Anotācija

Mērķis ir veicināt multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstību ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, izveidojot sabiedriskā transporta savienojumu punktus, vienlaikus kopējā mobilitātē veicinot mikromobilitāti.

Vispārējā kārtība

2022. gada 25. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja programmu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam” (turpmāk – programma). Programmas 2.3. prioritātes “Ilgtspējīga mobilitāte” 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2. pasākuma “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” ietvaros paredzēta multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas “mugurkaulu”, izbūvējot sabiedriskā transporta savienojumu punktus pie dzelzceļa stacijām, tādējādi veicinot iedzīvotāju pārvietošanos paradumu maiņu, prioritāti izvēloties sabiedrisko transportu privātā autotransporta vietā.  

Pasākuma mērķis ir veicināt pārvietošanās paradumu maiņu iedzīvotāju vidū, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, tostarp sasaistē ar mikromobilitāti, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu un transporta nozares energoefektivitātes paaugstināšanu.

Programmas ietvaros paredzēts arī īstenot atbildīgās iestādes pārziņā esošo, 3.1. prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.1. pasākumu “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” un 3.1.1.3. pasākumu “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība”, kas ir ciešā sasaistē ar pasākumu (2.3.1.2.), ar mērķi līdz 2029. gada 31. decembrim izbūvēt paaugstinātās pasažieru platformas un uzstādīt nepieciešamo aprīkojumu (nojumes, soliņi, atkritumu urnas, apgaismojums), izbūvēt vai modernizēt elektroapgādes, komunikāciju, signalizācijas sistēmas, ierīkot videonovērošanas sistēmu, ierīkot pasažieru apziņošanas sistēmas, uzstādīt digitālos informācijas displejus, uzstādīt velo novietnes un veikt teritorijas  labiekārtošanu.

Digitālie informācijas displeji ir paredzēti sabiedriskā transporta savienojumu punkta informācijas, saistītas ar funkcionalitāti, atspoguļošanai. Šo noteikumu ietvaros, digitālie displeji ir publiskās infrastruktūras elements, kas paredzēts sabiedriskā transporta kustības saraksta atspoguļošanai vai citai, ar sabiedriskā transporta kustību vai savienojuma punkta funkcionalitāti saistītās informācijas izvietošanai. Patiesie labuma guvēji ir sabiedriskā transporta savienojumu punkta infrastruktūras lietotāji (iedzīvotāji, tūristi). Digitālo displeju iegādes un uzstādīšanas izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar 27.6. apakšpunktu un tiem nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.

Papildus tam 2024. gada 19. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 51 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1. "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi”, kur mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam izbūvēt astoņus mobilitātes punktus Rīgas valstspilsētā un Pierīgā, izbūvēt no autosatiksmes atdalītu neatkarīgu sabiedriska transporta līniju ar saistīto velosipēdu un gājēju infrastruktūru, un izbūvēs ar mobilitātes punkta “’Šķirotava” saistītās tramvaja un trolejbusu līnijas pagarinājumu.   

Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem

Attiecībā uz ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050. gadā Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam norādīts, ka šo mērķu sasniegšanai būtu jāvirzās ar tādām iniciatīvām kā mobilitātes punktu attīstība, veicinot sabiedriskā transporta lietotāju, kā arī mikromobilitātes rīku izmantotāju un gājēju skaita palielināšanu, vienlaikus uzlabojot attiecīgo infrastruktūru.
Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam uzstādījumiem un īstenošanas plānā definētajam pasākumam - "Izveidot mobilitātes punktus" (1.3.1.), kas atbilst pamatnostādņu uzdevumam "Attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares atvērto datu pieejamību" (1.3.).
Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto politikas rezultātu rezultatīvo rādītāju, t.i., samazināt kopējo siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju daudzumu transporta sektorā.

Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem

Investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ietvertajiem uzdevumiem B.2.1. "Sasniedzamība starp reģioniem" un B.2.5. "Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana". Paredzētās darbības risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas reģionos, t.i., pateicoties mobilitātes punktu izveidei, nodrošinās pilsētu un reģionālā sabiedriskā transporta savienojamību, piedāvājot pasažieriem multimodālas pārvietošanās iespējas, t.i., dažādu transporta veidu savienojamību.

Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem

Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam visām nozarēm ir jādod ieguldījums mērķa sasniegšanā, arī transporta nozarei. Visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Tā sasniegšanai paredzētie pasākumi nodrošinās mobilitātes punktu attīstību. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
Latvijas Pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk - Pielāgošanās plāns) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Pielāgošanās plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru viens no pielāgošanās pasākumiem ir noteikts "Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām". Pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām. Ieguldījumi tiešā veidā sniedz ieguldījumu plāna mērķu sasniegšanā.

Transports rada ceturtdaļu ES SEG emisiju, un to apjoms aizvien palielinās. Saskaņā ar Zaļo kursu, līdz 2050. gadam transporta radītās emisijas jāsamazina par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Virzību uz to sekmē Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam noteiktie emisiju samazinošie pasākumi, kas vairumā plānoti enerģētikas un transporta sektoros, paredzot līdz 2030. gadam SEG emisijas samazināt par 6 % ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajās darbībās, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Transporta infrastruktūras attīstība ir neatraujami saistīta arī ar trokšņa piesārņojumu, kuru Pasaules Veselības organizācija uzskata par otro nozīmīgāko vides faktoru, kas ietekmē sabiedrības veselību Eiropā. Savukārt Eiropas Vides aģentūra ir konstatējusi, ka nozīmīgākais trokšņa avots ir autotransports, kur dominējošu lomu ieņem privātais autotransports.

No 2016. gada 1. janvāra VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) veic transportlīdzekļu detalizētu uzskaiti pēc to izmantotās degvielas veida. Statistikas dati liecina, ka uz 2024. gada 1. janvāri ap 99,14 % (uz 2021. gada 1. janvāri 99,83 %) no Latvijas reģistrēto vieglo transportlīdzekļu skaita veido ar fosilo degvielu (benzīns, dīzeļdegviela) darbināmi transportlīdzekļi, no tiem 70 % (uz 2021. gada 1. janvāri 67,65 %) ir ar dīzeļdegvielu darbināmie vieglie transportlīdzekļi. Saskaņā ar CSDD datiem elektrisko transportlīdzekļu skaits uz 2024. gada 1. janvāri Latvijā sastādīja 0,86 % (uz 2021. gada 1. janvāri 0,17 %) no reģistrēto vieglo transportlīdzekļu skaita. Papildus tam 2024. gada 1. janvārī Latvijā uzskaitē ir 391 kvadricikli, 3 tricikli, 301 motocikli un 3 674 mopēdi, kas kā degvielu izmanto tikai elektrību.

2021. gadā enerģētikas sektors bija vislielākais SEG emisiju avots, radot 65,5 % no kopējām SEG emisijām Latvijā, kur transporta nozares radīta SEG emisiju daļa sastāda 45,9 %. Salīdzinot ar 1990. gadu, 2021. gadā enerģētikas nozares SEG emisiju daudzums ir samazinājies par 77,3 %, būvniecības un rūpniecības nozarēs par 83,5 %, savukārt citās nozarēs – par 73,3 %. Vienīgi transporta SEG emisijas ir pieaugušas par 6,2 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Transporta sektorā emisijas 2021. gadā ir pieaugušas par 3,9 %, salīdzinot ar 2020. gadu.

Pēc SEG emisiju samazināšanās no 1990. līdz 1999. gadam kopējās emisijas no transporta sektora piedzīvoja strauju kāpumu laikā no 2000. līdz 2007. gadam. Emisijas augstāko punktu sasniedza 2007. gadā, kad tās par 27,4 % pārsniedza emisiju daudzumu 1990. gadā. Galvenais iemesls šādam SEG emisiju kāpumam bija straujā ekonomikas attīstība un iedzīvotāju ienākumu pieaugums, kas veicināja strauju automobiļu skaita pieaugumu. Laikā no 2008. līdz 2009. gadam galvenais iemesls, kas ietekmēja transporta aktivitātes, bija valsts ekonomikas lejupslīde – samazinājās pasažieru satiksme autotransportā (pasažierkilometros (pkm)) un arī kravu pārvadājumi (tonnkilometros (tkm)), kas attiecīgi noteica emisiju samazināšanos. No 2013. līdz 2018. gadam vērojams stabils transporta sektora SEG emisiju pieaugums, ko galvenokārt noteica pasažieru apgrozības (pkm) palielināšanās par 21,7 %, bet mazākā mērā kravu apgrozības (tkm) palielināšanās par 1,6 %. Galvenais iemesls SEG emisiju samazinājumam 2020. gadā bija straujais kritums kravu pārvadājumiem ar dzelzceļa transportu un attiecīgi degvielas patēriņa dzelzceļa transportā samazināšanās. Mazāka ietekme uz SEG emisiju samazināšanos bija Covid-19 pandēmijas radītiem ierobežojumiem. 2021. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, transporta sektora radītās SEG emisijas ir palielinājušās par 6,2 %, un, salīdzinot ar 2020. gadu, emisijas palielinājušās par 3,9 %. Ja salīdzina ar 2005. gada SEG emisiju līmeni, tad 2021. gadā transporta sektora radītās SEG emisijas ir palielinājušās par 3,8 %. Autotransports ir lielākais emisiju avots transporta sektorā. 2021. gadā autotransporta sektora SEG emisijas ir pieaugušas par 28,0 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Savukārt, salīdzinot ar 2020. gadu, emisiju daudzums ir palielinājies par 4,0 %.¹

Lai veicinātu ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, plānots izbūvēt sabiedriskā transporta savienojumu punktus (Stacija 2.0) prioritāri pie dzelzceļa stacijām, veicinot alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvara, sabiedriskā transporta lietotāju, kā arī mikromobilitātes rīku (velosipēdi, skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās ar kājām) lietotāju pieaugumu.

2019. gadā apstiprināta Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030. gadam (turpmāk – koncepcija), kur dzelzceļš ir noteikts kā transporta sistēmas "mugurkauls". Turpat noteikts, ka maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumi tiks nodrošināti ar dzelzceļa transportu, autobusi veiks pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pasažieru pārvadājumus ar autobusiem turpinās nodrošināt vietās, kur nav pieejami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi.

Nepieciešams radīt priekšnosacījumus iedzīvotāju, it īpaši pilsētās, pārvietošanas paradumu maiņai, un tieši, privāto automašīnu nomaiņai uz sabiedrisko transportu, kā arī uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Kā liecina dažādu aptauju rezultāti, iedzīvotāju izvēli par labu privātā autotransporta lietošanai sekmē vairāku faktoru kopums: brauciena laiks, pārpildīts sabiedriskais transports, izteikti zems sabiedriskā transporta kustības ātrums sastrēgumu laikā, slikta sabiedriskā transporta sasniedzamība vai piekļūstamība, zemāks brauciena komforts, sabiedriskā transporta savienojumu trūkums vēlamajos virzienos, sabiedriskā transporta savienojumu punktu trūkums, velosipēdu ceļu infrastruktūras trūkums, stāvvietu (Park&Ride) trūkums pie dzelzceļa stacijām un citi.

Viens no minētās problemātikas risinājumiem ir uzsākta transporta reforma Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros, kas vērsta uz sabiedriskā transporta, kas ir būtisks instruments ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā, konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai, kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tai skaitā reāllaikā). Pilnībā reformu paredzēts realizēt līdz 2030. gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023. gada, kad atsevišķi reformas rezultāti un elementi sāka darboties.

