Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt augstākiem tiesību aktiem atbilstošu tiesisko regulējumu izglītības programmu licencēšanā, attiecīgi nodrošinot Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto prasību ievērošanu.

Vispārējā kārtība

Šobrīd izglītības programmu licencēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2019.gada 28.maija noteikumi Nr.218 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.218), kas nenosaka prasību licencēšanas ietvaros veikt izglītības programmas kvalitātes izvērtējumu, licencēšanas anulēšanas kārtību, kā arī licencēšanu kā maksas pakalpojumu.
2022.gada 14.jūlija grozījumi Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 11.augustā (turpmāk – Izglītības likuma grozījumi) nosaka, ka izglītības programmas licencēšana ir izglītības programmas kvalitātes izvērtēšana un tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu, kā arī paredz jaunu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arī licencēšanas anulēšanas kārtību (Izglītības likuma 14.panta 11.punkts). Vienlaikus saskaņā ar Izglītības likuma 36.panta ceturtajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam izglītības programmu licencēšana ir maksas pakalpojums.

Grozījumi Profesionālās izglītības likuma 1. pantā, kas papildināts ar 8.3 punktu (stājās spēkā 2022.gada 1.aprīlī), noteic, ka profesionālās izglītības programmas licencēšana ietver izglītības programmas kvalitātes izvērtējumu. Ar Izglītības likuma grozījumiem šāds regulējums attiecināms arī uz citām licencējamām izglītības programmām, t.sk. vispārējās izglītības programmām.
Minētie Izglītības likuma grozījumi noteic institucionālās akreditācijas modeļa jeb tikai izglītības iestādes akreditācijas ieviešanu vispārējā un profesionālajā izglītībā, t.i., tiek noteikta aptveroša izglītības iestādes darbības kvalitātes izvērtēšana nevis  kādas atsevišķas izglītības programmas kvalitātes vērtēšana akreditācijas procesā. Arī profesionālās izglītības programmu akreditācija tiek veikta profesionālās izglītības iestādes akreditācijas ietvaros atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Tādējādi licencēšanas process ir sākotnējs konkrētas izglītības programmas kvalitātes izvērtējums, piešķirot izglītības iestādei tiesības īstenot attiecīgo izglītības programmu. Izvērtēšanas rezultāts var būt arī licencēšanas atteikums, kas ir nelabvēlīgs administratīvais akts, kura izdošanai ir jāsagatavo vispusīgs, objektīvs un profesionāls pamatojums. Līdz ar to licencēšana nav tikai administratīva funkcija, bet arī profesionāla satura izvērtēšanas funkcija, tādējādi ir svarīgi licencēšanas procesā, īpaši profesionālās izglītības programmu licencēšanā, iesaistīt konkrētas nozares izglītības kvalitātes vērtēšanas ekspertus, nosakot tiem pienākumus izvērtēt konkrētus izglītības programmas atbilstības kritērijus.

Šobrīd MK noteikumi Nr.218 ietver Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmas paraugam atbilstošu vispārējās izglītības programmu licencēšanu, ievadot Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) informāciju par  licencējamo izglītības programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību. Profesionālajā izglītībā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ESF projekta "Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un personāla kompetences pilnveide" (vienošanās Nr.8.5.3.0/16/I/001) ietvaros ir izstrādāti arī profesionālās izglītības programmu paraugi, kuru mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības iestādēm efektīvu izglītības kvalitātes vadību un uzraudzību, mazināt administratīvo slogu, atvieglojot dokumentu izstrādes un aprites procesus izglītības programmu licencēšanai. Šie izglītības programmu paraugi tiek izdoti un apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijā, ievērojot Izglītības likuma 15.panta 7.punktā noteikto Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci (izstrādāt valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartus, kā arī valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus). Funkcionalitāte sistēmā attiecībā uz profesionālās izglītības programmu paraugiem jau ir izstrādātā minētā projekta ietvaros. Noteikumu projekts kopumā paredz licencēšanas kārtību, ja izglītības iestāde pieteikusi licencēšanai izglītības programmas paraugam atbilstošu izglītības programmu (gan vispārējās izglītības programmu, gan profesionālās izglītības programmu. Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, izglītības iestādei būs iespēja iesniegt licencēšanai arī izglītības iestādes izstrādātu izglītības programmu (autorprogrammu).

Izglītības programmu licencēšanas procesā administratīvā akta izdošanas termiņš tiek noteikts atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteiktajam, tostarp administratītvā akta termiņa pagarināšana vai saīsināšana. Ja izglītības iestāde ir izpildījusi prasības attiecībā uz iesniegtajiem dokumentiem licencēšanas procesā, tad Izglītības kvalitātes valsts dienests var pieņemt arī ātrāk.

Noteikumu projekts licencēšanas procesā paredz divu līmeņu izvērtēšanu:
1) pamatojoties uz dienesta rīcībā esošajiem dokumentiem, kā arī sistēmā un publiski pieejamo informāciju, ko veiks dienesta izglītības kvalitātes vērtēšanas eksperts:
         - licencējamās izglītības programmas atbilstību normatīvajiem aktiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartu prasībām (Šobrīd spēkā ir: Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumi Nr.716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra noteikumi Nr.416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija noteikumi Nr.332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.332). Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 18.apakšpunktā noteikto līdz 2023.gada 31.decembrim tiks izstrādāti jauni valsts profesionālās izglītības standarti - valsts profesionālās pamatizglītības standarts, valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības standarts, valsts profesionālās tālākizglītības standarts, valsts profesionālās pilnveides izglītības standarts un valsts profesionālās ievirzes izglītības standarts. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 31.decembrim piemēro MK noteikumus Nr.332. Tas nozīmē, ka profesionālās izglītības programmas atbilstība valsts profesionālās izglītības standartiem, tai skaitā, pieņemot lēmumu par atteikumu licencēt izglītības programmu gadījumā, ja izglītības programma neatbilst valsts profesionālās pamatizglītības standartam, valsts profesionālās tālākizglītības standartam, valsts profesionālās pilnveides izglītības standartam vai valsts profesionālās ievirzes izglītības standartam, tiks vērtēta atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam aktam, kas nosaka attiecīgo valsts profesionālās izglītības standartu.);
           - licencējamās izglītības programmas īstenošanā iesaistāmo pedagogu pietiekamību, to izglītības, profesionālās kvalifikācijas un profesionālās kompetences pilnveides atbilstību normatīvajiem aktiem par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību (Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumi Nr.569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību");
- datus no Sodu reģistra par izglītības iestādes pedagogu un tehniskā personāla atbilstību normatīvajiem aktiem, kas nosaka ierobežojumus strādāt par par pedagogu vai tehnisko personālu izglītības iestādē (ja attiecināms) (Uz izglītības jomā strādājošām par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītām personām attiecas divos likumos noteiktie ierobežojumi – Izglītības likuma 50.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi strādāt ar bērniem. Ministru kabineta noteikta institūcija – Izglītības kvalitātes valsts dienests, ievērojot Izglītības likuma 50.panta pirmajā daļā, Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra noteikumos Nr.414 "Kārtība, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība pedagoga amatam" un Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 3.9., 4.12.¹ apakšpunktā noteikto kompetenci, ir izveidojis iepriekš sodītu personu izvērtēšanas procesu un no 2018.gada 1.jūnija pieņem iesniegumus un lemj par atļaujas izsniegšanu strādāt par pedagogu visām par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītām personām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 25.jūnija noteikumu Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.276) 15.17. un 16.6.apakšpunktā noteikto par pedagogu un izglītības iestādes tehnisko personālu sistēmā iekļauj norādi, vai informācija par personu ir Sodu reģistrā, ko saskaņā ar MK noteikumu Nr.276 48.punktā noteikto sistēma iegūst tiešsaistes režīmā no Sodu reģistra.);
          - licencējamās izglītības programmas atbilstību izglītības iestādes nolikumam;
          - nozares ekspertu padomes atzinumu par profesionālās izglītības programmu, tai skaitā par profesionālās izglītības programmas atbilstību nozares attīstības vajadzībām un par tās sagatavoto speciālistu nodarbinātības prognozēm, ja nozares ekspertu padome šādu atzinumu ir sniegusi.

2) izglītības programmas īstenošanas vietas adresē, ko veiks dienesta vadītāja noteiktais dienesta izglītības kvalitātes vērtēšanas eksperts vai dienesta pieaicināts izglītības kvalitātes vērtēšanas eksperts:
            - mācību vidi, resursus, materiālo līdzekļu vai materiāltehnisko resursu un infrastruktūras nodrošinājumu licencējamās izglītības programmas īstenošanai;
            - izglītības iestādes piemērotību izglītojamiem iekļaujošas izglītības īstenošanai (ja attiecināms);
            - izglītības programmas satura atbilstību normatīvajiem aktiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartiem, kā arī tā aktualitāti (Šobrīd spēkā ir: Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumi Nr.716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra noteikumi Nr.416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", MK noteikumi Nr.332. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 18.apakšpunktā noteikto līdz 2023.gada 31.decembrim tiks izstrādāti jauni valsts profesionālās izglītības standarti - valsts profesionālās pamatizglītības standarts, valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības standarts, valsts profesionālās tālākizglītības standarts, valsts profesionālās pilnveides izglītības standarts un valsts profesionālās ievirzes izglītības standarts. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 31.decembrim piemēro MK noteikumus Nr.332. Tas nozīmē, ka profesionālās izglītības programmas atbilstība valsts profesionālās izglītības standartiem, tai skaitā, pieņemot lēmumu par atteikumu licencēt izglītības programmu gadījumā, ja izglītības programma neatbilst valsts profesionālās pamatizglītības standartam, valsts profesionālās tālākizglītības standartam, valsts profesionālās pilnveides izglītības standartam vai valsts profesionālās ievirzes izglītības standartam, tiks vērtēta atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam aktam, kas nosaka attiecīgo valsts profesionālās izglītības standartu.).

Profesionālās izglītības likuma 12.pantā noteikta nozaru ekspertu padomju, arodbiedrību un citu biedrību vai nodibinājumu kompetence, ka tās sniedz atzinumus par nozarei atbilstošiem profesijas standartiem un tajos ietvertajām profesionālās kvalifikācijas prasībām to izstrādes un aktualizācijas procesā. Katras profesionālās izglītības programmas pamats ir profesiju standarts, kas noteic profesionālās darbības pamatuzdevumus. Šobrīd obligāti piemērojami ir 467 profesiju standarti. Katrā nozarē, profesijā vai profesionālajā kvalifikācijā ir ļoti atšķirīgi uzdevumi, materiāli, rīki un tehnoloģijas to izpildei. Līdz ar to licencēšanā tiek piesaistīts deleģēts nozares profesionālis, kura kompetence ir izvērtēt materiāli tehnisko resursu atbilstību licencējamās izglītības programmas īstenošanai.
Savukārt vispārējā izglītībā mācību vides pamatprasības ir noteiktas pamatizglītības valsts standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā. Konkrēta mācību vides specifika ir atkarīga arī no tā, vai tiks īstenotas pamatizglītības programmas ar augstākiem sasniedzamiem rezultātiem (piemēram, mūzikā, valodās, dabaszinībās u.c.) pamatizglītībā, vai būs piemērotas valsts izglītības standartā pieļautās atkāpes no izglītības programmas parauga, kā arī kādus padziļinātos kursus un specializētos kursus paredz vispārējās vidējās izglītības programma.
Vienlaikus Izglītības likuma 1.panta 12.⁵ punkts noteic mācību līdzekļu veidus, t.sk. mācību tehniskos līdzekļus (mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras), mācību materiālus (vielas, izejvielas, priekšmeti un programmatūras, ko izmanto izglītības satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus), iekārtas un aprīkojumus (ierīces, rīki, instrumenti, priekšmeti un piederumi, tai skaitā sporta aprīkojums, ar kuru palīdzību nodrošina izglītības satura apguvi), un Izglītības likumā noteiktais ir jāievēro licencēšanas procesā. Turklāt Izglītības likuma 3.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Līdz ar to izglītības iestādes piemērotība tiks vērtēta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, kā arī izglītības iestādes darbības specifiku.

Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs var precizēt un papildināt izglītības kvalitātes vērtēšanas ekspertu izvērtējuma projektu, t.i., sniegt papildus informāciju, kas var būt būtiska izvērtēšanas procesā pirms gala izvērtējuma. Savukārt pēc gala izvērtējuma sagatavošanas izglītības iestādes var sniegt iebildumus par izvērtējumu, t.i., argumentēti iebilst izvērtējumam, kur nepiekrīt. Līdzīga procedūra ir arī akreditācijas procesā, ko paredz Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumi Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība".

Ņemot vērā, ka no 2024./2025. mācību gada vispārējā vidējā izglītībā obligāti jāīsteno arī valsts aizsardzības mācība, kuru nodrošina Jaunsardzes centra jaunsargu instruktori, neskaidrību gadījumā informāciju par valsts aizsardzības mācības priekšmeta programmu, t.sk. jaunsargu instruktoru profesionālo kvalifikāciju, kurai jāatbilst Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteiktajam, Izglītības kvalitātes valsts dienests var pieprasīt Jaunsardzes centram.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka profesionālās izglītības programmas militārās aizsardzības un drošības jomā jāsaskaņo ar Aizsardzības ministriju.
Savukārt noteikumu projekta kontekstā saprotams, ka ar Veselības ministriju saskaņojamas arī profesionālās izglītības programmas, kas saistītas ar skaistumkopšanu, proti, tās izglītības programmas, kuras saistītas ar invazīvu procedūru apguvi, īstenojot instrumentālu ietekmi uz cilvēka audu veselumu, (piemēram, tetovēšanas, mikropigmentācijas, perforācijas (caurduršanas) manipulācijās). Šāda pieeja izglītības programmu saskaņošanā un licencēšanā nodrošinās individuāli sniegto skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāti nozarē, vienlaikus nodrošinot sabiedrības veselības un drošības ievērošanu un patērētāju tiesību aizsardzību.

Noteikumu projekts ietver licencēšanas anulēšanas kārtību, paredzot iespēju anulēt licencēto izglītības programmu, ja: 1) izglītības iestāde izglītības programmas licencēšanas procesā ir sniegusi nepatiesas vai maldinošas ziņas; 2)
izglītības iestādes darbībā vai licencētās izglītības programmas īstenošanā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, kas norādīti dienesta, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas vai Valsts darba inspekcijas aktos pēc minēto kompetento institūciju veiktajām pārbaudēm izglītības iestādē.
Vienlaikus ir paredzēta iespēja atjaunot izglītības programmas īstenošanas tiesības, ja izglītības programmas īstenošana, piemēram, tika ilgstoši pārtraukta, uz būtiski atvieglotiem nosacījumiem, t.sk. finansiāliem. Minētais risinājums ir ietverts, ievērojot darba devēju un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšlikumus. Turklāt gadījumos, kad sākotnēji izglītības programmas īstenošana tiek uzsākta, bet pēc kāda laika to īstenot nav iespējams objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, izglītojamo trūkums), tad šāda izglītības programma tiek apturēta (par to izglītības iestādei sistēmā ievadot attiecīgu informāciju) nevis anulēta un tās īstenošana var tikt atjaunota bez maksas.

Noteikumu projekts paredz dienesta vadītājam tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu licencēt izglītības programmu šādos gadījumos:
1) ja iesniegtie dokumenti (iesniegums, izglītības programma) un informācija neatbilst normatīvajiem aktiem izglītības jomā (Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums), kā arī normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām (Dokumentu juridiskā spēka likums, Elektronisko dokumentu likums, Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumi Nr.558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām");
2) licencējamās izglītības programmas mācību vide, resursi, materiālo līdzekļu vai materiāltehnisko resursu un infrastruktūras nodrošinājums, tai skaitā iekļaujošas izglītības īstenošanai, nav atbilstošs izglītības programmas īstenošanas prasībām;
3) izglītības programmas saturs neatbilst normatīvajiem aktiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartiem (Šobrīd spēkā ir: Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumi Nr.716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra noteikumi Nr.416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", MK noteikumi Nr.332. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 18.apakšpunktā noteikto līdz 2023.gada 31.decembrim tiks izstrādāti jauni valsts profesionālās izglītības standarti - valsts profesionālās pamatizglītības standarts, valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības standarts, valsts profesionālās tālākizglītības standarts, valsts profesionālās pilnveides izglītības standarts un valsts profesionālās ievirzes izglītības standarts. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 31.decembrim piemēro MK noteikumus Nr.332. Tas nozīmē, ka profesionālās izglītības programmas atbilstība valsts profesionālās izglītības standartiem, tai skaitā, pieņemot lēmumu par atteikumu licencēt izglītības programmu gadījumā, ja izglītības programma neatbilst valsts profesionālās pamatizglītības standartam, valsts profesionālās tālākizglītības standartam, valsts profesionālās pilnveides izglītības standartam vai valsts profesionālās ievirzes izglītības standartam, tiks vērtēta atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam aktam, kas nosaka attiecīgo valsts profesionālās izglītības standartu.);
4) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas vai maldinošas ziņas;
5) izglītības iestādes darbībā konstatēti izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi un kompetento institūciju noteiktajos termiņos tie nav novērsti;
6) saņemts nozaru ekspertu padomes atzinums, ar kuru nav atbalstīta izglītības programmas licencēšana – saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12.panta trešās daļas 5.punktā noteikto nozaru ekspertu padomēm ir tiesības sniegt atzinumus licencēšanas vai akreditācijas lēmumu pieņemšanai, tai skaitā par profesionālās izglītības programmas atbilstību nozares attīstības vajadzībām un par tās sagatavoto speciālistu nodarbinātības prognozēm;
7) dienesta norādītajā termiņā nav veikta samaksa par izglītības programmas licencēšanu, tai skaitā licencēšanu katrā tās īstenošanas vietā, vai izglītības programmas īstenošanas tiesību atjaunošanu - ņemot vērā, ka Izglītības likuma 36. panta ceturtā daļa noteic, ka izglītības programmu licencēšanas ietvaros sniegtie pakalpojumi ir maksas pakalpojumi, tad noteikumu projektā paredzēta iespēja atteikt izglītības programmas licencēšanu, ja dienesta norādītajā termiņā nav veikta samaksa par izglītības programmas licencēšanu, tai skaitā katrā tās īstenošanas vietā, vai izglītības programmas īstenošanas tiesību atjaunošanu.

Attiecībā uz licencēšanas izmaksām noteikumu projekts paredz, ka minētās izmaksas veicamas izglītības iestādes finanšu līdzekļu ietvaros.

Noteikumu projekts paredz, ja izglītības iestāde ir izdarījusi būtiskus grozījumus licencētajā izglītības programmā, kas ietekmē izglītības procesa īstenošanu, vai dokumentos, uz kuru pamata dienests ir licencējis izglītības programmu, izglītības iestādei trīs darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas ir rakstveidā par to jāpaziņo dienestam, iesniedzot attiecīgos dokumentus un izglītības programmas grozījumus. Ja mainās izglītības iestādes sākotnēji sistēmā ievadītā informācija, izglītības iestādei triju darbdienu laikā ir pienākums aktualizēt sistēmā informāciju par paraugprogrammas īstenošanu. Minētais regulējums ir pārņemts no šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 218 12. punktā noteiktā.
Noteikumu projekta 17. punkta  kontekstā (tāpat kā MK noteikumu Nr.218 noteikumu 12.punkta kontekstā saskaņā ar MK noteikumu Nr. 218 anotācijas I sadaļas 2.punktā minēto) “būtiski grozījumi” ir, piemēram, grozījumi  mācību priekšmetu stundu plānā, kā rezultātā var būt nepieciešams papildus materiāltehniskais nodrošinājums, pedagogi, izglītības programmas nosaukuma, īstenošanas vietas, izglītības ieguves formas izmaiņas.

Attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm, kuras īstenos profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītojamajiem ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību (atbilstoši attiecīgajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim), pēc nepieciešamo grozījumu pieņemšanas Latvijas Izglītības klasifikācijā tiks izstrādāts atsevišķs normatīvais regulējums sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma piektajā un sestajā daļā noteikto akreditēta profesionālās izglītības iestāde:
- arodizglītības programmu, profesionālās vidējās izglītības programmu un profesionālās tālākizglītības programmu daļas var īstenot kā profesionālās pilnveides izglītības programmas bez papildu licencēšanas;
- arodizglītības programmu un profesionālās vidējās izglītības programmu daļas var īstenot kā profesionālās tālākizglītības programmas bez papildu licencēšanas.
Šādā gadījumā informācija par profesionālās izglītības programmas daļu (profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmu atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 25. panta piektajā un sestajā daļā noteiktajam) tiks iekļauta sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību (Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi", 22-TA-3586).

Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu, nelicencējot to šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja izglītības programma ir licencēta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas un tās īstenošana ir uzsākta viena gada laikā no izglītības programmas licencēšanas dienas. 

Izglītības likums neparedz, ka izglītības programmas licencē uz noteiktu laiku, tādējādi jau no Izglītības likumā ietvertā regulējuma secināms, ka likumdevēja mērķis nav bijis paredzēt, ka izglītības programmas licencēšana ir terminēta. Tātad arī noteikumu projekts neparedz, ka izglītības programmu licencēšana ir terminēta.
Vienlaikus saskaņā ar noteikumu projekta 24. punktā noteikto izglītības iestādes varēs turpināt īstenot izglītības programmas, kas licencētas līdz šo noteikumus spēkā stāšanās brīdim.

Nē

Izglītības programmu (vispārējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas) licencēšanas process ir noteikts kā maksas pakalpojums.

Izglītības programmu (vispārējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas) licencēšanas process ir noteikts kā maksas pakalpojums.

Nē

Nē

Nē

-