Anotācija (ex-ante)

Projekts ir nepieciešams, lai noteiktu institucionālās izglītības iestāžu akreditācijas tiesisko regulējumu.
 

Atbilstoši Izglītības likuma 20.panta trešās daļas 7.pantam Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests) Ministru kabineta noteiktā kārtībā akreditē vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes un akreditācijas laikā novērtē izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes, kuru vadītājus vērtē reizi sešos gados).
Izglītības iestāde, izņemot augstskolu un koledžu, analizē savu darbību un katru gadu līdz 1.novembrim nodrošina ar izglītības iestādes dibinātāju saskaņota pašnovērtējuma ziņojuma pieejamību izglītības iestādes vai dibinātāja tīmekļvietnē. Pašnovērtējuma ziņojumam ir noteikta struktūra, kura ir pieejama dienesta tīmekļvietnē. Pašnovērtējuma ziņojumā norāda šādu informāciju: 1. izglītības iestādes nosaukumu, izglītības iestādes vadītāju; 2. izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķus un to sasniegšanas izvērtējumu; 3. informāciju par izvirzīto ikgadējo prioritāšu sasniegšanu; 4. elementu izvērtējumu, īpaši stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības; 5. informāciju par nozīmīgākajiem īstenotajiem projektiem un to rezultātiem; 6. citus sasniegumus un izglītības iestādei būtisko informāciju; 7. informāciju par izglītības iestādes akreditācijā vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi (ja attiecināms).
Papildus minētajam profesionālās izglītības iestāde un vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmu (izņemot izglītības iestādi, kura īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu), pašnovērtējuma ziņojumā iekļauj informāciju par izglītības kvalitātes indikatoriem – atbilstoši vienotajai Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūrai profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (EQAVET): 1. pedagogu dalību profesionālās kompetences pilnveidē; 2. izglītojamo skaitu profesionālās izglītības programmās; 3. profesionālo izglītību ieguvušo skaitu;
4. izglītību ieguvušo nodarbinātību; 5. apgūto prasmju izmantošanu darba vietā; 6. riska grupu iekļaušanos profesionālajā izglītībā; 7. profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšanu darba tirgū; 8. profesionālās izglītības programmu pieejamības veicināšanu.
Izglītības iestāde tās dibinātāja noteiktajā attīstības plānošanas perioda laikā nodrošina projekta 27. punktā minēto elementu pašvērtēšanu, katru gadu izvēloties vērtējamos elementus. Izglītības iestāde projekta 27.2.1. apakšpunktā minēto elementu (“mācīšana un mācīšanās”), kā arī izvirzīto ikgadējo prioritāšu sasniegšanu izvērtē katru gadu.
Projekts paredz, ka, piesakoties akreditācijai vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanai, izglītības iestādes vadītājs vai izglītības iestādes dibinātājs iesniedz dienestā akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas iesniegumu (iesniegumam netiek pievienoti citi dokumenti, jo visi nepieciešamie dokumenti un informācija jau būs dienesta rīcībā). Ievērojot iesniegumā norādīto, dienests izraksta rēķinu par akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu. Saņemot rēķinu, izglītības iestādes dibinātājs uzņemas finansiālās saistības par akreditācijas un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu.
Akreditējot izglītības iestādes un novērtējot izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību, dienests sākotnēji izvērtē dokumentus un publiski pieejamo informāciju, tostarp Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), attiecīgi lemjot par akreditācijas uzsākšanu izglītības iestādē vai akreditācijas atteikumu. Ja dienests konstatē, ka ir nepieciešams aktualizēt izglītības iestādes nolikumu, tad izglītības iestādes vadītājs dienestā iesniedz nolikuma projektu vai informē par nolikuma pilnveidi / grozījumu izstrādi un virzību. Dienests, izmantojot informācijas sistēmas jau šobrīd nodrošināto pārbaudes iespēju, pārliecināsies, vai no Sodu reģistra par konkrētu personu ir / nav nepieciešams rakstiska pieprasījuma veidā pieprasīt nepieciešamo informāciju par personas iepriekšējo sodāmību un izvērtēs sniegtās ziņas par izglītības iestādes vadītāju, pedagogiem un darbiniekiem, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par attiecīgās personas atbilstību Izglītības likumā, Psihologu likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā (ja izglītības iestādē mācās bērni) ietvertajām prasībām (par noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, par tiesas nolēmumu).
