Anotācija (ex-ante)

22-TA-1712: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 5. panta otro daļu ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks Eiropas Stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) Valdes sēdē varētu balsot par 2021. gada peļņas sadali, maksimālo aizdošanas apjoma un reģistrētā kapitāla nemainīgu saglabāšanu un rīkotājdirektora iecelšanu amatā.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes 2022. gada 16. jūnija sēdē varētu balsot par ESM 2021. gada peļņas sadali, ESM maksimālā aizdošanas apjoma un reģistrētā kapitāla nemainīgu saglabāšanu un ESM rīkotājdirektora iecelšanu amatā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
ESM Valdes 2022. gada 16. jūnija sēdē plānots izskatīt trīs jautājumus, kuros finanšu ministram kā ESM Valdes loceklim, ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, lai piedalītos balsojumā – (1) lēmums par ESM 2021. gada peļņas novirzīšanu rezerves fondā un ESM ēkas būvniecības fondā, (2) lēmums par ESM maksimālā aizdošanas apjoma un reģistrētā kapitāla nemainīgu saglabāšanu un (3) ESM rīkotājdirektora iecelšanu amatā.

(1) Līguma par ESM dibināšanu 24. panta 2. punkts nosaka, ka ESM rezerves fondā ir jānovirza līdzekļi, kas gūti ESM finanšu darbības, kā arī valstīm piemēroto sankciju daudzpusējās uzraudzības, pārmērīgas budžeta deficīta un makroekonomisko nesabalansētību rezultātā.
ESM peļņa  2021. gadā bija 311 milj. EUR salīdzinot ar  392,9 milj. EUR 2020. gadā. Lielāko daļu no peļņas – 216,2 milj. EUR, līdzīgi kā iepriekšējā pārskata gadā, veidoja Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes maksājumi, kas veikti, lai kompensētu ESM daļu no negatīvo procentu summas, kas 2020. gadā iekasēta par finanšu turējumiem konkrēto valstu centrālajās bankās. Šie ieņēmumi ir uzskaitīti 2021. gada pārskatā kā ārkārtas ieņēmumi. ESM peļņa pēc ārkārtas ieņēmumu atskaitīšanas 2021. gadā veidoja 94,8 milj. EUR, kas ir par 62,5 milj. EUR mazāk kā iepriekšējā gadā. ESM peļņas samazinājums lielākoties saistīts ar ienākumu kritumu no finanšu darījumiem, kas 2021. gadā bija 149 milj. EUR, salīdzinot ar 208,3 milj. EUR 2020. gadā.
Līdz šim katru gadu ESM peļņa pilnā apjomā tika ieskaitīta rezerves fondā, nevis izmaksāta dividendēs ESM dalībvalstīm. Šāda lēmuma mērķis ir uzkrāt līdzekļus rezerves fondā, lai nodrošinātos pret iespējamiem zaudējumiem nākotnē un mazinātu risku, ka būtu jāizmanto kapitāla iesaukšana pēc pieprasījuma, kam būtu negatīva ietekme uz dalībvalstu vispārējās valdības budžetiem. Rezerves fondā ievietotie finanšu līdzekļi tiek investēti saskaņā ar ESM ieguldīšanas vadlīnijām. Uz 2021. gada beigām rezerves fondā uzkrātā peļņa veido 3 mljrd. EUR.         
Ņemot vērā 2021. gada decembrī ESM Valdes sēdē apstiprināto finansēšanas modeli ESM jaunās ēkas būvniecībai, kur ESM veiks maksājumus Luksemburgai pa etapiem atbilstoši būvniecības progresam, plānots daļu no 2021. gada peļņas novirzīt ESM ēkas būvniecības fondam.
ESM Valdes sēdē paredzēts pieņemt lēmumu: 2021. gada peļņu 205 milj. EUR apmērā novirzīt rezerves fondā un 106 milj. EUR – ESM ēkas būvniecības fondam.

(2) ESM līguma 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka “Valde regulāri un vismaz ik pēc pieciem gadiem pārskata ESM maksimālo aizdošanas apjomu un reģistrētā kapitāla pietiekamību”.
2017. gada 20. decembrī ESM Valde pieņēma Rezolūciju Nr. 2, ar kuru tika nolemts nemainīt maksimālo aizdošanas apjomu 500 mljrd. EUR apmērā un tika apstiprināta pamatkapitāla atbilstība 704,8 mljrd. EUR, kā noteikts ESM līguma 8. pantā un tā II pielikumā. Nākamā regulārā pārskatīšana paredzēta šogad, 16. jūnija ESM Valdes sēdes ietvaros.
Pašreizējās euro zonas ekonomikas un finanšu perspektīvas un līdzšinējā krīzes pārvarēšanas pieredze apstiprina, ka ESM maksimālais aizdošanas apjoms un pamatkapitāls jāsaglabā nemainīgs. Svarīgi saglabāt ESM aizdošanas spēju un reģistrēto kapitālu, lai uzturētu nemainīgu uzticību euro zonas finanšu struktūrai un ESM kredītreitingam.

(3) Pamatojoties uz ESM Valdes priekšsēdētāja priekšlikumu, ir uzsākts nākamā ESM rīkotājdirektora iecelšanas process.
ESM rīkotājdirektoru ar kvalificētu balsu vairākumu ieceļ ESM Valde uz pieciem gadiem, un to var iecelt atkārtoti vienu reizi. Līdzšinējais ESM rīkotājdirektors Klauss Reglings (Klaus Regling) šajā amatā ir ievēlēts uz diviem termiņiem, amatu ieņem kopš 2012. gada.
Saskaņā ar ESM līguma 7. panta 1.punktu, izvirzītajiem ESM rīkotājdirektora amata kandidātiem ir jābūt ESM dalībvalsts pilsonībai, kā arī atbilstošai starptautiskai pieredzei un augsta līmeņa kompetencei ekonomikas un finanšu jautājumos.
ESM izpilddirektora amatam ir izvirzīti trīs kandidāti, kuriem ir attiecīgā ESM biedra atbalsts: Itālijas ekonomists, bijušais Eiropas Komisijas Ekonomikas un Finanšu lietu direktorāta ģenerāldirektors Marko Butī (Marco Buti), Luksemburgas bijušais finanšu ministrs Pjērs Grameņa (Pierre Gramegna) un Portugāles bijušais finanšu ministrs Žuau Leo (João Leão).
Latvija atbalsta Luksemburgas izvirzīto kandidātu Pjēru Grameņu, kura augstais kompetences līmenis ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī līdzšinējā pieredze varētu sniegt būtisku ieguldījumu ESM darbībā.
Karjeras diplomāts Pjērs Grameņa strādājis Luksemburgas Ārlietu ministrijā par Starptautisko ekonomisko attiecību departamenta direktoru, iecelts par Luksemburgas vēstniecības Parīzē padomnieku politiskajos un ekonomiskajos jautājumos, darbojies kā ģenerālkonsuls un Ekonomiskās attīstības padomes direktors Sanfrancisko un bija Luksemburgas vēstnieks Japānā un Dienvidkorejā. 2003. gadā P.Grameņa pameta civildienestu un stājās Tirdzniecības kameras ģenerāldirektora amatā. No 2013. līdz 2021. gadam P.Grameņa bija Luksemburgas finanšu ministrs.


 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes 2022. gada 16. jūnija sēdē varētu balsot par ESM 2021. gada peļņas sadali, ESM maksimālā aizdošanas apjoma un reģistrētā kapitāla nemainīgu saglabāšanu un ESM rīkotājdirektora iecelšanu amatā. Pretējā gadījumā sēdē netiks pārstāvētas Latvijas intereses.
 
Risinājuma apraksts
Ir izstrādāts MK rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta piekrišanu Latvijas pārstāvja vai tā vietnieka balsojumam ESM Valdes sēdē par 2021. gada peļņas sadali, maksimālā aizdošanas apjoma un reģistrētā kapitāla nemainīgu saglabāšanu un rīkotājdirektora iecelšanu amatā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk