26-TA-954: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumos Nr. 81 "Adopcijas reģistra noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumos Nr. 81 "Adopcijas reģistra noteikumi"" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāti, lai ieviestu adopcijas reģistra (turpmāk - ADIS) tehnisko risinājumu - lietojumprogrammu saskarni, kas ļauj dažādām sistēmām sazināties savā starpā, nodrošinot automatizētu datu apmaiņu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ADIS tehniskā risinājuma – lietojumprogrammu saskarnes ieviešanai, lai nodrošinātu automatizētu datu apmaiņu starp sistēmām un mazinātu bāriņtiesas darbinieku noslodzi, sagatavojot adoptējamo bērnu uzskaites lapas (turpmāk – bērna uzskaites lapa). Dati, kas pieejami bāriņtiesas informācijas sistēmā (turpmāk - BARIS), datu apmaiņas rezultātā tiks saņemti ADIS. Vienlaikus Noteikumu projekts papildināts ar ADIS norādāmo informāciju, tādējādi veicinot bērna identitātes un kultūras saglabāšana, kas ir būtiska viņa attīstībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 667 "Adopcijas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 677) 9. punktu bērnu aprūpes iestāde un bāriņtiesa informāciju Labklājības ministrijai (turpmāk – Ministrija) par adoptējamo bērnu sniedz, aizpildot noteikta parauga bērna uzskaites lapu un pievienojot tai lēmuma norakstu par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, ja šāds lēmums ir pieņemts. Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumi Nr. 81 "Adopcijas reģistra noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 81) nosaka ADIS iekļaujamos datus par adoptējamiem bērniem, adoptētājiem, adopcijas procesu, kā arī šo datu apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību.
Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2. apakšpunkti nosaka, ka 5.1.9.1., 5.1.9.2., 5.1.9.3., 5.1.9.4., 5.1.9.5., 5.1.9.6., no 5.1.12. līdz 5.1.14.2., 5.1.17.4., 5.1.17.5. apakšpunktos minētos datus (turpmāk – ADIS iekļaujamie dati), piemēram, informācija par bērna ārpusģimenes aprūpi (atzīme par ārpusģimenes aprūpes formu (bērnu aprūpes iestāde, audžuģimene, aizbildnība)); tās bāriņtiesas nosaukums, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi; ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja – bērnu aprūpes iestādes – nosaukums un juridiskā adrese vai audžuģimenes statusu saņēmušo laulāto (personas) vai aizbildņa vārds, uzvārds, deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adrese un personas kods; datums, no kura bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē, Ministrijai kā ADIS pārzinim sūta bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes, aizpildot bērna uzskaites lapas par katru konkrēto bērnu.
Ar labklājības ministra 2022. gada 8. februāra rīkojumu Nr. 23 apstiprinātas adoptējama bērna veidlapas un to pielikuma paraugs, kuras izstrādājusi Ministrija un, kas publicētas Ministrijas tīmekļvietnē. Tās paredzētas gan bāriņtiesām, gan bērnu aprūpes iestādēm. Ministrija rūpīgi seko līdzi, lai būtu ievadīti visi nepieciešamie dati, kā arī, lai dati būtu korekti un objektīvi sniegti. Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) izstrādātajā metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām” uzsvērts, ka bāriņtiesai ir jāpārliecinās, vai bērna uzskaites lapā ir aizpildīta visa nepieciešamā informācija pēc būtības, kā arī bērna uzskaites lapā jābūt atspoguļotai patiesai un objektīvai informācijai. Vienlaikus bāriņtiesas ikdienas darbā šos datus jau ievada BARIS, kas kalpo kā pamata informācijas avots bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības jomā. Tādējādi pašlaik tiek veikta datu dublēšana — vieni un tie paši dati tiek ievadīti gan BARIS, gan atkārtoti tiek manuāli norādīti bērna uzskaites lapās ADIS vajadzībām, tādējādi palielinot bāriņtiesām veicamo darbu apjomu un radot papildu administratīvo slogu.
Pašlaik bērna uzskaites lapās tiek norādīta bērna saziņas valoda, bet netiek norādīta bērna tautība. Bāriņtiesas un ārvalstu adoptētāji ne vienmēr norāda adoptētāju saziņas valodu, kā arī netiek norādīta adoptētāju tautība. Šie abi faktori - saziņas valoda un tautība - ir svarīgs adoptējamā bērna un adoptētāja savietojamības faktors.
Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2. apakšpunkti nosaka, ka 5.1.9.1., 5.1.9.2., 5.1.9.3., 5.1.9.4., 5.1.9.5., 5.1.9.6., no 5.1.12. līdz 5.1.14.2., 5.1.17.4., 5.1.17.5. apakšpunktos minētos datus (turpmāk – ADIS iekļaujamie dati), piemēram, informācija par bērna ārpusģimenes aprūpi (atzīme par ārpusģimenes aprūpes formu (bērnu aprūpes iestāde, audžuģimene, aizbildnība)); tās bāriņtiesas nosaukums, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi; ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja – bērnu aprūpes iestādes – nosaukums un juridiskā adrese vai audžuģimenes statusu saņēmušo laulāto (personas) vai aizbildņa vārds, uzvārds, deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adrese un personas kods; datums, no kura bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē, Ministrijai kā ADIS pārzinim sūta bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes, aizpildot bērna uzskaites lapas par katru konkrēto bērnu.
Ar labklājības ministra 2022. gada 8. februāra rīkojumu Nr. 23 apstiprinātas adoptējama bērna veidlapas un to pielikuma paraugs, kuras izstrādājusi Ministrija un, kas publicētas Ministrijas tīmekļvietnē. Tās paredzētas gan bāriņtiesām, gan bērnu aprūpes iestādēm. Ministrija rūpīgi seko līdzi, lai būtu ievadīti visi nepieciešamie dati, kā arī, lai dati būtu korekti un objektīvi sniegti. Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) izstrādātajā metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām” uzsvērts, ka bāriņtiesai ir jāpārliecinās, vai bērna uzskaites lapā ir aizpildīta visa nepieciešamā informācija pēc būtības, kā arī bērna uzskaites lapā jābūt atspoguļotai patiesai un objektīvai informācijai. Vienlaikus bāriņtiesas ikdienas darbā šos datus jau ievada BARIS, kas kalpo kā pamata informācijas avots bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības jomā. Tādējādi pašlaik tiek veikta datu dublēšana — vieni un tie paši dati tiek ievadīti gan BARIS, gan atkārtoti tiek manuāli norādīti bērna uzskaites lapās ADIS vajadzībām, tādējādi palielinot bāriņtiesām veicamo darbu apjomu un radot papildu administratīvo slogu.
Pašlaik bērna uzskaites lapās tiek norādīta bērna saziņas valoda, bet netiek norādīta bērna tautība. Bāriņtiesas un ārvalstu adoptētāji ne vienmēr norāda adoptētāju saziņas valodu, kā arī netiek norādīta adoptētāju tautība. Šie abi faktori - saziņas valoda un tautība - ir svarīgs adoptējamā bērna un adoptētāja savietojamības faktors.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 677 paredz pienākumu bāriņtiesām un bērnu aprūpes iestādēm ADIS iekļaujamos datus sūtīt Ministrijai kā reģistra pārzinim. Bāriņtiesas savā ikdienas darbā izmanto BARIS. Esošais regulējums neparedz tehnisku iespēju ADIS automatizēti iegūt nepieciešamos datus no BARIS. Līdz ar to bāriņtiesām un bērnu aprūpes iestādēm ir pienākums manuāli sagatavot un nosūtīt Ministrijai uzskaites lapas ar tiem pašiem datiem, kas jau ir ievadīti BARIS. Šo dublējošo datu ievade rada papildu administratīvo un laika slogu bāriņtiesām un bērnu aprūpes iestādēm, palielina kļūdu risku datu pārrakstīšanas procesā, neveicina efektīvu publisko resursu izmantošanu un kavē savlaicīgu un pilnīgu datu apmaiņu starp institūcijām. Tādējādi pašreizējā datu aprites kārtība nav optimāla un neatbilst digitālās pārvaldības un administratīvā sloga mazināšanas principiem. Tā kā šobrīd nenotiek datu apmaiņa automatizētā veidā starp BARIS un ADIS, nepieciešama pārejas norma, kas nosaka, ka dati automātiski reģistrā tiks iegūti no brīža, kad tiks izveidots attiecīgs tehniskais risinājums un pārslēgti sadarbības līgumi starp Ministriju un pašvaldībām, bet ne vēlāk kā no 2026. gada 1. oktobra.
