ta.gov.lv). Vienlaicīgi ar sludinājumu mājaslapā internetā, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likumā 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu mājaslapā internetā. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē (https://izsoles.ta.gov.lv). Vienlaicīgi ar sludinājumu mājaslapā internetā, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi