Anotācija (ex-ante)

Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 27.¹punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, un šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Ministru kabineta 2018.gada 27.marta noteikumu Nr. 173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtība” 2.punkts nosaka, ka sociālās atstumtības riskam ir pakļautas šādas iedzīvotāju grupas:
1)personas ar invaliditāti;
2) personas ar garīga rakstura traucējumiem;
3) personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam;
4) bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, bezdarbnieki, kas vecāki par 54 gadiem, un ilgstošie bezdarbnieki;
5) etniskā minoritāte romi;
6) ieslodzītie vai personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas;
7) personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām;
8) personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta naktspatversmē;
9) cilvēktirdzniecības upuri;
10) personas, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss;
11) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni vecumā no 15 gadiem, kā arī šai grupai atbilstošas pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
12) vecāki vai aizbildnis, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti;
13) personas, kas aprūpē bērnu pēc pilngadības sasniegšanas, mazbērnu, brāli, pusbrāli, māsu, pusmāsu, vecāku, vecvecāku vai laulāto, ja aprūpējamais ir persona, kurai noteikta I invaliditātes grupa, vai persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta II invaliditātes grupa.

 

Atbilstoši Izglītības likumā dotajam deleģējumam noteikumu projekts paredz kārtību, kādā pašvaldība slēdz līgumu un piedalās akreditētas privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 27.1 punktā minētajā gadījumā, kā arī sociālās mērķa grupas, no kurām jābūt 10 procentiem privātās izglītības iestādē mācību procesā iesaistīto izglītojamo.

Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība sedz izdevumus privātajai izglītības iestādei, ja mācību procesā iesaistīti vismaz 10 procenti izglītojamo no šādām sociālo mērķi grupām:
1) bērni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm;
2) bērni ar invaliditāti;
3) bērni no etniskās minoritātes romi;
4) bērni, kuriem Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss;
3) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni.
Lai privātā izglītības iestāde saņemtu pašvaldības atbalstu, tai ar iesniegumu jāvēršas bērna deklarētās dzīvesvietas pašvaldībā un jāpievieno apliecinoši dokumenti, ka:
1) privātā izglītības iestāde ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā;
2) izglītojamā dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
3) privātā izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās pamatizglītības programmu, kas netiek piedāvāta attiecīgās pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs; 
4) izglītojamais ir reģistrēts Valsts izglītības informācijas sistēmā iepriekšējā punktā minētajā izglītības programmā;
5) privātā izglītības iestāde vai tās dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums;
6) no privātās izglītības iestādes mācību procesā iesaistītajiem izglītojamiem ne mazāk kā 10 procenti ir no augstāk minētajām sociālajām mērķa grupām;
7) iepriekšējā punktā minēto izglītojamo mācību maksu sedz privātā izglītības iestāde;
8) privātai izglītības iestādei vai tās dibinātājam uz līguma slēgšanas dienu nav nodokļu parādu Publisko iepirkumu likuma izpratnē arī gadījumā, ja netiek veikts iepirkums.

Pašvaldība mēneša laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izvērtē privātās izglītības iestādes atbilstību noteikumu projekta 2. punktā noteiktajām prasībām un noslēdz līgumu, ja atbilstība prasībām ir nodrošināta. Pašvaldība var slēgt divu veidu līgumus: divpusējo, starp pašvaldību un privāto izglītības iestādi vai tās dibinātāju; trīspusējo, nosakot pienākumus un atbildību arī bērna likumiskajam pārstāvim.

Par apliecinājumu attiecībā uz izglītības programmu īstenošanu uzskatāms, piemēram, izraksts no Valsts izglītības informācijas sistēmas par attiecīgo īstenoto izglītības programmu un salīdzinājums ar pašvaldības izglītības iestādēs īstenotajām izglītības programmām. Gadījumā, ja gan privātā izglītības iestāde, gan pašvaldības izglītības iestāde īsteno pamatizglītības programmu, kuras kādā no mācību jomām vai daļā no jomas noteikti augstāki izglītības satura apguves plānotie rezultāti par valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajiem vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem (t.s. pamatizglītības programma ar augstākiem plānotajiem rezultātiem), un šo izglītības programmu kodi ir vienādi, tad ir nepieciešams pārliecināties par šo izglītības programmu atšķirību to mācību plānos. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība Valsts izglītības informācijas sistēmā pārliecinās par to, vai privātās izglītības iestādes īstenotā attiecīgā vispārējās pamatizglītības programma netiek piedāvāta pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs. Līdz ar to, pamatizglītības programmas var uzskatīt par savstarpēji atšķirīgām, ņemot vērā izglītības programmu kodus (tostarp, piemēram, arī mazākumtautību izglītības programma; speciālās izglītības programma ar konkrētu traucējumu veidu). Taču gadījumā, ja izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem (trešais, ceturtais un piektais koda cipars „017”, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumos Nr.322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 2.pielikumu ir izglītības iestādes izstrādātas izglītības programma), atšķirības konstatējamas izglītības programmu mācību plānos.

Attiecībā uz izglītojamo skaitu privātā izglītības iestāde iesniedz izrakstu no Valsts izglītības informācijas sistēmas. Vienlaikus privātai izglītības iestādei nepieciešams apliecināt, ka vismaz 10 procenti no attiecīgā izglītojamo skaita ir no sociālām mērķa grupām, un viņu mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Saņemot apliecinājumu par to, ka privātās izglītības iestādes dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, pašvaldība ir tiesīga par to pārliecināties arī, piemēram, Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā (pieejams: https://www6.vid.gov.lv/SLO) un Sociālo uzņēmumu reģistrā (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-uznemumu-registrs).
Lai būtu vienota izpratne, par kādiem uzturēšanas izdevumiem pašvaldība sedz izmaksas privātajai izglītības iestādei, Līgumā pašvaldība iekļauj noteikumu projekta 10.punktā noteiktos izdevumus.

Pašvaldība nosaka kārtību, kādā tā regulāri pārbauda privātās izglītības iestādes un tās dibinātāja atbilstību noteikumu projektā noteiktajām prasībām (kad līgumattiecības jau ir izveidotas).

Tāpat pašvaldībai ir jānosaka, kā tiek gūta pārliecība/ tiek izvērtēts, vai piešķirtais pašvaldības finansējums tiek izlietots atbilstoši mērķim.

Pašvaldības atteikumu noslēgt līgumu iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (likums „Par pašvaldībām”, Administratīvā procesa likums).

Atbilstoši Izglītības likuma 17. panta 2.1 daļai, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības bērnudārzā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai), un bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātajā bērnudārzā, tad pašvaldība privātajam bērnudārzam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības bērnudārzā. Pašvaldības atbalstu bērniem, kuri apmeklē privātos bērnudārzus, aprēķina atbilstoši MK 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 „Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei”.

Sekojot līdzīgai pieejai, arī noteikumu projektā noteikts, ka izmaksas, ko pašvaldība sedz privātajai izglītības iestādei, nosakāmas atbilstoši vidējām izmaksām budžeta gadā pašvaldības vispārējās  izglītības iestādēs vispārējās pamatizglītības programmas īstenošanai. Tāpat līdzīgi ir noteikts arī regulējums par atbalsta nepiešķiršanu par dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē privāto izglītības iestādi, kā arī noteikti neapmeklējuma attaisnojošie iemesli (ārsta izsniegta izziņa, bērna likumisko pārstāvju rakstiski sniegta informācija pirms plānotās prombūtnes, kas kopumā nav ilgāka par 60 kalendāra dienām mācību gada laikā).