Anotācija (ex-ante)

Būtiski Ukrainas civiliedzīvotājam paredzēt tiesības uz nekavējošu nodarbinātību, tādējādi nodrošinot minētās personas ekonomiskās vajadzības.

Likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības būt nodarbinātam bez Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 3. panta pirmajā daļā minētā tiesību uz nodarbinātību apliecinoša dokumenta saņemšanas ne ilgāk kā 30 dienas. Attiecīgi arī darba devējam ir tiesības nodarbināt šā panta pirmajā daļā minēto Ukrainas civiliedzīvotāju ne ilgāk kā 30 dienas no darba līguma noslēgšanas dienas. Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sācis strādāt, ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tiesību uz nodarbinātību apliecinoša dokumenta saņemšanai. Attiecīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 20 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas izsniedz tiesību uz nodarbinātību apliecinoša dokumentu vai atsaka tā izsniegšanu.

Nepieciešams precizēt nepilngadīga Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi un noteikt tiesības turpināt iepriekš uzsāktās profesionālās izglītības ieguvi.
No Patvēruma likuma 9.panta septītās daļas izriet, ka nepilngadīgam patvēruma meklētājam tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas (skat. Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumus Nr.488 “Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas”, kas paredz arī valsts finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļu iegādei). Savukārt Izglītības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību.
Iepriekš minētajā regulējumā nav noteiktas patvēruma meklētāja tiesības pamatizglītību un vidējo izglītību iegūt privātā izglītības iestādē (tas būtu iespējams, uzņemot izglītojamo izglītības programmā vispārējā kārtībā un nesaņemot attiecīgo valsts papildu atbalstu, kas tiek sniegts par to patvēruma meklētāju izglītošanu, kuri izglītību iegūst atbilstoši augstāk minētajam regulējumam). Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijas Ukrainā izraisītā bruņotā konflikta dēļ ir apjomīgs skaits Latvijā ieradušos Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem ir jāiegūst pamatizglītība vai vidējā izglītība, ir nepieciešams Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikt tiesības attiecīgo izglītību iegūt arī privātās izglītības iestādēs, tādējādi saņemot arī valsts papildu atbalstu pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļu iegādei.
 

Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību, tai skaitā privātajās izglītības iestādēs.
Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības turpināt iepriekš uzsāktās profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmu, tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību.

Lai pašvaldību sociālie dienesti visās pašvaldībās varētu nodrošināt ātru un efektīvu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir konstatēta nepieciešamība noteikt visā valstī vienotu pabalsta krīzes situācijā apmēru, kā arī noteikt, ka sociālās palīdzības atbalstu nodrošina neatkarīgi no tā, vai persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nav noteikts viens vienots apmērs papildu sociālās palīdzības pabalstiem, tai skaitā pabalstam krīzes situācijā. Papildu sociālās palīdzības pabalstu apmēru katra pašvaldība ir tiesīga noteikt savos saistošajos noteikumos, kā rezultātā pabalsta krīzes situācijā apmērs ir ļoti atšķirīgs dažādās pašvaldībās, piemēram, tā apmērs svārstās no 40 euro Ventspilī līdz 1000 euro apmērā Rīgā.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošina tā pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, taču to nav iespējams attiecināt uz Ukrainas civiliedzīvotājiem.
 

Pašvaldību sociālie dienesti pauž viedokli, ka nepieciešams Ukrainas civiliedzīvotājiem noteikt vienotu pabalsta krīzes situācijā apmēru visā Latvijā. Priekšlikums to piesaistīt trūcīgā ienākumu slieksnim, kas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikts 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā, taču Ukrainas civiliedzīvotāju gadījumā tas būtu nosakāms – 272 euro pilngadīgām personām un 190 euro bērniem (nevis par pirmo un pārējām personām mājsaimniecībā, jo Ukrainas civiliedzīvotāju situācijā klasiskais mājsaimniecības princips nav piemērojams). Tas ļautu cilvēkiem iegādāties kādas nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbu (ir lietas, ko no humānās/ second hand palīdzības negribam valkāt vai ko nemaz nevar dabūt), ikdienas higiēnas un saimnieciskās preces un piederumus, vai samaksāt par īri pirmajā mēnesī, ja ģimene nolēmusi mājokli īrēt un sākt strādāt un tml.
Vienlaikus tas novērstu iespējamo Ukrainas civiliedzīvotāju “ceļošanu” starp pašvaldībām un nevienlīdzīgo atbalstu Latvijas teritorijā. Pieņemam, ka pabalsts krīzes situācijā sākotnēji tiek izmaksāts vienu reizi, nosaucot to par vienreizēju pabalstu krīzes situācijā.
Lai sociālie dienesti varētu piešķirt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, neraugoties uz to, ka tie nav deklarējuši dzīvesvietu, kā arī novērstu pabalsta piešķiršanu dubultā apmērā situācijās, kad personai, kura pieprasa sociālās palīdzības pabalstus, tie jau ir tikuši piešķirti citā pašvaldībā, kurā tā iepriekš bijusi izmitināta, likumprojektā paredzēts, ka atbalstu nodrošina arī tad, ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot, ja to jau ir piešķīrusi personas iepriekšējās izmitināšanas vai dzīvesvietas pašvaldība.
 

Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
 

Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību muzejiem ir izstrādāti un ar Ministru kabineta rīkojumu noteikti muzeju sniegtie maksas apkalpojumu cenrāži, kur ir neparedzēts, ka valsts muzejus bez maksas var apmeklēt noteiktas personu grupas. Līdz ar to, lai nebūtu jāveic grozījumi visu valsts muzeju maksas pakalpojumu cenrāžos un valsts muzeji varētu bez maksas ļaut  Ukrainas civiliedzīvotājiem apmeklēt muzeju ir nepieciešams noteikt īpašu  regulējumu.
 

Ministru kabineta 2022. gada 12. marta sēdē lemtais un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Iekšlietu ministrijai uzdotais uzdevums.

Likumprojekts paredz, ka par  likuma 13. panta 2.¹ daļā noteiktās informācijas pamatotības izvērtējumu  izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem atbildīga ir pašvaldība, kas nodrošina arī normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma uzraudzības kontroli atbilstoši mērķim. Līdz ar to ir izveidota normatīvajos aktos noteiktā uzraudzības un kontroles sistēma, paredzot tās izpildi no pašvaldības puses. Tāpat ir noteikts, ka attiecīgais grozījums stājas spēkā 2022. gada 21. martā.

Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešo daļu publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības tikai valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu, sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālo uzņēmumu īpašumā. Papildus minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka publiskas personas kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka pašvaldības Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanas ietvaros var nodot bez atlīdzības īpašumā Ukrainas civiliedzīvotājiem kustamo mantu. 
 

Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotājiem valsts nodrošina izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 12.marta noteikumiem Nr.168 "Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem", kā arī ir iespēja saņemt valsts nodrošinātās atbalsta pakas (ietver pārtikas preces, higiēnas un saimniecības preces, kā arī mācību piederumus pēc nepieciešamības) Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta shēmas ietvaros. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājam ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību (tai skaitā, sociālajiem pabalstiem), kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem.
 

Ievērojot to, ka valsts ir nodrošinājusi Ukrainas civiliedzīvotājiem priekšnoteikumus atbalsta saņemšanai krīzes situācijā, lai apmierinātu konkrēto personu pamatvajadzības, tādējādi radot cilvēka cieņai atbilstošus dzīves apstākļus, nav nepieciešams paredzēt atsevišķu rūpniecības un higiēnas preču nodrošināšanas mehānismu, jo jau esošo  atbalsta mehānismu ietvaros Ukrainas civiliedzīvotājiem ir iespēja saņemt vai, izvērtējot savas individuālās vajadzības, personai pašai iegādāties nepieciešamās rūpniecības un higiēnas preces.