Anotācija

Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Sakņu ielā 6, Rīgā, un valsts nekustamo īpašumu Lazdu alejā 36, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Vispārējā kārtība

1. Nekustamā īpašuma raksturojums
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma  kadastra Nr. 0100 125 6448) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  0100 125 6448) 0,0567 ha platībā – Sakņu ielā 6, Rīgā, ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000074663 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 06.08.2002.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 – individuālo dzīvojamo māju apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 8068 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība 0.0567 ha.
Uz zemes vienības atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā neietilpstoša:
1) dārza māja (būves kadastra apzīmējums 0100 125 6448 001) ar kopējo platību 246.8 m², galvenais lietošanas veids: 1110 – viena dzīvokļa mājas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 46 015 euro. Būves tips 11100102 - Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m².
2) saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 125 6448 002) ar kopējo platību 15.7 m², galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 891 euro. Būves tips 12740201 - Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m² (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikts apgrūtinājums - zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.00 ha platībā.
Būvju tiesiskais valdītājs ir fiziska persona, kuras īpašuma tiesības uz būvēm zemesgrāmatā nav nostiprinātas.
     Saskaņā ar Finanšu ministrijas 04.07.2002. uzziņu Nr.38-03-4/8940 zemes vienība ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas 04.09.2002. rīkojumu Nr.835 zemes vienība tika nodota VNĪ pārvaldīšanā, norādot, ka uz zemes vienības atrodas fiziskas personas tiesiskajā valdījumā esoša dārza māja.
Ņemot vērā, ka valstij tika nodota zemes vienība, uz kuras atrodas fiziskas personas tiesiskajā valdījumā esošas ēkas, ievērojot tolaik spēkā esošo Ministru kabineta 30.10.2007. noteikumu Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” 4.punktu (šobrīd Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 7.punkts), kas paredzēja, ka zemes nomas līgumu par apbūvētu publiskas personas zemesgabalu var slēgt tikai ar attiecīgo ēku (būvju) īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju, VNĪ un būvju tiesiskais valdītājs 23.03.2016. noslēdza apbūvēta zemesgabala nomas līgumu Nr.3/2-2-16-39/772 (turpmāk – Līgums), kas bija spēkā līdz  07.04.2023.
Tādējādi arī nodrošinot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertā principa, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Līguma 5.8.apakšpunkts paredz, ka līdz Līguma termiņa beigām, t.i. līdz 07.04.2023. nomniekam jāiesniedz dokumenti, kas apliecina viņa īpašuma tiesības uz būvēm vai līdz nostiprināšanai zemesgrāmatā – vienu no likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.pantā minētajiem dokumentiem atbilstoši tai laikā spēkā esošajām Ministru kabineta 30.10.2007. noteikumu Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” 6.3.apakšpunkta prasībām. Saskaņā ar Līguma 3.3.apakšpunktu nomniekam bija tiesības uz Līguma pagarināšanu, ja līdz Līguma termiņa beigām ir izpildīti Līguma 5.8.apakšpunkta nosacījumi, vai arī viņa īpašuma tiesības uz būvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
08.12.2016. VNĪ tika saņemts Rīgas pilsētas Būvvaldes 06.12.2016. atzinums par būves pārbaudi Nr. BV-16-3261-atz, kurā norādīts, ka pamatojoties uz būvju tiesiskā valdītāja 21.10.2016. iesniegumu par būvatļaujas izsniegšanu, 07.11.2016. vizuāli apsekojot uz zemesgabala esošās būves un salīdzinot tās Rīgas pilsētas Būvvaldē iesniegto būvniecības ieceres dokumentāciju,  tika konstatēts, ka būvdarbi īpašumā ir veikti bez akceptētas būvniecības ieceres, proti, ir pabeigta dzīvojamās mājas būvniecība, nav nojaukta saimniecības ēka, līdz ar to ir pārkāpti Būvniecības likuma 17.panta pirmā daļa, kas noteic, ka  būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvdarbu veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai atzīmi par projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja un tā kļuvusi neapstrīdama (izņemot šā likuma 15. panta septītajā daļā minēto gadījumu). Tādējādi minētie būvdarbi atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajai daļai kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.      
Būvju tiesiskais valdītājs vērsies Rīgas pilsētas būvvaldē ar lūgumu atļaut novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas nekustamajā īpašumā.
Rīgas pilsētas būvvalde 31.01.2017. izdevusi administratīvo aktu Nr.BV-17-775-ap, pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu nekustamajā īpašumā un uzlika par pienākumu būvju tiesiskajam valdītājam trīs mēnešu laikā iesniegt Būvvaldē būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu būvniecības dokumentāciju atzinumā konstatētajiem patvaļīgās būvniecības būvdarbiem nekustamajā īpašumā.
Līdz šim brīdim patvaļīgās būvniecības radītās sekas nav novērstas.
Lai ēku atzītu par patstāvīgu īpašuma priekšmetu, t. i., būtu tiesisks pamats zemes piespiedu nomas attiecību konstatēšanai uz likuma pamata, svarīgi ir tas, lai ēka būtu uzcelta (vai iegūta īpašumā uz cita tiesiska pamata) līdz 1992. gada 1. septembrim, turklāt atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem likumiem (sk. likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta pirmās daļas 1. punktu). Ja ēkas ir uzceltas nelikumīgi, tad tās nevar būt patstāvīgs īpašuma priekšmets, kā arī nerada starp prasītāju un atbildētāju zemes piespiedu nomas attiecības uz likuma pamata.
Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus, ka uz zemes vienības esošās būves atzītas par nelikumīgi uzceltām un tās nevar būt patstāvīgs īpašuma priekšmets, starp VNĪ kā zemes vienības pārvaldnieku un būvju tiesisko valdītāju nepastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības, un starp VNĪ un būvju tiesisko valdītāju noslēgtais Līgums, kas bija spēkā esošs līdz 07.04.2023. turpmāk nav pagarināms. Par minēto ir informēts būvju tiesiskais valdītājs.
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 31.03.2020. spriedumā lietā Nr.C33533816, SKC-91/2020, norādīts, ka priekšnoteikums īpašuma tiesību atzīšanai uz ēku (būvi) (tostarp likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta un Civillikuma 968.panta kontekstā) ir apstāklis, ka tā uzcelta saskaņā ar apstiprinātu būvprojektu un būvvaldes atļauju, tas ir, ja ēka ir uzcelta likumīgi. Tāpat spriedumā minēts, ka nelikumīga būvniecība nav legalizējama, ar spriedumu atzīstot īpašuma tiesības zemes īpašniekam. Īpašuma tiesību atzīšana zemes īpašniekam uz tādām būvēm, kas uzceltas nelikumīgi, nav paredzēta normatīvajos aktos kā iespējama rīcība nelikumīgas būvniecības gadījumā.
Ņemot vērā minēto un to, ka būves ir uzceltas nelikumīgi, konkrētajā gadījumā nebūtu piemērojams Civillikuma 968.pantā nostiprinātais zemes un ēkas vienotības princips.
Ņemot vērā, ka zemesgabals tiek lietots arī pēc nomas līguma termiņa beigām, nomniekam ir pienākums veikt maksājumu par zemesgabala faktisko lietošanu arī pēc nomas līguma termiņa beigām. Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpus līgumiskā (delikta) atbildība.
VNĪ ir informējis būvju tiesisko valdītāju par pienākumu veikt maksājumu par zemesgabala faktisko lietošanu.
VNĪ 23.03.2023. saņemta būvju tiesiskā valdītāja pilnvarotās personas  iesniegums, kurā izteikts lūgums zemes vienību atsavināt vai pārdot izsolē, jo uz zemes vienības esošo apbūvi ilgstoši nav iespējams legalizēt.
Atbilstoši iepriekš minētajam, līdz šim brīdim būvju tiesiskais valdītājs nav spējis novērst patvaļīgās būvniecības pazīmes nekustamajā īpašumā.  
Turklāt saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 125 6448 002) ar kopējo platību 15.7 m² atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.20.apakšpunktam ir uzskatāma par mazēku (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m²), kas, ievērojot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.panta pirmās daļas 1.punktu, zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts nav ierakstāma.
Ņemot vērā, ka nekustamajā īpašumā nav novērstas patvaļīgās būvniecības pazīmes (ēkas ir uzceltas nelikumīgi), un viena no būvēm ir uzskatāma par mazēku, uz zemes vienības esošais būvju īpašums nevar būt patstāvīgs īpašuma priekšmets. Attiecīgi būvju tiesiskajam valdītājam nevar rasties tiesības ierosināt zemes vienības atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).
Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā zemes vienības atsavināšana var tikt ierosināta, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu, t.i. valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, pārdodot to izsolē. Šādā gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, pieņemtu Ministru kabinets, un īpašums tiktu pārdots izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona, tai skaitā arī būvju tiesiskais valdītājs. Tādējādi tiktu nodrošināts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertais princips, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī to, ka manta nododama citai personai par iespējami augstāku cenu, ievērošanu.
Ņemot vērā minēto un to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par būvēm, kas atrodas uz zemes vienības. Nekustamā īpašuma ieguvējam būs tiesības risināt jautājumu par zemes lietošanas tiesību noteikšanu un tālāko rīcību ar būvēm.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 19.04.2023. vēstulē Nr. DA-23-10198-nd informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz zemes vienības atsavināšanu nav attiecināmi likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP), apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība atrodas savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1), kā arī daļā, ko skar Sakņu ielas sarkanās līnijas, transporta infrastruktūras teritorijā (TR1);
4) zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve TIAN 23. punkta izpratnē, tā robežojas ar Sakņu ielu (E kategorija).

2. Nekustamā īpašuma raksturojums
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6201 034 0212) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  6201 034 0212) 0,0670 ha platībā – Lazdu alejā 36, Kuldīgā, Kuldīgas novadā, ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000509762 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 06.09.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 – individuālo dzīvojamo māju apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 1146 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zeme zem ūdeņiem, platība 0,0040 ha, zemes zem ēkām, platība 0,0630 ha.
Uz zemes vienības atrodas nekustamā īpašuma sastāvā neietilpstošas būves:
1) pamati (būves kadastra apzīmējums 6201 034 0212 001) ar kopējo platību 17.3 m² galvenais lietošanas veids: 1110 – viena dzīvokļa mājas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 800 euro. Būves tips 11100101 - Dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m^2;
2) šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6201 034 0212 002) ar kopējo platību 8.4 m² galvenais lietošanas veids: 1274 – Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 57 euro. Būves tips 12740203 – Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m² (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0032 ha platībā;
2) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0008 ha platībā.
Būvju īpašumtiesības zemesgrāmatā nav reģistrētas.
Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvalde 07.02.2012. vēstulē Nr.07-05/324 informējusi VNĪ, ka zemes vienības lietotāja un nekustamā nodokļa maksātāja ir fiziska persona un 18.02.2013. vēstulē Nr.07-05/196 sniegta informācija, ka uz zemes vienības esošās ēkas (dārza mājiņas) būvniecība uzsākta Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā, bet tā nav nodota ekspluatācijā. Precīzāku informāciju vai dokumentus, kas apliecina zemes vienības piešķiršanu fiziskajai personai dārza mājiņas apbūvei, pašvaldība nav sniegusi.
          Pamatojoties uz Ministru kabineta 31.05.2010. rīkojumu Nr.297 “Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” personā” zemes vienība ir saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā.
Saskaņā ar 10.06.2010. vienošanos Nr.12-22/691 starp Finanšu ministriju un VNĪ zemes vienība 30.09.2010. nodota VNĪ pārvaldīšanā. Pārņemšanas brīdi konstatēts, ka zemes vienība ir apbūvēta.
Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība.
Ņemot vērā, ka valstij pamatojoties uz Ministru kabineta 31.05.2010. rīkojumu Nr.297 “Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” personā”  tika nodota zemes vienība, uz kuras atrodas fiziskas personas lietojumā esošas būves, ievērojot tolaik spēkā esošo Ministru kabineta 30.10.2007. noteikumu Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” 4.punktu (šobrīd Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 7.punkts), kas paredzēja, ka zemes nomas līgumu par apbūvētu publiskas personas zemesgabalu var slēgt tikai ar attiecīgo ēku (būvju) īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju, VNĪ un būvju lietotājs 08.03.2013. noslēguši zemes vienības nomas līgumu Nr.30-13-39/443 uz 10 gadiem (turpmāk – Līgums).
Tādējādi arī nodrošinot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertā principa, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 2.20.apakšpunktam būves ir uzskatāmas par mazēkām (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums  nav lielāks par 25 m²), kas, ievērojot likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu  zemesgrāmatās" 19.panta pirmās daļas 1.punktu, zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas.
Ņemot vērā NĪVKIS ierakstīto atzīmi par zemes īpašniekam nepiederošu būvi, kā arī Kuldīgas novada pašvaldības sniegto informāciju, ka zemes vienības lietotājs un nekustamā nodokļa maksātājs ir fiziska persona un ka uz zemes vienības esošās ēkas (dārza mājiņas) būvniecība uzsākta Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā, bet tā nav nodota ekspluatācijā, konkrētajā gadījumā nevar tikt piemērots Civillikuma 968.pantā noteiktais ēkas un zemes vienotības princips, uzskatot, ka ēka piekrīt valstij kā zemes īpašniekam.
Vienlaikus, Finanšu ministrijas (VNĪ) ieskatā valstij nav tiesību prettiesiski aizskart trešās personas lietojumu un risināt jautājumu par būvju reģistrēšanu nekustamā īpašuma sastāvā, tādējādi pārkāpjot Civillikuma 912. un 913.pantā nostiprināto principu, ka katru valdījumu aizsargā likums un ka katrs drīkst aizsargāt savu valdījumu no jebkāda ierobežojuma vai traucējuma. Civillikuma 914.pantā noteikts, ka valdījums ir traucēts, kad kāds mēģina piesavināties lietu, vai tās daļu, vai tiesību, vai kavē valdītāju izlietot viņa valdījumu. 
Savukārt, vēršoties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu par būvju atzīšanu par valstij piekritīgu bezīpašnieka mantu, būtu nepieciešama izziņa no pašvaldības, Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatas par to, ka būves kā patstāvīgs īpašums nav reģistrētas. Taču šajā gadījumā būtu jāņem vērā fakts, ka zemesgrāmatā un NĪVKIS ierakstītas atzīmes par zemes īpašniekam  nepiederošām Būvēm un pašvaldība jau sniegusi informāciju par būvju lietotāju.
Papildus, vērtējot  iespēju vērsties tiesā par juridiska fakta konstatēšanu, jāņem vērā, ka Civilprocesa likuma 258.pantā paredzēts, ka sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā  rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā  prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai. Līdz ar to, VNĪ ieskatā, tiesa neskatītu minēto jautājumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, norādot, ka īpašuma strīds  būtu izskatāms vispārējās tiesāšanās kārtībā, ceļot īpašuma prasību. Lai celtu tiesā īpašuma prasību, atbilstoši Civillikuma 1060.pantam, prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā. VNĪ rīcībā nav šādu pierādījumu, kā arī valsts minētās būves nav būvējusi. Līdz ar to ir pamatotas šaubas, vai tiesa šādu īpašuma prasību valstij apmierinātu.
Tā kā minētās būves ir klasificējamas kā mazēkas, un ievērojot Publiskas personas līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu  lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļem un mantu, nebūtu samērīgi tērēt finanšu un administratīvos  resursus, kas pārsniegtu minēto būvju kadastrālo vērtību, lai risinātu jautājumu par būvju reģistrēšanu zemesgrāmatā vai būvju demontāžu.
Ņemot vērā, ka Līguma termiņš ir izbeidzies, Līgums nav pagarināts, un zemesgabals tiek lietots arī pēc nomas līguma termiņa beigām, nomniekam ir pienākums veikt maksājumu par zemesgabala faktisko lietošanu arī pēc nomas līguma termiņa beigām. Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpuslīgumiskā (delikta) atbildība.
VNĪ ir informējis būvju lietotāju par pienākumu veikt maksājumu par zemesgabala faktisko lietošanu.
VNĪ 06.04.2023. ir saņemta būvju lietotāja elektroniskā pasta vēstule, ka vēlas iegādāties īpašumā valstij piederošo zemes vienību.
Ņemot vērā, ka uz zemesgabala esošās būves ir mazēkas, kas nevar būt  par patstāvīgu īpašuma objektu un zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas, būvju lietotājam nevar rasties tiesības ierosināt zemes vienības atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā  ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).
Zemesgabala atsavināšana var tikt ierosināta, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 4.panta  pirmo daļu, t.i., valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, pārdodot izsolē. Šādā gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, pieņemtu Ministru kabinets, un īpašums tiktu pārdots izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona, tai skaitā arī būvju lietotājs. Tādējādi tiktu nodrošināts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertais princips, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī to, ka manta nododama citai personai par iespējami augstāku cenu, ievērošanu.  
Ņemot vērā minēto un to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par būvēm (mazēkām), kas atrodas uz zemes vienības. Nekustamā īpašuma ieguvējam būs tiesības risināt jautājumu par zemes lietošanas tiesību noteikšanu un tālāku rīcību ar būvēm.
Kuldīgas novada pašvaldība ar 19.04.2023. vēstuli Nr. NĪ/23/9.16/216 informē ka:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā un nav LVĢMC piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā;
2) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;
3) zemes vienība atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS2);
4) zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Lazdu alejas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6201 034 0406).

Nē

Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.

Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.

Nē

Nē

Nē

-