Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts "Par finansējuma nodrošināšanu Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apsaimniekošanai 2022. gadam" (turpmāk – protokollēmuma projekts) un tā anotācija izstrādāti, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo  atsavināto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai un 2022. gadā aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmaksai.

Vispārējā kārtība

Rail Baltica projekts (turpmāk – RB projekts) ir Eiropas standarta platuma dzelzceļa transporta Trans-Eiropas transporta tīkla Ziemeļjūras – Baltijas koridora transporta sistēmas elements, kas aptver piecas Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstis – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju, tālākā nākotnē paredzot maršruta pagarinājumu ar savienojumu Tallina – Helsinki. RB projekta mērķis ir savienot Baltijas valstis ar pārējo ES, izmantojot efektīvu, modernu, drošu, videi draudzīgu un tirgus prasībām atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu sistēmu. Ziemeļu - Dienvidu virziena dzelzceļa līnijas attīstība veicinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju ES, kā arī tautsaimniecības konkurētspēju, tās ilgtspējīgu un diversificētu attīstību.
Eiropas Komisija 2014., 2015., 2016., 2019. un 2020. gadā izsludināja pa vienam projektu iesnieguma konkursam par finanšu palīdzības piešķiršanu no ES Daudzgadu budžeta 2014. - 2020. gadam programmas "Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments" (turpmāk – EISI), kuros piedaloties RB projekts ieguva finansējumu. Tādejādi laika posmā no 2015. gada līdz 2021. gada beigām, parakstot sešus finansēšanas līgumus (turpmāk – CEF1, CEF2, CEF3, CEF6-S, CEF6‑W un CEF7-S līgumi), Latvija ir apņēmusies RB projektā investēt 382 393 713 euro, no kuriem ārvalstu finanšu palīdzības daļa ir 317 317 811 euro.
CEF līgumu ietvarā tostarp paredzēts finansēt RB projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma objektu (zemes un/vai ēku) atsavināšanas izmaksas un ar atsavināšanu saistītos izdevumus – nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojumus, uzmērīšanas un zemes ierīcības pakalpojumus, un atsavinātā nekustamā īpašuma reģistrāciju. Taču CEF līgumu ietvarā netiek finansētas izmaksas, kas ir saistītas ar atsavinātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un atsavinātā īpašuma nekustamā īpašuma nodokļa apmaksu. Šīs izmaksas nebūtu radušās, ja nebūtu RB projekta, kura vajadzībām tiek atsavināti vai pārņemti valdījumā nekustamie īpašumi. Pieejamais CEF finansējums ar nekustamo īpašumu atsavināšanu saistītajām attiecināmajām izmaksām ir atspoguļots 1. tabulā "CEF līgumos paredzētais finansējums nekustamo īpašumu atsavināšanai, euro" (skat.Pielikumā 1.tabulu).

CEF1 finansēšanas līguma ietvaros plānots atsavināt 309 nekustamos īpašumus, CEF6 līguma ietvaros plānots atsavināt 280 nekustamos īpašumus. Līdz 2021. gada septembrim CEF1 līguma ietvaros ir atsavināti 113 nekustamie īpašumi un apgūti 13 926 264 euro jeb 35 % no pieejamā finansējuma. CEF6 līguma nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitātes finanšu resursu apguve vēl nav uzsākta.
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, Satiksmes ministrija (turpmāk - Ministrija) ar deleģēšanas līgumu ir deleģējusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk – EDzL) Ministrijas īpašumā vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu, kas nepieciešami Rail Baltica projekta īstenošanai, apsaimniekošanu. Deleģējot šo uzdevumu un piešķirot tā veikšanai valsts budžeta finansējumu, tika vērtēta arī atbilstība komercdarbības atbalsta regulējumam, jo ir būtiski, ka valsts finansējums, kas tiek piešķirts EDzL normatīvajos aktos noteikto pienākumu attiecībā uz nekustamā īpašuma apsaimniekošanu izpildei, netiek izmantots, lai komersantam radītu priekšrocības attiecībā pret konkurentiem, vai tam būtu cita ES vienoto tirgu kropļojoša ietekme.
EDzL darbība ir pilnībā saistīta ar RB projekta īstenošanu, ieviešot Ministrijas deleģētos uzdevumus. EDzL ir viens no RB projekta īstenotājiem, kas nesniedz pakalpojumus tirgū, bet tikai nodrošina deleģēšanas līguma izpildi, tāpēc EDzL nav savu ienākumu. Vienlaikus EDzL ir jānodrošina Rail Baltica būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, taču šīs izmaksas EDzL nebūtu radušās, ja RB projekts netiktu īstenots. EDzL nav paredzēts veikt saimniecisko darbību ar tā pārvaldībā esošajiem valsts nekustamajiem īpašumiem. EDzL nekonkurēs apsaimniekošanas tirgū un neattīstīs tādu kapacitāti, lai piedāvātu pakalpojumus par samaksu citiem. Lai nodrošinātu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu RB projekta vajadzībām, EDzL organizēja ārpakalpojuma iepirkumu atklāta konkursa kārtībā, un 2021. gada oktobrī tika noslēgts līgums ar iepirkuma konkursa uzvarētāju. Apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkums veikts, ievērojot publisko iepirkumu tiesisko regulējumu, un tika organizēta konkurenci nodrošinoša, pārredzama, nediskriminējoša un beznosacījumu publiskā iepirkuma konkursa procedūra, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem. Tādejādi ir izslēgta ekonomisko priekšrocību piešķiršana preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju līmenī.
Līdz 2021. gada 31. augustam pieņemti 33 Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojumi par privātpersonu nekustamo īpašumu atsavināšanu Rail Baltica vajadzībām VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" (turpmāk – RIX) un Rīgas Centrālās stacijas posmā. Noslēgti pirkuma līgumi par 25 nekustamo īpašumu iegādi, no kuriem 20 īpašumi pārņemti EDzL. Pārņemts arī viens īpašums, kas atrodas Rail Baltica RIX-Lietuvas robeža posmā un nodots EDzL valdījumā. Jāpiebilst, ka divi no pārņemtajiem īpašumiem jau nodoti būvdarbu veicējam. Prognozējams, ka līdz 2022. gada vidum EDzL valdījumā varētu pārņemt vēl vismaz 11 nekustamos īpašumus, kuru sastāvā ir zemesgabali gan ar, gan bez ēkām. Tādējādi provizoriski 2022. gadā EDzL nāksies nodrošināt vismaz 30 atsavināto nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, kas jau tika vai vēl tiks atsavināti no privātpersonām. Nekustamo īpašumu atsavināšanas plāns balstīts uz plānotajiem būvdarbu uzsākšanas termiņiem katrā no Rail Baltica līnijas posmiem.
Līdz 2021. gada 31. augustam pieņemti 56 MK rīkojumi par publiskajām personām piederošu nekustamo īpašumu pārņemšanu Rail Baltica vajadzībām, tikpat nekustamo īpašumu arī ir jāapsaimnieko. Papildus jāņem vērā, ka tuvākajā laikā EDzL tiks nodoti vēl četri nekustamie īpašumi un arī tie būs jāapsaimnieko. Ņemot vērā minēto, tuvākajā laikā apsaimniekojamo nekustamo īpašumu skaits (īpašumi sastāv tikai no zemesgabaliem) sasniegs 60.
Tādejādi Ministrija RB projekta vajadzībām atsavinājusi, pārņēmusi valdījumā (tostarp noslēgusi aprobežojuma līgumus) 113 īpašumus (25 pirkuma līgumi, viens iegūts bez atlīdzības, pārņemti 56 publisko personu īpašumi, kā arī par 31 zemes vienību noslēgts aprobežojuma līgums ar VAS “Latvijas dzelzceļš”, ar Rīgas pilsētas pašvaldību un Mārupes novada domi).  Minētie īpašumi ir jāapsaimnieko, vai arī tuvākajā laikā būs jāapsaimnieko, kā arī ir/būs jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Papildus 2022. gadā plānots atsavināt 56 nekustamos īpašumus un uzsākt 493 nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Pienākums apsaimniekot atsavināto nekustamā īpašuma objektu sākas ar brīdi, kad īpašums tiek pārņemts vai par to ir veikts ieraksts Zemesgrāmatā, proti, apsaimniekošanas pienākumi un izmaksas gulstas uz īpašnieku vai valdītāju no brīža, kad tiek iegūts attiecīgais statuss, ja vien bijušais īpašnieks nav lūdzis nodrošināt dzīvesvietu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā gadījumā.
2021. gadā tika prognozētas nekustamo īpašumu objektu apsaimniekošanas izmaksas 227 893 euro apmērā, kā arī tika nolemts, ka Ministrija informatīvo ziņojumu par papildu saistībām pēc 2021. gada par Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nodrošināšanu sagatavos un iesniegs līdz 2021. gada 1. novembrim.
Jaunākā prognoze liecina to, ka 2021. gadā piešķirtais finansējums netiks apgūts pilnā apmērā, 168 502 euro finansējuma paliekot atlikumā 2022. gada izdevumu segšanai.
Prognozētās nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izmaksas 2022. gadam ir balstītas uz vairākiem apsvērumiem: zemes un ēku apsaimniekošanas izmaksu aplēsēm, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu, kā arī administrēšanas izmaksām viena darbinieka slodzes apjomā un papildpakalpojumiem. Papildpakalpojumu izdevumos tiek iekļauti izdevumi krūmu izciršanai, lietus noteku attīrīšanai no sniega, ledus un lapām, lietus notekūdeņu aku attīrīšana no lapām un aizsērējumiem, bīstamo atkritumu savākšana, utilizēšana, kā arī citi neparedzēti darbi. Attiecīgais speciālists organizēs atsavināto nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu saistītus iepirkumus un nodrošinās apsaimniekošanas darbu kvalitātes kontroli. Atalgojuma līmeni nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālistam nosaka EDzL "Darba samaksas noteikšanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi).
Apsaimniekošanas izmaksu aplēses ir apkopotas 2. tabulā "Nekustamo īpašuma apsaimniekošanas provizoriskās izmaksas 2022. gadā, euro" (skat. Pielikuma 2.tabulu).

Nē

Protokollēmuma projekts netieši var ietekmē jebkuru cilvēku, kurš nākotnē varētu izmantot Rail Baltica dzelzceļa līniju, jo, nenodrošinot atsavināto īpašumu atsavināšanu un to apsaimniekošanu līdz īpašumu nodošanai būvniekiem, nevar tikt īstenots RB projekts.

Protokollēmuma projekts netieši var ietekmē jebkuru juridisku personu, kas nākotnē varētu izmantot Rail Baltica dzelzceļa līniju, jo, nenodrošinot atsavināto īpašumu atsavināšanu un to apsaimniekošanu līdz īpašumu nodošanai būvniekiem, nevar tikt īstenots RB projekts.

Jā

Nē

Nē

-