Anotācija (ex-ante)

Ievērojot minēto, ir nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 485 izdošanas pamatojumu, kā arī veikt  precizējumus atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam. 
Papildu minētajam Padomju darbībā un to darbības koordinācijā ir konstatēta nepieciešamība to optimizēt, arī attiecībā uz pārstāvju deleģēšanas un personālsastāva apstiprināšanas kārtību, uzaicinājumu nosūtīšanu dalībai Padomes sēdēs u.c.
Tāpat ir nepieciešams skaidrāk noteikt atšķirības starp Padomes izveidotām darba grupām un apakšpadomēm, jo šobrīd nav skaidri noteikts, kuru no apakšstruktūrām izveidot konkrētos gadījumos.
Šobrīd noteikumos Nr. 485 ir noteikta tika Padomju likvidācija, bet nav paredzēta tās reorganizācija, tādējādi neveicinot kompleksu pieeju vairāku Padomju nolikumu, sastāva un nozaru kvalifikācijas struktūras nepieciešamajām izmaiņām.
 

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 485 "Nozaru ekspertu padomju izveidošanas, darbības un darbības koordinācijas kārtība" (turpmāk - projekts) paredz turpmāk minētos grozījumus Noteikumos Nr. 485.
1. Projekts paredz precizēt Padomju sastāvu atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam, nosakot arī, kā pārstāvji Padomes sastāvā tiek deleģēti. Tāpat arī projekts skaidri nosaka, ka izglītības iestāžu pārstāvjiem u.c. pārstāvjiem, kas nav deleģēti Padomju sastāvā, nav balsstiesību.
2. Projekts precizē Noteikumu Nr. 485 8. punktu, svītrojot norādi par detalizēta pārstāvja dzīvesgaitas apraksta (CV) iesniegšanu, nosakot, ka pamatojumu (izglītību un pieredzi) pārstāvja atbilstībai darbam Padomē norāda iesniegumā. Deleģējot pārstāvjus darbam attiecīgajā padomē, dzīvesgaitas apraksts  (CV) nav nepieciešams, jo tā saturs ir pārāk vispārīgs, lai to prasītu iesniegt dalībai Padomē, turklāt tiek iesniegta informācija, kas specifiski nav nepieciešama, lai lemtu par personas atbilstību darbam attiecīgajā Padomē. Tas nereti rada nevajadzīgu administratīvo slogu un arī zemas nozīmīguma pakāpes informācijas apmaiņu. 
3. Projekts precizē Noteikumu Nr. 485 9. punktu, nosakot, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības padomes apakšpadome (turpmāk - PINTSA) apstiprina Padomes institucionālo pārstāvniecību, bet ne vairs personālsastāvu. Tas, ka PINTSA ir jāapstiprina gan institucionālā pārstāvniecība, gan personālsastāvs, apgrūtina iespējas dalībai Padomēs jau apstiprinātajām organizācijām elastīgi mainīt pārstāvjus (piemēram, darba attiecību izbeigšanas vai ilgstošu atvaļinājumu gadījumā), jo tikai pēc PINTSA saskaņojuma deleģētais pārstāvis ir balsstiesīgs. Praksē Padomju sastāvs tiek aktualizēts pastāvīgi, un nepieciešamība katru reizi virzīt sastāva aktualizāciju uz PINTSA rada nesamērīgu administratīvo slogu. Tādējādi turpmāk PINTSA lems tikai par institucionālo pārstāvniecību, atstājot pilnvaras pašām deleģējošām institūcijām un Padomēm lemt par deleģētā pārstāvja atbilstību darbam Padomē.
4.Noteikumu Nr. 485 11. punkts tiek precizēts, nosakot, ka Padomes priekšsēdētājs pilda arī minētās padomes reprezentatīvo funkciju.
5. Grozījumi Noteikumu 485 12. punktā paredz noteikt mazāku Padomes minimālo sēžu skaitu gadā, jo praksē Padomēm, kurām ir izveidotas apakšpadomes, lielāko daļu darba organizē apakšpadomju sēdēs, un Padomes kopīgo jautājumu risināšanai pietiek ar divām Padomes sēdēm gadā. Nav nepieciešams organizēt vairāk Padomju sēdes, nekā tas ir nepieciešams.
6. Grozījumi Noteikumu Nr. 485 13. un 15. punktā precizē, ka Padomes sēdes var sasaukt ne tikai padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - arī priekšsēdētāja vietnieks vai cita Padomes priekšsēdētāja nominēta persona.
7. Grozījumi Noteikumu Nr. 485 14. punktā paredz, ka Padomes sēdes darba kārtību apstiprina pati Padome, tādējādi visiem Padomes locekļiem tiek dota iespēja aktīvi piedalīties izskatāmo jautājumu saraksta veidošanā.
8. Grozījumi Noteikumu Nr. 485 16. punktā paredz vienkāršot regulējumu par uzaicinājuma uz Padomes sēdēm nosūtīšanu, to formulējot vispārīgāk, lai mazinātu administratīvo slogu. Tā kā Padomes sēžu plānošana praksē notiek savlaicīgi visam gadam, tad sēžu datumi ir zināmi savlaicīgi. Tādējādi projektā tiek paredzēts īsāks uzaicinājuma nosūtīšanas termiņš un darba kārtībā būs iespējams ierosināt arī aktuālus jautājumus, kas atsūtīti neilgi pirms sēdes.
9. Grozījumi Noteikumu Nr. 485 17. un 19. punktā paredz precizēt padomes priekšsēdētāja vietnieka vai padomes priekšsēdētāja pilnvarotas personas funkcijas. 
10. Grozījumi Noteikumu Nr. 485 18. punktā paredz pagarināt protokola sagatavošanas termiņu līdz septiņām dienām, jo praksē konstatēts, ka līdzšinējais piecu dienu termiņš ir par īsu kvalitatīvai protokola sagatavošanai.
11. Grozījumi Noteikumu Nr. 485 23. punktā, kā arī jaunie 23.¹ un 23.² punkti paredz skaidrāk noteikt atšķirības starp padomes apakšpadomēm un darba grupām, lai nerastos šaubas, kuru no apakšstruktūrvienībām izveidot noteiktos gadījumos.  Projektā noteikts, ka apakšpadome ir pastāvīga Padomes struktūvienība, kuras kompetencē ir daļa no Padomes kompetencē esošās nozares jautājumiem. 
Papildus apakšpadomēm tiek noteiktas  lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, lai atvieglotu iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu Padomēs, kurās sekmīgi un pietiekami autonomi darbojas apakšpadomes. Tādējādi noteikts, ka apakšpadome varēs pati lemt par jautājumiem, kas attiecas uz tās kompetencē esošām apakšnozarēm, kas būs noteiktas Padomes nolikumā. Šie lēmumi tiks noformēti kā  padomes apakšpadomes lēmums, to parakstīs apakšpadomes priekšsēdētājs.  Projektā tiek arī noteikts, ka apakšpadome pieņem lēmumus ar apakšpadomes locekļu balsu vairākumu, kā arī tas, ka apakšpadomes darbu vada apakšpadomes priekšsēdētājs. Padomes nolikumā nosakāmas Padomes ietvaros izveidotās apakšpadomes, to kompetencē esošās apakšnozares un apakšpadomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība un pilnvaru termiņš. Tāpat arī paredzēts, ka apakšpadomē darbojas daļa no Padomes locekļiem atbilstoši apakšpadomes kompetencei.
Regulējums attiecībā uz darba grupām netiek mainīts. Tās darbojas atbilstoši lēmumam par to izveidošanu un  paredzēts, ka darba grupas sniedz padomei priekšlikumus par to kompetencē esošajiem jautājumiem. Tās nav nepieciešams norādīt Padomes nolikumā. Atšķirībā no apakšpadomēm, darba grupās var iesaistīt arī citus ekspertus, kas nav Padomes locekļi.
12. Noteikumu Nr. 485 24.8. apakšpunkts tiek precizēts, paredzot, ka koordinācijas institūcija Koordinācijas institūcija nav atbildīga par informācijas apriti starp Padomi un citām institūcijām par ekspertu piesaisti darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanā. Tāpat arī norma tiek precizēta, ņemot vērā, ka atbilstoši Profesionālās izglītības likumam netiek nodalīta 'prakse’ un ‘kvalifikācijas prakse’. Izglītības programmas praktiskā daļa ir noteikta kā 'prakse’.
13. Noteikumi Nr. 485 tiek papildināti ar 24.¹punktu, jo ar likma grozījumiem tProfesionālās izglītības likumā  tika noteikts, kas ir nacionālais Padomju koordinators. Tādējādi Noteikumos Nr. 485  ir nepieciešams noteikt koordinatora atbildību un kompetenci Padomju koordinācijas kontekstā. Tāpat arī nepieciešams nacionālajam Padomju koordinatoram piešķirt pilnvaras iesniegt priekšlikumu PINTSA par Padomju reorganizāciju, jo var rasties nepieciešamība pārdalīt vairāku Padomju kompetencē esošās nozares vai kvalifikācijas starp Padomēm, kuras koordinē dažādas institūcijas. 
14. Grozījumi Noteikumu Nr. 485 25. un 26. punktā nosaka, ka iespējama ne tikai Padomju izveide un likvidācija, bet arī reorganizācija, kas paredz kompleksu pieeju saistībā ar viena vai vairāku Padomju nolikumu, sastāva un nozaru kvalifikāciju struktūras izmaiņām. Attiecīgi precizēts arī Noteikumu Nr.485 24.11.apakšpunkts, nosakot, ka koordinācijas institūcija izskata ierosinājumus ne tikai par Padomes likvidāciju, bet arī par to reorganizāciju.