Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka tiesības sniegt Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 23., 24. un 25. apakšpunktā noteiktos kriptoaktīvu pakalpojumus un noteiktu kārtību, kādā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas saņemšanai attiecīgo kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām, nepieciešams izdarīt grozījumu Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. 
2018. gada 4. jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5. kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018. gada 23. augustā. Ziņojumā ir ietverta situācijas analīze, balstoties uz to regulējumu un darbības rezultātiem, kādi bija 2017. gada 8. novembrī. 5. kārtas ietvaros pirmo reizi Moneyval komitejas dalībvalstis tiek vērtētas ne tikai attiecībā uz to normatīvo aktu atbilstību FATF standartiem, bet arī, vērtējot sistēmas efektivitāti. Ziņojums sniedza novērtējumu par Latvijas atbilstību FATF 40 rekomendācijām, kā arī novērtēja sistēmas efektivitāti atbilstoši 11 efektivitātes rādītājiem.
Ministru kabinets 2018. gada 11.oktobrī ar rīkojumu Nr.512 apstiprināja pasākumu plānu “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim”. Pasākumu plāna mērķis bija stiprināt spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību (proliferāciju) un samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma riskus, nodrošināt atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un veicināt sabiedrisko drošību, ekonomiskas vides konkurētspēju un uzticamību Latvijas jurisdikcijai.
Turpinot uzsākto darbu, Ministru kabinets ar Ministru kabineta 2019. gada 23. decembra rīkojumu Nr.653 (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr.653) apstiprināja Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”. Ar šo Ministru kabineta rīkojuma Nr.653 3.9. uzdevumu Finanšu ministrijai tika uzdots izstrādāt grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, lai noteiktu reputācijas prasības reģistrēto alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku akcionāriem un vadībai, tādējādi nodrošinot FATF 26. rekomendācijas (Finanšu iestāžu regulēšana un uzraudzība) ieviešanu un finanšu iestāžu uzraudzības atbilstību starptautiskajiem standartiem.

Tā rezulātā likumprojektā ir paredzēts:
1. papildināt Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 5. pantu ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka, kuram ir atļauts sniegt šā panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus, izņemot fondu ieguldījumu daļu un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu, tiesībām sniegt šiem pakalpojumiem līdzvērtīgus kriptoaktīvu pakalpojumus, kas minēti Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 23., 24. un 25. apakšpunktā, pirms tam saņemot atļauju Regulā Nr. 2023/1114 noteiktajā kārtībā;
2. precizēt 8. panta pirmā daļa, kas papildināta ar  2.¹ un 2.² punktu, kas nosaka, ka pārvaldnieka reģistrācijai papildus ir jāsniedz arī 10. panta otrās daļas 2. punkta  „a” un „b” apakšpunktā un 10. panta trešajā daļā minētā informācija un dokumenti. 10. panta otrās daļas 2. punkts uzliek pienākumu iesniegt Latvijas Bankai informāciju un dokumentus par akcionāriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Savukārt, lai noteiktu finanšu līdzekļu pietiekamību un to izcelsmi  par tiem akcionāriem, kam līdzdalībass apjoms pārvaldniekā ir ne mazāks kā 25 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, likumprojekts tiek papildināts ar 2.² punktu. Tāpat 8. panta ceturtā daļa tiek papildināta ar 4., 5. punktu, kas nosaka tos gadījumus, kad Komisija pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt pārvaldnieku, ja amatpersona neatbilst likuma prasībām vai nav iespējams pārliecināties par personu identitāti un nevainojmu reputāciju tām personām, kam līdzdalības apjoms pārvaldniekā  ir ne mazāks kā 25 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kā arī gadījumos, kad konstatē, ka finanšu līdzekļi, ko iegulda pārvaldniekā, iegūti aizdomīgos fianšu darījumos vai nav iespējams pierādīt šo līdzekļu izcelsmi.
3. likuma 9. panta piektā daļā tiek noteikts, ka reģistrētam pārvaldniekam ir saistošas arī šā likuma 11. panta pirmās daļas 1.un 2.punkta (nosacījumi, ko ievēro kļūstot par reģistrēta pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku)) un citas šī panta daļas, kas nosaka prasības pārvaldnieka akcionāram un Komisijas tiesības pārbaudīt akcionāru atbilstību šīm prasībām,  15.panta pirmās (nosacījumi pārvaldnieka amatpersonām, tai skaitā nevainojamas reputācijas prasība), otrās (prasības padomes loceklim būt ar nevainojamu reputāciju un kompetentam finanšu vadības jautājumos), trešās (gadījumi, kad persona nedrīkst būt par amatpersonu dēļ tā, ka ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai nepatiesu ziņu par sevi sniegšanu un citiem gadījumiem), sestās (pienākums pārvaldnieka pārvaldes institūcijai atsaukt no amata pārvaldnieka amatpersonu, ja tā neatbilst likuma prasībām) un septītās daļas (informācija, ko ņem vērā Komisija izvērtējot pārvaldnieka amatpersonu un padomes locekļu reputāciju) prasības. Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek noteiktas prasības akcionāru (dalībnieku) līdzdalības gadījumiem un reputācijas pārbaude, tad attiecīgi 9. panta piektajā daļā tiek ieļauti nosacījumi, ka reģistrētam pārvaldniekam ir sasitoši nosacījumi, kas iekļauti 90. panta 6¹ (gadījumos, ja persona iegūstot līdzdalību pārvaldniekā nav ievērojusi likumā noteiktos nosacījumus, tad Komisijai ir tiesības uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro), devītajā (Komisijai tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 14 200 euro, ja persona par citu šā likuma prasību neievērošanu vai tā nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu) un desmitajā daļā (Komisijai ir pienākumus uzraudzīt Regulas Nr.1286/2014 nosacījumu ievērošanu un piemērot sankcijas un uzraudzības pasākumus, ja netiek ievēroti Regulas Nr.1286/2014 nosacījumi attiecībā uz pamatinformācijas un pirmslīguma informācijas sniegšanu, aktualizāciju un citiem nosacījumiem).
Tāpat likuma 9.pants tiek papildināts ar 5,¹, 5.² un 5.³daļām, kas nosaka kārtību kādā persona, kura vēlas iegūt līdzdalību pārvaldniekā saņem atļauju, ja iegūstamās līdzdalības apjoma apmērs no pārvaldnieka kapitāla ir ne mazāk kā 25 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Šādas atļaujas saņemšana, iegūstot līdzdalību pārvaldniekā, ir vienreizējs pasākums un palielinot līdzdalības apjomu tā atkārtoti nav jāsaņem.
4. likuma 10.pants tiek papildināts ar sesto daļu, lai definētu iesniedzamos dokumentus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, precizējot normas attiecībā uz iesniedzamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas dokumentāciju. Tā kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti ir gan reģistrēti, gan licencēti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, tad šī norma būtu attiecināma gan uz licencētajiem, gan uz reģistrētajiem. Vienlaikus, lai veicinātu nozares attīstību, tai skaitā jaunu licencētu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieku ienākšanu tirgū, ir nepieciešams samazināt administratīvo slogu pārvaldnieka izstrādāto normatīvo aktu un informācijas saskaņošanas procesam. Šobrīd likuma prasības nosaka, ka licencētam pārvaldniekam ik reiz, kad tiek veiktas izmaiņas kādā no dokumentiem vai informācijā, kas tika iesniegti licences saņemšanai, ir jāveic saskaņošana ar Latvija Banku. Turklāt šobrīd likumā nav norādes uz būtiskumu, tādējādi pat pie mazākajam izmaiņām notiek dokumentu vai informācijas saskaņošana, kas rada papildu slogu visām iesaistītajām pusēm. Plānotās izmaiņas ir vērstas uz risku balstītu uzraudzības pieeju, proti, pārvaldnieks nekavējoties informēs Latvijas Banku par veiktajām dokumentos un informācijā, kas attiecas uz pārvaldnieka akcionāriem, amatpersonām, un būtiskajām izmaiņām dokumentus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, ar fonda ieguldījumu, pakalpojumu sniegšanu un riska pārvaldīšanu, ar ietekmi uz klienta vai ieguldītāja interesēm. Ņemot vērā uzraudzības režīma atšķirības, reģistrētam pārvaldniekam tiek saglabāta prasība nekavējoties informēt Latvijas Banku tikai par pārvaldnieka akcionāru, amatpersonu izmaiņām un būtiskajām izmaiņām izmaiņām dokumentos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.
5. likuma  11.panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot Latvijas Bankai tiesības izvērtēt finansiālo stāvokli un pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, ka ieguldītie līdzekļi nav iegūti aizdomīgos darījumos. 11.pants ir papildināts ar jaunu piekto daļu, kas ietver nosacījumus par to, kas var būt  reģistrētu pārvaldnieku akcionāri (dalībnieki).
6. likuma 17.panta piektās daļas 6.punktā tiek veikti precizējumi attiecībā uz nevainojamu reputāciju, uzsverot tieši kādai ir jābūt reputācijai, ņemot vērā 11.panta prasības.
7. Šobrīd likumā, piemērojot darījuma attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņam noteiktās prasības, var rasties situācija, ka dokumenti var tikt iznīcināti pat pirms fonda darbības termiņa beigām, ja fonda beigu termiņš ir garāks par 10 gadiem. Tādēļ likumprojektā ir iekļauta norma, kas nosaka skaidru atskaites punktu dokumentu glabāšanai, vienādojot to ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 37. panta otrās daļas normu, ka darījuma attaisnojuma dokumenti glabājami piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas.
8. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010  (turpmāk - Direktīva 2011/61) 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktā ir noteikts, ka deleģēšanu drīkst veikt vienīgi tie uzņēmumi, kuri ir saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti aktīvu pārvaldīšanai un uz kuriem tiek attiecināta pārraudzība.  Direktīvas  2011/61 20. panta prasības ir transponētas Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma (turpmāk - Likums) 28. pantā.  Šobrīd Likuma 28. panta trešās daļas 2.punktā vārdojums, kas nosaka, kādi subjekti drīkst veikt fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu, ir neskaidrs un dažādi interpretējams. 
2019. gadā, veicot grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, tika noteikts būtisks uzraudzības režīma samazinājums reģistrētajiem pārvaldniekiem, kā rezultātā Latvijas Banka īsteno reģistrēta pārvaldnieka uzraudzību, kurš nedibina un nepārvalda Eiropas riska kapitāla fondu saskaņā ar Regulu Nr.  345/2013 vai Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu saskaņā ar Regulu Nr.  346/2013, tikai saistībā ar pārvaldnieka reģistrācijas un informācijas sniegšanas Latvijas Bankai pienākumu izpildi, kā arī Regulas Nr.  1286/2014 prasību izpildi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai neveidotos interpretācijas par to, kas ir tiesīgs veikt norādītos pakalpojumus un lai Likuma norma atbilstu Direktīvas 2011/61 20.pantā izteiktajai jēgai un mērķim, kas nosaka, ka tikai tie uzņēmumi, uz kuriem tiek attiecināta pārraudzība, būtu nepieciešams veikt precizējumu vārdojumā "ārējais pārvaldnieks", nosakot, ka to drīkst veikt tikai "licencēts ārējais pārvaldnieks".
9. Šobrīd Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nav noteikts, kas drīkst pārvaldīt publiskās apgrozības (saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu: publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem) alternatīvos ieguldījumu fondus, tādējādi radot iespēju to veikt arī reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu pārvaldniekiem. Ņemot vērā, ka Latvijas Banka šiem subjektiem īsteno uzraudzību tikai saistībā ar  pārvaldnieka reģistrācijas un informācijas sniegšanas Latvijas Bankai pienākumu izpildi, pastāv risks, ka, izmantojot šo Likuma nepilnību, reģistrētie pārvaldnieki var radīt nekontrolētas, neuzraudzītas struktūras (piemēram, SIA), ar kuru palīdzību var tikt piesaistīti privātpersonu līdzekļi, neievērojot Likumā noteiktās minimālās prasības ieguldījumu summai un citas prasības ieguldītāju interešu aizsardzībai. Arī kaimiņvalsts Igaunijas Investīciju fondu likumā, kas regulē darbības ieguldījumu sektorā, ir noteikts, ka publiskas apgrozības fondus drīkst pārvaldīt tikai licencēti fondu pārvaldnieki.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā tiek precizēts likuma 41.pants, kas nosaka vispārīgas prasības alternatīvo ieguldījumu fondu daļu emisijai un izplatīšanai, ar prasību, ka publiskās apgrozības fondu drīkst pārvaldīt tikai licencēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks.