Vienlaikus Noteikumu projekts papildināms ar ADIS iekļaujamo informāciju - par adoptējamo bērnu un adoptētāju, norādot tautību un saziņas valodu, tādējādi veicinot bērna identitātes un kultūras saglabāšanu, kas ir būtiska viņa emocionālajai un psiholoģiskajai attīstībai. Norādot adoptētāja saziņas valodu, nākotnē var nodrošināt efektīvāku komunikāciju starp adoptējamo bērnu un adoptētājiem, kas ir svarīgi bērnam, lai viņam izveidotos emocionāla saikne ar jauno ģimeni. ADIS, pievienojot informāciju par adoptētāja un adoptējamā bērna tautību un valodu, tiks veicināta bērna vislabāko interešu ievērošana un tiks uzlabota adopcijas procesa savietojamība. Etniskā piederība ir personas saistība ar noteiktu sociokulturālu grupu, kuras pamatā ir kopīga izcelsme, valoda, vēsture, tradīcijas un kultūra. Tātad tautības dati var liecināt par personas piederību noteiktai personu grupai, kurai ir noteikta veida tradīcijas un kultūra, kas var atšķirties no dažādām tautībām. Datu apstrādes nepieciešamība noteikta Datu regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunktā: apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ – bērnam nokļūstot ārpusģimenes aprūpē, nodrošināt iespēju dzīvot ģimenē, kas atbilst viņa vislabākajām interesēm (līdzšinējiem uzskatiem, tradīcijām, kultūrai - bērna audzināšana ievērojot tradīcijas, kultūru, kurā viņš ir dzīvojis līdz šim). Vienlaikus būtiskas sabiedrības intereses ir arī tajā, lai bērns tiktu izaudzināts par pilntiesīgu sabiedrības locekli, kurā viņš ikdienā atradīsies, kurš ievēros pārējās sabiedrības daļas tiesības uz savu valodu, vēsturi, tradīcijām un kultūru. Turklāt sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā sabiedrības interesēs ir būtiski nodrošināt, ka bērna audzināšanas procesā tiek respektēta un cienīta viņa iepriekšējā piederība noteiktai sociokulturālai grupai. Minētais ir būtiski, lai veicinātu bērnā cieņpilnu attieksmi pret tā saucamās "jaunās" sabiedrības locekļiem, kā arī sekmētu toleranci. Tomēr tolerances ieaudzināšana nav iespējama tajā gadījumā, ja jaunā ģimene nerespektēs bērna tradīcijas un kultūru. Neapstrādājot bērna tautības datus, no jaunās ģimenes puses varētu neapzināti tikt radīti sadzīves gadījumi, kuras laikā bērna tradīcijas, kultūra un pat identitāte tiek noniecināta. Ģimenes locekļu neiecietīgā izturēšanās pret noteikta veida tautības pārstāvjiem, viņiem par to neiedomājoties, jo par to nezinās, varētu tikai radīt psihoemocionālus pārdzīvojumus bērnam un naidīgu pretnostatīšanu pret jauno ģimeni un potenciāli bīstamu sabiedrības locekļa izaudzināšanu, kas var kļūst bīstams citiem sabiedrības locekļiem, kas šobrīd pastāvošajā ģeopolitiskajā situācijā nav pieļaujams. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ ir apstrādājami ne tikai bērna, bet arī adoptētāja tautības dati, lai bērns primāri atrastos ģimenē, kuras dzīves veids, uztvere un tradīcijas ir maksimāli pietuvinātas viņa tradīcijām un kultūrai.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar ADIS iekļaujamo informāciju par bērna faktisko dzīvesvietas adresi, lai nodrošinātu aktuālu un precīzu informāciju gadījumos, kad tā atšķiras no bērna deklarētās dzīvesvietas adreses.
ADIS iekļaujamos datus no BARIS saņems par bērnu, par kuru bāriņtiesas un bērnu aprūpes iestādes nodod informāciju adopcijas reģistram. Datu apmaiņa notiks, izmantojot ADIS un BARIS savstarpējās datu apmaiņas risinājumu. Datu nodošana tiks uzsākta no dienas, kad attiecīgā funkcionalitātes sāks darboties, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. oktobrim. Jāņem vērā, ka būs nepieciešams pārslēgt Ministrijas un pašvaldību sadarbības līgumus datu apmaiņas jomā, kam varētu būt nepieciešams papildu laiks.
Noteikumu Nr. 81 9.1. punktā un 9.2.1. apakšpunktā konstatēta tehniska kļūda – nav uzskaitīts 5.1.29. apakšpunkts. Tās pievienošana ir tehniska korekcija un nemaina attiecīgās tiesību normas saturu.
Vienlaikus Noteikumu projekts papildināms ar ADIS iekļaujamo informāciju - par adoptējamo bērnu un adoptētāju, norādot tautību un saziņas valodu, tādējādi veicinot bērna identitātes un kultūras saglabāšanu, kas ir būtiska viņa emocionālajai un psiholoģiskajai attīstībai. Norādot adoptētāja saziņas valodu, nākotnē var nodrošināt efektīvāku komunikāciju starp adoptējamo bērnu un adoptētājiem, kas ir svarīgi bērnam, lai viņam izveidotos emocionāla saikne ar jauno ģimeni. ADIS, pievienojot informāciju par adoptētāja un adoptējamā bērna tautību un valodu, tiks veicināta bērna vislabāko interešu ievērošana un tiks uzlabota adopcijas procesa savietojamība. Etniskā piederība ir personas saistība ar noteiktu sociokulturālu grupu, kuras pamatā ir kopīga izcelsme, valoda, vēsture, tradīcijas un kultūra. Tātad tautības dati var liecināt par personas piederību noteiktai personu grupai, kurai ir noteikta veida tradīcijas un kultūra, kas var atšķirties no dažādām tautībām. Datu apstrādes nepieciešamība noteikta Datu regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunktā: apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ – bērnam nokļūstot ārpusģimenes aprūpē, nodrošināt iespēju dzīvot ģimenē, kas atbilst viņa vislabākajām interesēm (līdzšinējiem uzskatiem, tradīcijām, kultūrai - bērna audzināšana ievērojot tradīcijas, kultūru, kurā viņš ir dzīvojis līdz šim). Vienlaikus būtiskas sabiedrības intereses ir arī tajā, lai bērns tiktu izaudzināts par pilntiesīgu sabiedrības locekli, kurā viņš ikdienā atradīsies, kurš ievēros pārējās sabiedrības daļas tiesības uz savu valodu, vēsturi, tradīcijām un kultūru. Turklāt sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā sabiedrības interesēs ir būtiski nodrošināt, ka bērna audzināšanas procesā tiek respektēta un cienīta viņa iepriekšējā piederība noteiktai sociokulturālai grupai. Minētais ir būtiski, lai veicinātu bērnā cieņpilnu attieksmi pret tā saucamās "jaunās" sabiedrības locekļiem, kā arī sekmētu toleranci. Tomēr tolerances ieaudzināšana nav iespējama tajā gadījumā, ja jaunā ģimene nerespektēs bērna tradīcijas un kultūru. Neapstrādājot bērna tautības datus, no jaunās ģimenes puses varētu neapzināti tikt radīti sadzīves gadījumi, kuras laikā bērna tradīcijas, kultūra un pat identitāte tiek noniecināta. Ģimenes locekļu neiecietīgā izturēšanās pret noteikta veida tautības pārstāvjiem, viņiem par to neiedomājoties, jo par to nezinās, varētu tikai radīt psihoemocionālus pārdzīvojumus bērnam un naidīgu pretnostatīšanu pret jauno ģimeni un potenciāli bīstamu sabiedrības locekļa izaudzināšanu, kas var kļūst bīstams citiem sabiedrības locekļiem, kas šobrīd pastāvošajā ģeopolitiskajā situācijā nav pieļaujams. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ ir apstrādājami ne tikai bērna, bet arī adoptētāja tautības dati, lai bērns primāri atrastos ģimenē, kuras dzīves veids, uztvere un tradīcijas ir maksimāli pietuvinātas viņa tradīcijām un kultūrai.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar ADIS iekļaujamo informāciju par bērna faktisko dzīvesvietas adresi, lai nodrošinātu aktuālu un precīzu informāciju gadījumos, kad tā atšķiras no bērna deklarētās dzīvesvietas adreses.
ADIS iekļaujamos datus no BARIS saņems par bērnu, par kuru bāriņtiesas un bērnu aprūpes iestādes nodod informāciju adopcijas reģistram. Datu apmaiņa notiks, izmantojot ADIS un BARIS savstarpējās datu apmaiņas risinājumu. Datu nodošana tiks uzsākta no dienas, kad attiecīgā funkcionalitātes sāks darboties, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. oktobrim. Jāņem vērā, ka būs nepieciešams pārslēgt Ministrijas un pašvaldību sadarbības līgumus datu apmaiņas jomā, kam varētu būt nepieciešams papildu laiks.
Noteikumu Nr. 81 9.1. punktā un 9.2.1. apakšpunktā konstatēta tehniska kļūda – nav uzskaitīts 5.1.29. apakšpunkts. Tās pievienošana ir tehniska korekcija un nemaina attiecīgās tiesību normas saturu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu un samazinātu bāriņtiesu un bērnu aprūpes iestāžu noslodzi, nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr. 81, paredzot iespēju ADIS automatizēti saņemt nepieciešamos datus no BARIS. Plānotie grozījumi noteiks, ka dati ADIS tiks iekļauti, izmantojot automatizētu datu nolasīšanu no BARIS un tas novērsīs nepieciešamību manuāli sagatavot datus, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Risinājums ir realizēts tā, ka Ministrijas darbinieki, saņemot bērnu uzskaites lapu, izsauks datus no BARIS, lai ielasītu Adopcijas reģistrā automātiski saņemamo informāciju. Ieviestais tehniskais risinājums nodrošinās datu kvalitātes uzlabošanu (mazāk kļūdu), ātrāku informācijas apriti, bāriņtiesu darba efektivitātes pieaugumu un valsts pārvaldes digitalizācijas un administratīvā sloga mazināšanas mērķu īstenošanu. Ieviešot datu apmaiņas tehnisko risinājumu, netiek atcelta prasība bāriņtiesām un bērnu aprūpes iestādēm manuāli aizpildīt bērnu uzskaites lapas un nosūtīt tās ADIS, tomēr būtiski tiek samazināts manuāli iekļaujamās informācijas apjoms.
Atbilstoši veiktajām izmaiņām Noteikumos Nr. 81, bērnu uzskaites lapas veidlapas paraugs tiks precizēts, samazinot prasības manuāli iesniedzamo datu apjomam, proti, sagatavojot tikai to datu iesniegšanu, kuri nav iegūstami datu apmaiņas rezultātā. Pēc bērnu uzskaites lapas veidlapas parauga izstrādes, tā tiks attiecīgi apstiprināta un publicēta Ministrijas tīmekļvietnē.
Tehniskais risinājums informācijas automatizētai apmaiņai starp BARIS un ADIS jau ir izstrādāts un Noteikumu projektā paredzēts to juridiski nostiprināt. Minētās izmaiņas tiks īstenotas esošā budžeta ietvaros, papildus finansējums datu apmaiņas risinājuma ieviešanai nav nepieciešams.
Noteikumu projekts paredz papildināt ADIS iekļaujamo informāciju - par adoptējamo bērnu un adoptētāju, norādot tautību un saziņas valodu, tādējādi veicinot bērna identitātes un kultūras saglabāšanu, kas ir būtiska viņa emocionālajai un psiholoģiskajai attīstībai. Norādot adoptētāja saziņas valodu, nākotnē var nodrošināt efektīvāku komunikāciju starp adoptējamo bērnu un adoptētājiem, kas ir svarīgi bērnam, lai viņam izveidotos emocionāla saikne ar jauno ģimeni. ADIS, pievienojot informāciju par adoptētāja un adoptējamā bērna tautību un valodu, tiks veicināta bērna vislabāko interešu ievērošana un tiks uzlabota adopcijas procesa savietojamība.
Noteikumu projektu papildinot ar ADIS iekļaujamo informāciju par bērna faktisko dzīvesvietas adresi, ja tā atšķiras no bērna deklarētās dzīvesvietas adreses, tiks nodrošināta aktuālas un precīzas informācijas pieejamība par bērna atrašanās vietu gadījumos, kad tā atšķiras no bērna deklarētās dzīvesvietas adreses.
Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2.1. apakšpunktos ir ietverta atsauce uz normu, kā arī dublēts normas teksts. Nav nepieciešami abi paskaidrojumi – gan atsauce uz normu, gan normas teksts -, tādēļ normas teksts ir svītrojams, atstājot tikai atsauci uz normu.
Tā kā paredzēts, ka dati no BARIS uz ADIS tiks nodoti automātiski, ir nepieciešams svītrot no Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2.1. apakšpunktos minētajiem reģistrā iekļaujamiem datiem tos datus, kurus iegūst no bērnu aprūpes iestādes un bāriņtiesām par adoptējamo bērnu, kurš atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā un aizbildnis devis piekrišanu bērna adopcijai, proti, 5.1.9., 5.1.12., 5.1.13. un 5.1.14. apakšpunktā noteiktos datus. No 5.1.17. apakšpunkta automātiski tiks nodoti 5.1.17.4. un 5.1.17.5. apakšpunktā minētie dati, līdz ar to Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2.1. apakšpunkti tiek papildināti ar tekstu: “(izņemot 5.1.17.4. apakšpunktā minēto informāciju par bāriņtiesas lēmumu par šķiršanu no brāļiem (pusbrāļiem) vai māsām (pusmāsām) Civillikumā noteiktajos gadījumos un 5.1.17.5. apakšpunktā minēto informāciju par citiem bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem)”.
Ministrija konkrēto tehnisko risinājumu datu automatizētai apmaiņai starp Adopcijas reģistru un BARIS izveidojusi esošā budžeta ietvaros, neprasot papildu finanšu līdzekļus, turpmāka informācijas sistēmu integrācija un papildu datu automatizēta iegūšana būs atkarīga no pieejamā finansējuma un tehniskajām iespējām. Ministrija nākotnē turpinās plānot iespēju paplašināt informācijas sistēmu savietojamību, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu, uzlabotu datu kvalitāti un samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus ievērojot valsts budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas principu.
Noteikumu Nr.81 pārejas 21. punkts nosaka, ka ADIS iekļaujamos datus bāriņtiesas un bērnu aprūpes iestādes nodod adopcijas reģistram, izmantojot tehnisko risinājumu no dienas, kad uzsākta attiecīgās funkcionalitātes darbība, bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. oktobrī, tā kā nepieciešams pārslēgt Ministrijas un pašvaldību sadarbības līgumus datu apmaiņas jomā, kam varētu būt nepieciešams papildu laiks.
Atbilstoši veiktajām izmaiņām Noteikumos Nr. 81, bērnu uzskaites lapas veidlapas paraugs tiks precizēts, samazinot prasības manuāli iesniedzamo datu apjomam, proti, sagatavojot tikai to datu iesniegšanu, kuri nav iegūstami datu apmaiņas rezultātā. Pēc bērnu uzskaites lapas veidlapas parauga izstrādes, tā tiks attiecīgi apstiprināta un publicēta Ministrijas tīmekļvietnē.
Tehniskais risinājums informācijas automatizētai apmaiņai starp BARIS un ADIS jau ir izstrādāts un Noteikumu projektā paredzēts to juridiski nostiprināt. Minētās izmaiņas tiks īstenotas esošā budžeta ietvaros, papildus finansējums datu apmaiņas risinājuma ieviešanai nav nepieciešams.
Noteikumu projekts paredz papildināt ADIS iekļaujamo informāciju - par adoptējamo bērnu un adoptētāju, norādot tautību un saziņas valodu, tādējādi veicinot bērna identitātes un kultūras saglabāšanu, kas ir būtiska viņa emocionālajai un psiholoģiskajai attīstībai. Norādot adoptētāja saziņas valodu, nākotnē var nodrošināt efektīvāku komunikāciju starp adoptējamo bērnu un adoptētājiem, kas ir svarīgi bērnam, lai viņam izveidotos emocionāla saikne ar jauno ģimeni. ADIS, pievienojot informāciju par adoptētāja un adoptējamā bērna tautību un valodu, tiks veicināta bērna vislabāko interešu ievērošana un tiks uzlabota adopcijas procesa savietojamība.
Noteikumu projektu papildinot ar ADIS iekļaujamo informāciju par bērna faktisko dzīvesvietas adresi, ja tā atšķiras no bērna deklarētās dzīvesvietas adreses, tiks nodrošināta aktuālas un precīzas informācijas pieejamība par bērna atrašanās vietu gadījumos, kad tā atšķiras no bērna deklarētās dzīvesvietas adreses.
Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2.1. apakšpunktos ir ietverta atsauce uz normu, kā arī dublēts normas teksts. Nav nepieciešami abi paskaidrojumi – gan atsauce uz normu, gan normas teksts -, tādēļ normas teksts ir svītrojams, atstājot tikai atsauci uz normu.
Tā kā paredzēts, ka dati no BARIS uz ADIS tiks nodoti automātiski, ir nepieciešams svītrot no Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2.1. apakšpunktos minētajiem reģistrā iekļaujamiem datiem tos datus, kurus iegūst no bērnu aprūpes iestādes un bāriņtiesām par adoptējamo bērnu, kurš atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā un aizbildnis devis piekrišanu bērna adopcijai, proti, 5.1.9., 5.1.12., 5.1.13. un 5.1.14. apakšpunktā noteiktos datus. No 5.1.17. apakšpunkta automātiski tiks nodoti 5.1.17.4. un 5.1.17.5. apakšpunktā minētie dati, līdz ar to Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2.1. apakšpunkti tiek papildināti ar tekstu: “(izņemot 5.1.17.4. apakšpunktā minēto informāciju par bāriņtiesas lēmumu par šķiršanu no brāļiem (pusbrāļiem) vai māsām (pusmāsām) Civillikumā noteiktajos gadījumos un 5.1.17.5. apakšpunktā minēto informāciju par citiem bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem)”.
Ministrija konkrēto tehnisko risinājumu datu automatizētai apmaiņai starp Adopcijas reģistru un BARIS izveidojusi esošā budžeta ietvaros, neprasot papildu finanšu līdzekļus, turpmāka informācijas sistēmu integrācija un papildu datu automatizēta iegūšana būs atkarīga no pieejamā finansējuma un tehniskajām iespējām. Ministrija nākotnē turpinās plānot iespēju paplašināt informācijas sistēmu savietojamību, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu, uzlabotu datu kvalitāti un samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus ievērojot valsts budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas principu.
Noteikumu Nr.81 pārejas 21. punkts nosaka, ka ADIS iekļaujamos datus bāriņtiesas un bērnu aprūpes iestādes nodod adopcijas reģistram, izmantojot tehnisko risinājumu no dienas, kad uzsākta attiecīgās funkcionalitātes darbība, bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. oktobrī, tā kā nepieciešams pārslēgt Ministrijas un pašvaldību sadarbības līgumus datu apmaiņas jomā, kam varētu būt nepieciešams papildu laiks.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Bāriņtiesas
- Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
Ietekmes apraksts
Tiks samazināts administratīvais slogs, samazinot manuāli aizpildāmās informācijas apjomu veidlapās
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Bāriņtiesas
- Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Bāriņtiesu un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem mazināsies administratīvais slogs, aizpildot adoptējamo bērnu uzskaites lapas
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Bāriņtiesu un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem mazināsies administratīvais slogs, aizpildot adoptējamo bērnu uzskaites lapas
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Bāriņtiesu un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem mazināsies administratīvais slogs, aizpildot adoptējamo bērnu uzskaites lapas
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek ieviests ADIS tehniskais risinājums - lietojumprogrammas saskarne, kas ļaus sistēmām sazināties savā starpā, nodrošinot datu apmaiņu, pārnesot ADIS iekļaujamos datus no BARIS uz ADIS. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. panta ceturtā daļa un Noteikumu Nr. 81 9.1. un 9.2. apakšpunkti. Noteikumu projekts paredz apstrādāt lielāku datu apjomu – adoptētāja un adoptējamā bērna saziņas valodu un tautību. Šo personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums ir ietverts šajā un anotācijas 8.1.16. sadaļā. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta g) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. panta ceturtā daļa un Noteikumu Nr. 667 17.1. apakšpunkts. Ministrija, apstrādājot personas datus un etniskās piederības datus (tautības), ievēros un īstenos šādus tehniskos un organizatoriskos pasākumus:
- ir izstrādāti un apstiprināti personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības iekšējie noteikumi, kas saistoši visiem pārziņa nodarbinātajiem. Šie iekšēji noteikumi paredz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Datu regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošina personas datu drošību;
- ir ieviesta piekļuves kontroles sistēma adopcijas reģistra datiem, kas tiek piemērota visiem lietotājiem, kuriem ir pieeja datu subjekta datiem, un kas ļauj izveidot, apstiprināt, caurlūkot un dzēst lietotāju kontus. Ir ieviests divfaktoru autentifikācijas mehānisms. Katrai lomai ir piešķirtas speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar „nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei” (angl. – „need to know") principu. Proti, personas datiem un tautības datiem piekļūs tikai tie pārziņa nodarbinātie, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā datu subjekta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
- visiem pārziņa nodarbinātajiem, kuri veic personas datu apstrādi adopcijas reģistrā, ir noteikts konfidencialitātes ievērošanas pienākums, un tie ir apņēmušies ievērot personas datu konfidencialitāti;
- ir pieņemta kārtība, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums ir noteikts personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos un iekšējos darba kārtības noteikumos;
- ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, pārzinis regulāri veic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro, un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās ietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātos apmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi adopcijas reģistrā esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
- ir apstiprināti personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūra, kas paredz kārtību, kādā izmeklē, novērtē un informē par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Datu regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
- pastāvīgi ir iecelts datu aizsardzības speciālists, par ko ir informēta arī Datu valsts inspekcija;
atkarībā no iespējamā apdraudējuma riska pārzinim ir nodrošināta pietiekama serveru un serveru telpu aizsardzība pret fiziskiem apdraudējumiem (t.sk. neatbilstošiem klimatiskajiem apstākļiem, ugunsgrēku, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tīšiem bojājumiem);
- Ministrija apstrādā personas datus un tautības datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties vai bojāt ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties, labot, dzēst, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus;
- datu subjektu personas dati glabājami Eiropas Savienības mākonī;
- Ministrija kā pārzinis veiks novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (turpmāk - NIDA), jo noteikumu projekts paredz tautības datu apstrādi plašā mērogā. Saskaņā ar Regulas 35. panta 3. punkta b) apakšpunktu NIDA ir obligāti veicams. Šobrīd šāds NIDA nav veikts, bet tiks veikts pirms tautības datu apstrādes uzsākšanas adopcijas reģistrā.
- ir izstrādāti un apstiprināti personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības iekšējie noteikumi, kas saistoši visiem pārziņa nodarbinātajiem. Šie iekšēji noteikumi paredz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Datu regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošina personas datu drošību;
- ir ieviesta piekļuves kontroles sistēma adopcijas reģistra datiem, kas tiek piemērota visiem lietotājiem, kuriem ir pieeja datu subjekta datiem, un kas ļauj izveidot, apstiprināt, caurlūkot un dzēst lietotāju kontus. Ir ieviests divfaktoru autentifikācijas mehānisms. Katrai lomai ir piešķirtas speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar „nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei” (angl. – „need to know") principu. Proti, personas datiem un tautības datiem piekļūs tikai tie pārziņa nodarbinātie, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā datu subjekta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
- visiem pārziņa nodarbinātajiem, kuri veic personas datu apstrādi adopcijas reģistrā, ir noteikts konfidencialitātes ievērošanas pienākums, un tie ir apņēmušies ievērot personas datu konfidencialitāti;
- ir pieņemta kārtība, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums ir noteikts personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos un iekšējos darba kārtības noteikumos;
- ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, pārzinis regulāri veic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro, un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās ietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātos apmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi adopcijas reģistrā esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
- ir apstiprināti personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūra, kas paredz kārtību, kādā izmeklē, novērtē un informē par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Datu regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
- pastāvīgi ir iecelts datu aizsardzības speciālists, par ko ir informēta arī Datu valsts inspekcija;
atkarībā no iespējamā apdraudējuma riska pārzinim ir nodrošināta pietiekama serveru un serveru telpu aizsardzība pret fiziskiem apdraudējumiem (t.sk. neatbilstošiem klimatiskajiem apstākļiem, ugunsgrēku, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tīšiem bojājumiem);
- Ministrija apstrādā personas datus un tautības datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties vai bojāt ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties, labot, dzēst, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus;
- datu subjektu personas dati glabājami Eiropas Savienības mākonī;
- Ministrija kā pārzinis veiks novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (turpmāk - NIDA), jo noteikumu projekts paredz tautības datu apstrādi plašā mērogā. Saskaņā ar Regulas 35. panta 3. punkta b) apakšpunktu NIDA ir obligāti veicams. Šobrīd šāds NIDA nav veikts, bet tiks veikts pirms tautības datu apstrādes uzsākšanas adopcijas reģistrā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bāriņtiesām un bērnu aprūpes iestādēm būs iespēja īsākā laikā sagatavot informāciju ADIS par adoptējamiem bērniem, tādējādi nodrošinot adoptējamiem bērniem iespēju ātrāk nokļūt adoptētāju ģimenē. Zinot bērna un adoptētāja saziņas valodu un tautību tiks nodrošinātas adoptējamā bērna labākās intereses bērna un adoptētāja savietojamības izvērtēšanas procesā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi