Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma projekta mērķis ir saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes 2022. gada 16. jūnija sēdē varētu balsot par ESM 2021. gada peļņas sadali, ESM maksimālā aizdošanas apjoma un reģistrētā kapitāla nemainīgu saglabāšanu un ESM rīkotājdirektora iecelšanu amatā.
 

Vispārējā kārtība

ESM Valdes 2022. gada 16. jūnija sēdē plānots izskatīt trīs jautājumus, kuros finanšu ministram kā ESM Valdes loceklim, ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, lai piedalītos balsojumā – (1) lēmums par ESM 2021. gada peļņas novirzīšanu rezerves fondā un ESM ēkas būvniecības fondā, (2) lēmums par ESM maksimālā aizdošanas apjoma un reģistrētā kapitāla nemainīgu saglabāšanu un (3) ESM rīkotājdirektora iecelšanu amatā.

(1) Līguma par ESM dibināšanu 24. panta 2. punkts nosaka, ka ESM rezerves fondā ir jānovirza līdzekļi, kas gūti ESM finanšu darbības, kā arī valstīm piemēroto sankciju daudzpusējās uzraudzības, pārmērīgas budžeta deficīta un makroekonomisko nesabalansētību rezultātā.
ESM peļņa  2021. gadā bija 311 milj. EUR salīdzinot ar  392,9 milj. EUR 2020. gadā. Lielāko daļu no peļņas – 216,2 milj. EUR, līdzīgi kā iepriekšējā pārskata gadā, veidoja Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes maksājumi, kas veikti, lai kompensētu ESM daļu no negatīvo procentu summas, kas 2020. gadā iekasēta par finanšu turējumiem konkrēto valstu centrālajās bankās. Šie ieņēmumi ir uzskaitīti 2021. gada pārskatā kā ārkārtas ieņēmumi. ESM peļņa pēc ārkārtas ieņēmumu atskaitīšanas 2021. gadā veidoja 94,8 milj. EUR, kas ir par 62,5 milj. EUR mazāk kā iepriekšējā gadā. ESM peļņas samazinājums lielākoties saistīts ar ienākumu kritumu no finanšu darījumiem, kas 2021. gadā bija 149 milj. EUR, salīdzinot ar 208,3 milj. EUR 2020. gadā.
Līdz šim katru gadu ESM peļņa pilnā apjomā tika ieskaitīta rezerves fondā, nevis izmaksāta dividendēs ESM dalībvalstīm. Šāda lēmuma mērķis ir uzkrāt līdzekļus rezerves fondā, lai nodrošinātos pret iespējamiem zaudējumiem nākotnē un mazinātu risku, ka būtu jāizmanto kapitāla iesaukšana pēc pieprasījuma, kam būtu negatīva ietekme uz dalībvalstu vispārējās valdības budžetiem. Rezerves fondā ievietotie finanšu līdzekļi tiek investēti saskaņā ar ESM ieguldīšanas vadlīnijām. Uz 2021. gada beigām rezerves fondā uzkrātā peļņa veido 3 mljrd. EUR.         
Ņemot vērā 2021. gada decembrī ESM Valdes sēdē apstiprināto finansēšanas modeli ESM jaunās ēkas būvniecībai, kur ESM veiks maksājumus Luksemburgai pa etapiem atbilstoši būvniecības progresam, plānots daļu no 2021. gada peļņas novirzīt ESM ēkas būvniecības fondam.
ESM Valdes sēdē paredzēts pieņemt lēmumu: 2021. gada peļņu 205 milj. EUR apmērā novirzīt rezerves fondā un 106 milj. EUR – ESM ēkas būvniecības fondam.

(2) ESM līguma 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka “Valde regulāri un vismaz ik pēc pieciem gadiem pārskata ESM maksimālo aizdošanas apjomu un reģistrētā kapitāla pietiekamību”.
2017. gada 20. decembrī ESM Valde pieņēma Rezolūciju Nr. 2, ar kuru tika nolemts nemainīt maksimālo aizdošanas apjomu 500 mljrd. EUR apmērā un tika apstiprināta pamatkapitāla atbilstība 704,8 mljrd. EUR, kā noteikts ESM līguma 8. pantā un tā II pielikumā. Nākamā regulārā pārskatīšana paredzēta šogad, 16. jūnija ESM Valdes sēdes ietvaros.
Pašreizējās euro zonas ekonomikas un finanšu perspektīvas un līdzšinējā krīzes pārvarēšanas pieredze apstiprina, ka ESM maksimālais aizdošanas apjoms un pamatkapitāls jāsaglabā nemainīgs. Svarīgi saglabāt ESM aizdošanas spēju un reģistrēto kapitālu, lai uzturētu nemainīgu uzticību euro zonas finanšu struktūrai un ESM kredītreitingam.

(3) Pamatojoties uz ESM Valdes priekšsēdētāja priekšlikumu, ir uzsākts nākamā ESM rīkotājdirektora iecelšanas process.
ESM rīkotājdirektoru ar kvalificētu balsu vairākumu ieceļ ESM Valde uz pieciem gadiem, un to var iecelt atkārtoti vienu reizi. Līdzšinējais ESM rīkotājdirektors Klauss Reglings (Klaus Regling) šajā amatā ir ievēlēts uz diviem termiņiem, amatu ieņem kopš 2012. gada.
Saskaņā ar ESM līguma 7. panta 1.punktu, izvirzītajiem ESM rīkotājdirektora amata kandidātiem ir jābūt ESM dalībvalsts pilsonībai, kā arī atbilstošai starptautiskai pieredzei un augsta līmeņa kompetencei ekonomikas un finanšu jautājumos.
ESM izpilddirektora amatam ir izvirzīti trīs kandidāti, kuriem ir attiecīgā ESM biedra atbalsts: Itālijas ekonomists, bijušais Eiropas Komisijas Ekonomikas un Finanšu lietu direktorāta ģenerāldirektors Marko Butī (Marco Buti), Luksemburgas bijušais finanšu ministrs Pjērs Grameņa (Pierre Gramegna) un Portugāles bijušais finanšu ministrs Žuau Leo (João Leão).
Latvija atbalsta Luksemburgas izvirzīto kandidātu Pjēru Grameņu, kura augstais kompetences līmenis ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī līdzšinējā pieredze varētu sniegt būtisku ieguldījumu ESM darbībā.
Karjeras diplomāts Pjērs Grameņa strādājis Luksemburgas Ārlietu ministrijā par Starptautisko ekonomisko attiecību departamenta direktoru, iecelts par Luksemburgas vēstniecības Parīzē padomnieku politiskajos un ekonomiskajos jautājumos, darbojies kā ģenerālkonsuls un Ekonomiskās attīstības padomes direktors Sanfrancisko un bija Luksemburgas vēstnieks Japānā un Dienvidkorejā. 2003. gadā P.Grameņa pameta civildienestu un stājās Tirdzniecības kameras ģenerāldirektora amatā. No 2013. līdz 2021. gadam P.Grameņa bija Luksemburgas finanšu ministrs.


 

Nē

-