22-TA-290: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
No 2021.gada 1.jūlija ir veiktas izmaiņas asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtībā un tas tiek nodrošināts atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumiem Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk – Noteikumi). No cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību sociālajiem dienestiem ir saņemta informācija par to, ka daļai no personām, kuras saņem asistenta pakalpojumu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem iespējas saņemt personas vajadzībām atbilstošu asistenta pakalpojuma apjomu esot pasliktinājušās, salīdzinot ar iespējām saņemt asistenta pakalpojumu pēc iepriekšējā tiesiskā regulējuma. Līdz 2021.gada 1.jūlijam asistenta pakalpojums tika piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā” normām. Galvenokārt šādas personas ir bērni ar ļoti smagu invaliditāti, kuri regulāri apmeklē dažādas rehabilitācijas institūcijas un saņem ārstniecības pakalpojumus, kā arī pilngadīgas personas ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai.
Transporta izdevumi pakalpojuma ietvaros var tikt kompensēti uz noteiktiem galamērķiem, lai asistenta pakalpojuma saņēmējs ar asistenta atbalstu var nokļūt vietās, kas ir saistītas ar nodarbinātību un izglītošanos. Kā izņēmums šobrīd ir noteiktas arī regulāru hemodialīzes procedūru un ķīmijterapijas saņemšana, kur transporta izdevumi arī tiek kompensēti no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi personām, kuras apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, asistenta pakalpojuma nodrošināšanas ietvaros nav paredzēts saņemt kompensāciju par transporta izdevumiem. Tā kā personas ar invaliditāti vai viņu asistenti no saviem līdzekļiem ne vienmēr spēj segt transporta izdevumus regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanai, tad tā rezultātā ir risks, ka personas ar invaliditāti var nesaņemt nepieciešamos veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus.
Noteikumu normas nosaka kritērijus tikai asistenta pakalpojuma augstskolā un koledžā saņemšanai, bet ne asistenta pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs novērtēšanai.
Asistenta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu, lai persona ar invaliditāti varētu iesaistīties sociāli ekonomiskās aktivitātēs (strādāt, apgūt izglītību, saņemt pakalpojumus), taču asistenta pakalpojums neparedz nodrošināt visas personas ikdienas vajadzības pēc pārvietošanās atbalsta, bet gan sniegt atbalstu noteiktā apjomā.
Transporta izdevumi pakalpojuma ietvaros var tikt kompensēti uz noteiktiem galamērķiem, lai asistenta pakalpojuma saņēmējs ar asistenta atbalstu var nokļūt vietās, kas ir saistītas ar nodarbinātību un izglītošanos. Kā izņēmums šobrīd ir noteiktas arī regulāru hemodialīzes procedūru un ķīmijterapijas saņemšana, kur transporta izdevumi arī tiek kompensēti no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi personām, kuras apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, asistenta pakalpojuma nodrošināšanas ietvaros nav paredzēts saņemt kompensāciju par transporta izdevumiem. Tā kā personas ar invaliditāti vai viņu asistenti no saviem līdzekļiem ne vienmēr spēj segt transporta izdevumus regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanai, tad tā rezultātā ir risks, ka personas ar invaliditāti var nesaņemt nepieciešamos veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus.
Noteikumu normas nosaka kritērijus tikai asistenta pakalpojuma augstskolā un koledžā saņemšanai, bet ne asistenta pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs novērtēšanai.
Asistenta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu, lai persona ar invaliditāti varētu iesaistīties sociāli ekonomiskās aktivitātēs (strādāt, apgūt izglītību, saņemt pakalpojumus), taču asistenta pakalpojums neparedz nodrošināt visas personas ikdienas vajadzības pēc pārvietošanās atbalsta, bet gan sniegt atbalstu noteiktā apjomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt asistenta pakalpojumu lielākā apjomā tām nepilngadīgajām personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, kā arī pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai. Tāpat grozījumu mērķis ir sniegt papildu atbalstu, lai kompensētu transporta izdevumus tām personām, kuras piešķirto stundu ietvaros regulāri apmeklē ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pasākumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Noteikumu 10.1. apakšpunkts nosaka, ka asistenta pakalpojumu nepilngadīgas personas ar invaliditāti var saņemt 80 stundas mēnesī. Situācijās, kad nepilngadīga persona regulāri saņem ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus, asistenta pakalpojuma stundu skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu bērnam nepieciešamo asistenta atbalstu pavadīšanai ārpus mājokļa.
2. Asistenta pakalpojuma apjoms pilngadīgām personām ar invaliditāti tiek noteikts atbilstoši Noteikumu 1.pielikamā noteiktajiem kritērijiem un ir atkarīgs no personas iesaistes dažādos pasākumos (Noteikumu 1.pielikuma 4.2. apakšpunkts) un no personai noteiktā atbalsta intensitātes koeficienta (Noteikumu 1. pielikuma 8. punkts). Personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, asistenta pakalpojuma apjoms atkarībā no intensitātes koeficienta var tikt noteikts 40 vai 80 stundas mēnesī, ja persona apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu un 15 vai 30 stundas mēnesī, ja persona veic citas darbības, piemēram, lai apmeklētu ārstu, sociālos pasākumus. Citiem asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķiem ar lielāku stundu skaitu šīs personas parasti nekvalificējas, jo šie mērķi ir saistīti ar iesaisti nodarbinātībā un izglītības procesā, bet šīm personas galvenokārt ir ļoti smagi garīgās attīstības traucējumi un iesaistīties attiecīgajos pasākumos persona funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nespēj. Līdz ar to šai mērķa grupai asistenta pakalpojuma apjoms ir nepietiekams.
3. Atbilstoši Noteikumu 33.1.1. apakšpunktam transporta izdevumi personai tiek kompensēti, ja asistenta vai pavadoņa pakalpojums tiek sniegts, lai tā saņēmējs nokļūtu algota darba vietā, saimnieciskās darbības veikšanas vietā, brīvprātīgā darba veikšanas vietā, izglītības iestādē, dienas aprūpes centrā, specializētajā darbnīcā vai uz regulārām (ne retāk kā reizi nedēļā) ārsta nozīmētām medicīniskām procedūrām (hemodialīze, ķīmijterapija). Ja persona regulāri apmeklē citas ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras, kas nav hemodialīze vai ķīmijterapija, vai apmeklē rehabilitācijas pasākumus, transporta izdevumi netiek kompensēti.
4. Atbilstoši Invaliditātes likuma 12. panta otrajai daļai gan asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā, gan asistenta pakalpojumu pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta) ir tiesības saņemt personai ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, un personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem. Noteikumu normas nosaka kritērijus asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai asistenta pakalpojumam pašvaldībā, augstskolā vai koledžā. Atbilstoši Invaliditātes likuma 12. panta 2.2 daļai, ja persona, kura mācās vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai saņem šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto asistenta pakalpojumu un izglītības iegūšanas laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tai ir tiesības saņemt piešķirto asistenta pakalpojumu līdz mācību gada beigām arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Šobrīd nav noteikts, pamatojoties uz kādiem kritērijiem asistenta pakalpojumu vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādē var saņemt persona, kura 18 gadu vecumu ir sasniegusi, bet asistenta atbalsts ir nepieciešams, lai varētu turpināt mācības ne tikai līdz mācību gada beigām, bet lai varētu pabeigt attiecīgo izglītības programmu.
5. Noteikumu 1.pielikuma 8.punkts “Intensitātes koeficienta noteikšanas tabula” tiek piemērots nosakot to, kāds asistenta pakalpojuma atbalsta intensitātes līmenis personai tiks noteikts (liela atbalsta nepieciešamība – koeficients 1 vai ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamība – koeficients 2) un vai personai asistenta pakalpojums tiek piešķirts vai atteikts. Atkarībā no tā, kādi personai ir funkcionālie traucējumi, tiek piemērots 8.1. vai 8.2. apakšpunkts. Ja personai ir kustību, redzes vai garīga rakstura traucējumi, tiek piemērots 8.1. apakšpunkts, bet ja personai ir kustību vai redzes un garīga rakstura traucējumi (kustību vai redzes traucējumi kombinējas ar garīga rakstura traucējumiem), tiek piemērots 8.2. apakšpunkts. Līdz ar to personām ar kustību vai redzes traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem asistenta pakalpojuma nepieciešamība tiek vērtēta pēc vienādas skalas (8.1.apakšpunkts), taču ne visos gadījumos šis vērtējums ir atbilstošs, ja vērtē personas ar kustību vai redzes traucējumiem.
2. Asistenta pakalpojuma apjoms pilngadīgām personām ar invaliditāti tiek noteikts atbilstoši Noteikumu 1.pielikamā noteiktajiem kritērijiem un ir atkarīgs no personas iesaistes dažādos pasākumos (Noteikumu 1.pielikuma 4.2. apakšpunkts) un no personai noteiktā atbalsta intensitātes koeficienta (Noteikumu 1. pielikuma 8. punkts). Personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, asistenta pakalpojuma apjoms atkarībā no intensitātes koeficienta var tikt noteikts 40 vai 80 stundas mēnesī, ja persona apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu un 15 vai 30 stundas mēnesī, ja persona veic citas darbības, piemēram, lai apmeklētu ārstu, sociālos pasākumus. Citiem asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķiem ar lielāku stundu skaitu šīs personas parasti nekvalificējas, jo šie mērķi ir saistīti ar iesaisti nodarbinātībā un izglītības procesā, bet šīm personas galvenokārt ir ļoti smagi garīgās attīstības traucējumi un iesaistīties attiecīgajos pasākumos persona funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nespēj. Līdz ar to šai mērķa grupai asistenta pakalpojuma apjoms ir nepietiekams.
3. Atbilstoši Noteikumu 33.1.1. apakšpunktam transporta izdevumi personai tiek kompensēti, ja asistenta vai pavadoņa pakalpojums tiek sniegts, lai tā saņēmējs nokļūtu algota darba vietā, saimnieciskās darbības veikšanas vietā, brīvprātīgā darba veikšanas vietā, izglītības iestādē, dienas aprūpes centrā, specializētajā darbnīcā vai uz regulārām (ne retāk kā reizi nedēļā) ārsta nozīmētām medicīniskām procedūrām (hemodialīze, ķīmijterapija). Ja persona regulāri apmeklē citas ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras, kas nav hemodialīze vai ķīmijterapija, vai apmeklē rehabilitācijas pasākumus, transporta izdevumi netiek kompensēti.
4. Atbilstoši Invaliditātes likuma 12. panta otrajai daļai gan asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā, gan asistenta pakalpojumu pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta) ir tiesības saņemt personai ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, un personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem. Noteikumu normas nosaka kritērijus asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai asistenta pakalpojumam pašvaldībā, augstskolā vai koledžā. Atbilstoši Invaliditātes likuma 12. panta 2.2 daļai, ja persona, kura mācās vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai saņem šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto asistenta pakalpojumu un izglītības iegūšanas laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tai ir tiesības saņemt piešķirto asistenta pakalpojumu līdz mācību gada beigām arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Šobrīd nav noteikts, pamatojoties uz kādiem kritērijiem asistenta pakalpojumu vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādē var saņemt persona, kura 18 gadu vecumu ir sasniegusi, bet asistenta atbalsts ir nepieciešams, lai varētu turpināt mācības ne tikai līdz mācību gada beigām, bet lai varētu pabeigt attiecīgo izglītības programmu.
5. Noteikumu 1.pielikuma 8.punkts “Intensitātes koeficienta noteikšanas tabula” tiek piemērots nosakot to, kāds asistenta pakalpojuma atbalsta intensitātes līmenis personai tiks noteikts (liela atbalsta nepieciešamība – koeficients 1 vai ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamība – koeficients 2) un vai personai asistenta pakalpojums tiek piešķirts vai atteikts. Atkarībā no tā, kādi personai ir funkcionālie traucējumi, tiek piemērots 8.1. vai 8.2. apakšpunkts. Ja personai ir kustību, redzes vai garīga rakstura traucējumi, tiek piemērots 8.1. apakšpunkts, bet ja personai ir kustību vai redzes un garīga rakstura traucējumi (kustību vai redzes traucējumi kombinējas ar garīga rakstura traucējumiem), tiek piemērots 8.2. apakšpunkts. Līdz ar to personām ar kustību vai redzes traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem asistenta pakalpojuma nepieciešamība tiek vērtēta pēc vienādas skalas (8.1.apakšpunkts), taču ne visos gadījumos šis vērtējums ir atbilstošs, ja vērtē personas ar kustību vai redzes traucējumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Bērnu ar invaliditāti intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas un bērnu vecāki ir norādījuši, ka asistenta pakalpojuma apjoms 80 stundas mēnesī ir nepietiekams, ja bērns ar invaliditāti regulāri apmeklē ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus (piemēram, reitterapija, ABA terapija, medicīniskās, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi). Laika posmā no 2021. gada 26. oktobra līdz 2021. gada 11. novembrim tika veikta asistenta pakalpojuma saņēmēju tiešsaistes aptauja par asistenta pakalpojuma saņēmēju apmierinātību ar saņemto pakalpojumu. Aptaujā personu ar invaliditāti viedokli varēja sniegt arī personu likumiskie pārstāvji (bērnu vecāki, audžuģimenes). Kopā aptaujā par derīgām tika atzītas 756 respondentu atbildes, no kurām 25% gadījumu tika pārstāvēts nepilngadīgu personu ar invaliditāti viedoklis. Aptaujas dati liecina, ka nepilngadīgām personām ar invaliditāti asistenta atbalsts rehabilitācijas un regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanai ir ļoti būtisks. Trīs galvenie iemesli, kāpēc nepilngadīgām personām ar invaliditāti tika pieprasīts asistenta pakalpojums, tika norādīti šādi iemesli:
- Lai nokļūtu pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā - 74.7%
- Lai apmeklētu sociālās rehabilitācijas nodarbības, terapijas - 59.4%
- Lai saņemtu regulārus veselības aprūpes pakalpojumus - 31.3%
Jāpiebilst, ka respondentiem bija iespēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, tādēļ procentu kopsumma šajā jautājumā pārsniedz 100%.
Kopumā vērtējot visu respondentu atbildes par to, vai līdztekus asistenta pakalpojumam personas saņem arī papildus līdzcilvēku palīdzību, lai nokļūtu dažādās vietās un saņemtu pakalpojumus, aptaujas dati liecina, ka, lai saņemtu sociālās rehabilitācijas nodarbību un terapijas pakalpojumus, papildu palīdzību saņem 50.9% respondentu. Savukārt 15.6% respondentu apmeklē sociālās rehabilitācijas nodarbības un saņem terapijas pakalpojumus, bet papildu palīdzību nesaņem. Trešā daļa respondentu (33.5%) šādus pakalpojumus nesaņem. Papildu palīdzību, lai saņemtu regulārus (vismaz 4 reizes mēnesī) veselības aprūpes pakalpojumus, saņem 45.7% respondentu, 18.9% regulārus veselības aprūpes pakalpojumus saņem, bet papildus palīdzību nesaņem, bet vairāk kā trešā daļa respondentu (35.4%) šādus pakalpojumus nesaņem.
No aptaujas datiem var secināt, ka nepilngadīgām personām ar invaliditāti asistenta pakalpojums, lai nokļūtu uz rehabilitācijas institūcijām un regulārai ārstniecības pakalpojumu saņemšanai ir būtisks un kopumā asistenta pakalpojuma saņēmējiem asistenta pakalpojuma apjoms šim mērķim ir nepietiekams, jo apmēram puse respondentu saņem papildus līdzcilvēku atbalstu.
Salīdzinot asistenta pakalpojuma izpildes datus 2021.gada jūnija mēnesī, kad personas asistenta pakalpojumu saņēma pēc līdzšinējā tiesiskā regulējuma, un 2021.gada decembra mēnesī, kad daļa personu asistenta pakalpojumu saņēma jau pēc Noteikumu normām, ir konstatēts, ka no 851 nepilngadīgas personas, kuras saņēma asistenta pakalpojumu, stundu skaits ir samazinājies 221 personai, no tām 93 personām samazinājums ir vairāk par 40 stundām mēnesī.
- Lai nokļūtu pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā - 74.7%
- Lai apmeklētu sociālās rehabilitācijas nodarbības, terapijas - 59.4%
- Lai saņemtu regulārus veselības aprūpes pakalpojumus - 31.3%
Jāpiebilst, ka respondentiem bija iespēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, tādēļ procentu kopsumma šajā jautājumā pārsniedz 100%.
Kopumā vērtējot visu respondentu atbildes par to, vai līdztekus asistenta pakalpojumam personas saņem arī papildus līdzcilvēku palīdzību, lai nokļūtu dažādās vietās un saņemtu pakalpojumus, aptaujas dati liecina, ka, lai saņemtu sociālās rehabilitācijas nodarbību un terapijas pakalpojumus, papildu palīdzību saņem 50.9% respondentu. Savukārt 15.6% respondentu apmeklē sociālās rehabilitācijas nodarbības un saņem terapijas pakalpojumus, bet papildu palīdzību nesaņem. Trešā daļa respondentu (33.5%) šādus pakalpojumus nesaņem. Papildu palīdzību, lai saņemtu regulārus (vismaz 4 reizes mēnesī) veselības aprūpes pakalpojumus, saņem 45.7% respondentu, 18.9% regulārus veselības aprūpes pakalpojumus saņem, bet papildus palīdzību nesaņem, bet vairāk kā trešā daļa respondentu (35.4%) šādus pakalpojumus nesaņem.
No aptaujas datiem var secināt, ka nepilngadīgām personām ar invaliditāti asistenta pakalpojums, lai nokļūtu uz rehabilitācijas institūcijām un regulārai ārstniecības pakalpojumu saņemšanai ir būtisks un kopumā asistenta pakalpojuma saņēmējiem asistenta pakalpojuma apjoms šim mērķim ir nepietiekams, jo apmēram puse respondentu saņem papildus līdzcilvēku atbalstu.
Salīdzinot asistenta pakalpojuma izpildes datus 2021.gada jūnija mēnesī, kad personas asistenta pakalpojumu saņēma pēc līdzšinējā tiesiskā regulējuma, un 2021.gada decembra mēnesī, kad daļa personu asistenta pakalpojumu saņēma jau pēc Noteikumu normām, ir konstatēts, ka no 851 nepilngadīgas personas, kuras saņēma asistenta pakalpojumu, stundu skaits ir samazinājies 221 personai, no tām 93 personām samazinājums ir vairāk par 40 stundām mēnesī.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams grozīt Noteikumu 10.1. apakšpunkta redakciju, lai noteiktu, ka nepilngadīgām personām ar invaliditāti, kuras regulāri (ne retāk kā reizi nedēļā) saņem ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus, asistenta pakalpojumu piešķirtu 120 stundas mēnesī. Tāpat nepieciešams noteikt, ka asistenta pakalpojuma saņemšanas periodu šīm personām sociālais dienests nosaka atbilstoši ārsta nozīmētās medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojuma periodam, bet ne ilgāk par trim gadiem.
Lai sociālais dienests pakalpojuma piešķiršanas brīdī varētu identificēt personas, kurām asistenta pakalpojums ir piešķirams 120 stundu apjomā, ir jānosaka sociālajā dienestā iesniedzamo dokumentu veidi, attiecīgi papildinot Noteikumus ar 8.1 punktu. Ja persona ar invaliditāti regulāri (ne retāk kā reizi nedēļā) gatavojas saņemt vai saņem ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras, tad likumiskajam pārstāvim sociālajā dienestā ir jāiesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījuma kopija attiecīgā ārstniecības pakalpojuma saņemšanai. Ja persona saņem rehabilitācijas pakalpojumu, tad likumiskajam pārstāvim sociālajā dienestā ir jāiesniedz līguma kopija par rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu. Ja personas ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai ārstējošais ārsts personu ir nosūtījis medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai, tad likumiskajam pārstāvim atkarībā no situācijas sociālajā dienestā ir jāiesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījums medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai vai līguma kopija par rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu vai nosūtījums medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai un līguma kopija par rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu.
Noteikumu 25.3. apakšpunkts un 28.punkts ir jāpapildina ar atsauci uz 8.1 punktu, nosakot personas pienākumu informēt par izmaiņām, kas ietekmē asistenta pakalpojuma apjomu, kā arī nosacījumu izbeigt asistenta pakalpojumu, ja persona vairs neatbilst sākotnējiem asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Savukārt 28.punkts papildināms ar atsauci uz 10.1. apakšpunktu.
Lai sociālais dienests pakalpojuma piešķiršanas brīdī varētu identificēt personas, kurām asistenta pakalpojums ir piešķirams 120 stundu apjomā, ir jānosaka sociālajā dienestā iesniedzamo dokumentu veidi, attiecīgi papildinot Noteikumus ar 8.1 punktu. Ja persona ar invaliditāti regulāri (ne retāk kā reizi nedēļā) gatavojas saņemt vai saņem ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras, tad likumiskajam pārstāvim sociālajā dienestā ir jāiesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījuma kopija attiecīgā ārstniecības pakalpojuma saņemšanai. Ja persona saņem rehabilitācijas pakalpojumu, tad likumiskajam pārstāvim sociālajā dienestā ir jāiesniedz līguma kopija par rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu. Ja personas ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai ārstējošais ārsts personu ir nosūtījis medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai, tad likumiskajam pārstāvim atkarībā no situācijas sociālajā dienestā ir jāiesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījums medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai vai līguma kopija par rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu vai nosūtījums medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai un līguma kopija par rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu.
Noteikumu 25.3. apakšpunkts un 28.punkts ir jāpapildina ar atsauci uz 8.1 punktu, nosakot personas pienākumu informēt par izmaiņām, kas ietekmē asistenta pakalpojuma apjomu, kā arī nosacījumu izbeigt asistenta pakalpojumu, ja persona vairs neatbilst sākotnējiem asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Savukārt 28.punkts papildināms ar atsauci uz 10.1. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditāte ir no bērnības un kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, parasti nav iespējams iesaistīties tādās aktivitātes, kas ļautu saņemt lielāku asistenta pakalpojuma stundu skaitu (darbs, mācības, brīvprātīgā darbs, valdes locekļa pienākumu pildīšana nevalstiskā organizācijā vai kapitālsabiedrībā), jo šo personu funkcionālais stāvoklis ir ļoti smags. Visbiežākās aktivitātes ir dienas aprūpes centu apmeklēšana, ārstniecības pakalpojumu saņemšana un iesaistīšanās sociālos pasākumos, t.sk. kultūras pasākumu apmeklēšana vai dažādas nodarbības. Taču šīm personām pieejamais asistenta pakalpojuma stundu skaits ir nepietiekams. Aptaujas dati liecina, ka 47.4% pilngadīgu personu ar invaliditāti no bērnības pēc pakalpojuma regulējuma maiņas ir mazāks asistenta pakalpojuma apjoms. Salīdzinot asistenta pakalpojuma izpildes datus 2021.gada jūnija mēnesī, kad personas asistenta pakalpojumu saņēma pēc līdzšinējā tiesiskā regulējuma un 2021.gada decembra mēnesī, kad daļa personu asistenta pakalpojumu saņēma pēc Noteikumu normām, ir konstatēts, ka pilngadīgām personām darbspējas vecumā (no 18 līdz 64 gadiem), kuras novērtētas ar ļoti lielu asistenta atbalsta nepieciešamību (koeficients 2) un kuras nav iesaistītas nodarbinātības un izglītības pasākumos un neapmeklē dienas aprūpes centrus (piešķirtas 30 stundas mēnesī), asistenta pakalpojuma apjoms ir samazinājies 66.4% gadījumos, vērtējot salīdzinājumā ar citām personu grupām, kurām asistenta pakalpojuma apjoms ir samazinājies šajā vecuma grupā. Tās ir 619 personas no kopumā 6120 vērtētajiem asistenta pakalpojuma saņēmējiem jeb 10.1% no kopējā personu skaita. Jāatzīmē, ka lielākoties (59%) šīm personām stundu samazinājums ir neliels - līdz 20 stundām mēnesī. Ņemot vērā, ka pilngadīgas personas ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības galvenokārt ietilpst iepriekš analizētajā personu grupā, var secināt, ka asistenta pakalpojuma apjoms šai personu grupai ir samazinājies un ir nepietiekams, lai veiktu ikdienā nepieciešamās darbības ārpus mājokļa.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu tiesības personām ar I invaliditātes grupu, kurām ir invaliditāte no bērnības un kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, saņemt asistenta pakalpojumu lielākā apjomā, ir nepieciešams papildināt Noteikumus ar 17.1 punktu, kurš paredz, ka minētajām personām asistenta pakalpojuma apjoms tiek palielināts šādos gadījumos un apmērā:
a) ja persona atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 4.2. apakšpunktā norādītajam apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu:
- par 20 stundām mēnesī, ja asistenta atbalsta intensitātes koeficients ir 1;
- par 40 stundām mēnesī, ja intensitātes koeficients ir 2;
b) ja persona atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 4.2. apakšpunktā norādītajam veic citas darbības, piemēram, apmeklētu ārstu, sociālos pasākumus:
- par 25 stundām mēnesī, ja intensitātes koeficients ir 1;
- par 50 stundām mēnesī, ja intensitātes koeficients ir 2.
Lai sociālais dienests varētu identificēt šo mērķa grupu, ir nepieciešams papildināt Noteikumus ar 15.1.5. apakšpunktu, kurš nosaka, ka sociālais dienests Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai personai ir noteikts invaliditātes cēlonis - slimība no bērnības.
Vienlaikus ir precizējams Noteikumu 16.1.2. apakšpunkts, kurš nosaka asistenta pakalpojuma ilgumu. Atbilstoši minētajai normai sociālais dienests nosaka asistenta pakalpojuma periodu atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par trim gadiem. Taču personai tiesības uz konkrēti noteikto asistenta pakalpojuma apjomu var būt arī īsāku periodu, ja līgumisko attiecību ar darba devēju vai pakalpojuma sniedzēju, kā arī citu iemeslu dēļ, šis periods ir īsāks par personai noteikto invaliditātes periodu vai trīs gadiem. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam sociālais dienests var pārskatīt asistenta pakalpojuma apjomu un ilgumu tikai tad, ja persona atbilstoši Noteikumu 25.punkta nosacījumiem informē sociālo dienestu par izmaiņām, vai izbeigt pakalpojumu atbilstoši 27.punkta nosacījumiem. Taču, ja persona savlaicīgi neinformē sociālo dienestu par izmaiņām, vai sociālā dienesta rīcībā nav informācijas par iemesliem, kas ļauj lemt par asistenta pakalpojuma izbeigšanu, asistenta pakalpojums noteiktajā apjomā personai var tikt apmaksāts nepamatoti. Grozījumi Noteikumu 16.1.2. apakšpunktā ļaus piešķirt asistenta pakalpojumu uz periodu, kas ir atbilstošs lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošai informācijai par personas statusu un kas dod tiesības saņemt asistenta pakalpojumu attiecīgajam asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķim. Tādējādi asistenta pakalpojums jau sākotnēji tiks piešķirts uz aktuālajai situācijai atbilstošu laika periodu un tiks mazināts risks nepamatotai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai un personām neradīsies nepamatota pārmaksa.
Attiecīgi ir precizējams arī Noteikumu 28. punkts par asistenta pakalpojumu izbeigšanas nosacījumiem.
a) ja persona atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 4.2. apakšpunktā norādītajam apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu:
- par 20 stundām mēnesī, ja asistenta atbalsta intensitātes koeficients ir 1;
- par 40 stundām mēnesī, ja intensitātes koeficients ir 2;
b) ja persona atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 4.2. apakšpunktā norādītajam veic citas darbības, piemēram, apmeklētu ārstu, sociālos pasākumus:
- par 25 stundām mēnesī, ja intensitātes koeficients ir 1;
- par 50 stundām mēnesī, ja intensitātes koeficients ir 2.
Lai sociālais dienests varētu identificēt šo mērķa grupu, ir nepieciešams papildināt Noteikumus ar 15.1.5. apakšpunktu, kurš nosaka, ka sociālais dienests Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai personai ir noteikts invaliditātes cēlonis - slimība no bērnības.
Vienlaikus ir precizējams Noteikumu 16.1.2. apakšpunkts, kurš nosaka asistenta pakalpojuma ilgumu. Atbilstoši minētajai normai sociālais dienests nosaka asistenta pakalpojuma periodu atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par trim gadiem. Taču personai tiesības uz konkrēti noteikto asistenta pakalpojuma apjomu var būt arī īsāku periodu, ja līgumisko attiecību ar darba devēju vai pakalpojuma sniedzēju, kā arī citu iemeslu dēļ, šis periods ir īsāks par personai noteikto invaliditātes periodu vai trīs gadiem. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam sociālais dienests var pārskatīt asistenta pakalpojuma apjomu un ilgumu tikai tad, ja persona atbilstoši Noteikumu 25.punkta nosacījumiem informē sociālo dienestu par izmaiņām, vai izbeigt pakalpojumu atbilstoši 27.punkta nosacījumiem. Taču, ja persona savlaicīgi neinformē sociālo dienestu par izmaiņām, vai sociālā dienesta rīcībā nav informācijas par iemesliem, kas ļauj lemt par asistenta pakalpojuma izbeigšanu, asistenta pakalpojums noteiktajā apjomā personai var tikt apmaksāts nepamatoti. Grozījumi Noteikumu 16.1.2. apakšpunktā ļaus piešķirt asistenta pakalpojumu uz periodu, kas ir atbilstošs lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošai informācijai par personas statusu un kas dod tiesības saņemt asistenta pakalpojumu attiecīgajam asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķim. Tādējādi asistenta pakalpojums jau sākotnēji tiks piešķirts uz aktuālajai situācijai atbilstošu laika periodu un tiks mazināts risks nepamatotai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai un personām neradīsies nepamatota pārmaksa.
Attiecīgi ir precizējams arī Noteikumu 28. punkts par asistenta pakalpojumu izbeigšanas nosacījumiem.
Problēmas apraksts
Personām, kuras regulāri (ne retāk kā reizi nedēļā) saņem ārsta nozīmētu medicīnisko procedūru kursu vai rehabilitācijas pakalpojumus ir lieli izdevumi par transportu, kas nereti personām ar invaliditāti ir liels finansiālais slogs. Šī iemesla dēļ personas ne vienmēr var izmantot arī asistenta pakalpojumu, lai saņemtu attiecīgos ārstniecības vai rehabilitācijas pakalpojumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka nedaudz mazāk kā katrs ceturtais aptaujas dalībnieks, kurš asistenta pakalpojumu saņem pēc Noteikumu normām, saņem arī transporta izdevumu kompensāciju (23.2%). Aptaujas gaitā tika noskaidrots, ka galvenie iemesli, kādēļ asistenta pakalpojuma saņēmējiem ir nepieciešama transporta izdevumu kompensācija, ir veselības aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un dažādu terapiju saņemšanai, kā arī tādu vietu apmeklēšanai kā bankas, iestādes, sports, u.c. Jautājums par transporta izdevumu vajadzībām tika uzdots visiem respondentiem, arī personām, kurām šobrīd transporta kompensācija nepienākas. Trīs respondentu visbiežākās atbildes par darbībām, kurām transporta izdevumu kompensēšana nepieciešama visvairāk (respondentiem tika lūgts norādīt ne vairāk par divām piemērotākajām atbildēm):
- Neregulāru veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai – 40.3%
- Regulāras sociālās rehabilitācijas, dažādu terapiju un regulāru veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai – 35.9%
- Citu vietu apmeklēšanai (banka, iestādes, sports, u.c.) – 35.6%
Tikai 7.6% gadījumu bija norādīts, ka transporta izdevumu kompensēšana nav nepieciešama, bet 10.2% gadījumu personām bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Līdz ar to arī aptaujas dati norāda uz to, ka transporta izdevumu kompensēšanas iespēja, lai apmeklētu ārstniecības pakalpojumus, personām ar invaliditāti ir būtiska.
- Neregulāru veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai – 40.3%
- Regulāras sociālās rehabilitācijas, dažādu terapiju un regulāru veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai – 35.9%
- Citu vietu apmeklēšanai (banka, iestādes, sports, u.c.) – 35.6%
Tikai 7.6% gadījumu bija norādīts, ka transporta izdevumu kompensēšana nav nepieciešama, bet 10.2% gadījumu personām bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Līdz ar to arī aptaujas dati norāda uz to, ka transporta izdevumu kompensēšanas iespēja, lai apmeklētu ārstniecības pakalpojumus, personām ar invaliditāti ir būtiska.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 33.1.1. apakšpunktā ir nepieciešams precizēt redakciju, lai paplašinātu transporta izdevumu kompensēšanu ārstniecības pakalpojumu saņemšanai un to varētu saņemt ne tikai nokļūšanai uz hemodialīzes un ķīmijterapijas procedūrām, bet arī nokļūšanai uz citām regulārām (ne retāk kā reizi nedēļā) ārsta nozīmētām medicīniskām procedūrām un lai saņemtu rehabilitācijas pakalpojumus.
Problēmas apraksts
Izglītojamie, kuri mācās vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādē un sasniedz 18 gadu vecumu pirms pēdējā mācību gada uzsākšanas, asistenta pakalpojumu var saņemt, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtējumu, taču Noteikumu normas nenosaka pienākumu sociālajiem dienestiem vērtēt asistenta pakalpojuma nepieciešamību personām, kuras saņem asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, kā arī nenosaka vērtēšanas kritērijus. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajai informācijai šādu personu skaits ir neliels. 2021.gada 15.septembrī bija 4 izglītojamie, par kuriem izglītības iestāde vai pašvaldība ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par to, ka pašvaldību sociālie dienesti ir veikuši asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu konkrētajam izglītojamajam. Savukārt 6 izglītojamie ir sasnieguši 17 gadu vecumu un viņiem ir derīgs VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, taču šīs personas sasniegs 18 gadu vecumu (potenciālā mērķa grupa) izglītības procesa laikā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu normas nepieciešams papildināt ar 1.5.apakšpunktu un 3.1 punktu, lai noteiktu kritērijus asistenta pakalpojuma vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs nepieciešamībai gadījumos, kad izglītojamā persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu un tai vairs nav tiesību saņemt asistenta pakalpojumu izglītības iestādē pamatojoties uz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Šāds regulējums nepieciešams, lai izglītojamā persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ar asistenta atbalstu varētu pabeigt attiecīgo izglītības programmu (ne tikai mācību gadu).
Problēmas apraksts
Novērtējot asistenta pakalpojuma nepieciešamību personām ar invaliditāti atbilstoši Noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pašvaldību sociālie dienesti ir konstatējuši, ka atsevišķos gadījumos, personām ar kustību vai redzes traucējumiem (vērtē atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 5. punktam) atbilstoši novērtējuma rezultātam asistenta pakalpojums nepienākas, bet tomēr praksē ir vērojams, ka asistenta atbalsts atsevišķās dzīves situācijās šīm personām ir vajadzīgs. Savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem (vērtē atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 6. punktam) asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas nosacījumus nav nepieciešams mainīt. Atbilstoši sociālo dienestu sniegtajai informācijai, personām, kurām asistenta pakalpojums nepienākas, bet tomēr ir jāpiešķir, asistenta atbalsta intensitāte ir novērtējama ar koeficientu 1, jo persona ārpus mājokļa pārsvarā daudzas lietas spēj vai spētu veikt patstāvīgi, taču atsevišķās situācijās vai apstākļos, pārvietošanās bez asistenta nav iespējama.
Risinājuma apraksts
Lai asistenta pakalpojumu varētu saņemt arī tās personas ar kustību un redzes funkcionālajiem traucējumiem, kurām atbilstoši novērtējumam asistenta pakalpojums nepienākas, taču asistenta pakalpojums tomēr faktiski ir nepieciešams, Noteikumu 1. pielikumu nepieciešams papildināt ar jaunu 8.2. apakšpunktu, kā arī veikt grozījumus 8.1. apakšpunktā, tādējādi nodalot asistenta atbalsta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanu personām, kurām ir kustību un redzes traucējumi, no personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi. Tādējādi personām ar kustību un redzes funkcionālajiem traucējumiem asistenta atbalsta intensitāte tiks noteikta atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 8.1. apakšpunktam, piešķirot asistenta pakalpojumu ar koeficientu 1, ja persona tiek novērtēta 11-15 punktu intervālā, savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem asistenta atbalsta intensitāte tiks noteikta atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 8.2. apakšpunktam, nemainot novērtēšanas vērtības. Savukārt līdzšinējā Noteikumu 1. pielikuma 8.2. apakšpunkta norma, kur norādīti koeficienti, ja personu vērtē pēc 5. un 6. punkta, tiek izteikta 8.3.punkta redakcijā.
Problēmas apraksts
Noteikumu piemērošanas gaitā asistenta pakalpojuma saņēmējiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem ir radušās neskaidrības par atsevišķām Noteikumu normām, kā rezultātā ir nepieciešams šīs normas precizēt un papildināt.
Personām ar invaliditāti, kuras nodarbojas ar paraolimpiskā sporta veidiem, radās neskaidrības par nosacījumiem, kādos gadījumos Latvijas Paralimpiskā komiteja izsniedz apliecinājumus, ka persona nodarbojas ar paraolimpisko sportu.
Personām ar invaliditāti, kā arī pašvaldību sociālajiem dienestiem radās neskaidrības par nosacījumiem, kādos gadījumos asistenta pakalpojumu piešķir, ja personai ir onkoloģiska saslimšana un tā saņem simptomātisku terapiju, un kādos, ja saņem ķīmijterapiju, kā arī, kāda informācija un apliecinājumi katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešami.
Personām ar invaliditāti, kuras nodarbojas ar paraolimpiskā sporta veidiem, radās neskaidrības par nosacījumiem, kādos gadījumos Latvijas Paralimpiskā komiteja izsniedz apliecinājumus, ka persona nodarbojas ar paraolimpisko sportu.
Personām ar invaliditāti, kā arī pašvaldību sociālajiem dienestiem radās neskaidrības par nosacījumiem, kādos gadījumos asistenta pakalpojumu piešķir, ja personai ir onkoloģiska saslimšana un tā saņem simptomātisku terapiju, un kādos, ja saņem ķīmijterapiju, kā arī, kāda informācija un apliecinājumi katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešami.
Risinājuma apraksts
Lai precizētu normu, kādiem sportistiem Latvijas Paralimpiskā komiteja izsniedz apliecinājumus, Noteikumu 14.3. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā. Termins “paraolimpiskais sports” tie aizstāts ar terminu “parasports”, jo atbilstoši Latvijas Paralimpiskās komitejas skaidrojumam šis termins ir precīzāks attiecībā uz sportistiem ar invaliditāti, kuri profesionālā līmenī nodarbojas ar sportu, kā arī termins “parasports” ir starptautiski atzīts. Šobrīd starpministriju (starpinstitūciju) saskaņošanas procesā esošajās Sporta politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam termins “parasports” ir definēts kā sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paralimpisko spēļu programmā. Savukārt parasportists ir sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t.sk. Paralimpiskajās spēlēs. Minētās pamatnostādnes ir konceptuāli atbalstītas Latvijas Nacionālās sporta padomes 2021. gada 9. decembra sēdē. Tāpat Noteikumu 14.3. apakšpunkta otrajā teikumā sniegts skaidrojums, kādos gadījumos minētais apliecinājums tiek izsniegts.
Lai precizētu, kādos gadījumos un kādā apjomā asistenta pakalpojumu piešķir personām ar ļaundabīgu audzēju un kāda informācija lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama, jāveic šādi grozījumi Noteikumos:
1. Jāizsaka Noteikumu 14.9. apakšpunkts jaunā redakcijā, precizējot, ka personai, kurai ir konstatēts ļaundabīgs audzējs, kura dēļ nepieciešams saņemt simptomātisku terapiju, ir jāiesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta apliecinājums tad, ja Noteikumu 15.1.4. apakšpunktā minētā informācija nav pieejama Invaliditātes informatīvajā sistēmā, vai tad, ja personas iesniedzamais dokuments satur aktuālāku informāciju par informatīvajā sistēmā esošo. Sociālajiem dienestiem pieejamajā Invaliditātes informatīvajā sistēmā ir pieejami dati tikai par aktuālo situāciju invaliditātes noteikšanas brīdī, līdz ar to, ja personai ļaundabīga audzēja dēļ simptomātiska terapija ir jāuzsāk pēc invaliditātes noteikšanas, šādi dati sociālajam dienestam nav pieejami. Tāpat Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav informācijas par personām, kurām ir ļaundabīgs audzējs, bet nav slimības ceturtā stadija ar izteikti nelabvēlīgu prognozi, jo šādi dati invaliditātes un darbspēju ekspertīzes vajadzībām minētajā informācijas sistēmā netiek uzkrāti. Attiecīgi ir precizējams arī Noteikumu 1. pielikuma 4.2. apakšpunkts, aizstājot vārdu “ķīmijterapija” ar vārdiem “simptomātiskā terapija, ja ir ļaundabīgs audzējs”. Tādējādi asistenta pakalpojumu atbilstoši novērtējumam 40 vai 80 stundas mēnesī varēs saņemt personas, kurām ir ļaundabīgs audzējs un kura saņem simptomātisku terapiju, neatkarīgi no tā, kāda personai ir slimības stadija un kāds tieši ir simptomātiskās terapijas veids. Asistenta pakalpojumu persona varēs izmantot ne tikai uz simptomātiskās terapijas procedūrām, bet ārstu apmeklēšanai kopumā, kā arī citām darbībām.
2. Noteikumi jāpapildina ar 14.9.1 apakšpunktu, lai noteiktu atšķirīgu iesniedzamo informāciju gadījumos, ja atbilstoši asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumam asistenta pakalpojums personai nepienākas, bet sakarā ar ļaundabīgu audzēju ceturtajā stadijā, ar izteikti nelabvēlīgu prognozi, asistenta pakalpojums lai apmeklētu ķīmijterapiju, staru terapiju vai hormonu terapiju, tomēr ir nepieciešams. Attiecīgi ir precizējams arī Noteikumu 17. punkts, aizstājot vārdus “simptomātisku terapiju” ar vāriem “ķīmijterapiju, staru terapiju vai hormonu terapiju”. Atbilstoši ir jāprecizē arī Noteikumu 1. pielikuma piezīmju 1. punkts. Tādejādi asistenta pakalpojumu 40 stundas mēnesī varēs saņemt personas, kurām asistenta pakalpojums ikdienā nav nepieciešams, bet ir ļaundabīgs audzējs ceturtajā stadijā ar izteikti nelabvēlīgu prognozi un asistents ir nepieciešams, lai saņemtu ķīmijterapiju, staru terapiju vai hormonu terapiju. Šādos gadījumos sociālais dienests asistenta pakalpojumu piešķir uz vienu gadu. Noteikumu 25.3. apakšpunkts un 28.punkts ir jāpapildina ar atsauci uz 14.9.1 apakšpunktu, nosakot personas pienākumu informēt par izmaiņām, kas ietekmē asistenta pakalpojuma apjomu, kā arī nosacījumu izbeigt asistenta pakalpojumu, ja persona vairs neatbilst sākotnējiem asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.
Tāpat ir precizējama Noteikumu 1. pielikuma 6.3. apakšpunkta atbildes izvēle “spēj tikai pasīvi uzturēties (būt) sabiedrībā, nemeklē un nevēlas uzturēt kontaktus – atgrūž apkārtējos, var būt rupjš un nepatīkams apkārtējiem”, kur vārdi “atgrūž apkārtējos” ir jāizsaka iespējamības formā “var atgrūst apkārtējos”, jo citu personu atgrūšana nav vienīgā iespējamā personas rīcības izvēle.
Lai precizētu, kādos gadījumos un kādā apjomā asistenta pakalpojumu piešķir personām ar ļaundabīgu audzēju un kāda informācija lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama, jāveic šādi grozījumi Noteikumos:
1. Jāizsaka Noteikumu 14.9. apakšpunkts jaunā redakcijā, precizējot, ka personai, kurai ir konstatēts ļaundabīgs audzējs, kura dēļ nepieciešams saņemt simptomātisku terapiju, ir jāiesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta apliecinājums tad, ja Noteikumu 15.1.4. apakšpunktā minētā informācija nav pieejama Invaliditātes informatīvajā sistēmā, vai tad, ja personas iesniedzamais dokuments satur aktuālāku informāciju par informatīvajā sistēmā esošo. Sociālajiem dienestiem pieejamajā Invaliditātes informatīvajā sistēmā ir pieejami dati tikai par aktuālo situāciju invaliditātes noteikšanas brīdī, līdz ar to, ja personai ļaundabīga audzēja dēļ simptomātiska terapija ir jāuzsāk pēc invaliditātes noteikšanas, šādi dati sociālajam dienestam nav pieejami. Tāpat Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav informācijas par personām, kurām ir ļaundabīgs audzējs, bet nav slimības ceturtā stadija ar izteikti nelabvēlīgu prognozi, jo šādi dati invaliditātes un darbspēju ekspertīzes vajadzībām minētajā informācijas sistēmā netiek uzkrāti. Attiecīgi ir precizējams arī Noteikumu 1. pielikuma 4.2. apakšpunkts, aizstājot vārdu “ķīmijterapija” ar vārdiem “simptomātiskā terapija, ja ir ļaundabīgs audzējs”. Tādējādi asistenta pakalpojumu atbilstoši novērtējumam 40 vai 80 stundas mēnesī varēs saņemt personas, kurām ir ļaundabīgs audzējs un kura saņem simptomātisku terapiju, neatkarīgi no tā, kāda personai ir slimības stadija un kāds tieši ir simptomātiskās terapijas veids. Asistenta pakalpojumu persona varēs izmantot ne tikai uz simptomātiskās terapijas procedūrām, bet ārstu apmeklēšanai kopumā, kā arī citām darbībām.
2. Noteikumi jāpapildina ar 14.9.1 apakšpunktu, lai noteiktu atšķirīgu iesniedzamo informāciju gadījumos, ja atbilstoši asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumam asistenta pakalpojums personai nepienākas, bet sakarā ar ļaundabīgu audzēju ceturtajā stadijā, ar izteikti nelabvēlīgu prognozi, asistenta pakalpojums lai apmeklētu ķīmijterapiju, staru terapiju vai hormonu terapiju, tomēr ir nepieciešams. Attiecīgi ir precizējams arī Noteikumu 17. punkts, aizstājot vārdus “simptomātisku terapiju” ar vāriem “ķīmijterapiju, staru terapiju vai hormonu terapiju”. Atbilstoši ir jāprecizē arī Noteikumu 1. pielikuma piezīmju 1. punkts. Tādejādi asistenta pakalpojumu 40 stundas mēnesī varēs saņemt personas, kurām asistenta pakalpojums ikdienā nav nepieciešams, bet ir ļaundabīgs audzējs ceturtajā stadijā ar izteikti nelabvēlīgu prognozi un asistents ir nepieciešams, lai saņemtu ķīmijterapiju, staru terapiju vai hormonu terapiju. Šādos gadījumos sociālais dienests asistenta pakalpojumu piešķir uz vienu gadu. Noteikumu 25.3. apakšpunkts un 28.punkts ir jāpapildina ar atsauci uz 14.9.1 apakšpunktu, nosakot personas pienākumu informēt par izmaiņām, kas ietekmē asistenta pakalpojuma apjomu, kā arī nosacījumu izbeigt asistenta pakalpojumu, ja persona vairs neatbilst sākotnējiem asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.
Tāpat ir precizējama Noteikumu 1. pielikuma 6.3. apakšpunkta atbildes izvēle “spēj tikai pasīvi uzturēties (būt) sabiedrībā, nemeklē un nevēlas uzturēt kontaktus – atgrūž apkārtējos, var būt rupjš un nepatīkams apkārtējiem”, kur vārdi “atgrūž apkārtējos” ir jāizsaka iespējamības formā “var atgrūst apkārtējos”, jo citu personu atgrūšana nav vienīgā iespējamā personas rīcības izvēle.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Aptauja par asistenta pakalpojuma pašvaldībā saņēmēju viedokli saistībā ar veiktajām izmaiņām asistenta pakalpojuma nodrošināšanā
Apraksts
Vietnē https://visidati.lv periodā no 26.10.2021. līdz 08.11.2021. tika veikta personu ar invaliditāti, kuri saņem asistenta pakalpojumu, aptauja par personu apmierinātību ar asistenta pakalpojumu, lai novērtētu tiesiskā regulējuma par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ietekmi uz personas iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Kopā aptaujā piedalījās 760 personas ar invaliditāti, viņu ģimenes locekļi, radinieki un uzticības personas. No visām iesniegtajām anketām 4 tika atzītas par nederīgām, līdz ar to aptaujas apkopojumā tika vērtētas 756 respondentu sniegtās atbildes. Aptaujas dati norāda uz aktualitāti palielināt asistenta pakalpojuma apjoma nepieciešamību Noteikumu projektā minētajām personām, kā arī paplašināt transporta izdevumu kompensēšanas iespējas. Tāpat dati norāda uz vispārējām tendencēm apmierinātībā ar asistenta pakalpojumu un saistībā ar 2021.gadā veiktajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā saistībā ar asistenta pakalpojuma nodrošināšanu.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
Plānots, ka 2022.gadā asistenta pakalpojumu saņems 11 031 persona ar invaliditāti.
Personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības un kurām VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kā arī bērniem ar invaliditāti, kuri saņem ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus, būs iespējams saņemt lielāku asistenta pakalpojuma apjomu. Atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm izmaiņas varētu ietekmēt aptuveni 2000 pilngadīgas personas un 200 nepilngadīgas personas, kurām ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu.
Asistenta pakalpojuma saņēmējiem, kuri ne retāk kā reizi nedēļā saņem ārsta nozīmētu medicīnisko procedūru kursu vai rehabilitācijas pakalpojumus, vai šo personu asistentiem, asistenta pakalpojuma nodrošināšanas ietvaros būs iespēja saņemt transporta izdevumu kompensāciju. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā varētu ietekmēt apmēram 200 personas, kuras saņem asistenta pakalpojumu.
Asistenta pakalpojumu vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs varēs saņemt visas izglītojamās personas, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Potenciālā mērķa grupa 2022. mācību gadā ~ 6 personas.
Personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības un kurām VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kā arī bērniem ar invaliditāti, kuri saņem ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus, būs iespējams saņemt lielāku asistenta pakalpojuma apjomu. Atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm izmaiņas varētu ietekmēt aptuveni 2000 pilngadīgas personas un 200 nepilngadīgas personas, kurām ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu.
Asistenta pakalpojuma saņēmējiem, kuri ne retāk kā reizi nedēļā saņem ārsta nozīmētu medicīnisko procedūru kursu vai rehabilitācijas pakalpojumus, vai šo personu asistentiem, asistenta pakalpojuma nodrošināšanas ietvaros būs iespēja saņemt transporta izdevumu kompensāciju. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā varētu ietekmēt apmēram 200 personas, kuras saņem asistenta pakalpojumu.
Asistenta pakalpojumu vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs varēs saņemt visas izglītojamās personas, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Potenciālā mērķa grupa 2022. mācību gadā ~ 6 personas.
Juridiskās personas
- pašvaldību sociālie dienesti
Ietekmes apraksts
Pašvaldību sociālajiem dienestiem esošo funkciju ietvaros būs jānodrošina asistenta pakalpojuma piešķiršana un transporta izdevumu kompensēšana atbilstoši veiktajiem grozījumiem. Tiesiskā regulējuma ietekmē asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita pieaugums vai samazinājums netiek prognozēts, jo tiesiskais regulējums vērsts uz esošajiem asistenta pakalpojuma saņēmējiem, kā arī tiek precizēti asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas nosacījumi, lai tiesiskais regulējums atbilstu faktiskajai nepieciešamībai un piemērošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Projekts tiek īstenots asistenta pakalpojumam plānotā finansējuma ietvaros.
Precizēts plānotais pakalpojuma saņēmēju skaita proporcionālais sadalījums starp asistenta un pavadoņa pakalpojumu, kā arī starp asistenta pakalpojuma izmantošanas mērķiem,iekļaujoties plānotajā nodrošināto pakalpojuma h skaitā gadā, t.i. 2022. gadā 8 393 301, 2023. gadā un turpmāk ik gadu 8 812 966 h.
Projekts tiek īstenots asistenta pakalpojumam plānotā finansējuma ietvaros.
Precizēts plānotais pakalpojuma saņēmēju skaita proporcionālais sadalījums starp asistenta un pavadoņa pakalpojumu, kā arī starp asistenta pakalpojuma izmantošanas mērķiem,iekļaujoties plānotajā nodrošināto pakalpojuma h skaitā gadā, t.i. 2022. gadā 8 393 301, 2023. gadā un turpmāk ik gadu 8 812 966 h.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Noteikumi tiek papildināti ar 1.5. apakšpunktu un 3.1 punktu, lai 18 gadu vecumu sasniegušas izglītojamās personas ar invaliditāti varētu saņemt asistenta pakalpojumu izglītības iestādē atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumiem Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pašvaldību sociālie dienestiNevalstiskās organizācijas
Latvijas Paralimpiskā komiteja, Salaspils novada bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība "Zelta atslēdziņa"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Aptauja
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Laika posmā no 2021. gada 26. oktobra līdz 2021. gada 11. novembrim SIA "Projektu un kvalitātes vadība" pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veica asistenta pakalpojuma saņēmēju tiešsaistes aptauju par asistenta pakalpojuma saņēmēju apmierinātību ar saņemto pakalpojumu. Respondentu viedoklis un aptaujas rezultāti par atsevišķiem asistenta pakalpojuma aspektiem ir norādīti anotācijas I sadaļā – problēmas apraksts.
6.4. Cita informācija
Pēc sabiedriskās apspriedes viedokļu saņemšanas tiks organizēta tikšanās ar mērķa grupas pārstāvjiem - personas ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un bērnu ar invaliditāti vecākiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- pašvaldību sociālie dienesti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpilde nemaina pašvaldību sociālo dienestu darbu un neietekmē izmaksas, taču tiesību normas būs jāņem vērā, lemjot par asistenta pakalpojuma piešķiršanu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Skatīt 8.1.9. sadaļu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personām ar invaliditāti tiks paplašinātas iespējas saņemt asistenta pakalpojumu lielākā apjomā, kā arī tiks paplašinātas transporta izdevumu kompensēšanas iespējas, kas ļaus personai būt vairāk sabiedrībā, saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Tādējādi tiks veicinātas personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērniem ar invaliditāti, kuri regulāri saņem ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus, būs tiesības asistenta pakalpojumu saņemt 120 stundas mēnesī, līdzšinējo 80 stundu vietā. Personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, būs iespējams saņemt lielāku asistenta pakalpojuma apjomu. Visiem asistenta pakalpojuma saņēmējiem, kuri regulāri saņem ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus, būs tiesības asistenta pakalpojuma nodrošināšanas ietvaros saņemt transporta izdevumu kompensāciju. Tādējādi minētajām personām tiks veicināta pieejamība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi