26-TA-52: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pēc Valsts kases iniciatīvas, lai pilnveidotu budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites normatīvo regulējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs"" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir precizēt normas, papildinātu kontu plānu pārmaksāto nodokļu, nodevu un citu maksājumu budžetos uzskaitei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Veicot grāmatvedības uzskaiti, budžeta iestādes ievēro Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumus Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" (turpmāk - MK noteikumi Nr.87). Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu:
- 38.2. apakšpunktā budžeta iestāde ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atzīst pārņemto valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (izņemot to mantu, kuru uzskaita Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID)), ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu. Ar 2026. gada 1. janvāri rīcību ar valstij piekritīgo mantu (t.i., valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu), kas līdz šim bija VID kompetencē, veiks valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. MK noteikumu Nr. 87 210.1 un 210.2 punktā noteikts, ka valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic daudzuma vienībās, bet pārskata gada beigās uzskaitīto nekustamo īpašumu tā aktuālajā kadastrālajā vērtībā atzīst krājumos un ieņēmumos. MK noteikumu Nr. 87 38.2. apakšpunkta esošā redakcija rada interpretācijas risku, ka budžeta iestāde, kas pārņem no kompetentās institūcijas valstij piekritīgo mantu, uzskaita valstij piekritīgo mantu.
- 55. punktā budžeta iestāde muzeja krājumu, izņemto tā sastāvā esošo nekustamo īpašumu, uzskaita atbilstoši normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un novērtē aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma, vai patiesajā vērtībā, ja iegādes vērtība nav zināma. Savukārt, ja nav zināma ne iegādes vērtība, ne patiesā vērtība, aktīvu novērtē viena euro vērtībā. Muzeju krājumus, izņemot nekustamo īpašumu, uzskaita grāmatvedības kontā 1236 "Literārie un mākslas oriģināldarbi, kultūras un mākslas priekšmeti". Nekustamos īpašumus, kas iekļauti muzeju krājuma sastāvā, uzskaita saskaņā ar MK noteikumos Nr. 87 paredzētajām prasībām visu nekustamo īpašumu uzskaitei. Tos uzskaita grāmatvedības kontu grupā 1210 "Zeme un būves" atbilstoši nekustamā īpašuma paredzētajam lietojumam. Šobrīd esošā MK noteikumu Nr. 87 55.2. apakšpunkta redakcija nav nepārprotami saprotama un rada interpretācijas risku.
- 160. punkts nosaka, ka budžeta iestāde atzīst ieguldījumu asociētajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 20,001–50 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā. Mainoties budžeta iestādes balsstiesību procentuālajam apmēram, līdzdalību pārklasificē citā grāmatvedības uzskaites kontā. MK noteikumu Nr. 87 169.2. apakšpunktā un 170. un 392. punktā nav precīzi norādīts balsstiesību procentuālais apmērs, kam jāveic šāda pārklasifikācija.
- saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 199. un 200.punktu krājumi ir īstermiņa aktīvi, kas ietver ne tikai saimnieciskajā darbībā izlietojamos materiālus un izejvielas, bet arī specifiskus aktīvu veidus, piemēram, inventāru, valsts materiālās rezerves un militāro inventāru.
Pašreizējā noteikumu redakcijā krājumu definīcijā ir ietvertas atsauces uz konkrētiem apakšpunktiem, kas ierobežo tiesību normas elastību un skaidrību pie strukturālām izmaiņām noteikumu tekstā.
- 1. pielikums "Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts" (turpmāk – 1. pielikums) paredz kontu grupā 2370 "Pārmaksātie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos" uzskaitīt pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus atsevišķos kontos pa nodokļu veidiem, tomēr praksē budžeta iestādes tos uzskaita atšķirīgi – gan pa nodokļu veidiem, gan uzskaitot visus pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus vienā kontā 2379 "Pārējie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos".
- 1. pielikums paredz kontu grupā 5500 "Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļa un saņemtie īstermiņa noguldījumi" uzskaitīt valsts budžeta finanšu uzskaites darījumus par valsts emitētiem parāda vērtspapīriem un valsts saņemtos īstermiņa noguldījumus, kā arī saistības par pašvaldību emitētiem parāda vērtspapīriem. Valsts budžeta finanšu uzskaitē rodas saistības par naudas līdzekļiem, kas atrodas klientu kontos Valsts kasē - t.i., piesaistītie naudas līdzekļi. Šīs saistības Valsts kase uzskaita kontā 5819 "Pārējās īstermiņa saistības", kurā arī citas budžeta iestādes uzskaita saistības, kuras nav klasificētas citos īstermiņa saistību kontos. Lai uzlabotu gada pārskatā sniegtās informācijas kvalitāti, nepieciešams precizēt Valsts kases piesaistīto līdzekļu uzskaites kontu.
- 1. pielikums paredz saistības par darba samaksu uzskaitīt kontu grupā "5600 Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)”, tajā skaitā kontā 5611 "Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī" un kontā 5612 "Norēķini par deponēto darba samaksu". Par nākamajiem periodiem aprēķinātās un pārskata periodā izmaksātās darba samaksas uzskaitei izmanto kontu 2422 "Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem", saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 181. punktu, nākamo periodu izdevumos uzskaita arī maksājumus par darba samaksas un sociālajiem norēķiniem par nākamajiem periodiem, kā arī avansā pārskaitītos transferta maksājumus. Praksē budžeta iestādes šajos kontos uzskaita ne tikai aprēķināto un izmaksāto darba samaksu, bet arī pabalstus un kompensācijas, kas atbilst Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 3. panta pirmajā daļā minētajam terminam "atlīdzība".
- 1. pielikuma zembilances koda 9530 "Nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par preču un pakalpojumu iegādi, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un nomu" skaidrojums paredz, ka zembilances uzskaitē norāda iespējamās saistības par pakalpojumu un īstermiņa aktīvu iegādes līgumiem iespējamo maksājumu apjomā, kas rastos, ja līgumi tiktu lauzti bilances datumā, arī gadījumos, kad iestāde neplāno šos līgumus lauzt.
Esošais regulējums rada situāciju, kurā budžeta iestādēm ir pienākums uzrādīt zembilancē teorētiskas saistības, kas neatbilst starptautiski atzītai labākai praksei un ekonomiskai būtībai.
- 38.2. apakšpunktā budžeta iestāde ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atzīst pārņemto valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (izņemot to mantu, kuru uzskaita Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID)), ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu. Ar 2026. gada 1. janvāri rīcību ar valstij piekritīgo mantu (t.i., valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu), kas līdz šim bija VID kompetencē, veiks valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. MK noteikumu Nr. 87 210.1 un 210.2 punktā noteikts, ka valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic daudzuma vienībās, bet pārskata gada beigās uzskaitīto nekustamo īpašumu tā aktuālajā kadastrālajā vērtībā atzīst krājumos un ieņēmumos. MK noteikumu Nr. 87 38.2. apakšpunkta esošā redakcija rada interpretācijas risku, ka budžeta iestāde, kas pārņem no kompetentās institūcijas valstij piekritīgo mantu, uzskaita valstij piekritīgo mantu.
- 55. punktā budžeta iestāde muzeja krājumu, izņemto tā sastāvā esošo nekustamo īpašumu, uzskaita atbilstoši normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un novērtē aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma, vai patiesajā vērtībā, ja iegādes vērtība nav zināma. Savukārt, ja nav zināma ne iegādes vērtība, ne patiesā vērtība, aktīvu novērtē viena euro vērtībā. Muzeju krājumus, izņemot nekustamo īpašumu, uzskaita grāmatvedības kontā 1236 "Literārie un mākslas oriģināldarbi, kultūras un mākslas priekšmeti". Nekustamos īpašumus, kas iekļauti muzeju krājuma sastāvā, uzskaita saskaņā ar MK noteikumos Nr. 87 paredzētajām prasībām visu nekustamo īpašumu uzskaitei. Tos uzskaita grāmatvedības kontu grupā 1210 "Zeme un būves" atbilstoši nekustamā īpašuma paredzētajam lietojumam. Šobrīd esošā MK noteikumu Nr. 87 55.2. apakšpunkta redakcija nav nepārprotami saprotama un rada interpretācijas risku.
- 160. punkts nosaka, ka budžeta iestāde atzīst ieguldījumu asociētajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 20,001–50 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā. Mainoties budžeta iestādes balsstiesību procentuālajam apmēram, līdzdalību pārklasificē citā grāmatvedības uzskaites kontā. MK noteikumu Nr. 87 169.2. apakšpunktā un 170. un 392. punktā nav precīzi norādīts balsstiesību procentuālais apmērs, kam jāveic šāda pārklasifikācija.
- saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 199. un 200.punktu krājumi ir īstermiņa aktīvi, kas ietver ne tikai saimnieciskajā darbībā izlietojamos materiālus un izejvielas, bet arī specifiskus aktīvu veidus, piemēram, inventāru, valsts materiālās rezerves un militāro inventāru.
Pašreizējā noteikumu redakcijā krājumu definīcijā ir ietvertas atsauces uz konkrētiem apakšpunktiem, kas ierobežo tiesību normas elastību un skaidrību pie strukturālām izmaiņām noteikumu tekstā.
- 1. pielikums "Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts" (turpmāk – 1. pielikums) paredz kontu grupā 2370 "Pārmaksātie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos" uzskaitīt pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus atsevišķos kontos pa nodokļu veidiem, tomēr praksē budžeta iestādes tos uzskaita atšķirīgi – gan pa nodokļu veidiem, gan uzskaitot visus pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus vienā kontā 2379 "Pārējie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos".
- 1. pielikums paredz kontu grupā 5500 "Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļa un saņemtie īstermiņa noguldījumi" uzskaitīt valsts budžeta finanšu uzskaites darījumus par valsts emitētiem parāda vērtspapīriem un valsts saņemtos īstermiņa noguldījumus, kā arī saistības par pašvaldību emitētiem parāda vērtspapīriem. Valsts budžeta finanšu uzskaitē rodas saistības par naudas līdzekļiem, kas atrodas klientu kontos Valsts kasē - t.i., piesaistītie naudas līdzekļi. Šīs saistības Valsts kase uzskaita kontā 5819 "Pārējās īstermiņa saistības", kurā arī citas budžeta iestādes uzskaita saistības, kuras nav klasificētas citos īstermiņa saistību kontos. Lai uzlabotu gada pārskatā sniegtās informācijas kvalitāti, nepieciešams precizēt Valsts kases piesaistīto līdzekļu uzskaites kontu.
- 1. pielikums paredz saistības par darba samaksu uzskaitīt kontu grupā "5600 Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)”, tajā skaitā kontā 5611 "Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī" un kontā 5612 "Norēķini par deponēto darba samaksu". Par nākamajiem periodiem aprēķinātās un pārskata periodā izmaksātās darba samaksas uzskaitei izmanto kontu 2422 "Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem", saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 181. punktu, nākamo periodu izdevumos uzskaita arī maksājumus par darba samaksas un sociālajiem norēķiniem par nākamajiem periodiem, kā arī avansā pārskaitītos transferta maksājumus. Praksē budžeta iestādes šajos kontos uzskaita ne tikai aprēķināto un izmaksāto darba samaksu, bet arī pabalstus un kompensācijas, kas atbilst Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 3. panta pirmajā daļā minētajam terminam "atlīdzība".
- 1. pielikuma zembilances koda 9530 "Nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par preču un pakalpojumu iegādi, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un nomu" skaidrojums paredz, ka zembilances uzskaitē norāda iespējamās saistības par pakalpojumu un īstermiņa aktīvu iegādes līgumiem iespējamo maksājumu apjomā, kas rastos, ja līgumi tiktu lauzti bilances datumā, arī gadījumos, kad iestāde neplāno šos līgumus lauzt.
Esošais regulējums rada situāciju, kurā budžeta iestādēm ir pienākums uzrādīt zembilancē teorētiskas saistības, kas neatbilst starptautiski atzītai labākai praksei un ekonomiskai būtībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 38.2. apakšpunktu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā valsts budžeta iestādes, izņemot VID, atzīst arī tos valstij piekritīgos nekustamos īpašumus (konfiscēti, atzīti par bezmantinieka mantu u.c.), kuri ir pārņemti no VID vai citām institūcijām saskaņā ar tiesību normām, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgu mantu. Ar 2026. gada 1. janvāri rīcību ar valstij piekritīgo mantu (t.i., valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu), kas līdz šim bija VID kompetencē, veiks valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. MK noteikumu Nr. 87 210.1 un 210.2 punktā noteikts, ka valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic daudzuma vienībās, bet pārskata gada beigās uzskaitīto nekustamo īpašumu tā aktuālajā kadastrālajā vērtībā atzīst krājumos un ieņēmumos. MK noteikumu Nr. 87 38.2. apakšpunkta esošā redakcija rada interpretācijas risku, ka budžeta iestāde, kas pārņem no kompetentās institūcijas valstij piekritīgo mantu, uzskaita valstij piekritīgo mantu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts svītrot MK noteikumu Nr. 87 38.2. apakšpunktu, nodrošinot normatīvā akta iekšējo konsekvenci un vienotu pieeju valstij piekritīgās mantas uzskaitei, kas veicama saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 210.1, 210.2, 210.3 punktā noteikto. Savukārt, ja budžeta iestāde pārņem no kompetentās institūcijas šādus aktīvus, tos klasificē kā budžeta iestādes īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 13. punktu.
Problēmas apraksts
Valsts un pašvaldību budžeta iestādes arvien plašāk izmanto informācijas tehnoloģiju mākoņpakalpojumus (piemēram, programmatūru kā pakalpojumu (SaaS), infrastruktūru kā pakalpojumu (IaaS), datu glabāšanas pakalpojumus u.c.), par kuriem samaksa bieži tiek veikta avansā par nākamajiem pārskata periodiem.
Grāmatvedības uzskaitē datorprogrammas un ar tām saistītās licences klasificē kā nemateriālos ieguldījumus, ja tās atbilst MK noteikumos Nr. 87 22., 26. un 39. punktā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem. Mākoņpakalpojumi pēc savas būtības ir pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi programmatūrai vai infrastruktūrai bez īpašumtiesību vai kontroles iegūšanas pār attiecīgo aktīvu. Tomēr praksē konstatēti gadījumi, kad mākoņpakalpojumi ir nepareizi klasificēti kā nemateriālie ieguldījumi. Arī Starptautiskais publiskā sektora grāmatvedības standarts Nr. 31 "Nemateriālie aktīvi" paredz, ka gadījumos, kad iestāde saņem pakalpojumu, izmaksas parasti atzīst par tā perioda izdevumiem, kad pakalpojums tiek saņemts, nevis kā nemateriālo aktīvu.
Grāmatvedības uzskaitē datorprogrammas un ar tām saistītās licences klasificē kā nemateriālos ieguldījumus, ja tās atbilst MK noteikumos Nr. 87 22., 26. un 39. punktā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem. Mākoņpakalpojumi pēc savas būtības ir pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi programmatūrai vai infrastruktūrai bez īpašumtiesību vai kontroles iegūšanas pār attiecīgo aktīvu. Tomēr praksē konstatēti gadījumi, kad mākoņpakalpojumi ir nepareizi klasificēti kā nemateriālie ieguldījumi. Arī Starptautiskais publiskā sektora grāmatvedības standarts Nr. 31 "Nemateriālie aktīvi" paredz, ka gadījumos, kad iestāde saņem pakalpojumu, izmaksas parasti atzīst par tā perioda izdevumiem, kad pakalpojums tiek saņemts, nevis kā nemateriālo aktīvu.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 87 1. pielikumā papildināts kontu grupas 2420 "Avansa maksājumi par pakalpojumiem un citi nākamo periodu izdevumi" skaidrojums norādot, ka kontu grupā 2420 uzskaita arī maksājumus par mākoņpakalpojumiem, kas attiecas uz nākamajiem periodiem. Tādējādi mazina risku mākoņpakalpojumus nepamatoti klasificēt kā nemateriālos ieguldījumus, nodrošina vienveidīgu uzskaiti budžeta iestādēs un uzlabo finanšu pārskatu salīdzināmību un ticamību.Grozījums nemaina esošos uzskaites principus, bet precizē to piemērošanu atbilstoši darījuma ekonomiskai būtībai un publiskā sektora digitālās attīstības praksei.