10. Attīstoties alternatīvo ieguldījumu fondu nozarei un dažādām fondu stratēģijām, tostarp ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, kas pārsniedz 10+ gadus, ir nepieciešams pilnveidot regulējumu, noņemot specifiskas fonda darbības nosacījumu prasības, kas ierobežo un rada neviennozīmīgu izpratni. Šobrīd likumā ir noteikts, ka slēgtajam fondam ieguldījumu daļu viena laidiena sākotnējais izvietošanas termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Ieguldījuma daļu izplatīšanas termiņš un citi ar fonda darbību saistītie jautājumi ir tādi, kas tieši ietekmē alternatīvo ieguldījumu fondu darbības stratēģiju un ar to saistītos apsvērums, un līdz ar to būtu pamatoti šādu “komerciālo” jautājumu izvērtēšanu atstāt alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka ziņā, par ko ieguldītāji tiek informēti un kam ieguldītāji piekrīt, kļūstot par AIF ieguldītājiem. Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010  (turpmāk - Direktīva 2011/61) specifiskas prasības un ierobežojumus attiecībā uz izvietošanas termiņiem neparedz. Noņemot ierobežojumu ieguldītāju piesaistīšanai līdz 24 mēnešiem, pārvaldniekam ir iespēja  piesaistīt vēl jaunus ieguldītājus, veicot papildu ieguldījumus atbilstoši ilgtermiņa stratēģijām, kas ilgtermiņā (i) sniedz papildu atdevi un ieguvumu arī sākotnējiem ieguldītājiem, (ii) ļauj AIF pārvaldniekam reaģēt uz izmaiņām tirgus situācijā AIF ieguldītāju interesēs, un līdz ar to (iii) nodrošina efektīvāku AIF pārvaldi. Tā rezultātā tiek prezizētas likuma 42.panta prasības.
11. Likumprojektā ir noteikts, ka licencēts alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks (turpmāk – licencēts pārvaldnieks) par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksā 2500 euro. Līdz šim Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šāda veida maksa Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā ir noteikta reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekiem (turpmāk – reģistrēts pārvaldnieks), kā arī tāda ir noteikta citu finanšu tirgus dalībniekiem saskaņā ar to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, maksa par licences (atļaujas) saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu ir paredzēta arī Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā , un tiek plānots tādu noteikt arī citu finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošajos normatīvajos aktos, piemēram, Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā.
Ņemot vērā, ka iesniegto dokumentu izskatīšanai tiek patērēts Latvijas Bankas resurss, kas līdz šim nav bijis nosegts ar atbilstošu samaksu, likumprojektā arī licencētajam alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam tiek noteikta maksa par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Minētās maksas mērķis ir segt Latvijas Bankas izmaksas par attiecīgo dokumentu izskatīšanu. Līdz ar to veiktā maksa par dokumentu izskatīšanu personai netiek atgriezta, ja tās prasītā atļauja (licence) tai netiek izsniegta, jo maksa būtībā tiek noteikta tieši par dokumentu un informācijas izskatīšanu (iestādes veicamajām darbībām), nevis atļaujas izsniegšanu (sasniedzamo rezultātu, kurš var arī nebūt).
12. likuma 90.pantā paredzēts noteikt Komisijai tiesības uzlikt personai soda naudu līdz 142 300 euro, ja persona ieguvusi līdzdalību reģistrētā pārvaldniekā pirms šā likuma 9. panta 52 daļā minētā paziņojuma iesniegšanas.
13. likumprojekts ir papildināts ar Pārejas noteikumiem, kas nosaka pienākumu reģistrētiem pārvaldnieki līdz 2025.gada 1.janvārim nodrošināt atbilstību šā likuma 11.panta  pirmās daļas 1. un 2.punktam, trešajai un piektai daļai un 15.panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.