Gadījumā, ja dienests konstatē būtiskus trūkumus izglītības iestādes darbībā vai izglītības iestādes vadītāja profesionālajā darbībā, kas neļauj akreditēt izglītības iestādi (piemēram, izglītības iestāde darbojas neatbilstoši izglītības iestādes veidam, nav atbilstoša materiāli tehniskā nodrošinājuma, t.sk. telpu stāvoklis, izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai izglītības programmai u.c.) un tie nav novērsti pēc dienesta sniegtās informācijas, dienests lemj par akreditācijas atteikumu. Šajā gadījumā izglītības iestāde vai tās dibinātājs akreditācijas izdevumus nesedz. Tādējādi tiks taupīti resursi, tostarp izglītības iestādes akreditācijas izdevumi, kā arī akreditācijas ekspertu komisijas laiks un noslodze, vienlaikus ļaujot izglītības iestādēm uzlabot izglītības kvalitāti. Ja dienests lemj par akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas atteikumu, dienests atmaksā izglītības iestādei maksu par akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu.
Izglītības iestāde vai dibinātājs sedz izdevumus, kas saistīti ar akreditāciju / vadītāja vērtēšanu, t.sk. par ekspertu darbu proporcionāli pienākumu pildīšanas apjomam, saskaņā ar dienesta maksas pakalpojumu cenrādi (Ministru kabineta 2023.gada 2.maija noteikumi Nr.213 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”) un ekspertu komandējuma izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”).
Akreditācijas ekspertu komisijā iekļauj personu (ekspertu), kura ir apguvusi dienesta organizētos izglītības kvalitātes vērtēšanas un izglītības iestādes vadītāja kursus un kurai ir pieredze izglītības vadībā, pētniecībā vai darba pieredze nozarē, ne mazāka kā pieci gadi pēdējo septiņu gadu laikā; ir zināšanas par izglītības sistēmu, izglītības iestādes darbību un izglītības kvalitātes vērtēšanu; iegūta izglītība, kas atbilst vienai no šādām prasībām: augstākā izglītība pedagoģijā, izglītības zinātnē, vadībzinātnē vai augstākā izglītība attiecīgajā nozarē; profesionālā izglītība vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirta amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim, profesijās, kurās nav iespējams iegūt augstāko izglītību; ir attiecīgās nozares ekspertu padomes vai likumā noteiktas institūcijas deleģējums, kura koordinē nozaru ekspertu padomju (ja nozarē nav izveidota nozaru ekspertu padome) darbību (attiecināms uz profesionālo izglītību).
Izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās un profesionālās tālākizglītības programmas, akreditācijā tiek iesaistīti nozaru ekspertu padomju (ja tāda attiecīgajā nozarē ir izveidota) deleģētie pārstāvji. Akreditācijas ekspertu komisiju izveide izglītības iestāžu, kuras īsteno izglītības tematiskās jomas “Mākslas” izglītības programmas (mākslas, mūzikas un dejas), notiek, balstoties uz Latvijas Nacionālā kultūras centra deleģējumu. Savukārt sporta izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanā iesaista Latvijas Sporta federāciju padomes deleģētos ekspertus.
Akreditācijas ekspertu komisija savā darbībā ievēro Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņotās vadlīnijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā, kurās noteikti detalizēti kvalitātes vērtējuma līmeņu un elementu apraksti. Izstrādājot šīs vadlīnijas, dienests iesaista tā satura apspriešanā sadarbības partnerus, tostarp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, arodbiedrības “Latvijas izglītības vadītāju asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjus. Minētais ļauj arī operatīvi pilnveidot vadlīnijas, ievērojot izmaiņas normatīvajos aktos un aktuālas izglītības, dažādu profesionālo nozaru, darba tirgus attīstības tendences.
Atsaucoties uz Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros izstrādāto izglītība kvalitātes koncepcijas ietvaru un definējumu, izglītības kvalitāte tiek raksturota kā sastāvoša no četrām kategorijām un 12 elementiem (http://petijumi.mk.gov.lv/node/3401).
Elementa “Kompetences un sasniegumi” (kvalitātes kategorija “Atbilstība mērķiem”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes izveidotā sistēma ikdienas mācību sasniegumu nodrošināšanai, izglītojamo mācību sasniegumu diagnosticēšanai, valsts pārbaudes darbu analīzei, izglītojamo rezultāti kvalifikācijas eksāmenos, izglītības iestādes audzināšanas darba plānošana un sasniegtie rezultāti, izglītības iestādes kvalitātes mērķu definēšana un sasniegšana.
Elementa “Izglītības turpināšana un nodarbinātība” (kvalitātes kategorija “Atbilstība mērķiem”) ietvaros tiek izvērtēta karjeras izglītības kvalitāte, absolventu viedoklis par mācībām un izglītības kvalitāti, izglītības iestādes darbs ar izglītojamiem, kam ir zemi mācību sasniegumi.
Elementa “Vienlīdzība un iekļaušana” (kvalitātes kategorija “Atbilstība mērķiem”) tiek izvērtēta izglītības iestādes darbībā, izglītības procesā iesaistīto izpratne par vienlīdzības un iekļaušanas aspektiem izglītībā, izglītības iestādes organizācijas kultūras atbilstība un vardarbības un diskriminācijas novēršanas jautājumi, kā arī nevienlīdzības mazināšanas pasākumi, kuri saistīti ar izglītojamo sociālekonomiskajiem apstākļiem u.tml. aspektiem, izglītības iestādes risku identificēšanas sistēmas rādītāji.
Elementa “Mācīšana un mācīšanās” (kvalitātes kategorija “Kvalitatīvas mācības”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes izveidotā sistēma datu ieguvei par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti, izglītības procesa plānošana, tā efektivitāte un kvalitāte, diferenciācija, individualizācija un personalizācija, attālināto mācību īstenošanas kvalitāte, mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, atbalsta sniegšana izglītojamiem, kā arī izglītības procesa īstenošana tālmācības formā, izglītības iestādes nodrošinātās izglītības ieguves ģimenē organizēšana un efektivitāte.
Elementa “Pedagogu profesionālā kapacitāte” (kvalitātes kategorija “Kvalitatīvas mācības”) ietvaros tiek izvērtēta pedagogiem nepieciešamās izglītība, profesionālā kvalifikācija, profesionālās kompetences pilnveides kārtība un tās atbilstība normatīvajiem aktiem, pedagogu noslodze, profesionālās darbības pilnveides sistēma un tās efektivitāte izglītības iestādē, pedagogu profesionālās kvalitātes novērtēšanas kārtība izglītības iestādē.
Elementa “Izglītības programmu īstenošana” (kvalitātes kategorija “Kvalitatīvas mācības”) ietvaros tik izvērtēta informācijas sistēmā pieejamā informācija par izglītības programmu, tās atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, izglītības programmas aktualitāte, pedagogu sadarbība izglītības programmas īstenošanā, izglītības iestādes īstenoto mācību/ārpusstundu pasākumu efektivitāte un atbilstība izglītības programmas mērķiem, izglītības iestādes darbība efektīvai laika izmantošanai, īstenojot izglītības programmu, speciālās izglītības programmas īstenošanas kvalitāte un efektivitāte, kā arī profesionālās izglītības programmas īstenošanas kvalitāte un efektivitāte speciālās izglītības iestādē, izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas kvalitāte dažādās struktūrvienībās, vidējās vispārējās izglītības programmas padziļināto kursu piedāvājuma atbilstība normatīvo aktu prasībām un kvalitāte, izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas īstenošanas kvalitātes un efektivitātes izvērtēšanas rezultāti.
Elementa “Pieejamība” (kvalitātes kategorija “Iekļaujoša vide”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes mērķgrupu izpratne par izglītības pieejamības jautājumiem, izglītības vides pieejamība un iespējas izglītības procesu pielāgot izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām, izglītības iestādes iespējas un piedāvājums, lai nodrošinātu augstu izglītības kvalitāti izglītojamiem no dažādām mērķgrupām, izglītības iestādes rīcība priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai, dienesta viesnīcu un/vai internātu pieejamība un kvalitāte, izglītības iestādes rīcība, izvērtējot nepieciešamību licencēt speciālās izglītības programmu.
Elementa “Drošība un psiholoģiskā labklājība” (kvalitātes kategorija “Iekļaujoša vide”) ietvaros tiek izvērtēts izglītības iestādes darbs, iegūstot informāciju un datus par izglītojamo, vecāku un personāla drošību un psiholoģisko labklājību, izglītības iestādes iekšējās kārtības un drošības, darba kārtības un trešo personu uzturēšanās noteikumu izstrāde un ievērošana izglītības iestādē, fiziskā un emocionālā drošība un ar to saistīto risku identificēšana un novēršana, izglītības iestādes personāla un izglītojamo labizjūta.
Elementa “Infrastruktūra un resursi” (kvalitātes kategorija “Iekļaujoša vide”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādei pieejamā infrastruktūra un resursi, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un digitālie resursi izglītības programmas īstenošanai, to izmantošanas efektivitāte un multifunkcionalitāte.
Elementa “Administratīvā efektivitāte” (kvalitātes kategorija “Laba pārvaldība”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes vadītāja pārvaldības sistēmas efektivitāte, nodrošinot iespējas sasniegt augstus rezultātus kategorijās “Atbilstība mērķiem”, “Kvalitatīvas mācības” un “Iekļaujoša vide”, tajā skaitā izglītības iestādes stratēģiskās, ikgadējās un ikdienas plānošanas sistēma, izglītības iestādes pašvērtēšanas procesa kvalitāte, personāla pārvaldības sistēma, izglītības iestādes vadības komandas profesionālā darbība un tās sasaiste ar valstī noteiktajām izglītības politikas prioritātēm, izglītības iestādes vadītāja kompetence finanšu un resursu pārvaldībā, kā arī visu izglītības iestādes īstenoto pārvaldības procesu efektivitāte.
Elementa “Vadības profesionālā darbība” (kvalitātes kategorija “Laba pārvaldība”) ietvaros izvērtē izglītības iestādes vadītāja zināšanas, prasmes un kompetences, kuras nepieciešamas kvalitatīva un efektīva pārvaldības procesa nodrošināšanai.  Elementa novērtēšanā tiek ņemtas vērā izglītības iestādes vadītāja zināšanas, prasmes un kompetences par tiesiskuma, līderības, vadības, efektīvas un cieņpilnas komunikācijas, izglītības kvalitātes, izglītības attīstības un/vai nozares politikas jautājumiem, kā arī vadītāja prasme sniegt un saņemt profesionālu atgriezenisko saiti, nodrošinot izglītības iestādes pāreju uz mācīšanās organizācijas darbības pamatprincipiem.
Elementa “Atbalsts un sadarbība” (kvalitātes kategorija “Laba pārvaldība”) ietvaros izvērtē izglītības iestādes vadītāja pārvaldības kvalitātes aspektus, kuri nodrošina visu izglītības iestādes iesaistīto pušu sadarbības kvalitāti. Elementa izvērtēšanā tiek ņemta vērā vadītāja prasme veidot sekmīgu sadarbību ar izglītības iestādes dibinātāju un/vai pašvaldību, vietējo kopienu un/vai nozares organizāciju, augstākās izglītības iestādēm, ievērot demokrātiskas pārvaldības pamatprincipus, īstenot pārmaiņu vadību izglītības iestādē, nodrošinot izglītības iestādes pārvaldību atbilstoši mācīšanās organizācijas pamatprincipiem.
Izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšana ir akreditācijas kvalitātes kategorija, attiecīgi attīstot vienotu izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu valstī.
Vērtējot izglītības iestādes, kura īsteno izglītības programmu policijas darba un apsardzes darbības jomā, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā, valsts robežas drošības jomā vai militārās aizsardzības jomā, darbības kvalitāti, nevērtēs projekta 27.1.3. un 27.3. apakšpunktā minētos elementus, proti, “Vienlīdzība un iekļaušana”, “Pieejamība”, “Drošība un psiholoģiskā labklājība” un “Infrastruktūra un resursi”.
Akreditācijas ekspertu komisija vērtē izglītības kvalitāti tikai laikā, kad izglītības iestādē notiek izglītības process. Tā ir tiesīga iepazīties ar iepriekšējo izglītības iestādes vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas ziņojumu, kā arī ar dibinātāja iepriekš veikto izglītības iestādes vadītāja novērtējumu.
Akreditācijas ekspertu komisija mēneša laikā (ja nav objektīvu apstākļu ilgākam termiņam) pēc izglītības iestādes darbības vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas sagatavo ziņojuma projektu, ar kuru elektroniski iepazīstina izglītības iestādes vadītāju. Ziņojuma sagatavošanas laiks var būt saistīts ar nepieciešamību precizēt vai iegūt papildu informāciju, detalizēti izvērtēt izglītības iestādes apmeklējuma laikā iegūtos faktus utt.
Personas tiesības būt uzklausītai ir viens no būtiskākajiem administratīvā procesa principiem, jo iestādei (dienestam) ir pienākums objektīvi noskaidrot visus lietas apstākļus, tostarp uzklausīt izglītības iestādes vadītāja viedokli saistībā ar akreditāciju un izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu. Līdz ar to, izvērtējot saņemto informāciju, ekspertu komisijas vadītājs piecu darbdienu laikā precizē ziņojuma projektu un elektroniski iesniedz ziņojumu dienestā, kā arī nosūta to izglītības iestādes vadītājam un izglītības iestādes dibinātājam.
Ziņojumam ir noteikta struktūra, kura ir pieejama dienesta tīmekļvietnē. Ziņojumā iekļauj šādas ziņas: 1. vispārīgā informācija par izglītības iestādi (izglītības iestādes nosaukums, izglītības iestādes reģistrācijas numurs Izglītības iestāžu reģistrā, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, izglītības iestādes vadītājs un amatā stāšanās laiks, dibinātājs, dibinātāja elektroniskā pasta adrese, izglītojamo, pedagogu un atbalsta personāla skaits); 2. informāciju par ekspertu komisijas sastāvu un vērtēšanas periodu; 3. izglītības iestādes misiju, vīziju, izglītības iestādes darbības kvalitātes mērķi, izglītības iestādes darbības rādītājus, izglītības kvalitātes risku rādītājus, informāciju par iepriekšējā vērtēšanā (ja attiecināms) sniegto uzdevumu izpildi; 4. informāciju par izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanu: 4.1. izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātu kopsavilkuma tabulu; 4.2. novērtējuma aprakstu katrā elementā un kvalitātes vērtējuma līmeni; 4.3. izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanā izmantotās metodes; 4.4. izglītības iestādes darbības stiprās puses; 4.5. uzdevumus izglītības iestādes darbības kvalitātes pilnveidei; 5. informāciju par izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu: 5.1. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes novērtējuma rezultātu kopsavilkuma tabulu; 5.2. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu, iekļaujot katra elementa aprakstu un kvalitātes vērtējuma līmeni; 5.3. izglītības iestādes vadītāja profesionālās kompetences novērtēšanā izmantotās metodes; 5.4. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības stiprās puses; 5.5. uzdevumus izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības pilnveidei.
Dienests, pieņemot lēmumu par akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu, ņem vērā dienesta vai citu kompetento institūciju (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas, Valsts darba inspekcijas) pārbaudes aktos vai atzinumos norādīto, kā arī citu informāciju, kura ir dienesta rīcībā. Tādējādi dienests, pamatojot savu lēmumu, var paaugstināt vai pazemināt akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto vērtējumu. Šādā gadījumā dienests savā tīmekļvietnē publisko arī papildu informāciju par dienesta pieņemto lēmumu.
Informāciju par izglītības iestādes akreditāciju uz sešiem gadiem vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam dienests ievada informācijas sistēmā. Ieraksti par akreditāciju informācijas sistēmā ir publiski pieejami, t.i., jebkurai personai ir iespēja iegūt informāciju no informācijas sistēmas, kā arī ieraksts informācijas sistēmā ir uzskatāms par publiski ticamu, līdz ar to trešās personas var paļauties uz šo ierakstu pareizību un attiecīgi rīkoties, kā arī ir nodrošināta sabiedrības informēšana par akreditācijas rezultātu attiecīgajā izglītības iestādē un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības vērtējumu.
Izglītības iestāde no informācijas sistēmas saņem elektronisku paziņojumu par izglītības iestādes akreditāciju uz sešiem gadiem vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam.
Akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas periodā dienests var apmeklēt izglītības iestādi, lai pārliecinātos par uzdevumu izpildi, kā arī, ievērojot izmaiņas konkrētajā situācijā vai izglītības iestādes darbībā, tos precizēt.
Ja kaut viens no elementiem novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni “jāpilnveido”, izglītības iestādes vadītājs mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas par izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam iesniedz dienestā ar dibinātāju saskaņotu rīcības plānu darbības pilnveidei. Šajā plānā izglītības iestādes vadītājs var iekļaut, piemēram, profesionālās kompetences pilnveidi izglītības iestādes vadības un pedagoģijas jautājumos, supervīzijas, mentora atbalstu, sadarbību ar izglītības pētniekiem un konsultantiem un citus izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides pasākumus utt. Ja vismaz viens no elementiem (“Administratīvā efektivitāte”, “Vadības profesionālā darbība”, “Atbalsts un sadarbība”) novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni “nepietiekami” vai izglītības iestādes vadītājs atkārtoti novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni “jāpilnveido”, par šādu vērtējumu dienests informē dibinātāju, rosinot izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju.
Dienests pieņem lēmumu par izglītības iestādes ārkārtas akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības ārkārtas novērtēšanu, ja saņemts dibinātāja vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums. Tādējādi tiks nodrošināta nepārtraukta izglītības iestāžu (to vadītāju) darbības uzraudzība, izglītības kvalitātes attīstība un izveidots instruments regulāram izglītības kvalitātes ārējam monitoringam, lai uz izmaiņām izglītības kvalitātē varētu reaģēt nekavējoties, negaidot kārtējo izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu.
Izglītības iestādes ārkārtas akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības ārkārtas novērtēšanu veic, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības kārtējai izglītības iestādes akreditācijai vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanai.
Saņemot un izvērtējot informāciju, kas liecina, ka izglītības iestādes akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas laikā tika sniegtas nepatiesas vai maldinošas ziņas (kas tieši ietekmēja pieņemto lēmumu), ir anulētas visas licencētās vispārējās un profesionālās izglītības programmas (attiecināms uz izglītības iestādi) vai izglītības iestādes darbībā vai izglītības iestādes vadītāja darbībā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi (norādīti dienesta, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas, Valsts darba inspekcijas aktos pēc minēto kompetento institūciju veiktajām pārbaudēm izglītības iestādē), un tie ietekmē izglītības kvalitāti, aizskarot izglītībā iesaistīto pušu tiesības un intereses, dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā lemj par izglītības iestādes akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas anulēšanu.