Anotācija

Noteikumi Nr. 1111 ir novecojuši, ietverot gan atsauces uz tiesību subjektiem, uz kuriem nacionāla normatīvā akta prasības nav piemērojamas, gan atsauces uz spēkā neesošiem tiesību aktiem, tas ir, Regulas Nr. 1178/2011 III pielikumu, Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumiem Nr.51 "Civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanas noteikumi".
Atbilstoši Regulā Nr. 2020/723 noteiktajām prasībām, ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības tiek atzītas divos veidos, tas ir, apliecības apstiprināšanas procesā un apliecības konvertācijas procesā. Apliecības apstiprināšanas mērķis ir atzīt ārvalstu gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļa apliecību īstermiņā, piešķirot tiesības veikt lidojumus ar Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi atsevišķu uzdevumu veikšanai noteiktā laika posmā. Savukārt apliecības konvertācijas procesā, ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību un tajā esošo kvalifikācijas atzīmi, izpildot noteiktas prasības var iegūt Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecību. Apstiprināšanas process biežāk tiek piemērots kā pārejas posms, lai ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis varētu jau sākt veikt lidojumus ar Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi, kamēr izpilda apliecības konvertācijas prasības un saņem Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecību.
Jāuzsver, ka Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecību persona var iegūt divos veidos, tas ir, 1) persona, kurai nekad nav bijusi lidojumu apkalpes locekļa apliecība, sākotnēji apgūst attiecīgu mācību kursu un tad piesakās saņemt lidojumu apkalpes locekļa apliecību saskaņā ar  Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra noteikumiem Nr.754 "Civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 754); 2) konvertācijas procesa rezultātā, kas tiek noregulēts ar šo noteikumu projektu.
Apstiprināšanas procesā saņemtais derīguma sertifikāta termiņš ir neilgāks par 12 mēnešiem un tas var tiks pagarināts vēl uz 12 mēnešiem pie nosacījuma, ja ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis ir uzsācis apliecības konvertācijas procesu. Noteikumos Nr. 1111 noteiktais apliecību atzīšanas kārtība neatbilst Regulā Nr. 2020/723 noteiktajiem apliecību atzīšanas procesiem.
Ņemot vērā, ka noteikumos Nr. 1111 nav noteikta kārtība, kādā tiek organizēta apliecinājuma saņemšana no ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības izdevējiestādes, nereti izveidojas situācija, ka apliecības atzīšanas process nevar tikt pabeigts Administratīvā procesa likuma noteiktajos termiņos. Šādu apstiprinājumu Civilās aviācijas aģentūrā nevar iesniegt pats ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis, bet gan to pieprasa Civilās aviācijas aģentūra pati no attiecīgās ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības izdevējiestādes. Nereti ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības izdevējiestādes mēnešiem nesniedz atbildi, bet procesu nevar izbeigt, jo noteikumos nav noteikts, cik ilgi Civilās aviācijas aģentūrai ir jāgaida apliecinājuma saņemšana.

Lai nodrošinātu regulas Nr. 2020/723 prasību ieviešanu un, lai novērstu konstatētās neatbilstības un trūkumus noteikumos Nr. 1111, būtu jāveic grozījumi praktiski katrā noteikumu Nr. 1111 punktā. Tādēļ, ievērojot juridiskās tehnikas prasības un, ņemot vērā, ka nepieciešamie grozījumi noteikumos Nr. 1111 ir vairāk nekā 50 %, ir izstrādāts jauns noteikumu projekts.
Noteikumu projekta 2.punkts iekļauj noteikumos lietotos terminus. Noteikumu projekta 2.1.-2.3.apakšpunktā ietvertais termins apzīmē noteiktu lidojumu apkalpes locekļa apliecības kategoriju, tas ir, BFCL daļās apliecība ir gaisa balonu pilotu apliecības (BPL); FCL daļas apliecība - viegla gaisa kuģa pilota apliecības (LAPL), privātpilota apliecības (PPL), komercpilota apliecības (CPL), dauzpilotu lidmašīnas apliecības (MPL), aviolīniju transporta pilota apliecības (ATPL); SFCL daļas apliecība – planiera pilota apliecības (SPL). Noteikum projekta 2.4.apakšpunktā noteiktais termins apzīmē kvalifikācijas atzīmes, kuru iegūšanai prasības nav noteiktas ES regulās, bet gan ir noteiktas katras Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – ICAO) dalībvalsts nacionālajos normatīvajos aktos. Šāds termins LR normatīvajos aktos tika ieviests ar noteikumu Nr.754  8.punktu. Noteikumu projekta 2.4.apakšpunktā ietvertais termins apkopo vairākas kvalifikācijas atzīmes,  ņemot vērā nosacījumus, kuriem gaisa kuģis atbilst: 1) Regulas Nr. 2018/1139 I pielikuma 1. punkta "a", "b" vai "d" punktā noteiktajiem kritērijiem (atbilst vismaz vienam no minētajiem apakšpunktiem); 2) Regulas Nr.2018/1139 I pielikuma "c" punktā noteiktajam kritērijam, ja tas aprīkots ar turbopropellera vai turboreaktīvo dzinēju; 3) Regulas Nr.2018/1139 I pielikuma "c" punktā noteiktajam kritērijam, ja tā lidojumu laikā atrodas trīs vai vairāk personas, ieskaitot lidojumu apkalpes locekli.
Noteikumu projekta 3.punkts nosaka personu loku, uz kuru normatīvais akts attiecas. Likumā “Par aviāciju” ir noteikts, kas ir civilās aviācijas personāls, tas ir, fiziskās personas ar funkciju pildīšanai civilās aviācijas jomā atbilstošu kvalifikāciju. Minētais termins aptver visas fiziskās personas, kas darbojas aviācijas jomā, piemēram gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļi (piloti, lidotāji inženieri), gaisa satiksmes vadības dispečeri, gaisa kuģa tehniskais personāls utt. Katrai civilās aviācijas personāla grupai ir noteiktas specifiskas prasības gan apliecības iegūšanai, gan šādas apliecības atzīšanai, ja šāda apliecību atzīšana ir pieļaujama. Šā normatīvā akta prasības ir piemērojamas tikai attiecībā uz gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļiem (pilotiem, lidotājiem inženieriem), kuri apliecību ir saņēmuši citā valstī, bet vēlas veikt lidojumus ar Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi.
Noteikumu projekta 4.punkts. Regulā Nr.2020/723 ir noteiktas prasības trešo valstu izdoto lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanai, taču tajā nav noteikta apliecības atzīšanas procesuālā kārtība. Attiecīgi tā tiek noteikta ar šo noteikumu projektu. Regulas Nr.2020/723 3.panta ievaddaļā un a) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstis var akceptēt trešo valstu izdotās lidojumu apkalpes locekļa apliecības. Noteikumu projekta 4.punktā ir noteiktas personu grupas, kas var pretendēt Latvijā uz trešo valstu izdotās lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanu. Noteikumu projekta 4.1.apakšpunktā ir skaidri noteikta lidojumu apkalpes locekļa piederība Latvijas Republikai. Noteikumu projektā ir noteikts, ka citas valsts izdotas lidojumu apkalpes locekļa apliecības apstiprināšanu vai konvertāciju var veikt, ja ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecībā ir derīga vismaz viena kvalifikācijas atzīme. Noteikumu projekta 4.1.apakšpunktā minētām personām tā var būt jebkura kvalifikācijas atzīme, jo šīs persona pāriešana Civilās aviācijas aģentūras uzraudzībā ir saistīta ar piederību Latvijas Republikai. Taču noteikumu projekta 4.2.apakšpunktā minētās ārvalstu lidojumu apkalpe locekļa  pāriešana Civilās aviācijas aģentūras uzraudzībā ir saistīta tikai ar darba tiesisko attiecību noslēgšanu ar Latvijas Republikā reģistrētu gaisa kuģa ekspluatantu. Bez tam minētā gaisa kuģa ekspluatanta faktiskā darbības vieta var nebūt Latvija Republikā, bet citā valstī (piemēram, GM Helikopters ir Latvijā reģistrēts gaisa kuģa ekspluatants, bet faktiski pakalpojumus sniedz trešās valstīs – Āfrikas un Āzijas kontinentā). Gaisa kuģa ekspluatants var noslēgt darba tiesiskās attiecības ar ārvalstu lidojumu apkalpes locekli, kuram ir derīga tāda kvalifikācijas atzīme, kas dod tiesības pilotēt gaisa kuģa ekspluatanta ekspluatācijā esošu gaisa kuģi. Piemēram, GM Helikoptera ekspluatācijā ir Mi8, līdz ar to GM Helikopters var nolīgt darbam tikai ārvalstu lidojumu apkalpes locekli, kuram ir Mi8 kvalifikācijas atzīme.
Noteikumu projekta 4.punkta mērķis ir nodrošināt, ka Civilās aviācijas aģentūras uzraudzībā ir lidojumu apkalpes locekļi, pār kuriem ir iespējams nodrošināt uzraudzību.
Noteikumu projekta 5.punktā ir noteikts, kuriem ārvalstu lidojumu apkalpes locekļiem nav nepieciešama ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšana, lai veiktu lidojumus ar Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi. Neatkarīgi no tā, kura Eiropas Savienības dalībvalsts aviācijas kompetentā iestāde ir izdevusi pilota apliecību, saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1139 67.panta 1.punkta prasībām, šīs apliecības ir automātiski atzīstamas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neatkarīgi no pilota valstiskās piederības.
Konvencijas 1.pielikums nosaka standartus civilās aviācijas personālam, tajā skaitā, lidojumu apkalpes locekļiem. Katrai ICAO dalībvalstij ir jānodrošina šo standartu ieviešanu. Konvencijas 1.pielikuma 1.2.2. punkts nosaka, ICAO dalībvalstij ir jānodrošina citas ICAO dalībvalsts izsniegtas lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanu. Tātad ir jābūt tiesību aktam, kurā ir noteiktas prasības citas ICAO dalībvalsts izsniegtas lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanai. Attiecībā pret ICAO katra ICAO dalībvalsts individuāli atbild par noteikto standartu ieviešanu, tajā skaitā, katra Eiropas Savienības dalībvalsts. Ja Konvencijas pielikumu standarti ir ieviesti ar ES regulu, tad ICAO dalībvalsts arī norāda ES regulu, ar kuru standarts ir ieviests. No ICAO skatupunkta jebkura ES dalībvalsts lidojumu apkalpes locekļa apliecība, kuru nav izdevusi LR aviācijas kompetentā iestāde, tās atzīšanai ir jāpiemēro Konvencijas  1.pielikuma 1.2.2.punktā noteiktie standarti, ja lidojumu apkalpes loceklis vēlas veikt lidojumus ar LR Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi.
Ar šo noteikumu projektu tiek izpildītas Konvencijas 1.pielikuma 1.2.2.punktā noteiktie standarti, tas ir, tiek  noteikts kā  Latvijā atzīst ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības. Taču, ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tai ir saistošas ES regulu prasības, tajā skaitā, Regulas Nr. 2018/1139 67. panta 1. punktā noteiktais, ar noteikuma projekta 5.punktu ir skaidri noteikts, attiecībā pret kurām ES dalībvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecībām netiek piemērotas šo noteikumu projekta prasības, tas ir, attiecībā pret FCL, BFCL un SFCL daļas apliecībām, jo tās ir atzītas saskaņā ar ES tiesisko regulējumu Taču, piemēram, ES dalībvalsts izsniegtu lidojumu apkalpes locekļa apliecību, kas nav FCL, BFCL vai SFCL daļas apliecība, piemēram lidotāja inženiera vai amatierpilota apliecība, Latvijā var tikt atzīta saskaņā ar šo noteikumu projektu.
Regulas Nr.2018/1139 I pielikumā minētie gaisa kuģi, ir ārpus ES tiesiskā regulējuma, līdz ar to arī kvalifikācijas atzīmju (šā noteikumu projekta 2.4.apakšpunktā minētas kvalifikācijas atzīmes), kas piešķir tiesības pilotēt šos gaisa kuģus, iegūšana un uzturēšana ir ārpus ES tiesiskā regulējuma. Katra ICAO dalībvalsts, tajā skaitā, katra ES dalībvalsts, nacionāla līmenī nosaka prasības Regulas Nr.2018/1139 I pielikumā minēto gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmes iegūšanai. Latvijā minēto gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmes iegūšanas un uzturēšanas prasības ir noteiktas ar noteikumiem Nr.754. (skatīt 6.nodaļu). Kā redzams noteikumos Nr.754, Regulas Nr.2018/1139 I pielikumā minēto gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmi Latvijā var iegūt lidojumu apkalpes loceklis , kuram jau ir iegūta FCL daļas  apliecība. Līdzīgas prasības ir arī citās ES dalībvalstīs. Saskaņā ar noteikumiem Nr.754. Regulas Nr.2018/1139 I pielikumā minēto gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmes tiek ierakstītas FCL daļas apliecības nacionālajā pielikumā. Citās ES dalībvalstīs arī minētās kvalifikācijas atzīmes ieraksta FCL daļas apliecības nacionālajā pielikumā, bet citas šīs kvalifikācijas atzīmes ieraksta FCL daļas apliecībā (piemēram, Lietuva). Ņemot vērā, ka ES dalībvalstu lidojumu apkalpes locekļi Regulas Nr.2018/1139 I pielikumā minēto gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmes ir ieguvuši, pamatojoties uz jau esošu FCL daļas apliecību, to atzīšana citā ES dalībvalstī vairs nav nepieciešama. Taču kvalifikācijas atzīmes, kas iegūtas trešā valstī (ārpus ES dalībvalsts) vai kādā ES dalībvalstī ne uz FCL daļas apliecības pamata, ir piemērojama apliecības atzīšanas kārtība saskaņā ar šo normatīvo aktu.
Noteikumu projekta 6.punkts nosaka ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanas veidus. Saskaņā ar regulā Nr. 2020/723 noteikto, ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības var tikt atzītas apstiprināšanas procesā vai konvertācijas procesā.
Apliecības konvertācijas procesā ārvalstu lidojumu apkalpes loceklim, pamatojoties uz ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības pamata, tiek izsniegta līdzvērtīga Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecība. Šādā gadījumā lidojumu apkalpes loceklim var būt vairākas vienas kategorijas lidojumu apkalpes locekļa apliecības, piemēram, Ukrainas komercpilota  apliecības (CPL) un Latvijas FCL daļas komercpilota apliecība (CPL), vai Lietuvas amatierpilota apliecība un Latvijas amatierpilota apliecība. Konvertācijas procesā iegūtā Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecība turpmāk nav sasaistīta ar ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību. Konvertācijas procesā  lidojumu apkalpes loceklis iegūst Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecību pamatojoties uz iepriekš pabeigtām mācībām un esošo lidojumu pieredzi. Piemēram, ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis, kuram ir komercpilota  apliecība (CPL), jau savā valstī ir pabeidzis komercpilota integrēto vai modulāro mācību kursu, kas ir ļoti laikietilpīgs un dārgs pasākums. Konvertācijas process ir veidots ar mērķis, lai lidojumu apkalpes locekļiem, kas vienā valstī jau šādas mācības ir apguvuši, tādas pašās mācības nebūtu jāiziet atkārtoti citā valstī, lai iegūtu tās valsts līdzvērtīgu lidojumu apkalpes locekļa apliecību.
Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecībā esošās kvalifikācijas atzīmes lidojumu apkalpes loceklis uztur  vai iegūst jaunas kvalifikācijas atzīmes saskaņā ar Latvijai saistošiem tiesību aktiem, piemēram, Latvijas izdoto FCL daļas apliecībā esošās kvalifikācijas atzīmes uztur saskaņā ar regulas Nr.1178/2011 I pielikumā noteiktajām prasībām, bet amatierpilota apliecībā esošās kvalifikācijas atzīmes uztur saskaņā ar noteikumos Nr.754 noteiktajām prasībām.
Noteikumu projekta 7.punkts. Apliecības apstiprināšanas procesa rezultātā lidojumu apkalpes loceklim tiek izdots derīguma sertifikāts, ar kuru tiek atzīta konkrētas kvalifikācijas atzīme un kas lidojumu apkalpes loceklim ir derīga tikai kopā ar derīgu ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību. Derīguma sertifikāts tiek izdots uz atzītās ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecībā esošās kvalifikācijas atzīmes, kuru atzīst, derīguma termiņu, bet neilgāk kā uz 12 mēnešiem. Derīguma sertifikāta termiņu var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nav garāks par 12 mēnešiem, ja ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis, kas saņēmis derīguma sertifikātu saskaņā ar Regulas Nr.2020/723 prasībām, atbilst Regulas Nr.2020/723 4.panta trešajā punktā noteiktajam (Noteikumu projekta 7.1.apakšpunkts) vai, ja lidojumu apkalpes loceklis , kas saņēmis derīguma sertifikātu saskaņā ar šajā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām, ir uzsācis ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības konvertācijas procesu, bet pamatotu iemeslu dēļ (piemēram, veselības vai finansiālu apsvēruma dēļ) nav to pabeidzis (Noteikumu projekta 7.2.apakšpunkts). Faktiski noteikumu projekta 7.1.apakšpunktā un 7.2.apakšpunktā noteiktais derīguma sertifikāta pagarināšanas iemesls ir viens, taču Regulas Nr.2020/723 prasības nav attiecināmas uz amatierpilotiem un lidotājiem inženieriem.
Noteikumu projekta 8.punkts. Publisko aģentūru likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts aģentūra sniedz maksas pakalpojumus, nodrošinot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi. Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr. 891 “Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" publisko maksas pakalpojumu cenrādis” ir noteikti Civilās aviācijas aģentūras maksas pakapājumi un par tiem piemērojamās summas. Šā projekta ietvarā, personām tiek sniegti šādi maksas pakalpojumi:
1) par dokumentu sagatavošanu un pieprasījuma nosūtīšanu citas valsts aviācijas kompetentai iestādei, kas izdevuši  ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību, par attiecīgās apliecības derīgumu (MK noteikumu Nr.891 Pielikuma 3.1.apakšpunkts). Šo pakalpojumu persona apmaksā pirms pakalpojuma saņemšanas.
2)  konvertācijas procesā – gala rezultātā par Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecības saņemšanas (MK noteikumu Nr.891 Pielikuma 1.2.apakšpunkts un 1.4.apakšpunkts, ja piemērojams). Apstiprināšanas procesā – gala rezultātā par Derīguma sertifikāta izsniegšanu (MK noteikumu Nr.891 Pielikuma 1.5.apakšpunkts). Šajā punktā noteiktos pakalpojumus persona apmaksā, ja ir pieņemts lēmums par Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecības vai Derīguma sertifikāta izsniegšanu.
Augstāk minētie maksas pakalpojumi netiek ieviesti kā jauni pakalpojumi ar šo normatīvo aktu. Šie pakalpojumi ir pastāvējusi kopš Civilās aviācijas aģentūras izveides, līdz ar to tas nerada nekādas papildu administratīvās izmaksas.
Noteikumu projekta II nodaļā noteikta ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanas procesuālā kārtība. Regulā Nr.2020/723 ir noteiktas tikai materiālās tiesību normas attiecībā uz trešo valstu, tas ir valstis, kas nav Eiropas Savienības valsts, aviācijas kompetentās iestādes izdotās privātpilota apliecības (PPL), komercpilota apliecība (CPL), dauzpilotu lidmašīnas apliecības (MPL), aviolīniju transporta pilota apliecības (ATPL), planiera pilota apliecības (SPL) un gaisa balona pilota apliecības (BPL) atzīšanu. Taču regulā nav noteikta atzīšanas procesuālā kārtība. Līdz ar to šā noteikumu projekta II nodaļas prasības piemērojamas gan uz ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību atzīšanu, kas tiek atzītas saskaņā ar regulas Nr.2020/723 prasībām, gan ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību atzīšanu, kas tiek atzītas saskaņā ar šā noteikumu projekta III nodaļā noteiktajām prasībām.
Ierosināt ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanas procesu var ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis , iesniedzot Civilās aviācijas aģentūrā iesniegumu (noteikumu projekta 9.punkts). Ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis iesniegumā norāda, kādu ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanas procesu vēlas ierosināt. Ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanas procesa izvēle ir atkarīga no tā ar kādu mērķi ārvalsts lidojumu apkalpes loceklis vēlas iegūt tiesības veikt lidojumus ar LR reģistrētu gaisa kuģi. Ja nolūks ir īstermiņa uzturēties Latvijā vai īstermiņā strādāt pie Latvijā reģistrēta gaisa kuģa ekspluatanta, tad ārvalstu lidojumu apkalpes loceklim ir piemērots apstiprināšanas process un derīguma sertifikāta saņemšana. Taču, ja ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa mērķis ir iegūt Latvijas FCL daļas apliecību, kas tiek atzīta visā ES dalībvalstīs un dod tiesības veikt lidojumus ar jebkuras ES dalībvalsts reģistrētu gaisa kuģi, vai, piemēram, amatierpilota pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un veic pastāvīgus lidojumus ar LR reģistrētu ultravieglo gaisa kuģi, tad ārvalstu lidojumu apkalpes loceklim ir jāiziet konvertācijas process un jāsaņem attiecīga Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecība. Ņemot vērā, ka apliecības konvertācijas process ir daudz ilgāks process nekā apstiprināšanas process, nereti pretendenti veic apliecības apstiprināšanas procesu, jo tad ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis jau var  ātrāk uzsākt lidot. Derīguma sertifikāta laikā turpina konvertācijas procesu. Jāatzīmē, ka konvertācijas procesa gaitā, piemēram komercpilotam(CPL)  vai aviolīniju transporta pilotam (ATPL) ir jānokārto 14 teorētiskie eksāmeni, kuriem biežāk ir arī nepieciešams laiks sagatavoties. Tādēļ noteikumu projekta 7.punktā ir paredzēts derīguma sertifikāta termiņa pagarināšana, ja ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis ir uzsācis apliecības konvertācijas procesu.
Noteikumu projekta 9.punktā ir noteikts, kāda informācija ir jānorāda iesniegumā un kādi dokumenti ir jāpievieno iesniegumam. Gan derīguma sertifikāts, gan lidojumu apkalpes locekļa apliecība ir izsniedzama konkrētai personai un šie dokumenti nav nododami izmantošanai citai personai. Tādēļ minēto dokumentu izsniegšanai, lidojumu apkalpes loceklim ir jāiesniedz Civilās aviācijas aģentūrā minimālā informācija, kas ļauj identificēt konkrēto personu, kā arī informācija par personas valstisko piederību un personas dzīvesvietas adrese (noteikumu projekta 9.1.1.apakšpunkts), jo šāda informācija ir jāiekļauj lidojumu apkalpes locekļa apliecībā atbilstoši regulas Nr.1178/2011 VI pielikuma I papildinājumam un noteikumu Nr.754 1. un 2.pielikumam. Iesniegumā arī jābūt informācijai par tā rīcībā esošām vai bijušām visām ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecībām (noteikumu projekta 9.1.2.apakšpunkts). Saskaņā ar Konvencijas 1.pielikumu, nav noteikts ierobežojums cik lidojumu apkalpes loceklim apliecības (vienā gaisa kuģa kategorijā) persona var iegūt. No minētā izriet, ka lidojumu apkalpes loceklim var būt vairākas lidojumu apkalpes locekļa apliecības vienā gaisa kuģa kategorijā, kas ir izdotas dažādās valstīs saskaņā ar tās valsts tiesisko regulējumu. Taču Regulas Nr.1178/2011 I pielikuma FCL.015 punktā noteikts, ka personai var būt izdota tikai viena FCL daļas apliecība vienā gaisa kuģa kategorijā, tas ir, pilotam var būt FCL daļas apliecība uz lidmašīnu, FCL daļas apliecība uz helikopteri, kā arī SFCL daļas apliecība – planiera pilota apliecība utt. Turklāt saskaņā ar minēto regulas punktu, visām FCL daļas apliecībām ir jābūt zem vienas kompetentās iestādes uzraudzības. Ņemot vērā minēto, pirmais aspekts, kādēļ apliecības apstiprināšanas vai konvertācijas procesā ir nepieciešama informācija par visām ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa esošām vai bijušām apliecībām, ir tādēļ, lai pārliecinātos, ka ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis jau nav saņēmis citas ES dalībvalsts lidojumu apkalpes locekļa apliecību. Otrs aspekts – saskaņā ar Konvencijas  1.pielikuma 1.2.2.2. punkta prasībām, dalībvalsts, kas veic citas valsts izdotas apliecības atzīšanu, ir jāpārliecinās par ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecībā esošo datu patiesumu, kā arī jāpārliecinās, ka ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības darbība nav ierobežota, apturēta vai anulēta. Šādu apliecinājumu var izsniegt tikai aviācijas kompetentā iestāde, kas apliecību ir izdevusi. Turklāt šāds apliecinājums ir jāsaņem no visām kompetentām iestādēm, kas lidojumu apkalpes loceklim apliecības ir izdevušas (noteikumu projekta 11.; 12. un 13.punkts). Regulas Nr.1178/2011 I pielikuma FCL.040 ir noteikts lidojumu apkalpes loceklis var izmantot tam ar apliecību piešķirtās tiesības, ja ir atbilstoša veselības apliecība. Analoģiska prasība izriet arī no Konvencijas I pielikuma 1.2.4.punkta. Tādēļ lidojumu apkalpes loceklim iesniedzot iesniegumu ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanai, jā iesniedz arī atbilstošas derīgas veselības apliecības kopija (noteikumu projekta 9.3.apakšpunkts). Visi personas dati, kas iegūti saskaņā ar šā normatīvā akta prasību izpildi, tiek apstrādāti, izmantoti un uzglabāti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK  6. panta 1. punkta "e" apakšpunkta un 9. panta 2. punkta "b" apakšpunkta prasībām. Saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras lietu nomenklatūrā, kas tiek izstrādāta saskaņā ar MK 2012.gada 6.novembra noteikumiem Nr.748 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”, ir noteikts, ka personu lietas (tajā skaitā personu dati), kas sasaistīti ar lidojumu apkalpes locekļa apliecības saņemšanu, tiek uzglabāti 75 gadus, bet lietas, kas saistītas ar derīguma sertifikātu izsniegšanu, tiek uzglabāti 5 gadus. Visas personas lietas (dati) tiek glabāti trešajām personām nepieejamā veidā. Lidojumu apkalpes locekļa apliecību var iegūt 16 gadu vecumā (balona un planiera pilota apliecību) un 17 gadu vecumā (privātpilota apliecību). Laika gaitā lidojumu apkalpes loceklis iegūstot jaunas kvalifikācijas, lidojumu pieredzi un līdz ar to arī var pretendēt uz augstākas lidojumu apkalpes locekļa apliecības kategoriju (komercpilota, un pēc tam uz aviolīniju transporta pilota apliecību). Lidojumu apkalpes locekļa apliecībai nav derīguma termiņa, derīguma termiņi ir tikai kvalifikācijas atzīmēm. Lidojumu apkalpes loceklis, viņam zināmu apsvērumu dēļ,  var kādu laiku nelidot un neuzturēt derīgas kvalifikācijas atzīmes,  bet ja viņš vēlas, pēc mēnešiem vai gadiem var atjaunot kvalifikācijas atzīmes derīgumu vai iegūt jaunu kvalifikāciju, izpildot kvalifikācijas atjaunošanas vai iegūšanas prasības, bet viņam nav jāiegūst no jauna lidojumu apkalpes locekļa apliecība. Tādēļ dati par lidojumu apkalpes locekļa apliecības un ar to saistīto kvalifikācijas atzīmju   iegūšanu, tiek uzglabāti visa lidojumu apkalpes locekļa dzīves garumā. Piemēram, 2021.gadā aviolīniju transporta piloti vēlējās atjaunot 30 gadus atpakaļ iegūto planiera pilota apliecību, un tikai tādēļ, ka viņu dati par planiera pilota apliecības iegūšanu bija atrodami arhīvā, viņiem nebija jāiziet apmācība no jauna, bet gan jāizpilda tikai atjaunošanas prasības. Šādus piemērus varam minēt ļoti daudz, kad ir bijusi vajadzība atrast uz izskatīt gadiem senas lidojumu apkalpes locekļu lietas.
Noteikumu projekta 14.punktā noteikts, ka Civilās aviācijas aģentūra nekavējoties informē ārvalstu lidojumu apkalpes locekli par apliecības apstiprinājuma saņemšanu, lai pretendents varētu turpināt izpildīt apliecības apstiprināšanas vai apliecības konvertācijas prasības, kas attiecīgi noteiktas regulas Nr.2020/723 vai šā normatīvā akta III nodaļā. Ņemot vērā, ka Civilās aviācijas aģentūra nevar ietekmēt ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību izdevējvalsts kompetentās iestādes darbību, Civilās aviācijas aģentūra nevar ne paredzēt ne noteikt laika periodu, kādā tā izdos apstiprinājumu par ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības derīgumu. Taču bez šī apstiprinājuma, ievērojot Konvencijas I pielikuma 1.2.2.2.punktā noteikto, Civilās aviācijas aģentūra nevar ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību atzīt ne konvertācijas, ne apstiprināšanas procesā. Līdz ar to arī nav lietderīgi pirms šī apstiprinājuma saņemšanas atļaut ārvalstu lidojumu apkalpes loceklim kārtot nepieciešamos teorētiskos eksāmenus un praktisko eksāmenu. Katra eksāmena kārtošana ir maksas pakalpojumus un, ja ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecību izdevējvalsts kompetentās iestādes apstiprinājums netiks saņemts vai tajā tiks konstatēti kādi apstākļi, kas nepieļauj apliecības apstiprināšanu vai konvertāciju, tad ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa nokārtotie eksāmeni tik un tā nebūs derīgi, taču naudu viņš būs iztērējis.
Noteikumu projekta 15.punkts. Tiklīdz ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis saņem informāciju no Civilās aviācijas aģentūras, ka apstiprinājums ir saņemts un var turpināt izvēlēto atzīšanas procesu. Piemēram,  aviolīniju transporta pilota apliecības (ATPL) atzīšanai apstiprināšanas procesā, lidojumu apkalpes loceklim ir jānokārto divi teorētiskie eksāmeni un jānokārto prasmju pārbaude, attiecīgi konvertācijas procesā ir jānokārto 13 teorētiskie eksāmeni un prasmju pārbaude. Termiņš kādā ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis nokārto nepieciešamos teorētiskos eksāmenu ir viņa paša ziņā, taču tas nevar būt garāks par Regulas Nr.1178/2011 I pielikuma FCL.025 punktā noteikto termiņu. Turklāt ārvalstu lidojumu apkalpes loceklim ir jāņem vērā, ka apliecības apstiprinājuma procesā tiek izsniegts derīguma sertifikāts uz ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecībā esošās kvalifikācijas atzīmes derīguma termiņu (tipa kvalifikācijas atzīmes termiņš ir viens gads). Tas nozīmē, ka ārvalstu lidojumu apkalpes loceklim, kas izvēlējies apliecības apstiprināšanas procesu, pēc iespējas ātrāk ir jānokārto nepieciešamie teorētiskie eksāmeni un prasmju pārbaude, jo līdz ar to arī derīguma sertifikāta termiņš būs ilgāks. Pēc tam, ja ir nepieciešamība, ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis var turpināt apliecības konvertācijas procesu. Tie teorētiskie eksāmeni, kas nokārtoti apliecības apstiprināšanas procesā, kreditējas arī apliecības konvertācijas procesā.
Noteikumu projekta 16.punkts. Nepieciešamos teorētiskos eksāmenus, ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis, kārto Civilās aviācijas aģentūra, līdz ar to, teorētisko eksāmenu rezultāti Civilās aviācijas aģentūras rīcībā ir uzreiz. Taču prasmju pārbaudi lidojumu apkalpes loceklis kārto tur, kur ir pieejams attiecīgā gaisa kuģa tipa lidojumu simulācijas trenažieru iekārta (FSTD), kas vairums gadījumos ir ārpus Latvijas. Līdz ar to, kad Civilās aviācijas aģentūra saņem visus dokumentus, kas apliecina apliecības apstiprināšanas vai konvertācijas prasību izpildi, izskata to atbilstību un pieņem lēmumu attiecīgi izsniegt derīguma sertifikātu vai Latvijas lidojumu apkalpes locekļa apliecību.
Noteikumu projekta III nodaļa satur materiālās tiesību normas, tas ir, kas ārvalstu lidojumu apkalpes loceklim ir jāizpilda, lai viņa lidojumu apkalpes locekļa apliecība tiktu atzīta Latvijas Republikā.
Noteikumu projekta 18.punktā ir minētas to lidojumu apkalpes locekļa apliecību kategorijas, kuru atzīšanai (gan apstiprināšanas, gan konvertācijas gadījumā) prasības ir jau noteiktas ES līmenī, tas ir, Regulā Nr.2020/723. Noteikumu projekta 18.punkts neparedz ne stingrākas prasības kā tas ir Regulā Nr.2020/723, ne arī pieļauj kādu atkāpi no Regulā Nr.2020/723 noteiktajām prasībām.
Regulas Nr.2020/723 2.nodaļā ir noteiktas prasības ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības apstiprinājuma (derīguma sertifikāta) saņemšanai, ņemot vērā lidojumu apkalpes locekļa apliecības kategoriju un ar lidojumu apkalpes locekļa apliecību piešķirto tiesību izmantošanas nolūku (veikt komerclidojumus vai privātos lidojumus). Regulas Nr.2020/723 6. un 7. pantā, kas paredz prasības lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanu nekomerciālu (privātu) lidojumu veikšanai, ir skaidri noteikti kādi teorētisko zināšanu eksāmena priekšmetus lidojumu apkalpes loceklim ir jānokārto. Savukārt Regulas Nr.2020/723 5.pantā, kas paredz prasības lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanu komerclidojumu veikšanai, nav skaidri noteikti teorētisko zināšanu eksāmena priekšmeti, kurus lidojumu apkalpes loceklim ir jānokārto. Minētajā regulas pantā ir noteikts, ka lidojumu apkalpes loceklim ir jāpierāda zināšanas par (gaisa kuģa) ekspluatāciju attiecīgās daļas un Regulas Nr.1178/2011 I pielikumu (oficiālais tulkojums latviešu valodā nav precīzs, tādēļ prasība ir jāskatās angļu valodā). Attiecīgi lidojumu apkalpes loceklis savas zināšanas par gaisa kuģa ekspluatāciju var pierādīt, nokārtojos teorētiskā eksāmena priekšmetu “ekspluatācijas procedūras”, bet zināšanas par Regulas Nr.1178/2011 I pielikumu – nokārtojot teorētiskā eksāmena priekšmetu “aviāciju regulējošie normatīvie akti”. Lai nodrošinātu nepārprotamu izpratni par regulas Nr.2020/723 5.panta (b) apakšpunkta tiesību normas prasību noteikumu projekta 19.punktā ir nosaukti kārtojamie teorētisko eksāmena priekšmeti.
Noteikumu projekta 20. - 23.punktā noteiktās prasības attiecas uz lidotāju inženiera apliecības atzīšanu un noteikumu projekta 24.-27.punktā noteiktās prasības attiecas uz amatierpilotu apliecību atzīšanu. Lidotāju inženieru apliecības un amatierpilotu apliecību izdošana un arī atzīšana ir ārpus ES tiesiskā regulējuma. Tādēļ gan šo apliecību izdošanas, gan atzīšanas prasības ir jānosaka katrai ICAO dalībvalstij nacionālajos tiesību aktos. Latvijā lidotāju inženieru un amatierpilotu apliecības iegūšanas (tas ir no nulles punkta) prasības ir noteiktas noteikumos Nr.754. Ar šo normatīvo aktu tiek noregulēts arī lidotāju inženieru un amatierpilotu apliecības, jebkuras ICAO dalībvalsts izdotas, tajā skaitā ES dalībvalsts izdotas, atzīšanas kārtība. Lai nodrošinātu visu ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecības atzīšanas procesu vienveidību, par pamatu ņemot Regulā Nr.2020/723 noteiktos apliecības atzīšanas procesus, tad  amatierpilotu apliecības un lidotāju inženieru apliecības arī var tikt atzītas gan apstiprināšanas procesā, gan konvertācijas procesā.
Noteikumu projekta 20.punkts nosaka prasības, kas lidotājam inženierim ir jāizpilda, lai apstiprināšanas procesā saņemtu derīguma sertifikātu. Savukārt noteikumu projekta 21.punkts nosaka prasības, kas lidotājam inženierim ir jāizpilda, lai konvertācijas procesā saņemtu Latvijas lidotāja inženiera apliecību. Atšķirība starp apstiprināšanas un konvertācijas procesos noteiktajām prasībām ir tā, ka apstiprināšanas procesā tiek akceptēta lidotāja inženiera trešās valsts izdotā veselības apliecība, bet konvertācijas procesā lidotājam inženierim ir jāiegūst veselības apliecība saskaņā ar regulas NR.1178/2011 IV pielikuma prasībām (tas ir, pie ES sertificēta aviācijas medicīnas eksperta). Otra atšķirība ir tā, ka apstiprināšanas procesā lidotājs inženieris kārto divus teorētiskos eksāmenus, bet konvertācijas procesā – kārto septiņu eksāmenus, tie ir visi tie teorētiskie eksāmeni, kurus kārto persona, kas lidotāja inženiera apliecību iegūst saskaņā ar MK noteikumiem Nr.754, tikai konvertācijas procesā tiek ņemta vērā jau esošā lidotāja inženiera pieredze un tādēļ viņam nav nepieciešams pabeigt lidotāja inženiera mācību kursa programma, kā to paredz MK noteikumu Nr.754 prasības.  Trešo valstu lidotāja inženiera specialitāti iegūst pabeidzot aviācijas augstskolu. Līdz ar to šo lidotāju inženieru teorētiskās zināšanas varētu būt daudz augstākā līmenī nekā lidotāju inženieru teorētiskās zināšanas, kas pabeidz apstiprinātu mācību kursu. Tādēļ noteikumu projekta 22.punkts paredz iespēju, ka tos lidotājus inženierus, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību lidotāja inženiera specialitātē var pilnībā vai daļēji atbrīvot no teorētisko eksāmenu kārtošanas, pamatojoties uz apstiprinātas mācību organizācijas novērtējuma. Tas nozīmē, ka apstiprinātā mācību organizācija pārbauda, vai lidotāja inženiera teorētiskās zināšanas atbilst apstiprinātas lidotāja inženiera mācību kursa līmenim. Ja atbilst visos priekšmetos, lidotājs inženieris tiek atbrīvots no eksāmenu kārtošanas visos priekšmetos, ja mācību organizācija norāda, ka kādā priekšmeta zināšanas nav pietiekošas un ir nepieciešamas papildu apmācība, tad šajā priekšmetā lidotājs inženieris kārto eksāmenu Civilās aviācijas aģentūrā. Prasmju pārbaudi lidotājs inženieris gan apstiprināšanas procesa galā, gan konvertācijas procesa galā kārto ar Civilās aviācijas aģentūras nozīmētu eksaminētāju. Noteikumu projekta 23.punkts paredz lidotāja inženiera lidojumu pieredzē ieskaitīt arī militāro lidojumu pieredzi, bet ne vairāk par 50 % no nepieciešamās civilās aviācijas lidojumu pieredzes.
Projekta 20.3. un 21.3.apakšpunktā ir noteikts vecuma robežas, no kura līdz kuram ārvalstu lidojumu apkalpes loceklis var pretendēt uz lidotāja inženiera apliecības atzīšanu (gan apstiprināšanas, gan konvertācijas procesā), tas ir, no 21 līdz 60 gadu vecumam. Lidotāja inženiera apliecību persona var iegūt no 18 gada vecuma. Ārvalstu apliecības atzīšanai (gan apstiprināšanas, gan konvertācijas procesā) lidotājam inženierim ir jāiegūst lidojumu pieredze, tādēļ pieļaujamai vecums, no kura ārvalstu lidotājs inženieris varētu pretendēt uz apliecības atzīšanu apstiprināšanas vai konvertācijas procesā ir no 21 gada vecuma. Saskaņā ar regulā Nr.1178/2011 noteikto, lidojumu apkalpes loceklis, kas sasniedzis 60 gadu vecumu, neveic lidojumus komerciālo gaisa pārvadājumu gaisa kuģa pilota statusā. Analoģija ir piemērota arī lidotājiem inženieriem.
Noteikumu projekta 24.punkts nosaka prasības, kas amatierpilotam ir jāizpilda, lai apstiprināšanas procesā saņemtu derīguma sertifikātu. Savukārt noteikumu projekta 25.punkts nosaka prasības, kas amatierpilotam ir jāizpilda, lai konvertācijas procesā saņemtu Latvijas amatierpilota apliecību. Atšķirība starp amatierpilota apliecības apstiprināšanas procesu un konvertācijas procesu ir šāda: 1) apstiprināšanas procesā der jebkuras ICAO dalībvalsts izdota veselības apliecība, konvertācijas procesā der veselības apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar regulas Nr.1178/2011 IV pielikuma prasībām. Vai abos procesos veselības apliecība var būt aizvietota ar  B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja medicīniskā izziņu; 2) apstiprināšanas procesā der jebkuras ICAO dalībvalsts izdots sertifikāts, kas apliecina, ka amatierpilota angļu valodas zināšanas līmeni, konvertācijas procesā der ir sertifikāts, kas izdots saskaņā ar Regulas Nr.1178/2011 I pielikuma FCL.055. punkta prasībām. Ja amatierpilotam nav sertifikāta, kas apliecina angļu valodas zināšanu līmeni, tad ņemot vērā tiesību normu  analoģiju ar noteikumiem Nr.754, kas paredz, ka amatierpilots var iegūt lidojumu apkalpes locekļa apliecību ar ierobežojumu, arī amatierpilotu apliecības atzīšanas (gan apstiprināšanas, gan konvertācijas procesā) gadījumā ir jāpiemēro šāda atkāpe no prasībām (noteikumu projekta 26.punkts). 3) apstiprināšanas procesā nav noteikta prasība kārtot teorētisko eksāmenus Civilās aviācijas aģentūra, jo Civilās aviācijas aģentūra paļaujas uz mācību organizācijas novērtējumu, ka amatierpilota zināšanas atbilst nepieciešamajam līmenim. Bet konvertācijas procesā amatierpilotam ir jānokārto divi teorētiskie eksāmeni, tas ir, aviāciju regulējošie normatīvie akti un lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana, kuru laikā Civilās aviācijas aģentūra pārliecinās par amatierpilota teorētiskajām zināšanām, jo īpaši par to, ka amatierpilots zina Latvijas gaisa telpā noteiktos lidojumu noteikumus. Tādēļ arī noteikumu projekta 27.punktā ir noteikts, ka amatierpilotam ar noteiktu lidojumu pieredzi (vismaz 200 lidojumu stundas) nav nepieciešams mācību organizācijas novērtējums, bet var uzreiz kārtot noteiktos eksāmenus Civilās aviācijas aģentūrā. Ņemot vērā, ka apstiprināšanas procesā nav paredzēti teorētisko eksāmenu kārtošana Civilās aviācijas aģentūrā, tad arī nevar tikts piemērota atbrīvojums no  mācību organizācijas novērtējuma.
Projekta 24.3. un  25.3.apakšpunktā noteikts, ka ārvalstu amatierpilotu apliecības atzīšanai var pieteikties persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar noteikumiem Nr.754, Latvijā amatierpilota apliecību persona var iegūt no 17 gadu vecuma, pie nosacījuma, ka ir vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišanu lidojumu apkalpes locekļa apliecības saņemšanai. Ārvalstu amatierpilotu apliecības atzīšanai, kuru ieguvusi nepilngadīga persona un kurai praktiski nav uzkrāta lidojumu pieredze, nav saskatāma nepieciešamība to uzreiz atzīt par tiesisku lidojumu veikšanai ar Latvijas reģistrētu gaisa kuģi. Savukārt, ja Latvijā ir nepilngadīga persona, kura vēlas iegūt amatierpilota apliecību, to var iegūt saskaņā ar noteikumiem Nr.754, tas ir pabeidzot Latvijā apstiprinātu amatierpilota mācību kursa programmu.
Noteikumu projekta 28.punkts. No 2021.gada 18.maija spēkā ir stājies starp Eiropas Savienības Aviācijas Drošības Aģentūru (turpmāk – EASA) un Amerikas Savienoto Valstu Federālās Aviācijas Administrācijas (turpmāk – ASV FAA) noslēgtais līgums “Tehniskās īstenošanas procedūras: Licencēšana (TIP-L)”. Ar šo sadarbības līgumu EASA un ASV FAA ir vienojušās par kārtību, ka savstarpēji tiek atzītas privātpilota lidmašīnas apliecības (PPL(A)) ar šādām kvalifikācijas atzīmēm: nakts lidojumu kvalifikācijas atzīme (NR); instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme (IR), vienpilota lidojumiem ar lidmašīnu kategorijām – sauszemes lidmašīnas ar vienu virzuļdzinēju kvalifikācijas atzīme (SEP land) un sauszemes lidmašīnas ar vairākiem virzuļdzinējiem kvalifikācijas atzīme (MEP land). Ņemot vērā minēto, ASV FAA izsniegtās privātpilota lidmašīnas apliecību (PPL(A)) ar NR, IR, SEP land vai MEP land kvalifikācijas atzīmi atzīst saskaņā ar minētajā sadarbības līgumā noteiktajām prasībām, nevis saskaņā ar Regulās Nr. 2020/723 noteiktajām.
Projekta 29.punkts paredz, ka derīguma sertifikāts, ar kuru ir atzīta ārvalstu lidojumu apkalpes locekļa apliecība, kas izsniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, paliek spēkā līdz tā derīguma termiņa beigām. Ar terminu “derīguma sertifikāts” projekta 29.punktā saprotams noteikumos Nr.1111 minētais termins “apliecības apstiprinājums”. Šobrīd ir izsniegti divi apliecības apstiprinājumi jeb derīguma sertifikāti ar termiņu līdz 2023.gada 31.jūlijam.