Anotācija (ex-ante)

1. Pēc pārejas perioda beigām ar 2024.gada 1.jūliju de minimis atbalstu varēs piešķirt, piemērojot tikai jaunās de minimis atbalsta regulas. Tādējādi ir nepieciešams grozīt tās KAKL normas, kas šobrīd satur atsauces uz iepriekš spēkā esošajām de minimis atbalsta regulām.

2. Lai ievērotu Valsts Kancelejas rekomendācijas par rīcību ar Ministru kabineta apstiprinātajām veidlapām un nepieciešamību izvērtēt šādu veidlapu negatīvos aspektus, tiek dzēsts MK noteikumu Nr.715 1.pielikums un ir nepieciešams atbilstoši grozīt arī MK noteikumu Nr.715 nosaukumu. Attiecīgi ir jāgroza KAKL 12.panta 5.punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam.

1. Ņemot vērā, ka 2024.gada 30.jūnijā noslēgsies pārejas periods no iepriekš spēkā esošajām de minimis atbalsta regulām uz jaunajām de minimis atbalsta regulām, ar Likumprojektu ir plānots veikt grozījumus attiecīgajās KAKL normās (KAKL 1.panta otrās daļas 5.punktā, 9.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā, 9.panta otrajā daļā un 10.panta trešajā daļā).
Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija regulāri pārskata un pilnveido komercdarbības atbalsta regulējumu, kā rezultātā tiek pieņemti jauni Eiropas Savienības līmeņa tiesību akti, lai turpmāk nebūtu nepieciešams veikt grozījumus KAKL attiecībā uz spēku zaudējušo tiesību aktu aizstāšanu, ar Likumprojektu tiek precizēta KAKL 1.panta otrās daļas 5.punktā ietvertā de minimis atbalsta definīcija, ietverot tajā nevis atsauces uz konkrētiem Eiropas Komisijas pieņemtiem tiesību aktiem (regulām), bet gan sniedzot norādi uz Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem tiesību aktiem de minimis atbalsta piešķiršanai attiecīgajās nozarēs. Ar 2024.gada 1.jūliju līdz to pārskatīšanai de minimis atbalstu būs iespējams piešķirt ar šādiem de minimis atbalsta regulējumiem: Komisijas regula Nr.2023/2831, Komisijas regula Nr.2023/2832, Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr.1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk - Komisijas regula Nr.1408/2013) un Komisijas  2014.gada 27.jūnija Regula (ES) Nr.717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr.717/2014).
KAKL 9.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts un KAKL 9.panta otrā daļa paredz, ka tādus ad-hoc atbalsta projektus, kuru ietvaros ir plānots piešķirt de minimis atbalstu (izņemot de minimis atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi), var neiesniegt Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai (atbilstoši kompetenču sadalījumam) sākotnējai izvērtēšanai, ja tiek ievēroti KAKL 10.panta trešajā daļā ietvertie nosacījumi. Ar Likumprojektu tiek precizētas minētajās normās ietvertās atsauces uz iepriekš spēkā esošajām de minimis atbalsta regulām, salāgojot lietotos terminus atbilstoši de minimis atbalsta termina grozījumiem. Vienlaikus KAKL 10.panta trešajā daļā ietvertie nosacījumi tiek precizēti atbilstoši izmaiņām jaunajās de minimis atbalsta regulās.
Atbilstoši KAKL 9.panta otrajai daļai Zemkopības ministrija kā komercdarbības atbalsta uzraudzības institūcija veic plānoto atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektu, vai to plānoto grozījumu sākotnējo izvērtēšanu un, izmantojot SANI2 sistēmu, par tās izstrādātajiem atbalsta pasākumiem veic arī paziņojumu sagatavošanu, parakstīšanu un nodrošina validēšanu, iesniedzot to Eiropas Komisijā, par atbalsta pasākumiem zvejniecības, akvakultūras, lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē, kā arī lauku apvidos – lauku attīstības pasākumiem. Minētās darbības Zemkopības ministrija veic tikai par savā kompetencē esošajiem Eiropas Savienības aktiem – Pamatnostādnes par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē 2023/C 107/01 un Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2022/C 485/01 vai Eiropas Savienības akti, kas tās aizstās, kā arī par savām izstrādātajam atbalsta programmām  atbalsta pasākumiem, pamatojoties uz pagaidu regulējumu, zvejniecības, akvakultūras, lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē. Vienlaikus Zemkopības ministrija, izmantojot SANI2 sistēmu, veic arī kopsavilkuma informācijas sagatavošanu, parakstīšanu un nodrošina validēšanu par tās izstrādātajiem atbalsta pasākumiem saskaņā ar Komisijas 2022.gada 14.decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula 2022/2472) un Komisijas 2022.gada 14.decembra Regulu (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – Komisijas regula 2022/2473) vai Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas tās aizstās. Papildus Zemkopības ministrija kā komercdarbības atbalsta uzraudzības institūcija veic arī plānoto atbalsta programmu vai to plānoto grozījumu sākotnējo izvērtēšanu atbilstoši Komisijas regulai Nr.1408/2013 un Komisijas regulai Nr.717/2014 vai Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas tās aizstāj. Gadījumā, ja nākotnē tiks pieņemti citi Eiropas Savienības akti, kas atbilstoši KAKL 9.pantā noteiktajam kompetenču sadalījumam būs piekritīgi Zemkopības ministrijai, attiecīgo atbalsta pasākumu izstrādei arī tiks piemērota iepriekš minētā kārtība.
Ja Zemkopības ministrija izstrādā atbalsta pasākumus, piemēram, ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Komisijas regula Nr.651/2014), tā, izmantojot SANI2 sistēmu, veic kopsavilkuma informācijas sagatavošanu un parakstīšanu iesniegšanai Eiropas Komisijai. Savukārt sākotnējo izvērtējumu un kopsavilkuma informācijas validēšanu, izmantojot SANI2 sistēmu, par šiem atbalsta pasākumiem atbilstoši KAKL 9.pantā noteiktajam kompetenču sadalījumam nodrošina Finanšu ministrija kā komercdarbības atbalsta uzraudzības institūcija.
 
2. Ar Likumprojektu tiek precizēts KAKL 12.panta 5.punktā ietvertais pilnvarojums Ministru Kabinetam noteikt kārtību, kādā apstiprina de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugus un veic de minimis atbalsta uzskaiti un piešķiršanu, no tā dzēšot pilnvarojuma daļu par de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugu noteikšanu. Minētie grozījumi pilnvarojumā tiek veikti, jo ar saistītajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.715 tiek dzēsts MK noteikumu Nr.715 1.pielikums, atbalsta pretendentu iesniedzamo informāciju nosakot MK noteikumu Nr.715 tekstā, kā arī atbilstoši tiek grozīts MK noteikumu Nr.715 nosaukums. Šie grozījumi tiek veikti procedūru uzlabošanas nolūkā, respektējot Valsts Kancelejas rekomendācijas par rīcību ar Ministru kabineta apstiprinātajām veidlapām un nepieciešamību izvērtēt šādu veidlapu negatīvos aspektus.

3. Ar Likumprojektu papildus tiek veikti atsevišķi tehniski precizējumi:
- KAKL 1.panta otrās daļas 4.punktā tiek precizēta atbalsta sniedzēja definīcija, aizstājot vārdus “individuālā atbalsta projekta” ar vārdiem “ad-hoc atbalsta projekta”, lai salāgotu minēto normu ar KAKL 1.panta otrās daļas 1.punktā ietverto definīciju;
- KAKL 1.panta otrās daļas 11.punktā tiek precizēts "nelikumīga komercdarbības atbalsta" iestāšanas gadījums, nosakot, ka tas var iestāties, tai skaitā, ja atbalsta saņēmējs tam piešķirto komercdarbības atbalstu izmanto, pārkāpjot tā Eiropas Savienības tiesību akta nosacījumus, ar kuru komercdarbības atbalsta saņēmējam saskaņā ar tiesību aktos noteikto tika piešķirtas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu. Precizējums nepieciešams, lai novērstu nekorektas interpretācijas risku, par to, kādu tiesību aktu pārkāpumu gadījumā var konstatēt nelikumīgu komercdarbības atbalstu, proti, gadījumos, kad tiek pārkāpti nosacījumi, kas izriet no attiecīgā Eiropas Savienības līmeņa tiesību akta, ar kuru komercdarbības atbalsta saņēmējam saskaņā ar tiesību aktos noteikto tika piešķirtas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu. Skaidrojam, ka ne visi komercdarbības atbalsta piešķiršanai pieņemto nacionālo tiesību aktu noteikumu pārkāpumi ir uzskatāmi par piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumiem, kas attiecīgo komercdarbības atbalstu kvalificē kā nelikumīgu atbalstu KAKL 1.panta otrās daļas 11.punkta izpratnē. Ņemot vērā, ka komercdarbības atbalsta regulējums parasti ir kāds Eiropas Savienības tiesību akts (piemēram, regula vai Eiropas Komisijas lēmums), kā arī šajā regulējumā ietvertie nosacījumi un prasības tiek skaidroti un interpretēti Eiropas Savienības tiesu praksē, lai novērstu situācijas, kurās par nelikumīgu komercdarbības atbalstu tiktu atzīti tādi gadījumi, kas nav saistīti ar piemērojamo Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta regulējumu, ir nepieciešams skaidrāk izteikt KAKL 1.panta otrās daļas 11.punktā ietverto nelikumīga komercdarbības atbalsta definīciju. Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktam visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107.pantu, šādi plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk LESD 108.panta 2.punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu. No tā izriet, ka, ja, piešķirot atbalstu, nav nodrošināta korekta tā ieviešanas procedūra (proti, paziņojot plānoto atbalsta pasākumu Eiropas Komisijai vai arī ieviešot atbalsta pasākumu saskaņā ar kādu no regulējumiem, kas paredz atbrīvojumu no paziņošanas pienākuma), kā arī nav ievēroti nosacījumi, kas izriet no LESD 107.panta, lai atbalsta pasākumu atzītu par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, atbalsta pasākums ir atzīstams par nelikumīgu (un nesaderīgu) un ir jānodrošina tā atgūšana. Attiecīgi ir secināms, ka tieši Eiropas Savienības tiesību aktu  prasību neievērošana, ir tā, kas izraisa minētās sekas (skat. arī, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. C-349/17 (ECLI:EU:C:2019:172) 86. – 87.punktu, kā arī 89.punktu). Papildus skaidrojam, ka KAKL 1.panta otrās daļas 11.punktā ietvertā nelikumīga komercdarbības atbalsta definīcijas izpratne ar Likumprojektā ietverto grozījumu netiek mainīta – jau sākotnēji atbilstoši Eiropas Savienības tiesu praksei tās mērķis bija nelikumīgu komercdarbības atbalstu saistīt tieši ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumiem, nevis attiecināt to uz jebkādiem pārkāpumiem. Līdz ar to Likumprojektā ietvertais grozījums neietekmē spēkā esošos citus tiesību aktus un nebūs nepieciešami citu normatīvo aktu grozījumi. Tādējādi ar minēto precizējumu tiek nodrošināta skaidrāka atbalsta sniedzēju un atbalsta saņēmēju izpratne par "nelikumīga komercdarbības atbalsta" iestāšanās gadījumiem;  
- KAKL 10.panta trešās daļas 3.punktā tiek precizēts piešķirtā de minimis atbalsta apmēra aprēķināšanas periods, lai ievērotu jaunajās de minimis atbalsta regulās paredzēto;
- KAKL 10.panta trešās daļas 7.punktā tehniski precizēts datu par de minimis atbalsta piešķiršanu glabāšanas periods;
- KAKL 11.pantā ietvertā atsauce uz Komisijas regulu Nr.651/2014 tiek aizstāta ar vispārīgu atsauci uz Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem tiesību aktiem, kas pieņemti, balstoties uz Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (kodificēta redakcija), 1. pantu un balstoties uz Padomes  2022. gada 19. decembra Regulas (ES) 2022/2586 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 93., 107. un 108. panta piemērošanu noteiktām valsts atbalsta kategorijām dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un multimodālo pārvadājumu nozarē (turpmāk - Padomes regula 2022/2586) 1. pantu, lai turpmāk nebūtu nepieciešams veikt grozījumus KAKL situācijā, kad Eiropas Savienības līmenī tiks pieņemti minēto Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu aizstājoši tiesību akti. Šobrīd saskaņā ar iepriekš minētajām Padomes regulām ir pieņemtas (vai ar Padomes regulu 2022/2586 drīzumā tiks pieņemtas) šādas regulas: Komisijas regula Nr.651/2014, Komisijas regula 2022/2472, Komisijas regula 2022/2473 un potenciāli drīzumā pieņemta Komisijas regula par Līguma par Eiropas Savienības darbību 93., 107. un 108. panta piemērošanu noteiktām valsts atbalsta kategorijām dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un multimodālo pārvadājumu nozarē.