Mikromobilitāte ir būtiska ilgtspējīgas un multimodālas transporta sistēmas sastāvdaļa, nodrošinot plašākas iedzīvotāju mobilitātes iespējas, īpaši īsos (līdz 10 km) attālumos. Kā galvenās mikromobilitātes priekšrocība ir minama pozitīvā ietekme uz vidi - netiek patērēta degviela, tādējādi netiek radītas CO2 emisijas, netiek radīti trokšņi un gaisa piesārņojums, kā arī netiek radīti sastrēgumi. Tāpat ir minama iešanas kājām un braukšanas ar velosipēdu pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību un finanšu līdzekļu ietaupījumu.

VSIA "Autotransporta direkcija" (turpmāk – ATD) apkopotie statistiskas dati² liecina, ka 2023. gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39,6 miljoni pasažieri, kas ir par 2,2 miljoniem pasažieriem vairāk nekā 2022. gadā. ATD apkopoto statistikas dati sadalījumā pēc sabiedriskā transporta veidiem liecina, ka vislielākais pasažieru skaits 2023. gadā pārvadāts reģionālo autobusu maršrutu tīklā – 22,5 miljoni pasažieru, kas ir par 4 % vairāk, nekā 2022. gadā, kad reģionālo autobusu maršrutu tīklā tika pārvadāti 21,6 miljoni pasažieru. 2023. gadā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā veikti 825,09 miljoni pasažierkilometru. Vidējais pārvadājuma attālums ar autobusiem 2023. gada 12 mēnešos bija 36,66 kilometri. Savukārt visstraujākais pasažieru skaita pieaugums 2023. gadā ir vērojams vilcienu maršrutos, kuros kopumā pārvadāti 17,1 miljoni pasažieru, kas ir par 9 % vairāk, nekā 2022. gadā, kad vilcienos kopumā tika pārvadāti 15,7 miljoni pasažieru. No visiem 2023. gadā vilcienu maršrutos pārvadātajiem pasažieriem 92 % jeb 15,7 miljoni tika pārvadāti Pierīgas zonu tarifa maršrutos un 8 % jeb 1,3 miljoni – pārējos reģionālās nozīmes dīzeļvilcienu maršrutos. 2023. gadā vilcienu maršrutu tīklā kopumā veikti 612,3 miljoni pasažierkilometru, no kuriem elektrovilcienu maršrutos tika veikti 62 % jeb 381,8 pasažierkilometru, bet dīzeļvilcienu maršrutos – 230,5 miljoni pasažierkilometru, kas veido 38 % no visiem 2023. gadā vilcienu satiksmē veiktajiem pasažierkilometriem. Vidējais pārvadājuma attālums ar vilcieniem 2023. gada 12 mēnešos bija 35,7 kilometri. Tomēr, neskatoties uz pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu, pārvadāto pasažieru skaits, kas ievērojami samazinājies Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu rezultātā, nav sasniedzis 2019. gada līmeni (reģionālie vilcieni - pārvadāti 18,4 miljoni pasažieru, reģionālie autobusi - pārvadāti 29,4 miljoni pasažieru). Lai gan kopējais ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāto pasažieru skaits 2018. gadā pieauga par 0,1 % salīdzinājumā ar 2017. gadu, 2019. gadā pārvadāto pasažieru skaits samazinājās gan regulāras satiksmes autobusu pārvadājumos, gan ar trolejbusiem un autobusiem. 2020. gadā pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi. Neskatoties uz to, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu kopējais pasažieru skaits ir palielinājies par 13 %, tomēr tas joprojām atpaliek no 2019. gada (pirms Covid-19 pandēmijas) pārvadāto pasažieru skaita par 21 %. Pasažieru skaita palielināšana sabiedriskajā transportā ir uzskatāma par būtisku transporta nozares izaicinājumu, kas būs pamats ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā.

Sabiedriskā transporta savienojumu punktu izbūves rezultātā sagaidāms sabiedriska transporta pasažieru skaita pieaugums, kas veicinās privāta autotransporta lietošanas samazinājumu, tādējādi, veicinot Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija. Pasākuma mērķa grupa ir satiksmes dalībnieki un iedzīvotāji.

Finansējums un nacionālie rādītāji

Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus nacionālos rādītājus:

- līdz 2026. gada 30. jūnijam ir īstenoti vismaz 5 projekti;
- līdz 2029. gada 31. decembrim pirmās un otrās atlases ietvaros kopumā īstenoti vismaz 20 projekti;
- elastības finansējuma piešķiršanas gadījumā pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu līdz 2029. gada 31. decembrim kopā īstenoti vismaz 25 projekti.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 88 701 370 euro, tai skaitā ERAF finansējums 75 396 164 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 11 891 884 euro) un nacionālais līdzfinansējums – ne mazāk kā 13 305 206 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 2 098 568 euro).

Pasākumu paredzēts īstenot atklātās projektu iesniegumu atlases veidā:

1. pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir 74 710 918 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 63 504 280 euro un nacionālais finansējums ne mazāk kā 11 206 638 euro;
2. otrās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir pirmās atlases kārtas neizmantotais finansējums;
3. trešās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir elastības finansējums, kas ir ne mazāks kā 13 990 452 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 11 891 884 euro un nacionālais (pašvaldību un privātais) finansējums ne mazāk kā 2 098 568 euro, ja tas tiek piešķirts pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu.

Visās kārtās pieejamais finansējums ir vienāds starp noteikumos noteiktajiem sabiedriskā transporta savienojuma punktu veidiem. Ja atlases kārtu ietvaros kādā no sabiedriskā transporta savienojuma punktu veidiem netiek iesniegti projektu iesniegumi par visu pieejamo finansējumu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde), saskaņojot ar atbildīgo iestādi, var pārvirzīt neizmantoto finansējumu simetrijas mezglu staciju projektiem, secīgi piešķirot finansējumu nākamajam projekta iesniegumam ar augstāko kvalitātes kritēriju vērtējumu. 

Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem:

- divu mēnešu laikā par pirmās atlases kārtas ietvaros iesniegtajiem projektu iesniegumiem no projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma;  
- triju mēnešu laikā otrās un trešās atlases kārtas ietvaros no projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

Pasākumam ir būtiska ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei, lai nezaudētu ES fondu finansējumu. Ņemot vērā pirmās atlases kārtas ietvaros apstiprināto projektu iesniegumu maksimāli atļautu īstenošanas termiņu (līdz 2026. gada 30. jūnijam), pasākuma pirmās atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas termiņš ir divi mēneši.

Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma un maksimālais attiecināmais nacionālā līdzfinansējuma (pašvaldību un privātais finansējums) apmērs ir 15 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus attiecināmo izmaksu segšanai, piemēram pašvaldības finansējumu.

Minimālā viena projekta attiecināmo izmaksu kopsumma ir 200 000 euro.

Pasākuma mērķis ir sabiedriskā transporta savienojumu punktu izbūve ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, nodrošinot savienojamību ar kopējo sabiedriskā transporta tīklu. Ņemot vērā ierobežotu finansējumu, noteikumos noteiktus projektu īstenošanas termiņus, kā arī lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu un pieejama finansējuma novirzīšanu tādiem projektiem, kuru īstenošanas rezultāti maksimāli nodrošina pasākuma mērķa sasniegšanu, primāri novirzot finansējumu funkcionāli efektīvāko punktu izbūvei, piemēram, punktu izbūvei ar lielāku pasažieru plūsmu (plānoto vai esošo), nevis projektiem zem 200 000 euro, kur, piemēram,  paredzēta tikai labiekārtošanas elementu uzstādīšana.

Maksimālais vienam projektam pieejamais ERAF finansējums ir:

1. sabiedriskā transporta savienojuma punktu attīstībai simetrijas mezglos – līdz 4 000 000 euro;
2. sabiedriskā transporta savienojuma punktu attīstībai pārsēšanās punktos – līdz 2 000 000 euro;
3. sabiedriskā transporta savienojuma punktu attīstībai pārējās stacijās – līdz 1 000 000 euro.

Par nacionālo rādītāju izpildes uzraudzību atbildīga ir Satiksmes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

Pretendēt atbalstam var pašvaldība un pašvaldības kapitālsabiedrība ar attiecīgās pašvaldības, kuras teritorijā ir plānotas darbības, rakstveidā sniegto piekrišanu.

Izmaksu ierobežojumi:

1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas) un uzraudzības izmaksas, kas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

1.1. būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta vai paziņojuma par būvniecību izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
1.2. ekonomiska pamatojuma, izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
1.3. aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanas izmaksas;
1.4. vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultācijas;
1.5. apvienotās būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas procesa neatkarīgas uzraudzības pakalpojuma izmaksas, autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas.
2. zemes iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto darbību īstenošanai;
3. publiskās infrastruktūras satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un informatīvās infrastruktūras (piemēram, informatīvas norādes, ceļa zīmes) izveides un uzstādīšanas izmaksas ne vairāk kā 10 % no projekta būvdarbu līguma vai apvienotā būvprojekta izstrādes un būvdarbu līguma summas.

Komercdarbības atbalsts

Izstrādājot noteikumu projektu, ir ņemtas vērā ar komercdarbības atbalsta piemērošanu saistītās normas.

Noteikumu projekts detalizēti atrunā gadījumus, kad izmaksas tiek klasificētas kā komercdarbības atbalsts, sniedzot atsauces uz 2014. gada 17. jūnija Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst ar saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), sniegtas atsauces uz 2023. gada 13. decembra Komisijas Regulas (ES) Nr. 2023/2831, par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831).

Lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras un apgaismojuma izbūves, pārbūves un atjaunošanas izmaksas ir izmaksas publiskā infrastruktūra - nav komercdarbības atbalsts, tādēļ tai netiek piemēroti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.

Teritorijas labiekārtošanas izmaksas ir izmaksas publiskā infrastruktūrā - nav komercdarbības atbalsts, tādēļ netiek piemēroti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.

Publiskās infrastruktūras satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un informatīvās infrastruktūras (piemēram, informatīvas norādes, ceļa zīmes) izveides un uzstādīšanas izmaksas ir publiskās infrastruktūras izmaksas un tām nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.

Elektroniskā tablo iegādes un uzstādīšanas izmaksas sabiedriskā transporta savienojumu punktos, kas nepieciešams infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai un infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā ir publiskās infrastruktūras izmaksas un tām nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.

Parastās jaudas uzlādes punkti

Pasākuma ietvaros sabiedriskā transporta savienojumu punktos plānots izveidot parastās jaudas uzlādes punktus privātajam elektrotransportam. Noteikumu projekta ietvaros atbalsts netiek sniegts ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai, kā arī ar ūdeņraža piegādi saistītai infrastruktūrai. Parastās jaudas uzlādes punkti paredzēti elektrotransporta, kura jauda nepārsniedz 22 kW, uzlādei sabiedriskā transporta savienojumu punktos, līdz ar to tiem paredzētais atbalsts tiek iekļauts sabiedriskā transporta savienojumu punktu finansējumā. Parastās jaudas uzlādes punktu izbūve var būt gan pilnībā pabeigta, gan veikti tikai infrastruktūras sagatavošanas darbi, lai nākotnē izvairītos no projekta ietvaros izveidotās sabiedriskā transporta savienojumu punktu zemes segumu demontāžas u.tml. Investīcijas ietvaros izveidotajai parastās jaudas uzlādes punktu infrastruktūrai jābūt publiski pieejamai un jānodrošina nediskriminējošu piekļuvi lietotājiem, tostarp attiecībā uz tarifiem, autentificēšanos, maksāšanas metodēm un citiem lietošanas noteikumiem. Parastās jaudas uzlādes punktu pakalpojuma gala lietotājs ir ikviens iedzīvotājs. Parastās jaudas uzlādes punktu izbūves izmaksas ir klasificējamas kā komercdarbības atbalsts un tam piemērojami regulas Nr. 651/2014 36.a panta nosacījumi.

Zemāk uzskaitītas izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar regulas Nr. 2023/2381 nosacījumiem (ja šādas izmaksas ir nodalītas), ja tās radušās pirms projekta iesniegšanas vadības informācijas sistēmā:

1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas) un uzraudzības izmaksas, kas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

1.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta vai paziņojuma par būvniecību izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
1.2. tehniski ekonomiska pamatojuma, izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
1.3. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanas izmaksas;
1.4. vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultācijas, vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības prasību jomā;
1.5. zemes iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto darbību īstenošanai.

Plānojot parastas jaudas uzlādes punktu izbūvi, finansējuma saņēmējs primāri izvērtē nepieciešamo komunikāciju pieejamību.

Gadījumā, ja parastās jaudas uzlādes punktu izbūves izmaksas vai to daļu kompensē attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs (elektroenerģijas sadales operators), finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei attiecīgo izmaksu kompensācijas fondu finansējuma daļu.

Ņemot vērā to, ka atbalsts parastās jaudas uzlādes infrastruktūrai piešķirts, piemērojot regulas Nr. 651/2014 36.a panta nosacījumus, projekta iesniedzējam ir pienākums, iesniedzot projektu, pievienot tam apliecinājumu par regulas Nr. 651/2014 36.a panta 10. un 11. punkta nosacījumu izpildi, norādot pētījumus par uzlādes punktu izbūves nepieciešamību, kā arī sniegt atsauces uz attiecīgiem informācijas avotiem. Regulas Nr. 651/2014 36.a panta 6. punkts nosaka, ka atbalstu sniedz arī bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, paredzot zemāku atbalsta intensitāti. Noteikumu projekta ietvaros regulas Nr. 651/2014 36.a panta 6. punkta nosacījumi netiek piemēroti.

Finansējuma saņēmējiem ir pienākums nodrošināt, ka ar parastas jaudas uzlādes punktu izbūvi, apsaimniekošanu, uzturēšanu saistītie pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā (ja attiecināms).

Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (VTNP)

Pasākuma ietvaros sabiedriskā transporta savienojumu punktos atbalstāma publisko labierīcību ierīkošana, nodrošinot to pieejamību infrastruktūras lietotājiem bez diskriminācijas un maksas. Ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošanas izmaksām atbalstu sniegs kā Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP). Komercdarbības atbalsts ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu izbūvei tiks sniegts projekta iesniedzējiem, kuriem ir noslēgti VTNP līgumi par pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumam par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts VTNP pakalpojumus.

Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tāds komersants, kurš ūdenssaimniecības nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar 2001. gada 1. jūnija Likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Lai sniegtu ūdenssaimniecības pakalpojumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

VTNP gadījumā projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno šādus apliecinājumus:

- apliecinājumu brīvā formā, ka ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam un minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta no citiem saimnieciskās darbības veidiem, vai arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības kontu plānu (ja attiecināms);     
- VTNP pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu (ja attiecināms) saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādāto veidni vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas minētajā veidnē. 

Elektroenerģijas infrastruktūra

Pasākuma ietvaros sabiedriskā transporta savienojumu punktu elektroapgādes sistēmu – kabeļu trašu un apakšstaciju – izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai, tostarp jaudas palielināšanai, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta savienojuma punktu elektroapgādes sistēmu darbību, atbalstu sniegs saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 48. panta nosacījumiem. Minētas izmaksas ir attiecināmas finansējuma saņēmēja īpašumā esošajā infrastruktūrā, līdz ar to jaudas palielināšanai veiktās investīcijas nerada priekšrocības attiecīgo inženiertīklu īpašniekam.    

Kontakttīklu izbūves, pārbūves un atjaunošanas izmaksas

Atbalsts tiek sniegts kontakttīklu pārbūves un atjaunošanas darbiem sabiedriskā transporta savienojumu punktā (projekta teritorijā) jau esošajiem kontakttīkliem (piemēram, tramvaja un trolejbusu līnijas kontakttīkliem), ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta infrastruktūras, kas nodrošina nokļūšanu līdz sabiedriskā transporta savienojuma punktam, darbību. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka kontakttīklu pārbūve vai atjaunošana nerada priekšrocības elektroenerģijas infrastruktūras īpašniekiem. Jaunu kontakttīklu izbūvei atbalsts netiek sniegts.


Stāvparki (Park&Ride)

Finansējuma saņēmējiem ir pienākums nodrošināt, ka ar Park&Ride apsaimniekošanu un uzturēšanu saistītie pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā (ja attiecināms).

Sabiedriskā transporta savienojumu punktos izveidotiem Park&Ride pakalpojuma gala lietotājs ir ikviens iedzīvotājs un Park&Ride izmantošanu jānodrošina bez samaksas. Noteikumi paredz Park&Ride un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu sabiedriskā transporta savienojumu punktos. Ar to izveidi saistītās izmaksas ir publiskās infrastruktūras izbūves, pārbūves un atjaunošanas izmaksas un tām nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi. Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207. punktu, Park&Ride infrastruktūra ir uzskatāma par nesaimniecisko infrastruktūru un uz šo infrastruktūru attiecina papildinošas saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumus. Papildinošas saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumi piemērojami gadījumos, kad infrastruktūras teritorija vai tā daļa nododama nomai kiosku, karsto dzērienu un uzkodu pārdošanas automātu novietošanai, velosipēdu nomas pakalpojumiem u.c., katrā gadījumā vērtējot, vai tas atbilst papildinošās saimnieciskās darbības vai papildpakalpojumu definīcijai un ir pieļaujama.

Projektu izmaksas ir attiecināmas no projekta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam apstiprināšanas brīža (no 2022. gada 25. novembra), ja vienošanās vai līguma ar sadarbības iestādi noslēgšanas brīdī darbības nav pabeigtas, atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, tiks īstenoti ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim (izņemot pirmās atlases kārtas ietvaros apstiprinātie projektu iesniegumi), izņemot komercdarbības atbalsta gadījumā, kur darbības īsteno saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem - darbu sākums ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, - atkarībā no tā, kas notiek pirmais un darbi nedrīkst tikt uzsākti agrāk par projekta iesniegšanas brīdi. Darbus var uzsākt pēc projekta iesniegšanas sadarbības iestādē atbilstoši regulas Nr. 651/2014 6. pantā noteiktajam. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu. Ja darbu sākums ir pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža, projekts ir noraidāms.

Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka darbības ir vērstas uz regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. pantā minētā principa "nenodari būtisku kaitējumu" vides mērķu sasniegšanu.

Komercdarbības atbalsta gadījumā, finansējuma saņēmējs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī, un tieši, tiek vērtēts finansējuma saņēmējs un ar to saistīti uzņēmumi. Saistīti uzņēmumi (regulas Nr. 651/2014 3. panta 3. punkts) un viens vienots uzņēmums (regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punkts) ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šādām attiecībām:
- uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;
- uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;
- uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;
- uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Komunikācijas un vizuālās identitātes prasības
 
Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.  gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.


Papildinoša saimnieciska darbība un papildpakalpojumi

Noteikumu projekts paredz iespēju efektīvāk izmantot projekta ietvaros radīto vai modernizēto sabiedriskā transporta savienojumu punktu infrastruktūru, nodrošinot iespēju to izmantot saimnieciskās darbības īstenošanai, tostarp nomāt trešajām pusēm (papildinoša saimnieciska darbība, papildpakalpojumi). Lai varētu īstenot saimnieciskās darbības, projekta īstenotājam tiek izvirzītas šādas prasības:

1. katru gadu papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 % no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes platības, laika vai finanšu izteiksmē. Ja kādā no kalendāra gadiem projekta pārskata periodā papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē pārsniedz 20 % no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes platības, laika vai finanšu izteiksmē, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai gada jaudas daļai, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu;
2. parastos papildpakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un tie neietekmē tirdzniecību starp ES dalībvalstīm (pakalpojumiem ir vietējs raksturs).

Papildinošās saimnieciskās darbības gadījumā, finansējuma saņēmējs nodrošina projekta atvasinājuma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves ciklā saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecināto kopiju glabāšanu visā projekta dzīves cikla laikā, nodrošinot arī to piekļūstamību. Minētais nosacījums neattiecās uz dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta saņemšanu.  

Projekta ietvaros izbūvētās publiskās infrastruktūras uzraudzību nodrošina sadarbības iestāde visā projekta amortizācijas periodā, saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku.

Projekta ietvaros veikto ieguldījumu transportlīdzekļu uzlādei (uzlādes punktiem) amortizācijas periods tiek noteikts atbilstoši ražotāja tehniskai specifikācijai. Jāņem vērā, ka attiecībā uz ieguldījumiem transportlīdzekļu uzlādei (uzlādes punktiem) nepastāv vienots normatīvais regulējums, kas nosaka uzlādes punktu amortizācijas periodu. 

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība:

1. sabiedriskā transporta savienojuma punktu izveide;
2. ar sabiedriskā transporta piekļūstamību un savienojamību saistītās mikromobilitātes infrastruktūras izveide;
3. elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu izveide.

Dokuments, kas apliecina projektā paredzētā nacionāla rādītāja sasniegšanu ir akts par infrastruktūras vai tās daļas pieņemšanu-nodošanu ekspluatācijā, ko izsniegusi institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas saskaņā ar normatīviem aktiem. Gadījumā, ja konkrētajā gadījumā institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, šādu aktu neizsniedz, jo to neparedz normatīvie akti, dokuments, kas apliecina projektā paredzētā rādītāja sasniegšanu ir finansējuma saņēmēja apliecinājums par jaunas izbūvētas un pārbūvētas infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā, tostarp par atjaunoto, pilnveidoto un pielāgoto infrastruktūru.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmēji nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu ES fondu un citu atbalsta instrumentu investīcijām. Papildu ieguldījumu gadījumā citu atbalsta instrumentu, tostarp ES fondu, ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku, tostarp ievērojot risku vadības un uzraudzības pasākumus.

Uzsākot papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu īstenošanu, finansējuma saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt sadarbības iestādi par šādu darbību uzsākšanu, vienlaikus iesniedzot noteikumu projektā norādītos apliecinošus dokumentus.

Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka komersanti, kuri nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai tā daļu un ar to saistīto infrastruktūru, vai komersanti, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā (ja attiecināms).

Izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde ir svarīgs komponents, lai projekta ietvaros nodrošinātu noteikto investīcijas mērķu sasniegšanu. Izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas ir attiecināmas izmaksas un ir obligāts projekta iesnieguma pielikums visās projektu iesniegumu atlases kārtās projektiem, kuros plānotas darbības, kurām piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi un projektiem ar kopējām izmaksām virs 1 miljona euro. Tehniski ekonomiskais pamatojums nav obligāts projekta iesniegum a pielikums.

Sabiedriskā transporta savienojumu punktu izbūves izmaksas ietver arī nojumu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas. Atsevišķi stāvošu autobusu platformas ir  publiskā infrastruktūra, kur netiek veikta saimnieciskā darbība un tai netiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi. 

Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var iesaistīt sadarbības partnerus (juridiskās un fiziskās personas), noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības partneri var iesaistīties ar valdījumā vai īpašumā esošu nekustamo īpašumu, ja nekustamais īpašums ir nepieciešams projekta mērķu sasniegšanai.

Pasākuma ietvaros nav paredzēts komercdarbības atbalsts sadarbības partnerim, jo pēc projekta apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ir pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība. Sadarbības partneris projektā var iesaistīties tikai ar īpašumā vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu, ja tas ir tieši nepieciešams projekta īstenošanai.

Pasākuma ietvaros ieguldījumi tiek veikti publiskajā infrastruktūrā, kur nodrošināta piekļūstamība visiem infrastruktūras lietotājiem un iedzīvotājiem bez maksas un diskriminācijas.    

Terminu skaidrojumi

Inženiertīkls - atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 500) 1. nodaļas 2.16. apakšpunktā noteiktajam, kur inženiertīkls ir būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem.

Inženiertīklu pievads - atbilstoši MK noteikumu Nr. 500 1. nodaļas 2.17. apakšpunktā noteiktajam, kur inženiertīklu pievads ir ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes sistēma, kas sastāv no pazemes vai (un) virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un tā tehnisko ietaišu kopuma no sadales tīkla līdz būves ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei.

Mikromobilitāte saprotama kā cilvēku pārvietošanās ar kājām vai videi draudzīgu transportlīdzekli, kas paredzēts vienai personai un kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai dabai draudzīgs dzinējs. Mikromobilitātes infrastruktūra saprotama kā gājējiem un velosipēdistiem paredzēta no autotransporta nodalīta infrastruktūra, tostarp kopīga gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, gan arī atdalīta.

Parastās jaudas uzlādes punkts – saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas Nr. 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES 2. panta 37. punkta definīciju - uzlādes punkts, kura izejas jauda ir 22 kW vai mazāka un kurš paredzēts elektroenerģijas pārvadei uz elektrotransportlīdzekli.

Simetrijas mezgla stacija – ATD noteikta dzelzceļa stacija – nozīmīgs multimodāla sabiedriskā transporta mezgla punkts reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, kurā atbilstoši simetriskā regulāra intervāla grafika principiem plānots vienlaicīgi organizēt saskaņotu pārsēšanos starp visiem vai gandrīz visiem apkalpotajiem vilcienu un autobusu maršrutiem un virzieniem.

Pārsēšanās stacija – ATD noteikta dzelzceļa stacija vai dzelzceļa pieturas punkts - multimodāla sabiedriskā transporta mezgla punkts reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, kurā plānots organizēt pārsēšanos starp vilcienu un autobusu vismaz divos maršrutos vai virzienos. Pārsēšanās punkti var tikt noteikti arī valstspilsētu teritorijā pārsēšanās organizēšanai starp reģionālās nozīmes maršrutiem pa dzelzceļu un valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutiem, valstspilsētai saskaņojot to ar ATD.

Pārējās stacijas – simetrijas mezglu staciju un pārsēšanās punktu sarakstā neuzskatītās dzelzceļa stacijas un/vai pārsēšanās punkti, kā arī autoostas.  

Ceļš – saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3. punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).

Iela - saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 2. panta ceturtajā daļā noteikto iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā.

Simetrijas mezglu staciju un pārsēšanās punktu saraksts
 

Simetrijas mezglu stacijas

Cēsis, Valmiera, Krustpils, Daugavpils, Jelgava, Tukumus-1. Ogre, Gulbene, Liepāja, Rīgas centrālā stacija, Saulkrasti, Madona, Saldus.

Pārsēšanās punkti

Gauja, Inčukalns**, Līgatne**, Ieriķi**, Amatciems*, Lode**, Valka*, Ikšķile, Lielvārde, Skrīveri, Koknese, Nīcgale**, Stirniene**, Viļāni**, Ludza**, Tīraine, Medemciems, Olaine, Dalbe, Ozolnieki, Biksti**, Brocēni*, Skrunda**, Smārde, Brasa, Šmerlis, Berģi*, Jaunogre, Biznesa augstskola “Turība”, Cukurfabrika, Lielupe, Bulduri, Asari, Zemitāni, Ziemeļblāzma, Carnikava, Sigulda, Aizkraukle, Līvāni, Krāslava, Majori, Sloka, Dobele, Vangaži, Salaspils, Torņakalns, Zasulauks.

* Jauna dzelzceļa pietura vai esošas dzelzceļa pieturas pārbūve jaunā vietā ar indikatīvu darba nosaukumu, kuru atbilstoši šobrīd ATD rīcībā esošajai informācijai VAS “Latvijas dzelzceļš” paredz realizēt 2021.– 2027. gada Eiropas fondu plānošanas periodā. Sabiedriskā transporta savienojuma punkta realizācija atbalstāma tikai tad, ja saņemts apstiprinājums no VAS “Latvijas dzelzceļš” par dzelzceļa pieturas realizāciju un ja sabiedriskā transporta savienojuma punkta projekta risinājumi tiek pielāgoti plānotajam dzelzceļa pasažieru infrastruktūras risinājumam.

** Atbilstoši šobrīd ATD rīcībā esošajai informācijai VAS “Latvijas dzelzceļš” paredz realizēt dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizāciju 2021.– 2027. gada Eiropas fondu plānošanas periodā. Sabiedriskā transporta savienojuma punkta realizācija atbalstāma tikai tad, ja saņemts apstiprinājums no VAS “Latvijas dzelzceļš” par dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta realizāciju un ja sabiedriskā transporta savienojuma punkta projekta risinājumi tiek pielāgoti plānotajam dzelzceļa pasažieru infrastruktūras risinājumam.

No augstākminētajām pārsēšanās stacijām valstspilsētu teritorijās “Berģi”*,  “Asari”, un “Cukurfabrika” ir ar nozīmi pārsēšanās organizēšanai starp reģionālās nozīmes maršrutiem pa dzelzceļu un reģionālās nozīmes autobusu maršrutiem. Atlikušās pārsēšanās stacijas valstspilsētu teritorijās ir galvenokārt paredzētas pārsēšanās organizēšanai starp reģionālās nozīmes maršrutiem pa dzelzceļu un valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutiem, kuru potenciālu ATD noteikusi no vilcienu satiksmes viedokļa.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pasākuma ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Sadārdzinājums

Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs finansē no saviem līdzekļiem. Sadārdzinājuma izmaksas, kuru finansēšana būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējamas no līdzekļiem, kas ir brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta.

Intervences kategorijas*:

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst programmā noteiktajiem intervences kodiem:

081 - "Tīra pilsētvides transporta infrastruktūra", ERAF 8 000 000 euro;
108 – "Multimodālais transports (TEN-T)", ERAF 45 000 000 euro;
109 – "Multimodālais transports(ārpus pilsētvides)", ERAF 22 396 164 euro.

*intervences kategorijas noteiktas saskaņā ar regulu Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai I pielikumu.

Horizontālie principi (HP)

Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana", netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatdrošināšana" un netieša ietekme uz horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu". Plānotajām investīcijām būs ietekme uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā".

Horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu"

Ietekme uz SEG emisijām:

- pasākums 100 % atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (81 "Tīra pilsētvides transporta infrastruktūra");
- pasākums 40 %  atbalsta klimata pārmaiņu mērķus (108 "Multimodālais transports (TEN-T)" un 109 "Multimodālais transports (ārpus pilsētvides)").

Pasākuma ietvaros tiks veikti videi draudzīgi uzlabojumi sabiedriskā transporta sistēmā, t.i., tiks nodrošināta tīra sabiedriskā transporta infrastruktūra (sabiedriskā transporta savienojumu punktu izveide multimodālai mobilitātei, nodrošinot dažādu pārvietošanās veidu savienojamību).
Multimodālā sabiedriskā transporta tīkla izveide neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumā minēto, proti, jau projektēšanas stadijā ņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas laikā. Horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" vērtēšanas apjoms ir iekļauts projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikā. Balstoties uz Uzraudzības komitejas apstiprinātajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un kritēriju piemērošanas metodiku, tiks vērtēta iepirkumu atbilstība zaļā publiskā iepirkuma prasībām.

Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam jānodrošina zemāk norādīto nosacījumu ievērošanu (identificēti horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (Do no significant harm – DNSH) novērtējumā), lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta projekta ietvaros īstenoto darbību ietekme uz vidi, piemēram:

- atkritumu rašanās būvniecības laikā tiks ierobežota saskaņā ar ES būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un tiks veicināta atkārtota materiālu izmantošana un augstas kvalitātes pārstrāde, piemērojot materiālu atlasi, izmantojot labākās pieejamās būvgružiem paredzētās šķirošanas sistēmas;
- jau projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski.

Programmas 9. punktā (3. papildinājums) pasākums iekļauts plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā. Ņemot vērā, ka paredzēts organizēt projektu atlasi atklātās projektu iesniegumu atlases veidā un atbildīgā iestāde nevar iepriekš (pirms projektu iesniegšanas) identificēt konkrētus projektus, kuriem noteikt stratēģiski svarīgo projektu statusu. Līdz ar to, Atbildīgā iestāde par stratēģiski svarīgiem projektiem šo noteikumu ietvaros nosaka projektus, kas tiks īstenoti simetrijas mezglu stacijās Latvijas valstspilsētās. Līdz ar to, attiecīgo projektu īstenotājiem (finansējuma saņēmējiem), jānodrošina komunikācijas pasākumu īstenošanu saskaņā ar "ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas" vadlīnijām, un tieši:

1. izstrādāt stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plānu, kas paredz nodrošināt vismaz viena plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai (piemēram, projekta atklāšanas, vidusposma vai noslēguma fāzē). Stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plāns ir jāiesniedz informācijai arī atbildīgai ministrijai;
2. visās stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas aktivitātēs (īpaši, plašāka mēroga publicitātes pasākumi, preses relīzes) jānodrošina ciešā sadarbībā ar atbildīgo nozares iestādi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

¹ Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas cents, "Kopsavilkums par 2023. gada siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju, balstoties uz versiju, kas iesniegta ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām 15.04.2023."

² https://www.atd.lv/lv/jaunumi/p%C4%81rvad%C4%81to-pasa%C5%BEieru-skaits-re%C4%A3ion%C4%81laj%C4%81-sabiedriskaj%C4%81-transport%C4%81-2023-gad%C4%81-palielin%C4%81jies-par

Nē

Tiesiskais regulējums attiecas uz Latvijas Republikas iedzīvotājiem, sabiedriskā transporta infrastruktūras lietotājiem, kā arī velosipēdu ceļu un gājēju infrastruktūras lietotājiem. Projekta īstenošana veicinās reģionālas un pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta integrāciju, kas apvienojumā ar saistīto projektu attīstību velosipēdu ceļu infrastruktūrā, sabiedriskā transporta integrācijā un attīstībā, kā arī satiksmes infrastruktūras attīstību, veicinās paradumu maiņu un sekmēs ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, kā arī uzlabos vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras piekļūstamību. Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta SEG emisiju samazināšanās transporta sektorā.

Satiksme ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, savukārt, projekta iesniedzējs pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. Minētais tiesiskais regulējums attiecas arī uz pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

Sadarbības iestāde, izmantojot  Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darba dienu laikā no atbalsta programmas stāšanās spēkā, izmantojot SANI2 sistēmu, nosūta kopsavilkuma informāciju regulas Nr. 651/2014 II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā.