Anotācija (ex-ante)

Viens no Latvijas attīstību bremzējošiem faktoriem ir nepietiekamais zinātnisko darbinieku skaits, kas ir tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku. Šo rādītāju nepalielinot, netiks nodrošināti būtiski cilvēkresursi Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotas vērtības produktiem un pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3).
Mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu bāzi inovācijām.
Lai gan Latvijā pētniecībā nodarbināto skaitam pēdējo piecu gadu laikā ir vērojama augšupejoša tendence[1], tas joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā rādītāja. Zinātnisko darbinieku (PLE) īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā Latvijā 2021. gadā veidoja 0,79%, kamēr vidēji ES tas bija 1,5%[2]. Tas, pirmkārt, ir būtisks šķērslis Latvijas konkurētspējai un dalībai ES inovāciju procesos un programmās, otrkārt, tas kavē jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību Latvijā. Lai uzņēmumi, ieviešot inovatīvus risinājumus, radītu jaunus augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības un inovāciju spējām.
Lai gan doktorantu skaits Latvijā ir atbilstošs pētniecības jomas kapacitātei un doktorantu skaita ziņā 2020. gadā (doktorantu skaits uz 10 000 iedzīvotāju) uz ES valstu kopējā fona Latvija ir netālu no vidējā līmeņa (Latvijā 10,8, bet ES vidēji 14,5), vienlaikus doktora grāda ieguvēju skaita ziņā (doktora grāda ieguvēju skaits uz 10 000 iedzīvotāju) augstā doktorantu atbiruma dēļ Latvija ir pēdējā vietā ES (Latvijā 0,6, bet ES vidēji 2)[3].
Būtisks iemesls doktorantu lielajam "atbirumam" ir doktoranta zemais ienākumu apmērs – stipendija 113,83 euro mēnesī, kas negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi – augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni. Niecīgais doktoranta stipendijas apmērs vai tās neesamība neļauj doktorantiem un grāda pretendentiem pilnībā koncentrēties uz doktorantūras studiju programmas apgūšanu un promocijas darba izstrādi, jo viņiem ir paralēli jāstrādā citur, lai segtu savus izdevumus. Līdz ar to nozīmīgs nosacījums zinātnisko darbinieku skaita pieaugumam, ir doktorantu finansiālais atbalsts.

2023. gada nogalē noslēgsies esošā ES fondu 14-20 doktorantūras grantu programma, kas tiek īstenota 8.2.2. SAM trešās kārtas ietvaros, un kuras mērķis bija aprobēt jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa ieviešanu, paredzot no projekta finansēt doktorantu atalgojumu un izdevumus pētniecībai, noslēdzot ar doktorantu darba līgumu. 8.2.2. SAM trešās kārtas projektu īstenošana ir devusi pozitīvu rezultātu, par ko liecina fakts, ka pēdējo trīs gadu laikā doktorantūras studiju programmu absolventu skaits ir būtiski palielinājies (no 120 absolventiem 2020. gadā uz 183 absolventiem 2022. gadā, tas ir, palielinājies par 48%).[4] Arī interese par studijām doktorantūrā ir ievērojami pieaugusi (no 548 imatrikulētajiem 2020. gadā uz 727 imatrikulētajiem 2022. gadā, tas ir, palielinājies par 33 %)[5]. Vienlaikus arī doktora grādu ieguvušo skaits (aizstāvēto promocijas darbu skaits) šajā laika posmā ir būtiski palielinājies (no 105 doktora grāda ieguvējiem 2020. gadā uz 143 doktora grādu ieguvējiem 2022. gadā, tas ir, palielinājies par 36 %)[6].

Lai nodrošinātu tālāku atbalstu doktorantiem, tādējādi stiprinot tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kapacitāti, ir nepieciešams 2024. gadā uzsākt 1.1.1.8. pasākuma "Doktorantūras granti" īstenošanu.


[1] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem visos sektoros pētniecības un attīstības darbos nodarbināto zinātnisko darbinieku skaits (PLE izteiksmē) ir 5 378 2017.gadā, 5 806 2018.gadā, 5 924 2019.gadā, 6 559 2020.gadā un 7 054 2021.gadā (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__ZP__ZPR/ZPR020/table/tableViewLayout1/).

[2] https://ec.europa.eu/eurostat/data/database

[3] https://ec.europa.eu/eurostat/data/database

[4] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA040/table/tableViewLayout1/


[5] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA040/table/tableViewLayout1/

[6]  VIIS dati
 

Lai Latvijā būtu ilgtspējīga uz pievienoto vērtību virzīta ekonomika, tad tai jābūt zināšanās balstītai, proti, tai jābalstās uz zinātniskiem pētījumiem, kas notiek akadēmiskā vidē un uzņēmumos.
Lai to veicinātu un risinātu iepriekš minētās problēmas, tiks īstenots 1.1.1.8. pasākums, kura mērķis ir  stiprināt tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kapacitāti viedās specializācijas jomās.
Tā īstenošana sekmēs lielāka doktora grāda ieguvēju skaita ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un kompetenci sagatavošanu, kā arī pētniecībā iesaistītā personāla kapacitātes pieaugumu, lai īstenotu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietverto koncepciju un nodrošinātu tajā definēto specializācijas jomu attīstību.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.8. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.
1.1.1.8. pasākuma īstenošanas rezultātā tiks atbalstīti projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

1.1.1.8. pasākuma mērķa grupa ir doktoranti, tas ir, doktora studiju programmās studējošie un zinātnes doktora grāda pretendenti.   

1.1.1.8. pasākumam plānotais kopējais finansējums ir 19 140 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 3 018 863 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 16 269 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 2 566 033 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 871 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 452 829 euro).

Pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 121 138 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 13 702 967 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 418 171 euro apmērā, bet kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt uz 1.1.1.8. pasākumam plānoto kopējo attiecināmo finansējuma apmēru.

1.1.1.8. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzams uzraudzības rādītājs (programmas rezultāta rādītājs) – atbalstītajās struktūrās ( finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri) izveidotās pētniecības darbvietas – 66 pilna laika slodzes ekvivalents[1].

Vienlaikus plānots arī nacionālais rādītājs, par kura izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju – doktorantu skaits, kas saņēmuši Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu studiju vai zinātniski pētnieciskajam darbam finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera institūcijā, – 264.

1.1.1.8. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta iesniedzēji ir:

1. Daugavpils Universitāte;
2. Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju;
3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte;
4. Latvijas Universitāte sadarbībā ar Banku augstskolu;
5. Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju;
6. Rīgas Tehniskajai universitāte sadarbībā ar Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju;
7. Ventspils Augstskola sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu.

Projektu var īstenot sadarbībā ar sadarbības partneriem (citu augstskolu vai zinātnisko institūciju vai saimnieciskās darbības veicēju), nodrošinot iespēju jaunās darba vietas izveidot arī sadarbības partneru institūcijās.

Noteikumu projekts paredz, ka, ja projekta attiecināmo izmaksu kopsumma pārsniedz 1 00 000 euro, tad par katriem 1 000 000 euro projekta ietvaros finansējuma saņēmējs paredz iesaistīt ne mazāk kā vienu projekta sadarbības partneri, ar kuru kopā tiek īstenota doktora studiju programma, neskaitot tos sadarbības partnerus, kuri konsolidācijas procesā tiks apvienoti ar finansējuma saņēmējiem.

Ņemot vērā, ka projekta iesniedzēji var būt tikai tās augstskolas, kas 2019. gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā ir saņēmušas vērtējumu vismaz 3, pārējās institūcijas, kas saņēmušas zemāku vērtējumu, var iesaistīties kā sadarbības partneri, ja par to ir panākta vienošanās.
Tā kā tuvāko gadu laikā plānota vairāku augstskolu reorganizācija[2], nododot tās zinātņu universitātēm, noteikumu projekts paredz, ka šīm augstskolām būs iespējams saņemt atbalstu kā attiecīgo zinātņu universitāšu sadarbības partneriem. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka sadarbības līgumā par projekta īstenošanu tiek iekļauts nosacījums, ka sadarbības partneriem nodotās ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un saistības netiek nodotas citai personai, izņemot gadījumus, kad sadarbības partnera reorganizācijas rezultātā tā tiesības un saistības tiek nodotas finansējuma saņēmējam.

Pamatojoties uz Ventspils augstskolas un Vidzemes augstskolas sadarbības pieredzi 8.2.2. SAM trešās kārtas projektā, kā arī relatīvi nelielo projekta finansējumu, noteikumu projekts paredz, ka minētās augstskolas īsteno partnerības projektu. Tas pats ir attiecināms arī uz Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas partnerības projektu.

Katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais finansējums noteikts, pamatojoties uz augstskolas pētniecisko kapacitāti, ņemot vērā saņemto zinātnes bāzes finansējumu 2023. gadā, kā arī izstāvēto doktora darbu skaitu laika posmā no 2020. – 2023. gadam. Atbilstoši plānotajam finansējumam, tiek noteikti katrā projektā sasniedzamie rezultāta rādītāji (detalizētāku finansējuma un rezultātu aprēķinu sk. anotācijas pielikumā).

1.1.1.8. pasākuma projektu finansējums un sasniedzamie rādītāji
 

Nr.p.k.	Projekta iesniedzējs	Plānotais kopējais attiecināmais finansējums, EUR	Nacionālais rādītājs – doktorantu skaits, kas saņēmuši ERAF atbalstu	Programmas rezultāta rādītājs – izveidotās pētniecības darbvietas, PLE
1.	Daugavpils Universitāte	892 770	12	3
2.	Latvijas Kultūras akadēmija	446 795	6	1,5
3.	Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte	1 668 93	23	5,75
4.	Latvijas Universitāte	6 598 558	91	22,75
5.	Rīgas Stradiņa universitāte	2 785 646	39	9,75
6.	Rīgas Tehniskā universitāte	6 377 964	88	22
7.	Ventspils Augstskola	369 331	5	1,25
	Kopā	19 140 000	264	66

Programmas rezultāta rādītājs, kā arī nacionālais rādītājs ir jāsasniedz arī par projekta pieejamo finansējumu, piemēram, attiecīgi plānojot īsāku doktorantūras granta saņemšanas ilgumu.

Noteikumu projekts paredz šādas atbalstāmās darbības:
1) doktorantu iesaiste studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai projekta sadarbības partnera organizācijā vismaz 12 mēnešus projekta ietvaros, nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes;
2) projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;
3) informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Ar 1.1.1.8. pasākuma atbalstu tiek paredzēta iespēja doktorantiem, tai skaitā doktora grāda pretendentiem konkursa kārtībā iegūt doktorantūras grantus – finansējumu atalgojumam par studiju vai zinātnisko darbu finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera organizācijā un pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba izstrādi (turpmāk – doktorantūras grants). Noteikumi paredz, ka doktoranta iesaisti studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā jānodrošina vismaz 12 mēnešus, projekta ietvaros nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes. Vienu daļu doktorantūras granta veido doktoranta atalgojums, kura apmērs plānots atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai, kas tiks saskaņota ar Vadošo iestādi[3], un tas paredzēts doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai tās partnerorganizācijā, kur tiek izstrādāts promocijas darbs vai tā daļa. Doktorantam paredzētais atalgojums iekļauj visus nodokļus, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī sociālās garantijas. Otru daļu doktorantūras granta veido finansējums pētniecības veikšanai, kas ietver pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksas, mācību izmaksas un tīklošanas pasākumu izmaksas, tai skaitā komandējumus, konferenču dalības maksas un iesaistes izmaksas informatīvajos pasākumos. Kopējais finansējums pētniecības izmaksu segšanai plānots atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai, kas tiks saskaņota ar Vadošo iestādi[4].

Tā kā doktorantūras granti veido tikai daļu no doktoranta nodarbinātības pētniecībā un attīstībā, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējiem vai to sadarbības partneriem ir jānodrošina  doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25 procentus no pilnas darba slodzes.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzēji organizē atklātu konkursu doktorantiem finansējuma saņemšanai, paredzot atlases komisijā pārstāvniecību no visām iesaistītām pusēm, tai skaitā, studentus pārstāvošo institūciju, konkrētās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto sadarbības partneru, zinātnisko institūciju un citu augstākās izglītības iestāšu pārstāvniecību. Projekta iesniegumam ir jābūt pievienotam līguma projektam ar doktorantūras granta saņēmēju, kurā atrunāti vismaz šādi jautājumi: līguma priekšmets, pušu tiesības un pienākumi, paredzēta doktoranta iesaiste zinātnes komunikācijas pasākumos, noteikts plānoto zinātnisko publikāciju skaits un atrunāts doktora disertācijas izstrādes progresa uzraudzības mehānisms, līguma laušanas nosacījumi.

Projekta sadarbības partneris projektā īsteno doktorantu iesaisti studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā vismaz 12 mēnešus, projekta ietvaros nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes un nodrošina doktorantiem atlīdzību par studiju vai zinātniski pētnieciskā darba veikšanu un  pētniecības izmaksas, atbilstoši projekta iesniedzēja izstrādātajai sadarbības kārtībai ar projekta sadarbības partneriem un saskaņā ar projekta iesniedzēja noslēgto sadarbības līgumu ar projekta sadarbības partneri. Projekta iesniedzējs un projekta sadarbības partneris sadarbības līgumā ar projekta sadarbības partneri var vienoties par atsevišķu administratīvo izmaksu segšanu no projekta iesniedzēja puses, tai skaitā paredzot iespēju sadarbības partnera personālu iesaistīt projektā kā projekta īstenošanas personālu.

Ņemot vērā to, ka 1.1.1.8. pasākuma ietvaros atbalsts plānots doktorantu iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā, programmas rezultāta rādītājs – izveidotās pētniecības darbvietas ir jāskata kontekstā ar īstenotajām reformām augstākās izglītības un zinātnes jomā, tai skaitā ar jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu[5]. Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara mērķis ir veicināt augstākās izglītības un zinātnes jomas sadarbību, tostarp atvieglot akadēmiskā personāla mobilitāti starp abām jomām, uzlabojot šo jomu darbības rezultātus. Jauno ietvaru plānots ieviest kā augstskolās, tā arī zinātniskajos institūtos, un tas attiecas gan uz akadēmisko personālu pašreizējā normatīvā regulējuma izpratnē, gan arī uz darbiniekiem, kas iesaistīti vai līdzdarbojas studiju un pētniecības darbā (akadēmiskajā darbā). Jaunais akadēmiskās karjeras modelis paredz jaunus akadēmiskā personāla darba slodzes veidošanas principus, tai skaitā studiju un pētniecības darba vienotību un līdzsvarošanu augstskolās. Tas paredz, ka akadēmiskā personāla slodzē tiek iekļauti visi tie pienākumi, ko akadēmiskais personāls veic (gan studiju, gan pētniecības darbs, gan citu pienākumu veikšana). Tā rezultātā personālam nebūs jāslēdz atsevišķi darba līgumi par akadēmisko darbu un par pētniecisko darbu, bet visi pienākumi būs ietverti vienā amata aprakstā[6]. Līdz ar to projektā atbalstītajam doktorantam var izveidot gan pētnieka, zinātniskā asistenta (jaunākā pētnieka), gan lektora vai asistenta amata vietu, lai tas būtu attiecināms uz rezultāta rādītāju. Vienlaikus jāņem vērā, ka šādā gadījumā rezultāta rādītājā varēs ieskaitīt tikai  pētnieciskā darba slodzi. Uz rezultāta rādītāju ir attiecināma arī atbalstītajam doktorantam izveidotā zinātnes tehniskā personāla amata vieta.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās ir iekļautas:
1) projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksas, nodrošinot, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku;
2) jaunu darba vietu aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam;
3) iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021-2027 īstenošanai";
4) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai";
5) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā noteiktajam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu ieviešanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošināmas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības;
6) pakalpojumu izmaksas projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai, kā arī informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanai;
7) atlīdzība doktorantam par studiju vai zinātniski pētnieciskā darba veikšanu atbilstoši vadošās iestādes saskaņotai vienas vienības izmaksu metodikai;
8) pētniecības izmaksas doktorantam pētniecības īstenošanai, tai skaitā pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksas, mācību izmaksas un tīklošanas pasākumu izmaksas, tai skaitā komandējumi, konferenču dalības maksa un iesaistes izmaksas informatīvajos pasākumos, atbilstoši vadošās iestādes saskaņotai vienas vienības izmaksu metodikai.

Lai projekta līdzekļus fokusētu uz atbalsta sniegšanu doktorantiem, noteikumu projekts paredz, ka doktorantu iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā jāparedz vismaz 90 procentus no projekta īstenošanai pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

Noteikumu projekta paredz, ka projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.

Noteikumu projekts paredz, ka 1.1.1.8. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas, lai paredzētu iespēju ātrāk uzsākt projekta darbības.  Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne ātrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiska personas, kas vienlaikus īsteno vairākus projektus, finansējuma saņēmēja rīcībā ne vienmēr ir brīvi naudas līdzekļi projekta darbību īstenošanai, tāpēc ir jābūt iespējai saņemt avansu, lai nodrošinātu finanšu plūsmu projektā paredzēto darbību īstenošanai. Noteikumu projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 100 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma.

Lai nodrošinātu iespēju izvērtēt projekta ietekmi uz pētniecības attīstību raksturojošiem rādītājiem, finansējuma saņēmējam projekta īstenošanas laikā ir pienākums uzkrāt informāciju par zinātniskajiem rakstiem, kuru izstrādē ar projekta atbalstu doktorants ir piedalījies un kas publicēti Web of Science un SCOPUS datubāzē iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, projekta laikā atbalstīto doktorantu aizstāvētajiem promocijas darbiem, to sadalījumu pa Viedās specializācijas jomām, kā arī atbalstu saņēmušajiem doktorantiem. Finansējuma saņēmējiem ir pienākums minēto informāciju iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tās pieprasījuma. Vienlaikus finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt informāciju arī par RIS3 rādītājiem, kas attiecas uz zinātnisko personālu un zinātnes tehnisko personālu, kā arī par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju.

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Saimnieciska rakstura nav šādām augstākās izglītības institūcijas darbībām:
1) izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu;
2) neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, un šo pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;
3) zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:
          a) zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības veic augstākās izglītības institūcija, augstākās izglītības institūcijas nodaļa vai augstākās izglītības institūcijas meitas sabiedrība (tāda komercsabiedrība, kurā mātes sabiedrības līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes sabiedrībai ir balsu vairākums), atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;
          b) visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta augstākās izglītības institūcijas pamatdarbībā, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību.

1.1.1.8. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta. Analizējot statistikas datus par studējošo skaitu augstskolās, secināts, ka tajās mobilo (ārvalstu) studējošo skaits pēdējos trīs pārskata gados ir tikai 13% (gan 2020. gadā – 13 %, gan 2021. gadā – 13 %, gan arī 2022. gadā – 13 %)[7], kas nepārsniedz 15 % robežu un tādējādi uzskatāms, ka atbalstam ir vienīgi vietēja mēroga ietekme saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumenta "Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu"  196. un 197.punktu.
Latvijas augstākās izglītības sistēmas vietējo mērogu pamato arī Latvijas augstākās izglītības institūciju vieta pasaules augstskolu reitingos. Šobrīd trīs ietekmīgākie universitāšu reitingi ir "QS World University Rankings", "Times Higher Education World University Rankings", kā arī Šanhajas ARWU (The Academic Ranking of World Universities)  reitings. "QS World University Rankings" tiek veidots kopš 2004.gada, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. "QS World University Rankings" 2023. gada reitingā ir iekļuvušas trīs mūsu valsts universitātes - Rīgas Tehniskā universitāte, kas ierindojas 751 – 800 vietā, Rīgas Stradiņa universitāte, kas ierindojas 801 – 1000 vietā un Latvijas Universitāte, kas ierindojas 1001 – 1200 vietā[8]. Savukārt "Times Higher Education" 2023. gada reitingā Rīgas Stradiņa Universitāte ierindojas 601 – 800 vietā, Latvijas Universitāte ierindojas 801 – 1000 vietā, Rīgas Tehniskā universitāte ierindojas 1201 – 1500 vietā, bet Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ierindojas 1201 – 1501 vietā[9]. Savukārt Šanhajas ARWU reitingā nav atrodama neviena no Latvijas augstskolām. Šāds augstskolu salīdzinošais vērtējums liecina par finansējuma saņēmēju augstskolu vietēja mēroga ietekmi.
Līdz ar to var secināt, ka 1.1.1.8. pasākuma ietvaros sniegtajam atbalstam  nav ietekmes uz  konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kā rezultātā neizpildās visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās valsts atbalsta pazīmes.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanas kārtību.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz arī nosacījumus attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kas rodas projekta īstenošanas rezultātā.

Lai nodrošinātu projektā sasniegto rezultātu ilgtspēju, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina izveidoto darbvietu saglabāšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Projektā izveidotās darbvietas izmaksas pēc projekta pabeigšanas tiks segtas no finansējuma saņēmēju pašu līdzekļiem.

1.1.1.8. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta  sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 8.2.2. SAM trešo kārtu, jo to īstenošana nepārklāsies laika ietvarā, kā arī demarkācija tiks nodrošināta arī saturiskā ziņā, tā kā 8.2.2. SAM trešās kārtas mērķis bija doktorantu iesaiste akadēmiskajā darbā, tādējādi stiprinot un atjaunojot akadēmisko personālu, bet 1.1.1.8. pasākumā atbalsts doktorantiem ir mērķēts uz zinātniskā personāla kapacitātes stiprināšanu un jaunu pētnieku amata vietu izveidošanu. Atbalsts doktorantiem 8.2.2. SAM ietvaros pieejams bijis jau no 2018. gada, līdz ar to lielākā daļai doktorantu, kas saņēmuši atbalstu šī SAM ietvaros, ir pabeiguši savas studijas un ieguvuši doktora grādu. Vienlaikus atsevišķos gadījumos ir pieļaujams, ka uz atbalstu 1.1.1.8. pasākuma ietvaros pretendē doktorants, kas saņēmis atbalstu 8.2.2. SAM trešās kārtas projektā (piemēram, doktorantūras 1. kursa students, kurš atbalstu saņēmis 12 mēnešus, vienlaikus ir izpildījis visas līgumā par doktorantūras granta saņemšanu iekļautās saistības, un 1.1.1.8. pasākuma projekta uzsākšanas laikā viņš ir 3. kursa students vai doktora grāda pretendents). Finansējuma saņēmējiem ir jānodrošina dubultā finansējuma riska novēršanu, nosakot skaidrus nosacījumus atbalsta pretendentiem, lai 1.1.1.8. pasākumā netiktu finansētas vienas un tās pašas darbības vai iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda projektā neizpildītās saistības.

Ņemot vērā to, ka atbalsts doktorantiem ir paredzēts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – Atveseļošanas fonds) 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti” (turpmāk – 5.2.1.1.i otrā kārta) ietvaros, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs novērš dubultā finansējuma risku un nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem, kā arī valsts budžeta finansējumu doktorantu atalgojumam. Tā kā 5.2.1.1.i otrā kārta ir vērsta uz augstākās izglītības institūciju  stratēģiskās specializācijas jomu attīstīšana, kā arī doktorantu atbalstu varēs saņemt arī tikai akadēmiskā darba veikšana, savukārt 1.1.1.8. pasākums ir vērsts uz Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritāro jomu attīstību un pētnieciskā darba kapacitātes stiprināšanu (slodzē obligāti iekļaujama pētnieciskā darba komponente), tiks nodrošināta to saturiskā nepārklāšanās. Vienlaikus 5.2.1.1.i. otrās kārtas projektus īsteno līdz 30.06.2026., līdz ar to ir paredzēts īsāks doktorantu atbalsta periods.
Līdz ar to doktorantam ir iespējas secīgi saņemt atbalstu 1.1.1.8. pasākumā pēc dalības 8.2.2. SAM trešās kārtas projektā vai 5.2.1.1.i. otrās kārtas projektā (nav iespējas saņemt to vienlaicīgi), ja līgumā ar doktorantu iekļautie uzdevumi atšķiras (atbalsts netiek sniegts par vieniem un tiem pašiem darbiem), kā arī ir izpildītas iepriekšējo projektu saistības.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par dubultā finansējuma riska novēršanu, izstrādājot skaidrus nosacījumus grantu pretendentu atlases nolikumos. Jau projektu iesniegumu vērtēšanas procesā tiks izvērtēti projekta iesniedzēja nosacījumi doktorantūras grantu pretendentu atlases nolikumos, t.sk. saistībā ar ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu demarkāciju un dubultfinansēšanas risku novēršanu, rezultātu ilgtspēju un ar to saistītajām saistībām grantu saņēmējiem.

Doktorantūras granta īstenotājam ir tiesības pagarināt līgumu par doktorantūras granta īstenošanu, ja objektīvu iemeslu dēļ doktorantam nav iespējas pabeigt doktorantūras grantu noteiktajā termiņā:
1. ja pētījuma  pieteikuma pieteicējs neizmanto  Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā noteiktās tiesības darba līguma ar doktorantu uzteikumam;
2. doktorants atrodas grūtniecības vai dzemdību atvaļinajumā;
3. doktorants atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Papildus iepriekš minētajiem nosacījumiem:
1) no doktoranta ir saņemts iesniegums ar lūgumu pagarināt doktorantūras granta īstenošanas termiņu;
2) lūgums pagarināt doktorantūras granta īstenošanas termiņu netiek izteikts atkārtoti doktorantūras granta īstenošanas laikā. 
Doktorantūras granta īstenošanas termiņu var pagarināt saskaņā ar vienošanos par doktorantūras granta īstenošanu līdz 1.1.1.8. pasākuma īstenošanas noteikumos noteiktajam maksimālajam projekta īstenošanas termiņam, ja tas ir iespējams.
Ja līdz 1.1.1.8. pasākuma īstenošanas noteikumos noteiktajam maksimālajam projekta īstenošanas termiņam nav iespējams īstenot doktorantūras grantu, tad puses var izbeigt līgumu par doktorantūras granta īstenošanu un doktorantūras granta iesniedzējam ir tiesības saņemt tikai to finansējuma daļu, kas sedz attiecināmās izmaksas par jau veiktajām darbībām proporcionāli sasniegtajiem rezultātiem, vai arī doktorantūras granta iesniedzējam pašam jānodrošina finansējums doktorantūras granta pabeigšanai.

1.1.1.8. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Savukārt 1.1.1.8. pasākumam nav ietekmes uz  horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu". 

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam, 1.1.1.8. pasākuma ERAF investīcijām piemēroti sekojoši intervences kodi:
1) 11. intervences kods "Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" (ERAF finansējums 8 134 500 euro);
2) 12. intervences kods "Publisko pētniecības centru, augstākās izglītības un kompetences centru pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte (ERAF finansējums 8 134 500 euro).


[1] Rādītājs tiek mērīts kā vidējais gada pilna laika ekvivalents (PLE), kas aprēķināts saskaņā ar metodoloģiju, kas sniegta OECD Frascati rokasgrāmatā 2015. Rādītājā netiek ieskaitītas vakantās pētniecības un izstrādes amata vietas, kā arī pētniecības un attīstības palīgpersonāls (t.i., amati, kas nav tieši iesaistīti pētniecības un attīstības darbībās). Pētniecības un izstrādes personāla ikgadējais pilnslodzes ekvivalents ir definēts kā attiecība starp darba stundām, kas faktiski pavadītas pētniecībai un attīstībai kalendārajā gadā, dalītas ar kopējo stundu skaitu, ko persona vai grupa parasti nostrādāja tajā pašā periodā.

[2] 2022. gada 13. decembra MK rīkojums Nr. 903 "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju", kas paredz tās reorganizāciju ar 2026. gada 1. janvāri; 2023. gada 23. maija MK rīkojums Nr. 297 "Par Rēzeknes Tehnoloģu akadēmijas reorganizāciju", kas paredz tās reorganizāciju ar 2025. gada 1.aprīli; 2023. gada 23. maija MK rīkojums Nr. 308 "Par Banku augstskolas reorganizāciju", kas paredz tās reorganizāciju ar 2025. gada 31. augustu; MK rīkojuma projekts "Par Liepājas Universitātes reorganizāciju" (23-TA-558, TAP saskaņošanas procesā), kas paredz tās reorganizāciju ar 2024. gada 1. aprīli.

[3] Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Darba programmas 2023.-2024.gadam (Eiropas Komisijas 2022. gada 6. decembra Lēmums C(2022)7550)” Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās programmas "Doktorantu tīkli" noteiktajai atlīdzības vienas vienības izmaksu standarta likmei (3400 euro/mēnesī x teritoriālais koeficients 76% x 0,5 slodze = 1292 euro/mēnesī).  

[4] Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Darba programmas 2023.-2024.gadam (Eiropas Komisijas 2022. gada 6. decembra Lēmums C(2022)7550) "Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās programmas "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai pētniecības vienas vienības izmaksu standarta likmei (1000 euro/mēnesī x 0,5 slodze = 500 euro/ mēnesī).

[5] Konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā" plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā šī gada septembrī.

[6] Saskaņā ar jauno akadēmiskās karjeras modeli plānots pāriet uz Darba likumam atbilstošu regulējumu un attiecībā uz akadēmiskā personāla slodzes uzskaiti ieviest pilna laika ekvivalentu (PLE), kas savukārt ļaus akadēmiskā personāla slodzi salīdzināt ar citos sektoros nodarbināto slodzi.

[7] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/table/tableViewLayout1/

[8] https://www.topuniversities.com/university-rankings/world-university-rankings

[9]https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/2023/world-ranking#!/length/25/locations/LVA/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/stats