Anotācija (ex-ante)

Grozījumi Būvniecības likumā samazinās iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību, kā arī ļaus ātrāk uzsākt atsevišķu aizsardzības objektu ekspluatāciju.

Vispārējā kārtība

[1] Šobrīd Būvniecības likumā, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par būvniecības iecerēm, ir paredzēts regulējums, kas uzliek par pienākumu būvniecības ierosinātajam veikt noteiktas darbības - nodot publikācijai būvniecības ieceres vizuālo risinājumu (sk. Būvniecības likuma 14.panta 6.1 daļu), izvietot būvtāfeli (sk. Būvniecības likuma 14.panta septīto daļu) un veikt būvniecības ieceres publisku apspriešanu (sk. Būvniecības likuma 14.panta piekto daļu). Šo pasākumu mērķis bija nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, kā arī savlaicīgi sniegt informāciju blakus esošo zemes gabalu īpašniekiem vai citām potenciāli skartajām personām par plānoto būvniecību, lai personas laikus varētu izvērtēt plānotās būvniecības ieceres iespējamo ietekmi uz savu nekustamo īpašumu. 

Attiecībā uz objektiem, kas ir domāti valsts aizsardzības nodrošināšanai, šobrīd Būvniecības likumā vai saistītajos normatīvajos aktos nav noteikti nekādi ierobežojumi. Līdz ar to sabiedrības locekļi var brīvi iegūt informāciju par aizsardzības objektu būvniecības iecerēm - vizuālais risinājumus un plāniem (ciktāl tie ir nodoti publikācijai). Šajā sakarā arī būtu jāņem vērā, ka attiecīgie objekti tiek būvēti slēgtās teritorijās, kas nav sabiedrībai brīvi pieejamas, un, skatoties no šāda aspekta, brīva informācija par šo objektu var kaitēt valsts aizsardzības interesēm. Būtu jāņem arī vēra, ka būvtāfele, kura izvietota slēgtā objekta teritorijā, sabiedrības locekļiem pārsvarā gadījumos (piemēram, militārā poligona teritorijā) nav redzama un šī iemesla dēļ būvtāfele pēc savas būtības nenodrošina tās uzstādīšanas mērķi - sabiedrības informēšanu.

[2] Savukārt par valsts aizsardzības būvniecības ieceres publisku apspriešanu jānorāda, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 14.panta piekto daļu gadījumā, ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Svarīgi būtu uzsvērt, ka iepriekš minētais regulējums attiecas uz būtisku ietekmi, nevis jebkādu ietekmi, un tikai attiecībā uz objektiem, kas var radīt šādu ietekmi (piesārņojumu) un atradīsies blakus jau esošai teritorijai - dzīvojamā vai publiskā apbūve. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums vai būvniecības ieceres ir realizācijai ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas regulējuma piemērošanas praksē bija pušu starpā radušās neskaidrības par nepieciešamību attiecībā uz valsts aizsardzības būvniecības iecerēm piemērot publisko apspriešanu. Pirms konkrēto problēmjautājumu var tālāk apskatīt būtu nepieciešams norādīt, ka būvniecības jomas regulējumā jau šobrīd Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecībai ir paredzēts speciālais regulējums. Speciālais regulējums skar visu to būvju būvniecību, kas ir vai būs valdījumā vai turējumā Aizsardzības ministrijai, Jaunsardzes centram, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, Latvijas Kara muzejam, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pamatā šo institūciju vajadzībām tiek būvētas tāds būves, kas nerada būtisku ietekmi (piesārņojumu) un ir sastopamas iekurā pilsētvidē (piemēram, peldbaseins, ceļi, ietves, laukumi, administratīvās ēkas, kopmītnes, noliktavas, ārējie inženiertīkli). Protams, ir arī tādas būves, kas nav raksturīgas ierastajai pilsētvidei un kas ir nepieciešamas noteiktu uzdevumu veikšanai, piemēram, mācību poligoni, šautuves. Šo būvju sakarā būtu nepieciešams norādīt, ka to būvniecībā ir jāievēro pašvaldības teritorijas plānojums. Tikai militāro objektu norobežojošais žogs vai mūris var neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālpānojumam vai detālplānojumam (sk. Būvniecības likuma 9.1 panta divpadsmito daļu).

Skaidrības labad varam apskatīt divus objektus:
NBS Štāba bataljons, Krustabaznīcas iela 11, Rīga;
Ādažu militārais poligons.

Kā jau tas ir norādīts iepriekš, visu viedu būvju būvniecībai, tai skaitā valsts aizsardzības būvju būvniecībai, pamatā ir jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojam. NBS Štāba bataljona teritorijā būvju būvniecību, papildus citam saistītajam regulējumam, regulē Rīgas teritorijas plānojums (apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103) – zona “JC4” (jauktas centra apbūves teritorija), galvenie izmantošanas veidi: biroju ēku apbūve (12001), tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002), tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003), kultūras iestāžu apbūve (12004), sporta būvju apbūve (12005), aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006), izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007), sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009), dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010), reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011), labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas. Papildus NBS Štāba bataljona teritorijai kā papildizmantošana ir noteikta vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve ierobežotā apmērā (aizliegti objekti, kuri pēc uzglabājamo vielu kvalificējošiem daudzumiem atbilst paaugstinātas bīstamības objekta kritērijiem) un transporta apkalpojošā infrastruktūra. Šādiem attiecīgās teritorijas izmantošanas veidiem sabiedrība jau ir piekritusi teritorijas attīstības plānošanas ietvaros un tai bija iespējas izteikties gan “par”, gan “pret”, līdzdarbojoties Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas regulējumu (sk., piemēram, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 4.panta otro daļu).

Līdzīgi kā NBS Štāba bataljona teritorijas gadījumā, būvējot būves Ādažu militārajā poligonā ir jāievēro Ādažu novada teritorijas plānojums (apstiprināts ar Ādažu novada domes 27.03.2018. sēdes lēmumu Nr.49) – zona “TIN1” (Ādažu militārā poligona teritorija) ar saviem speciālajiem noteikumiem. Papildus būtu jāņem vērā, ka visa poligona un tam pieguļošā teritorija ir sadalīta atsevišķās apakšzonās, piemēram, dominējošā zona ir zona “M2” (meža teritorija) jeb funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamas labiekārtotas mežu un citu zaļo stādījumu teritorijas, kas ietver mežus, mežaparkus un aizsargstādījumus, kā arī ar attiecīgo izmantošanu saistītas būves, arī atpūtas un sporta objektus (sk. Ādažu novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 866.punktu). Papildus lielai daļai poligona teritorijas ir iekļauta aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži” – proti, attiecīgajā teritorijā nevar tikt veiktas darbības, kas var izmainīt esošo aizsargājamo ainavu.

Gan Rīgas teritorijas plānojumam, gan Ādažu novada teritorijas plānojumam to sagatavošanas ietvaros atbilstoši Ministru kabineta 23.03.2004. noteikumu Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” prasībām tika izstrādes vides pārskats, ar kuru sabiedrība varēja iepazīties un izteikt savu viedokli. Šādi pārskati tiek veikti arī citu pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādes ietvaros un arī šajos gadījumos sabiedrībai ir iespējas ar šiem pārskatiem iepazīties un par tiem izteikties, papildus tiesībām izteikties arī par visu pašvaldības teritorijas plānojumu obligāti rīkojamās sabiedrības līdzdalības ietvaros.

Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz iepriekš minēto būves ietekmi uz vidi. Tomēr, sabiedrība viedoklis par attiecīgā objekta nepieciešamību nevar ietekmēt šī objekta realizāciju. Sabiedrības locekļu viedoklim ir konsultatīvs raksturs. Proti, būvvalde nav tiesīga atteikt izdot šādam objektam būvatļauju vai veikt paskaidrojuma raksta akceptu tikai tādēļ, ka sabiedrības locekļi nevēlas šī objekta realizāciju. Tas saistīts ar to, ka sabiedrībai bija iespēja lemt teritorijas plānošanas ietvaros par to, kādi objekti var būt kāda vietā un kādi nevar būt. Ciktāl būvniecības iecere atbilst teritorijas plānojumam un izpildītas citas normatīvo aktu prasības, nav tiesiska pamata būvniecību aizliegt. Tāpat būtu jāņem vērā, ka katrā gadījumā, kad kāds objekts var radīt būtisku piesārņojumu, saskaņā ar vides jomas normatīvajiem aktiem būs nepieciešams veikt ietekme uz vidi novērtējumu, ietekmes sākotnējo izvērtējumu vai saņemt vismaz vides tehnisko noteikumus, kā arī saskaņot būvniecības ieceri ar Valsts vides dienestu (sk., piemēram, likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumus Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai”). Ir grūti iedomāties pat teorētisku situāciju, kurā varētu pastāvēt objekts, kas var radīt Būvniecības likuma 14.panta piektās daļas izpratnē kādu būtisku ietekmi (piesārņojumu) un attiecīgā darbība nebūtu saskaņojuma ar Valsts vides dienestu.

Būvvalde ir tiesīga liegt attiecīgā objekta būvniecību, ja tā neatbilst materiālajām tiesībām vai ja attiecīgā būvniecības iecere nav saskaņota ar trešajām personām vai valsts institūcijām, piemēram, kaimiņiem, ja ēkas attālums līdz zemes vienības robežai ir mazāks par 4 m, vai ārējo inženiertīklu īpašniekiem, ja paredzēti būvdarbi šo inženiertīklu aizsargjoslās, vai nav saņemts Valsts vides dienesta saskaņojums (ciktāl tas attiecas uz vides jomas normatīvo aktu ievērošanu).

Attiecībā uz šautuvēm jeb objektiem, kurus var uzskatīt par troksni radošiem, pastāv jau speciālais regulējums - Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 494 “Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi”. Saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu pašvaldība izdod un anulē atļaujas dažāda veida šautuvēm. Šī atļauja ir saņēma papildus būvniecības jomas normatīvajos noteiktajai atļaujai būvēt (būvatļauja vai paskaidrojuma raksta akcepts). Pašvaldība var atteikt izdod atļauju, ja tā, cita starpā, neatbilst vides, veselības, būvniecības un būvakustikas vai citu jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz šautuves darbību, vai rada nacionālās drošības apdraudējumu.

Lai vecinātu ātrāku valsts aizsardzības būvniecības ieceru realizāciju, būtu apskatāms jautājums, par šādu objektu publisku apspriešanas lietderību valsts aizsardzības objektu gadījumā, ņemot vērā iepriekš minēto, tai skaitā to, ka sabiedrība varēja pie teritorijas plānošanas izteikt savu viedokli par noteiktu objektu pieļaujamību kādā teritorijā un tās viedoklim pie būvniecības ieceres izskatīšanas ir konsultatīvs raksturs. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Skatoties šī Latvijas Republikas Satversmes panta tvēruma būtu apskatāms jautājums – vai sabiedrības konsultatīva viedokļa noskaidrošana par plānoto valsts aizsardzības objektu būvniecību aizskar ar attiecīgo tiesību normu aizsargātās tiesības.

Pieņemto, ka regulējums tiek mainīts, netiek samazinātas neviena vides tehniskās prasība, kas ir tieši domātas vides aizsardzības nodrošināšanai, netiek samazinātas sabiedrības locekļu tiesības apstrīdēt jebkuru administratīvo aktu, kas tiek pieņemts kāda būvniecības procesa ietvaros, netiek samazināta sabiedrības līdzdalības iespēja lēmuma pieņemšanā pēc būtības, proti, teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros, kad tieši tiek izlemts tas, kas teritorijā attīstīsies nākotnē un kādi objekti tajā varēs būt.

Vienlaikus būtu nepieciešams norādīt, ka ar plānotajām regulējuma izmaiņām netiek skartas tiesības saņemt ziņas par vides stāvokli, kā arī netiek mazināts valsts pienākums rūpēties par vides saglabāšanu vai uzlabošanu. Valsts (šī vārda plašākā nozīmē) turpinās rūpēties par vides saglabāšanu un uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošo vides jomas normatīvo regulējumu.

Atsevišķi būtu jāuzsver, ka ļoti nozīmīgs aspekts vides saglabāšanas un uzlabošanas, kā arī labvēlīgas vides aspektā, ir tieši pašvaldības teritorijas plānojums, kura ietvaros tiek kopumā vērtētā pašvaldības teritorijas attīstības perspektīvas, tai skaitā vides aspektā, saskaņojot plānojumu, piemēram, ar Valsts vides dienestu, un citām iesaistītajām institūcijām. Varētu teikt, ka jebkura būvniecības iecere ir tikai teritorijas plānojuma realizācija dabā. Skatoties no šāda aspekta tas, kas vienreiz jau ir izlemts agrākā teritorijas attīstības plānošanas ietvaros, nav vēlreiz pārskatāms pie tālākas realizācijas. Pretējā gadījumā pats teritorijas plānošanas process zaudē savu jebkādu tiesisko nozīmi, personai vairs nevarot paļauties uz tās rezultātu – pašvaldības teritorijas plānojumu, par kuru sabiedrība varēja izteikt savu viedokli. Šis ir viens arī no tiem aspektiem, kuru ietvaros sabiedrības viedoklim pie būvniecības ieceres ir konsultatīvs raksturs – nevar aizliegto, kas ir jau atļauts un apspriests. Tomēr, sabiedrības viedoklim pie būvniecības ieceres publiskās apspriešanas var būt nozīme, tajā, ka būvvalde saskaņā ar Būvniecības likuma 14.panta piekto daļu var būvatļaujā ietvert papildu nosacījumus, kas attiecas uz iepriekš minēto būves ietekmi uz vidi. Skatoties uz būvvaldes Būvniecības likuma 12.pantā aprakstīto kompetenci, vienīgais vides aspekts, ko būvvalde atbilstoši savai kompetencei var veiksmīgi novērtēt ir iekļaušanas vidē. Citu aspektu vērtējums, kas var radīt jebkādu potenciālu piesārņojumu mazinājumu ir ārpus tās kompetences un ir piekritīgs Valsts vides dienestam, kas šos pašus jautājumus jau vērtē saskaņā ar vides aizsardzības jomas regulējumu, piemēram, izdod vides tehnisko noteikumus un saskaņojot būvprojektus.

Valsts aizsardzībai nepieciešamo būvju gadījumā, kā jau tas ir minēts iepriekš, lielākā daļu būvju, kas var atrasties kādā Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku nekustamajā īpašumā nerada nekādu būtisku ietekmi (piesārņojumu). Vienīgais objekts, kas var radīt jebkāda veida būtiski ietekmi uz vidi, ir šautuves, it sevišķi atklātā tipa šautuves. Tomēr, attiecībā jau uz šādiem objektiem ir paredzēts jau iepriekš minētais speciālais regulējums. Līdz ar to, būtu apskatāms jautājums - vai sabiedrības pašas interesēs būtu aizkavēt tāda objekta realizāciju, kas tieši domāts sabiedrības kopējās drošības nodrošināšanai, ja pati sabiedrība pie teritorijas plānojuma apriešanas ietvaros pret to nav iebildusi vai tam ir piekritusi. Jāatzīmē, ka tas vai konkrētais objekts var atrasties kādā noteiktā attālumā no kādas apbūves, ir risinājums saskaņā ar vides aizsardzības jomas normatīvo regulējumu, novērtējot paša objekta apmērus un apkārtējās vidi, piemēram, reljefu.

Sabiedrība kopumā ir ieinteresēta būt pēc iespējas labāk aizsargātai pret jebkādu apdraudējumu. Lai to nodrošinātu, it sevišķi ņemot vērā, kaujas vienību rotāciju un nepieciešamību operatīvi pielāgot nepieciešamos objektus jaunu kaujas vienīgu uzņemšanai, kā arī mācību uzdevu realizācijai, jebkāda procesuālā aizkavēšanas, kas pēc savas būtības nevar liegt objekta realizāciju vai turpmāku efektīvu izmantojamību, nenāk par labu sabiedrības kopējās drošības stiprināšanai.

[3] Jānorāda arī, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā minētos gadījumus. Ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta trešo daļu ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā. Būvniecības regulējums neparedz iespēju uzsākt pirmās un otrās grupas ēku ekspluatāciju līdz šo ēku pieņemšanai ekspluatācijā. Šāds aizliegums attiecas arī uz vieglas konstrukcijas ēkām (piemēram, angāriem) un palīgēkām, ko plaši izmanto Nacionālie bruņotie spēki savas darbības nodrošināšanai. 

Nē

-