Problēmas apraksts
Šobrīd MK noteikumu Nr. 87 55.2. apakšpunkta redakcija nav nepārprotami saprotama un rada interpretācijas risku budžeta iestādēm, kuru muzeju krājuma sastāvā ir nekustamie īpašumi, jo paredz šādus aktīvus uzskaitīt līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodalīt atsevišķi. Minētā norma attiecināma tikai uz nekustamiem īpašumiem, kurus uzskaita kontu grupas 1210 "Zeme un būves" attiecīgajos kontos, bet pārējos muzeju krājuma priekšmetus uzskaita kontā 1236 "Literārie un mākslas oriģināldarbi, kultūras un mākslas priekšmeti". Budžeta iestādēm ir dažāda izpratne 55.2. apakšpunkta piemērošanu, līdz ar to nepieciešams noteikt precīzāku regulējumu muzeju krājuma uzskaitei, lai nodrošinātu vienotu grāmatvedības uzskaiti visās budžeta iestādēs.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā precizēts 55.2. apakšpunkts un papildināts ar 55.1 punktu, kurā noteikts, ka muzeju krājuma sastāvā esošos nekustamos īpašumus budžeta iestāde uzskaita pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam, piemēram, dzīvojamās ēkas, nedzīvojamās ēkas, transporta būves. Analītiskajā uzskaitē pamatlīdzekļu kontos uzskaitītos muzeju krājuma sastāvā esošos nekustamos īpašumus nodala atsevišķi no citiem šajos kontos uzskaitītajiem pamatlīdzekļiem.
MK noteikumu Nr. 87 1. pielikumā papildināts konta 1210 "Zeme un būves" apraksta 2) apakšpunkts, nosakot, ka arī tās būves, kas ir muzeju krājuma sastāvā, uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu kontos atbilstoši to pielietojumam.
MK noteikumu Nr. 87 1. pielikumā papildināts konta 1210 "Zeme un būves" apraksta 2) apakšpunkts, nosakot, ka arī tās būves, kas ir muzeju krājuma sastāvā, uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu kontos atbilstoši to pielietojumam.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 160. punktu budžeta iestāde atzīst ieguldījumu radniecīgā kapitālsabiedrībā, ja tā iegūst vairāk par 50,001 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā, un to uzskaita kontā 1310 "Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā asociētajā kapitālsabiedrībā". Savukārt ieguldījumu asociētā kapitālsabiedrībā atzīst dienā, kad tā iegūst 20,001–50 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā, un šādu līdzdalību uzskaita grāmatvedības kontā 1320 "Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā".
Mainoties līdzdalības procentuālajam apmēram, MK noteikumu Nr. 87 169.2. apakšpunktā un 170. punktā paredzēts, ka līdzdalību pārklasificē par pārējiem ieguldījumiem un uzskaita kontā 1359 "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi". Minētās normas 20,001 procentu vietā paredz 20 procentus, kas ir pretrunā ar 160. punktā noteikto.
MK noteikumu Nr. 87 392.punktā paredzēts, ka pārdošanai pieejama finanšu aktīva novērtēšanai var lietot izmaksu metodi. Šī norma ir attiecināma uz nekotētu pašu kapitāla instrumentu, ja budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem balsstiesību attiecīgajā kapitālsabiedrībā, t.sk. kontā 1359 "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaitītu līdzdalību. Šajā punktā 20,001 procentu vietā nekorekti paredzēti 20 procenti, kas rada pārpratumus korektai aktīvu klasificēšanai un novērtēšanai.
Mainoties līdzdalības procentuālajam apmēram, MK noteikumu Nr. 87 169.2. apakšpunktā un 170. punktā paredzēts, ka līdzdalību pārklasificē par pārējiem ieguldījumiem un uzskaita kontā 1359 "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi". Minētās normas 20,001 procentu vietā paredz 20 procentus, kas ir pretrunā ar 160. punktā noteikto.
MK noteikumu Nr. 87 392.punktā paredzēts, ka pārdošanai pieejama finanšu aktīva novērtēšanai var lietot izmaksu metodi. Šī norma ir attiecināma uz nekotētu pašu kapitāla instrumentu, ja budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem balsstiesību attiecīgajā kapitālsabiedrībā, t.sk. kontā 1359 "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaitītu līdzdalību. Šajā punktā 20,001 procentu vietā nekorekti paredzēti 20 procenti, kas rada pārpratumus korektai aktīvu klasificēšanai un novērtēšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā precizēts 169.2. apakšpunkts un 170. un 392. punkts, labojot no balsstiesību apmēru no 20 uz 20,001 procentiem. Attiecīgi kontā 1359 "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita finanšu instrumentu - līdzdalību kapitālsabiedrībā, kurā budžeta iestādei pieder mazāk nekā 20,001 procenti no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām. MK noteikumu Nr. 87 1. pielikumā precizēts arī kontu 1379 Pārējie turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" un 2559 "Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi" apraksts.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 87 esošajā redakcijā 199. punktā ietvertā atsauce uz 200.1., 200.2. un 200.3. apakšpunktu pilnībā neaptver to, ka visi 200. punkta apakšpunktos minētie aktīvi pēc būtības atbilst krājumu definīcijai. Līdz ar to esošais formulējums ir nepilnīgs un var radīt maldinošu priekšstatu par krājumu sastāvā ietilpstošo aktīvu tvērumu, kā arī terminoloģisku nesaskaņotību normatīvajā regulējumā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā precizēta 199. punkta redakcija, aizstājot atsauci uz 200.1., 200.2. un 200.3. apakšpunktu ar atsauci uz 200. punktu. Grozījums ir redakcionāls, nemaina krājumu uzskaites būtību un nodrošina skaidrāku un vienkāršāku normas piemērošanu.
Problēmas apraksts
Pašreiz daļa budžeta iestāžu uzskaita un gada pārskatā uzrāda visus pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus vienā kontā 2379 "Pārējie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos", bet daļa iestāžu uzskaiti veic atsevišķi paredzētajos kontos 2371 "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis", 2372 "Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", 2373 "Pievienotās vērtības nodoklis", 2374 "Nekustamā īpašuma nodoklis". Līdz ar to konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā informācija par pārmaksātiem un avansā samaksātiem nodokļiem nav atklāta saskaņā ar vienotu kārtību.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 87 1. pielikums papildināts ar konta 2379 "Pārējie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos" aprakstu, lai nodrošinātu, ka šajā kontā uzskaita tikai tos pārmaksātos nodokļus, nodevas un citus maksājumus budžetos, kas nav uzskaitīti citos kontu grupas 2370 "Pārmaksātie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos" kontos.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 spēkā esošo redakciju Valsts kase valsts budžeta finanšu uzskaitē uzrāda no klientiem piesaistītos naudas līdzekļus un saistības, kuras klasificē grāmatvedības kontā 5819 "Pārējās īstermiņa saistības". Šajā kontā saistības uzskaita arī citas budžeta iestādes, ja atbilstoši darījuma ekonomiskai būtībai saistības nav klasificētas citā kontā. Sagatavojot konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu, Valsts kase veic naudas līdzekļu un attiecīgo saistību par piesaistītajiem naudas līdzekļiem konsolidāciju, kā arī sagatavo datus statistikas vajadzībām, sadalot kontā 5819 uzskaitītos darījumus divos atšķirīgos finanšu instrumentos. Kontā 5819 uzskaitītie darījumi līdz ar to nav viendabīgi pēc ekonomiskās būtības.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts precizēt kontu grupas 5500 "Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļa un saņemtie īstermiņa noguldījumi" nosaukumu un papildināt to ar jaunu 5530 kontu, kurā uzskaita saistības par Valsts kases piesaistītiem klientu naudas līdzekļiem. Šāds risinājums uzlabos finanšu pārskatu datu vienveidību un caurskatāmību un nodrošinās lietotājiem skaidrāku izpratni par budžeta iestāžu saistībām.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 4.2. apakšpunktu termins "atlīdzība" ir definēts kā saimnieciskie labumi, kas ietver valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību Atlīdzības likuma izpratnē, savukārt grāmatvedības kontu plānā tiek lietots termins "darba samaksa". Saskaņā ar Atlīdzības likuma 3. panta pirmo daļu, "darba samaksa" ir daļa no "atlīdzības". Praksē budžeta iestādes grāmatvedības kontā 5611 "Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī" uzskaita saistības ne tikai par darba samaksu kārtējā mēnesī, bet arī par darbiniekiem piešķirtiem pabalstiem un kompensācijām. Vienlaikus konstatēta arī atšķirīga pieeja dažādu ārvalstīs nodarbināto amatpersonu (darbinieku) pabalstu uzskaitei. Lielākoties šos pabalstus grāmato kontā 5611 "Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī", tomēr ir iestādes, kas šādus izdevumus uzskaita kontā 5811 "Pārējās saistības pret darbiniekiem". Šāda terminoloģiska nekonsekvence starp Atlīdzības likumu un grāmatvedības uzskaites kontu nosaukumiem rada finanšu pārskatu datu interpretācijas riskus. Tā kā termins "darba samaksa" kontu plānā ir lietots vairākos kontos, terminoloģijas precizējums nepieciešams sistēmiski attiecīgajā kontu grupā un ar to saistītajos kontos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz veikt redakcionālus precizējumus grāmatvedības kontu plānā atsevišķos kontos, aizstājot terminu "darba samaksa" ar terminu "atlīdzība", tādējādi nodrošinot vienotu izpratni par uzskaitāmajām saistībām pret personālu un normatīvā regulējuma savstarpēju saskaņotību:
2422 "Nākamo periodu izdevumi norēķiniem par atlīdzību" – precizēts konta nosaukums un apraksts;
2423 "Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem" – precizēts konta apraksts;
5600 "Norēķini par atlīdzību un ieturējumiem (izņemot nodokļus) – precizēts kontu grupas nosaukums un apraksts;
5610 "Norēķini par atlīdzību" – precizēts kontu apakšgrupas nosaukums un apraksts;
5611 "Norēķini par atlīdzību kārtējā mēnesī" – precizēts konta nosaukums un apraksts;
5612 "Norēķini par deponēto atlīdzību" – precizēts konta nosaukums un apraksts;
5620 "Norēķini par ieturējumiem no atlīdzības" – precizēts kontu apakšgrupas nosaukums un apraksts;
5621 "Ieturējumiem pēc izpildrakstiem" – precizēts konta apraksts.
Aizstājot terminu "darba samaksa" ar terminu "atlīdzība", noteikumu projektā paredzēts precizēt arī 181. punktu, nosakot, nākamo periodu izdevumos uzskaita arī maksājumus par atlīdzību un sociālajiem norēķiniem par nākamajiem periodiem, kā arī avansā pārskaitītos transferta maksājumus.
Saskaņā ar Atlīdzības likuma 3. panta pirmo daļu "atlīdzību" šā likuma izpratnē veido darba samaksa (piemaksas, prēmijas, naudas balvas), sociālās garantijas (pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana) un atvaļinājumi. Ja iestāde līdz šim darba devēja pabalstus un kompensācijas, tai skaitā ārvalstīs nodarbināto amatpersonu (darbinieku) pabalstus, uzskaitīja kontā 5811 "Pārējās saistības pret darbiniekiem", turpmāk tos uzskaita kontu grupā 5610 "Norēķini par atlīdzību". Kontā 5811 "Pārējās saistības pret darbiniekiem" turpmāk uzskaita saistības pret darbiniekiem, kas nav saistītas ar atlīdzību.
Noteikumu projekta noslēguma jautājumos (456.11 punkts) paredzēts, ka grozījumus šo noteikumu 181. punktā un 1. pielikumā uzsāk piemērot, sagatavojot gada pārskatu par 2027. gadu, atbilstoši šo noteikumu 432. punktam. Budžeta iestāde 2027. gadā pārskata perioda sākumā izvērtē konta 5811 "Pārējās saistības pret darbiniekiem" sākuma atlikumu un saistības, kas attiecas uz sociālajām garantijām un atvaļinājumiem, pārgrāmato uz kontu grupu 5610 "Norēķini par atlīdzību".
2422 "Nākamo periodu izdevumi norēķiniem par atlīdzību" – precizēts konta nosaukums un apraksts;
2423 "Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem" – precizēts konta apraksts;
5600 "Norēķini par atlīdzību un ieturējumiem (izņemot nodokļus) – precizēts kontu grupas nosaukums un apraksts;
5610 "Norēķini par atlīdzību" – precizēts kontu apakšgrupas nosaukums un apraksts;
5611 "Norēķini par atlīdzību kārtējā mēnesī" – precizēts konta nosaukums un apraksts;
5612 "Norēķini par deponēto atlīdzību" – precizēts konta nosaukums un apraksts;
5620 "Norēķini par ieturējumiem no atlīdzības" – precizēts kontu apakšgrupas nosaukums un apraksts;
5621 "Ieturējumiem pēc izpildrakstiem" – precizēts konta apraksts.
Aizstājot terminu "darba samaksa" ar terminu "atlīdzība", noteikumu projektā paredzēts precizēt arī 181. punktu, nosakot, nākamo periodu izdevumos uzskaita arī maksājumus par atlīdzību un sociālajiem norēķiniem par nākamajiem periodiem, kā arī avansā pārskaitītos transferta maksājumus.
Saskaņā ar Atlīdzības likuma 3. panta pirmo daļu "atlīdzību" šā likuma izpratnē veido darba samaksa (piemaksas, prēmijas, naudas balvas), sociālās garantijas (pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana) un atvaļinājumi. Ja iestāde līdz šim darba devēja pabalstus un kompensācijas, tai skaitā ārvalstīs nodarbināto amatpersonu (darbinieku) pabalstus, uzskaitīja kontā 5811 "Pārējās saistības pret darbiniekiem", turpmāk tos uzskaita kontu grupā 5610 "Norēķini par atlīdzību". Kontā 5811 "Pārējās saistības pret darbiniekiem" turpmāk uzskaita saistības pret darbiniekiem, kas nav saistītas ar atlīdzību.
Noteikumu projekta noslēguma jautājumos (456.11 punkts) paredzēts, ka grozījumus šo noteikumu 181. punktā un 1. pielikumā uzsāk piemērot, sagatavojot gada pārskatu par 2027. gadu, atbilstoši šo noteikumu 432. punktam. Budžeta iestāde 2027. gadā pārskata perioda sākumā izvērtē konta 5811 "Pārējās saistības pret darbiniekiem" sākuma atlikumu un saistības, kas attiecas uz sociālajām garantijām un atvaļinājumiem, pārgrāmato uz kontu grupu 5610 "Norēķini par atlīdzību".
Problēmas apraksts
Saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu zembilances uzskaitē norāda iespējamās saistības par pakalpojumu un īstermiņa aktīvu iegādes līgumiem iespējamo maksājumu apjomā, kas rastos, ja līgumi tiktu lauzti bilances datumā.
Starptautiskais publiskā sektora grāmatvedības standarts Nr. 19 “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” paredz informāciju par iespējamām saistībām atzīt vai atklāt tad, ja pastāv pašreizējs pienākums un ir ticams resursu izlietojums. Saistības, kas varētu rasties tikai hipotētiska līguma laušanas gadījumā, ja iestāde šādu rīcību neplāno un nav radījusi juridisku pienākumu, neatbilst uzkrājumu vai iespējamo saistību atzīšanas kritērijiem.
Esošais regulējums rada situāciju, kurā budžeta iestādēm ir pienākums uzrādīt zembilancē teorētiskas saistības, kas neatbilst starptautiski atzītai labākai praksei un ekonomiskai būtībai. Tādējādi radot papildu darbības grāmatvedības uzskaitē, aprēķinot un uzskaitot hipotētiskus maksājumus.
Starptautiskais publiskā sektora grāmatvedības standarts Nr. 19 “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” paredz informāciju par iespējamām saistībām atzīt vai atklāt tad, ja pastāv pašreizējs pienākums un ir ticams resursu izlietojums. Saistības, kas varētu rasties tikai hipotētiska līguma laušanas gadījumā, ja iestāde šādu rīcību neplāno un nav radījusi juridisku pienākumu, neatbilst uzkrājumu vai iespējamo saistību atzīšanas kritērijiem.
Esošais regulējums rada situāciju, kurā budžeta iestādēm ir pienākums uzrādīt zembilancē teorētiskas saistības, kas neatbilst starptautiski atzītai labākai praksei un ekonomiskai būtībai. Tādējādi radot papildu darbības grāmatvedības uzskaitē, aprēķinot un uzskaitot hipotētiskus maksājumus.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 87 1. pielikumā precizēts koda 9530 "Nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par preču un pakalpojumu iegādi, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un nomu" skaidrojums nosakot, ka šajā kodā uzrāda nākotnes saistību summu noslēgtajiem līgumiem par īstermiņa aktīvu un pakalpojumu iegādi, kurus ir nolemts lauzt. Nākotnes saistības norāda bilances datumā iespējamo saistību apjomā.
Grozījumi novērš prasību uzskaitīt iespējamās saistības, kas varētu rasties līguma laušanas gadījumā, arī tad, ja šāda rīcība nav plānota, tādējādi uzlabojot iekšējo resursu racionālu izmantošanu.
Grozījumi novērš prasību uzskaitīt iespējamās saistības, kas varētu rasties līguma laušanas gadījumā, arī tad, ja šāda rīcība nav plānota, tādējādi uzlabojot iekšējo resursu racionālu izmantošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā veikti redakcionāli precizējumi, kas tiks piemēroti esošā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts skar tikai valsts pārvaldes iekšējos procesus, līdz ar to sabiedrības līdzdalības iespējas netiek nodrošinātas. Ministru kabineta noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
- Budžeta iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi