22-TA-1134: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.
Saskaņā ar pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads) datiem 83 % mazākumtautību jauniešu latviešu valodu apguvuši skolā mazākumtautību izglītības programmās. Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis par apmēram 10 % (2014. gadā tie bija 70 %). Turklāt secināts, ka gandrīz 39 % Latvijas mazākumtautību jauniešu pēc pašvērtējuma prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi. Tomēr 20 % atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Lai veicinātu sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, oficiālās valodas prasmei jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei. Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē.
Kā liecina pētījums “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve” (Liepājas Universitāte, 2021. gads), pirmsskolas vecuma bērni, kuri izglītības iestādē apmeklē grupas ar latviešu valodu ikdienā, uzrāda labas latviešu valodas zināšanas un prasmi un ir sagatavojušies mācīties skolā latviešu valodā. To mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir nepietiekama un neatbilst Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” 3.5.apakšpunktā un 4.punktā norādītajām prasībām, lai bērni būtu sagatavojušies sākt mācības skolā, un tas nav atkarīgs no reģiona, kurā bērni dzīvo.
Jāņem vērā fakts, ka pilnveidotā mācību satura ieviešana pamatizglītības pakāpē saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” noslēgsies 2022./2023.mācību gadā, un no šī mācību gada pamatizglītības pakāpes noslēgumā tiks ieviests vienots latviešu valodas pārbaudījums visiem 9.klašu izglītojamajiem. Līdztekus šim pārbaudījumam otrs pārbaudījums ir paredzēts kā kombinētais pārbaudījums, kas arī tiks īstenots latviešu valodā. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi visos formālās izglītības posmos.
Rosinātā pāreja uz mācībām valsts valodā izglītojamiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītības satura apguvē un pieejamībā, stiprinātu izglītojamo valodas prasmes un vienlaikus veicinātu vienlīdzīgāku pieejamību arī citu mācību priekšmetu saturam.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.
Saskaņā ar pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads) datiem 83 % mazākumtautību jauniešu latviešu valodu apguvuši skolā mazākumtautību izglītības programmās. Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis par apmēram 10 % (2014. gadā tie bija 70 %). Turklāt secināts, ka gandrīz 39 % Latvijas mazākumtautību jauniešu pēc pašvērtējuma prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi. Tomēr 20 % atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Lai veicinātu sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, oficiālās valodas prasmei jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei. Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē.
Kā liecina pētījums “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve” (Liepājas Universitāte, 2021. gads), pirmsskolas vecuma bērni, kuri izglītības iestādē apmeklē grupas ar latviešu valodu ikdienā, uzrāda labas latviešu valodas zināšanas un prasmi un ir sagatavojušies mācīties skolā latviešu valodā. To mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir nepietiekama un neatbilst Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” 3.5.apakšpunktā un 4.punktā norādītajām prasībām, lai bērni būtu sagatavojušies sākt mācības skolā, un tas nav atkarīgs no reģiona, kurā bērni dzīvo.
Jāņem vērā fakts, ka pilnveidotā mācību satura ieviešana pamatizglītības pakāpē saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” noslēgsies 2022./2023.mācību gadā, un no šī mācību gada pamatizglītības pakāpes noslēgumā tiks ieviests vienots latviešu valodas pārbaudījums visiem 9.klašu izglītojamajiem. Līdztekus šim pārbaudījumam otrs pārbaudījums ir paredzēts kā kombinētais pārbaudījums, kas arī tiks īstenots latviešu valodā. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi visos formālās izglītības posmos.
Rosinātā pāreja uz mācībām valsts valodā izglītojamiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītības satura apguvē un pieejamībā, stiprinātu izglītojamo valodas prasmes un vienlaikus veicinātu vienlīdzīgāku pieejamību arī citu mācību priekšmetu saturam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) pieejamiem datiem 2021./2022.mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1 286 bērni apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmu. Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina 42 izglītības iestādes un 153 izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. Savukārt 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā. Tā kā no 2021.gada 1.septembra stājusies spēkā norma, ka līdzās pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmai īstenojama arī pirmsskolas izglītības programma latviešu valodā, šīs izglītības iestādes īsteno abas izglītības programmas. Tādējādi visas mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādes, kas iepriekš ir īstenojušas izglītības programmu mazākumtautību valodā, no 2021.gada īsteno izglītības programmu arī latviešu valodā, veidojot 17,3 % no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita.
Pamatizglītības programmu no 1. līdz 9.klasei mazākumtautību valodā apgūst 45 756 skolēni, tajā skaitā speciālās izglītības programmu apgūst 2 518 skolēni. 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā, tajā skaitā četras izglītības iestādes īsteno izglītības programmu poļu valodā, Rīgas Baltkrievu pamatskola – baltkrievu un Rīgas Ukraiņu vidusskola – ukraiņu valodā. Š.Dubnova Ebreju vidusskola īsteno izglītības programmu krievu un latviešu valodā, papildus mācot ebreju kultūru, vēsturi; Rīgas Igauņu pamatskola īsteno izglītības programmu igauņu valodā, papildus mācot igauņu valodu; Rīgas Lietuviešu pamatskola īsteno izglītības programmu latviešu valodā, papildus mācot lietuviešu valodu. Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā. Savukārt 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā.
Izglītības reformas rezultātā, kas ilgst jau vairāk kā 20 gadus, valsts ir pakāpeniski stiprinājusi ikvienam izglītojamam pieejamu vienotu izglītības sistēmu un valsts valodas lietojumu valsts, pašvaldību un arī privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno attiecīgu valsts izglītības standartu. Jāņem vērā, ka jau 2018.gadā tika veikts plašs pasākumu kopums, lai īstenotu izglītības reformu – tika pieņemti lielākā daļa saistošo normatīvo aktu un normatīvo aktu grozījumi (t.sk., grozījumi Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Augstskolu likumā un Ministru kabineta noteikumos, kas regulē pirmsskolas izglītības iestāžu darbību). Attiecīgās izmaiņas izglītības sistēmā stājas spēkā pēctecīgi vairāku gadu garumā, dodot laiku izglītības iestādēm pielāgoties un nodrošinot, ka izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu, latviešu valodas izmantošanas īpatsvars mācībās tiek palielināts pakāpeniski gan katras izglītības pakāpes ietvaros, gan ar katru nākamo izglītības pakāpi, kas savukārt veicina, ka bērns veiksmīgi pāriet un iekļaujas vispirms pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī nākamajās izglītības pakāpēs. Reforma mazākumtautību izglītības programmās cieši sasaistīta ar plašāku reformu Latvijas izglītības sistēmā – pāreju uz kompetencēs balstītu mācību saturu (pilnveidots mācību saturs, struktūra un metodoloģija). Pāreja uz palielinātu latviešu valodas lietojuma apjomu tika īstenota, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās vispārējās izglītības iestādēs Latvijā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 21. novembra noteikumiem Nr.716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” un atbilstoši pamatizglītības standartam (Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”) mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties attiecīgi kādu no valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem un atbilstoši valsts pamatizglītības standarta (MK 27.11.2018. noteikumi Nr.747) 12.pielikuma 7.punktā noteiktajam, pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura apguvei, kas nosacīti uzskatāmi par trīs variantiem:
7.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;
7.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;
7.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli.”
Tādējādi atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam sākot no 1. – 6. klasei latviešu valodas lietojums pamatizglītības satura apguvē ir vismaz 50%, savukārt no 7. klases – vismaz 80%. Saskaņā ar VIIS datiem (iegūti 24.03.2022.) 384 pamatizglītības mazākumtautību programmu mācību priekšmetu un stundu plānā, kuras īsteno 149 izglītības iestādes, ir noteikta šāda valodas lietojuma proporcija mācību satura apguvei:
1. variantu īsteno 13 pamatizglītības mazākumtautību programmas;
2. variantu īsteno 15 izglītības programmas 7.-9.klasē;
3. variantu īsteno 10 izglītības programmas 1.-6.klasē un 346 pamatizglītības mazākumtautību programmas.
Saskaņā ar vispārējās vidējās izglītības standartu (Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr.416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”) no 2022.gada 1.septembra visi skolēni visu vidējās izglītības mācību saturu apgūst latviešu valodā. Skola var skolēna izvēlei piedāvāt specializēto kursu Mazākumtautības valoda un literatūra (210 stundas vidējās izglītības pakāpē). Šim kursam vispārējās vidējās izglītības standarta 9.pielikumā definēti sasniedzamie rezultāti. Šim kursam ir izstrādāts Skola2030 programmas paraugs un mācību līdzekļu paraugi (Mazākumtautības (krievu) valoda un literatūra: https://mape.skola2030.lv/materials/iQutWd4R8vcYYscZ6B8cP7). Ir izveidots e-kursa paraugs šim kursam (vienīgajam specializētajam kursam, kur tāds izveidots): https://skolo.lv/course/view.php?id=144998
Pamatizglītības programmu no 1. līdz 9.klasei mazākumtautību valodā apgūst 45 756 skolēni, tajā skaitā speciālās izglītības programmu apgūst 2 518 skolēni. 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā, tajā skaitā četras izglītības iestādes īsteno izglītības programmu poļu valodā, Rīgas Baltkrievu pamatskola – baltkrievu un Rīgas Ukraiņu vidusskola – ukraiņu valodā. Š.Dubnova Ebreju vidusskola īsteno izglītības programmu krievu un latviešu valodā, papildus mācot ebreju kultūru, vēsturi; Rīgas Igauņu pamatskola īsteno izglītības programmu igauņu valodā, papildus mācot igauņu valodu; Rīgas Lietuviešu pamatskola īsteno izglītības programmu latviešu valodā, papildus mācot lietuviešu valodu. Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā. Savukārt 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā.
Izglītības reformas rezultātā, kas ilgst jau vairāk kā 20 gadus, valsts ir pakāpeniski stiprinājusi ikvienam izglītojamam pieejamu vienotu izglītības sistēmu un valsts valodas lietojumu valsts, pašvaldību un arī privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno attiecīgu valsts izglītības standartu. Jāņem vērā, ka jau 2018.gadā tika veikts plašs pasākumu kopums, lai īstenotu izglītības reformu – tika pieņemti lielākā daļa saistošo normatīvo aktu un normatīvo aktu grozījumi (t.sk., grozījumi Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Augstskolu likumā un Ministru kabineta noteikumos, kas regulē pirmsskolas izglītības iestāžu darbību). Attiecīgās izmaiņas izglītības sistēmā stājas spēkā pēctecīgi vairāku gadu garumā, dodot laiku izglītības iestādēm pielāgoties un nodrošinot, ka izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu, latviešu valodas izmantošanas īpatsvars mācībās tiek palielināts pakāpeniski gan katras izglītības pakāpes ietvaros, gan ar katru nākamo izglītības pakāpi, kas savukārt veicina, ka bērns veiksmīgi pāriet un iekļaujas vispirms pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī nākamajās izglītības pakāpēs. Reforma mazākumtautību izglītības programmās cieši sasaistīta ar plašāku reformu Latvijas izglītības sistēmā – pāreju uz kompetencēs balstītu mācību saturu (pilnveidots mācību saturs, struktūra un metodoloģija). Pāreja uz palielinātu latviešu valodas lietojuma apjomu tika īstenota, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās vispārējās izglītības iestādēs Latvijā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 21. novembra noteikumiem Nr.716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” un atbilstoši pamatizglītības standartam (Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”) mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties attiecīgi kādu no valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem un atbilstoši valsts pamatizglītības standarta (MK 27.11.2018. noteikumi Nr.747) 12.pielikuma 7.punktā noteiktajam, pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura apguvei, kas nosacīti uzskatāmi par trīs variantiem:
7.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;
7.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;
7.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli.”
Tādējādi atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam sākot no 1. – 6. klasei latviešu valodas lietojums pamatizglītības satura apguvē ir vismaz 50%, savukārt no 7. klases – vismaz 80%. Saskaņā ar VIIS datiem (iegūti 24.03.2022.) 384 pamatizglītības mazākumtautību programmu mācību priekšmetu un stundu plānā, kuras īsteno 149 izglītības iestādes, ir noteikta šāda valodas lietojuma proporcija mācību satura apguvei:
1. variantu īsteno 13 pamatizglītības mazākumtautību programmas;
2. variantu īsteno 15 izglītības programmas 7.-9.klasē;
3. variantu īsteno 10 izglītības programmas 1.-6.klasē un 346 pamatizglītības mazākumtautību programmas.
Saskaņā ar vispārējās vidējās izglītības standartu (Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr.416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”) no 2022.gada 1.septembra visi skolēni visu vidējās izglītības mācību saturu apgūst latviešu valodā. Skola var skolēna izvēlei piedāvāt specializēto kursu Mazākumtautības valoda un literatūra (210 stundas vidējās izglītības pakāpē). Šim kursam vispārējās vidējās izglītības standarta 9.pielikumā definēti sasniedzamie rezultāti. Šim kursam ir izstrādāts Skola2030 programmas paraugs un mācību līdzekļu paraugi (Mazākumtautības (krievu) valoda un literatūra: https://mape.skola2030.lv/materials/iQutWd4R8vcYYscZ6B8cP7). Ir izveidots e-kursa paraugs šim kursam (vienīgajam specializētajam kursam, kur tāds izveidots): https://skolo.lv/course/view.php?id=144998
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.Pāreja uz mācībām valsts valodā pirmsskolas izglītības posmā
Vispārējās izglītības likuma 20.pantā ir noteikts, ka pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, tādējādi pirmsskolas izglītībai jānodrošina, lai izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un turpinot mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu apgūt valsts valodā tādā apmērā, kāds noteikts pamatizglītības ieguvei. Šāda pieeja sasaucas ar Bērna tiesību komitejas atzīto, ka kvalitatīvas, uz attīstību vērstas un dažādas kultūras iekļaujošas izglītības programmas pozitīvi ietekmē un veicina bērna veiksmīgu pāreju uz pamatizglītību. Tādējādi tiek nodrošināta izglītības nepārtrauktība un progresēšana (sk.: Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 30 and 31).
Vērtējot izglītības kvalitātes aspektus, ir konstatējams, ka mazākumtautību bērniem, kuri pirmsskolas izglītības iestādēs apmeklē grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir ierobežots vārdu krājums, neattīstīta dialogruna, traucēts runas plūdums, ko pastiprina arī minimālas gramatikas zināšanas, arī lasītprasme neatbilst valstī noteiktajām prasībām. Nepietiekama latviešu valodas prasme kopumā ir skaidrojama ar nepietiekamu latviešu valodas lietojumu ikdienā (pētījums “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve” (Liepājas Universitāte, 2021. gads)).Tādējādi secināms, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā pirmsskolas izglītības posmā nodrošinās veiksmīgu tālāko izglītojamā iekļaušanos pamatizglītības posmā.
Vispārējās izglītības likuma 20.pantā ir noteikts, ka pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, tādējādi pirmsskolas izglītībai jānodrošina, lai izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un turpinot mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu apgūt valsts valodā tādā apmērā, kāds noteikts pamatizglītības ieguvei. Šāda pieeja sasaucas ar Bērna tiesību komitejas atzīto, ka kvalitatīvas, uz attīstību vērstas un dažādas kultūras iekļaujošas izglītības programmas pozitīvi ietekmē un veicina bērna veiksmīgu pāreju uz pamatizglītību. Tādējādi tiek nodrošināta izglītības nepārtrauktība un progresēšana (sk.: Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 30 and 31).
Vērtējot izglītības kvalitātes aspektus, ir konstatējams, ka mazākumtautību bērniem, kuri pirmsskolas izglītības iestādēs apmeklē grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir ierobežots vārdu krājums, neattīstīta dialogruna, traucēts runas plūdums, ko pastiprina arī minimālas gramatikas zināšanas, arī lasītprasme neatbilst valstī noteiktajām prasībām. Nepietiekama latviešu valodas prasme kopumā ir skaidrojama ar nepietiekamu latviešu valodas lietojumu ikdienā (pētījums “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve” (Liepājas Universitāte, 2021. gads)).Tādējādi secināms, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā pirmsskolas izglītības posmā nodrošinās veiksmīgu tālāko izglītojamā iekļaušanos pamatizglītības posmā.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka sākot ar 2023.gada 1.septembri pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā. Pirmsskolas izglītības iestādes īstenos vispārējās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības programmas, veicinot bērna vispusīgu attīstību un veselības nostiprināšanu, kā arī nodrošinot galveno pirmsskolas izglītības mērķi - sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Ar 2023.gada 1.septembrim paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma. Mazākumtautību izglītojamiem tiek nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros.
Tiesiskais regulējums izstrādāts kā vispārējās izglītības pilnveidotā mācību satura un pieejas reformas turpinājums, kur viens no galvenajiem jautājumiem ir valsts valodas apguve un lietojums.
Ministru kabinetam ir deleģēts noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas, noteikt kārtību, kādā mazākumtautību izglītojamie tiek uzņemti mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmā, kā arī noteikt nosacījumus, tostarp minimālo izglītojamo skaitu minētās programmas īstenošanai izglītības iestādē un pašvaldības interešu izglītības iestādē, kārtību, kādā pašvaldības sadarbojas minētās programmas īstenošanā.
Attiecīgi likumprojektā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2022.gada 31.decembrim veiks atbilstošu grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”.
Satversmes 114.pantā ir noteikts, ka: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Satversmes 114. pants ietver mazākumtautību tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 23. punktu). Valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs mazākumtautībām piederošo personu pamattiesības ir kompleksas un ietver vairākus elementus. Neatņemams šo mazākumtautībām piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt konkrētās mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu izglītības procesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu). Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Tas nozīmē, ka valstij ir jānodrošina iespēja bērniem savā starpā komunicēt dzimtajā valodā. To var nodrošināt, dodot bērnam iespēju pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs mācīties dzimto valodu vai saņemt norādījumus dzimtajā valodā (sk.: UN Human Rights Council, Report of the Special Rapporteur on the Right to Education on the Promotion of Equality of Opportunity in Education, UN Doc. A/HRC/17/29 (2011), para 63; Recommendations of the Forum on Minority Issues, UN Doc. A/HRC/10/11/Add 1 (2009), para 58). Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešā daļa noteic, ka Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka mazākumtautības valodas lietojumam izglītības procesā ir jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība. Tas nozīmē, ka par atbilstošu Satversmes 114. pantam nevarētu uzskatīt tādu tiesisko regulējumu, kas mazākumtautības valodas lietošanu pavisam izslēgtu no izglītības procesa vai reducētu tiktāl, ka mazākumtautības valoda kā mācību valoda tiek izmantota tikai pašas šīs valodas kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-22-01 22.2. punktu).
Ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve, ar tiesisko regulējumu ir nodrošināta mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība un kultūras saglabāšana, proti, tiek nodrošināts, ka mazākumtautību piederošais izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.
Risinājuma nodrošināšanai nepieciešamais atbalsts
- valsts budžeta mērķdotācija pašvaldībām mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanas izmaksu (pedagogu darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mācību līdzekļu iegāde) segšanai, kur mācību līdzekļu izmaksas 100% sedz valsts un pedagogu darba samaksu un VSAO 50% sedz valsts un 50% pašvaldības;
- 2022./23.mācību gadā plānots sniegt papildu atbalstu pirmsskolas pedagogiem, piedāvājot 60 st. metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveides kombinētos kursus “Rotaļnodarbības latviski” un izglītojot vismaz 500 pirmsskolas pedagogus, un tādējādi risinot jautājumu par latviskās vides nodrošināšanu pirmsskolā un nodrošinot pakāpenisku, secīgu un konsekventu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Tiesiskais regulējums izstrādāts kā vispārējās izglītības pilnveidotā mācību satura un pieejas reformas turpinājums, kur viens no galvenajiem jautājumiem ir valsts valodas apguve un lietojums.
Ministru kabinetam ir deleģēts noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas, noteikt kārtību, kādā mazākumtautību izglītojamie tiek uzņemti mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmā, kā arī noteikt nosacījumus, tostarp minimālo izglītojamo skaitu minētās programmas īstenošanai izglītības iestādē un pašvaldības interešu izglītības iestādē, kārtību, kādā pašvaldības sadarbojas minētās programmas īstenošanā.
Attiecīgi likumprojektā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2022.gada 31.decembrim veiks atbilstošu grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”.
Satversmes 114.pantā ir noteikts, ka: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Satversmes 114. pants ietver mazākumtautību tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 23. punktu). Valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs mazākumtautībām piederošo personu pamattiesības ir kompleksas un ietver vairākus elementus. Neatņemams šo mazākumtautībām piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt konkrētās mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu izglītības procesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu). Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Tas nozīmē, ka valstij ir jānodrošina iespēja bērniem savā starpā komunicēt dzimtajā valodā. To var nodrošināt, dodot bērnam iespēju pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs mācīties dzimto valodu vai saņemt norādījumus dzimtajā valodā (sk.: UN Human Rights Council, Report of the Special Rapporteur on the Right to Education on the Promotion of Equality of Opportunity in Education, UN Doc. A/HRC/17/29 (2011), para 63; Recommendations of the Forum on Minority Issues, UN Doc. A/HRC/10/11/Add 1 (2009), para 58). Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešā daļa noteic, ka Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka mazākumtautības valodas lietojumam izglītības procesā ir jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība. Tas nozīmē, ka par atbilstošu Satversmes 114. pantam nevarētu uzskatīt tādu tiesisko regulējumu, kas mazākumtautības valodas lietošanu pavisam izslēgtu no izglītības procesa vai reducētu tiktāl, ka mazākumtautības valoda kā mācību valoda tiek izmantota tikai pašas šīs valodas kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-22-01 22.2. punktu).
Ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve, ar tiesisko regulējumu ir nodrošināta mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība un kultūras saglabāšana, proti, tiek nodrošināts, ka mazākumtautību piederošais izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.
Risinājuma nodrošināšanai nepieciešamais atbalsts
- valsts budžeta mērķdotācija pašvaldībām mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanas izmaksu (pedagogu darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mācību līdzekļu iegāde) segšanai, kur mācību līdzekļu izmaksas 100% sedz valsts un pedagogu darba samaksu un VSAO 50% sedz valsts un 50% pašvaldības;
- 2022./23.mācību gadā plānots sniegt papildu atbalstu pirmsskolas pedagogiem, piedāvājot 60 st. metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveides kombinētos kursus “Rotaļnodarbības latviski” un izglītojot vismaz 500 pirmsskolas pedagogus, un tādējādi risinot jautājumu par latviskās vides nodrošināšanu pirmsskolā un nodrošinot pakāpenisku, secīgu un konsekventu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Problēmas apraksts
2.Pāreja uz mācībām pamatizglītības posmā
Lai veicinātu sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, oficiālās valodas prasmei jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei. Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē (pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads)), kā arī pilnvērtīgi īstenotu vispārējai izglītībai noteiktos mērķus.
Vispārējai izglītībai ir fundamentāla nozīme, jo no tās ir atkarīga personas spēja patstāvīgi funkcionēt valstī un sabiedrībā. Vispārējās izglītības mērķis nav tikai sniegt izglītojamajam noteiktas zināšanas un prasmes, bet arī nodrošināt viņam nepieciešamās sociālās iemaņas. Proti, kā Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, valsts pienākums vispārējās izglītības nodrošināšanā neaprobežojas tikai ar to, lai izglītojamais apgūtu valsts noteiktiem izglītības standartiem atbilstošas zināšanas un prasmes. Vispārējās izglītības mērķi ir skatāmi plašāk – tai vienlaikus ir jāsasniedz arī vairāki sociālie mērķi. Tas izriet arī no Bērnu tiesību konvencijas 29. panta pirmās daļas "c" punkta, kas noteic, ka izglītošanas mērķis ir ieaudzināt cieņu pret vecākiem, pret savu kultūras identitāti, valodu un vērtībām, pret tās valsts konstitucionālajām vērtībām, kurā bērns dzīvo, un pret viņa izcelsmes valsts nacionālajām vērtībām, kā arī pret citām kultūrām (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu). Vispārējā izglītība ir ietvars, kurā valsts ne vien nodrošina izglītojamiem patstāvīgai un pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes, bet arī sekmē viņu personības izkopšanu un nodrošina valsts vērtību nodošanu nākamajām paaudzēm. Attiecīgi valstij ir pienākums noteikt tādas prasības attiecībā uz vispārējās izglītības ietvaros apgūstamajiem priekšmetiem, kā arī mācīšanas metodēm un mācību procesu, lai tiktu pilnvērtīgi sasniegti vispārējās izglītības mērķi. Ikvienam izglītojamam, lai viņš pēc vispārējās izglītības iegūšanas varētu veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā, ir nepieciešama spēja brīvi lietot valsts valodu.
Valsts ir tiesīga vispārējās izglītības standartā noteikt tādas prasības attiecībā uz vispārējās izglītības saturu un mācību procesu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu to, ka izglītojamie spēj brīvi lietot valsts valodu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Valstij ir pienākums nodrošināt, ka tiesiskais regulējums vispārējās izglītības jomā ļauj sasniegt tās mērķi. Šis valsts pienākums neaprobežojas tikai ar valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, bet attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, kurās tiek nodrošināta vispārējā izglītība.
Lai veicinātu sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, oficiālās valodas prasmei jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei. Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē (pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads)), kā arī pilnvērtīgi īstenotu vispārējai izglītībai noteiktos mērķus.
Vispārējai izglītībai ir fundamentāla nozīme, jo no tās ir atkarīga personas spēja patstāvīgi funkcionēt valstī un sabiedrībā. Vispārējās izglītības mērķis nav tikai sniegt izglītojamajam noteiktas zināšanas un prasmes, bet arī nodrošināt viņam nepieciešamās sociālās iemaņas. Proti, kā Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, valsts pienākums vispārējās izglītības nodrošināšanā neaprobežojas tikai ar to, lai izglītojamais apgūtu valsts noteiktiem izglītības standartiem atbilstošas zināšanas un prasmes. Vispārējās izglītības mērķi ir skatāmi plašāk – tai vienlaikus ir jāsasniedz arī vairāki sociālie mērķi. Tas izriet arī no Bērnu tiesību konvencijas 29. panta pirmās daļas "c" punkta, kas noteic, ka izglītošanas mērķis ir ieaudzināt cieņu pret vecākiem, pret savu kultūras identitāti, valodu un vērtībām, pret tās valsts konstitucionālajām vērtībām, kurā bērns dzīvo, un pret viņa izcelsmes valsts nacionālajām vērtībām, kā arī pret citām kultūrām (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu). Vispārējā izglītība ir ietvars, kurā valsts ne vien nodrošina izglītojamiem patstāvīgai un pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes, bet arī sekmē viņu personības izkopšanu un nodrošina valsts vērtību nodošanu nākamajām paaudzēm. Attiecīgi valstij ir pienākums noteikt tādas prasības attiecībā uz vispārējās izglītības ietvaros apgūstamajiem priekšmetiem, kā arī mācīšanas metodēm un mācību procesu, lai tiktu pilnvērtīgi sasniegti vispārējās izglītības mērķi. Ikvienam izglītojamam, lai viņš pēc vispārējās izglītības iegūšanas varētu veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā, ir nepieciešama spēja brīvi lietot valsts valodu.
Valsts ir tiesīga vispārējās izglītības standartā noteikt tādas prasības attiecībā uz vispārējās izglītības saturu un mācību procesu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu to, ka izglītojamie spēj brīvi lietot valsts valodu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Valstij ir pienākums nodrošināt, ka tiesiskais regulējums vispārējās izglītības jomā ļauj sasniegt tās mērķi. Šis valsts pienākums neaprobežojas tikai ar valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, bet attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, kurās tiek nodrošināta vispārējā izglītība.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzētais regulējums nosaka, ka arī turpmāk pamatizglītības pakāpē mācību process notiks valsts valodā, pakāpeniski ieviešot valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē - sākot ar 2023. gada 1. septembri vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā (100%) latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē; ar 2024. gada 1. septembri – 2., 5. un 8. klasē; ar 2025. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9.klasē.
Likumprojektā noteikts, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguvi finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības. Minētās programmas apguvi varēs īstenot tajā pašā izglītības iestādē, kurā pie mazākumtautībām piederošais izglītojamais apgūst pamatizglītības programmu vai arī, ņemot vērā šādas programmas pieprasījumu no izglītojamo puses, pašvaldības varēs īstenot minēto interešu programmu, kādā no pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm vai arī kādā no pašvaldības interešu izglītības iestādēm.
Šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 12.pielikumam “Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs” mācību priekšmeta “Mazākumtautības valoda un literatūra” apguvei 1.–3. klasē atvēlētas 315 mācību stundas, 4.–6. klasē - 315 mācību stundas un 7.–9. klasē 315 mācību stundas jeb 3 mācību stundas nedēļā katrai klasei. Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros ir izveidots mācību priekšmeta “Mazākumtautības valoda un literatūra” programmas paraugs. Īstenojot iecerēto interešu izglītības programmu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, tiks saglabāts pašlaik paredzētais stundu skaits (3 mācību stundas nedēļā), tādējādi arī nodrošinot, ka iespējams izmantot jau definētos skolēnam sasniedzamos rezultātus, izveidoto mācību priekšmeta programmas paraugu un mācību materiālus.
Tādējādi atbilstoši Satversmes 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam, regulējot valsts valodas kā mācību valodas lietojumu vispārējās izglītības procesā gan pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs, kuras nodrošina izglītojamiem vispārējo izglītību un tādējādi iekļaujas valsts vispārējās izglītības sistēmā, valsts ar likumprojektā noteikto regulējumu nodrošinot, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve tiks īstenota interešu programmas ietvaros, nodrošina valsts apstākļiem atbilstošu līdzsvaru starp valsts valodas apguvi un mazākumtautību tiesību aizsardzību vispārējās izglītības procesā vienlīdzīgi gan pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs, gan privātajās izglītības iestādēs, kurās īsteno valsts standartiem atbilstošu vispārējo izglītību.
Risinājuma nodrošināšanai nepieciešamais atbalsts
(1) valsts budžeta mērķdotācija pašvaldībām mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanas izmaksu (pedagogu darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mācību līdzekļu iegāde) segšanai, kur mācību līdzekļu izmaksas 100% sedz valsts un pedagogu darba samaksu un VSAO 50% sedz valsts un 50% pašvaldības;
(2) pedagoģiskā personāla papildu atlīdzības fonda izveide (100% pašvaldības finansējums), lai veicinātu pedagogu – valsts valodas nesēju papildu atbalstu, piedaloties citu kolēģu mācību stundās, konsultējot kolēģus attiecībā uz mācību līdzekļiem, metodiku un mācību procesa organizāciju, dodot tiesības skolas direktoram veikt finansējuma sadalījumu šiem pasākumiem;
(3) pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumi:
(3.1.) tālākizglītības kursi:
(a) latviskas vides veidošanā un integrētas latviešu valodas apguvē pirmsskolā, īpaši 5 – 6 gadīgo bērnu skolotājiem (no 2022. līdz 2026.g. - 1500 pirmsskolas pedagogu),
(b) 5-6 gadīgo bērnu pirmsskolas pedagogiem un 1. klases pedagogiem, lai nodrošinātu bērnu sekmīgu iekļaušanos skolā (no 2023. līdz 2026.gadam - 720 pedagogu),
(c) par latviešu valodas apguvi konkrētā klasē (piemēram, latviešu valodas apguve 1. klasē) lingvistiski neviendabīgā vidē (no 2023. līdz 2026.gadam - 300 pedagogi);
(d) dažādu mācību priekšmetu apguvē - izveidots latviešu valodas modulis (8-12h), ko integrē mācību priekšmetu pedagogu tālākizglītības programmās (sadarbībā ar VISC). Mazākumtautību skolu pedagogi apmeklē mācību priekšmetu metodikas kursus kopā ar latviešu mācībvalodu skolu pedagogiem (no 2023. līdz 2025.gadam - 300 pedagogi);
(3.2.) pieredzes apmaiņas pasākumi: “Ielūdz 5 – 6 gadus veci bērni” (pieredzes apmaiņa pirmsskolā). Meistarklases pedagogu labākās pieredzes popularizēšanai un apkopošanai pamatskolā (no 2023. līdz 2026.gadam pieredzi popularizējuši 30 bērnudārzi un 80 pedagogu);
(3.3.) metodikas skola “Pupa Latvijas pedagogiem” par konkrētiem pedagoģijas un metodikas jautājumiem (no 2023. līdz 2026.gadam - profesionālo kompetenci paaugstinājuši 60 pedagogi);
(3.4.) konsultācijas – mācīšanās kopienas skolotājiem kā atbalsts darbam neviendabīgā valodas vidē/tiešsaistē (no 2023. līdz 2026.gadam - 576 pedagogi).
(4) atbalsta pasākumi skolēniem 1.-6.klašu vecumposmā, īpaši 1.-3.klašu skolēniem neviendabīgas lingvistiskās vides negatīvās ietekmes mazināšanai mācību procesā, nodrošinot psihologu atbalstu sākumskolas izglītības posmā, mazinot emocionālo spriedzi, kas rodas jaunākā vecumposma skolēniem, nonākot lingvistiski neviendabīgā vidē;
(5) mācību līdzekļu nodrošinājums:
(5.1.) VISC ir uzsācis darbu pie latviešu valodas apguvei nepieciešamo mācību līdzekļu pieejamības izvērtēšanas un e-kursu pilnveides skolo.lv; esošā budžeta ietvaros
(5.2.) papildus nepieciešams paredzēt papildu finansējumu mācību līdzekļu nomaiņai mācību priekšmetos, kur skolas 1.-6.klases posmā šobrīd izmanto mācību līdzekļus mazākumtautību valodā, piemēram, matemātikā un dabaszinībās.
Likumprojektā noteikts, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguvi finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības. Minētās programmas apguvi varēs īstenot tajā pašā izglītības iestādē, kurā pie mazākumtautībām piederošais izglītojamais apgūst pamatizglītības programmu vai arī, ņemot vērā šādas programmas pieprasījumu no izglītojamo puses, pašvaldības varēs īstenot minēto interešu programmu, kādā no pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm vai arī kādā no pašvaldības interešu izglītības iestādēm.
Šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 12.pielikumam “Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs” mācību priekšmeta “Mazākumtautības valoda un literatūra” apguvei 1.–3. klasē atvēlētas 315 mācību stundas, 4.–6. klasē - 315 mācību stundas un 7.–9. klasē 315 mācību stundas jeb 3 mācību stundas nedēļā katrai klasei. Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros ir izveidots mācību priekšmeta “Mazākumtautības valoda un literatūra” programmas paraugs. Īstenojot iecerēto interešu izglītības programmu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, tiks saglabāts pašlaik paredzētais stundu skaits (3 mācību stundas nedēļā), tādējādi arī nodrošinot, ka iespējams izmantot jau definētos skolēnam sasniedzamos rezultātus, izveidoto mācību priekšmeta programmas paraugu un mācību materiālus.
Tādējādi atbilstoši Satversmes 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam, regulējot valsts valodas kā mācību valodas lietojumu vispārējās izglītības procesā gan pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs, kuras nodrošina izglītojamiem vispārējo izglītību un tādējādi iekļaujas valsts vispārējās izglītības sistēmā, valsts ar likumprojektā noteikto regulējumu nodrošinot, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve tiks īstenota interešu programmas ietvaros, nodrošina valsts apstākļiem atbilstošu līdzsvaru starp valsts valodas apguvi un mazākumtautību tiesību aizsardzību vispārējās izglītības procesā vienlīdzīgi gan pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs, gan privātajās izglītības iestādēs, kurās īsteno valsts standartiem atbilstošu vispārējo izglītību.
Risinājuma nodrošināšanai nepieciešamais atbalsts
(1) valsts budžeta mērķdotācija pašvaldībām mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanas izmaksu (pedagogu darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mācību līdzekļu iegāde) segšanai, kur mācību līdzekļu izmaksas 100% sedz valsts un pedagogu darba samaksu un VSAO 50% sedz valsts un 50% pašvaldības;
(2) pedagoģiskā personāla papildu atlīdzības fonda izveide (100% pašvaldības finansējums), lai veicinātu pedagogu – valsts valodas nesēju papildu atbalstu, piedaloties citu kolēģu mācību stundās, konsultējot kolēģus attiecībā uz mācību līdzekļiem, metodiku un mācību procesa organizāciju, dodot tiesības skolas direktoram veikt finansējuma sadalījumu šiem pasākumiem;
(3) pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumi:
(3.1.) tālākizglītības kursi:
(a) latviskas vides veidošanā un integrētas latviešu valodas apguvē pirmsskolā, īpaši 5 – 6 gadīgo bērnu skolotājiem (no 2022. līdz 2026.g. - 1500 pirmsskolas pedagogu),
(b) 5-6 gadīgo bērnu pirmsskolas pedagogiem un 1. klases pedagogiem, lai nodrošinātu bērnu sekmīgu iekļaušanos skolā (no 2023. līdz 2026.gadam - 720 pedagogu),
(c) par latviešu valodas apguvi konkrētā klasē (piemēram, latviešu valodas apguve 1. klasē) lingvistiski neviendabīgā vidē (no 2023. līdz 2026.gadam - 300 pedagogi);
(d) dažādu mācību priekšmetu apguvē - izveidots latviešu valodas modulis (8-12h), ko integrē mācību priekšmetu pedagogu tālākizglītības programmās (sadarbībā ar VISC). Mazākumtautību skolu pedagogi apmeklē mācību priekšmetu metodikas kursus kopā ar latviešu mācībvalodu skolu pedagogiem (no 2023. līdz 2025.gadam - 300 pedagogi);
(3.2.) pieredzes apmaiņas pasākumi: “Ielūdz 5 – 6 gadus veci bērni” (pieredzes apmaiņa pirmsskolā). Meistarklases pedagogu labākās pieredzes popularizēšanai un apkopošanai pamatskolā (no 2023. līdz 2026.gadam pieredzi popularizējuši 30 bērnudārzi un 80 pedagogu);
(3.3.) metodikas skola “Pupa Latvijas pedagogiem” par konkrētiem pedagoģijas un metodikas jautājumiem (no 2023. līdz 2026.gadam - profesionālo kompetenci paaugstinājuši 60 pedagogi);
(3.4.) konsultācijas – mācīšanās kopienas skolotājiem kā atbalsts darbam neviendabīgā valodas vidē/tiešsaistē (no 2023. līdz 2026.gadam - 576 pedagogi).
(4) atbalsta pasākumi skolēniem 1.-6.klašu vecumposmā, īpaši 1.-3.klašu skolēniem neviendabīgas lingvistiskās vides negatīvās ietekmes mazināšanai mācību procesā, nodrošinot psihologu atbalstu sākumskolas izglītības posmā, mazinot emocionālo spriedzi, kas rodas jaunākā vecumposma skolēniem, nonākot lingvistiski neviendabīgā vidē;
(5) mācību līdzekļu nodrošinājums:
(5.1.) VISC ir uzsācis darbu pie latviešu valodas apguvei nepieciešamo mācību līdzekļu pieejamības izvērtēšanas un e-kursu pilnveides skolo.lv; esošā budžeta ietvaros
(5.2.) papildus nepieciešams paredzēt papildu finansējumu mācību līdzekļu nomaiņai mācību priekšmetos, kur skolas 1.-6.klases posmā šobrīd izmanto mācību līdzekļus mazākumtautību valodā, piemēram, matemātikā un dabaszinībās.
Problēmas apraksts
3.Pedagogu valsts valodas prasmju pārbaude un pilnveide
Šobrīd Izglītības likums nosaka ierobežojumu strādāt par pedagogu vienīgi personai, kurai nav atbilstīga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē (C līmeņa 1.pakāpē), tomēr praksē bieži vien, neraugoties uz atbilstīgā dokumenta esību, persona neprot un nelieto valsts valodu augstākajā pakāpē (C līmeņa 1.pakāpē).
Pedagogi, kuri neprot un nelieto valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē, būtībā nepilda Izglītības likuma 51.panta pirmās daļas 1., 2. un 2.1 punktā noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus izglītības procesā:
- neatbildīgi piedalās attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;
- neveido izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi un citiem;
- neaudzina krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, nestiprina piederību Latvijas Republikai;
- neievēro Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumu Nr.480 „Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” 10.6.apakšpunktā noteikto pienākumu veicināt izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošanu un izkopšanu.
Tādēļ nav pieļaujama šādu pedagogu atrašanās izglītības iestādē un piedalīšanās izglītības programmu īstenošanā. Turklāt pedagogi, kuri neprot un nelieto valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē, ne vien jau šobrīd nespēj kvalitatīvi īstenot mācību saturu valsts valodā, bet arī rada būtisku risku sekmīgai pārejai uz mācībām valsts valodā.
Tā kā jau šobrīd Izglītības likuma 9.pantā noteiktais regulējums paredz plašākas izglītības ieguves iespējas citā valodā, bet līdz šim izņēmums attiecībā uz pedagogu valsts valodas prasmi bija attiecināms vienīgi uz augstskolu akadēmisko personālu, nepieciešams precizēt izņēmuma gadījumus, kādos persona var arī neprast un nelietot valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē.
Šobrīd Izglītības likums nosaka ierobežojumu strādāt par pedagogu vienīgi personai, kurai nav atbilstīga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē (C līmeņa 1.pakāpē), tomēr praksē bieži vien, neraugoties uz atbilstīgā dokumenta esību, persona neprot un nelieto valsts valodu augstākajā pakāpē (C līmeņa 1.pakāpē).
Pedagogi, kuri neprot un nelieto valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē, būtībā nepilda Izglītības likuma 51.panta pirmās daļas 1., 2. un 2.1 punktā noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus izglītības procesā:
- neatbildīgi piedalās attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;
- neveido izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi un citiem;
- neaudzina krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, nestiprina piederību Latvijas Republikai;
- neievēro Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumu Nr.480 „Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” 10.6.apakšpunktā noteikto pienākumu veicināt izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošanu un izkopšanu.
Tādēļ nav pieļaujama šādu pedagogu atrašanās izglītības iestādē un piedalīšanās izglītības programmu īstenošanā. Turklāt pedagogi, kuri neprot un nelieto valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē, ne vien jau šobrīd nespēj kvalitatīvi īstenot mācību saturu valsts valodā, bet arī rada būtisku risku sekmīgai pārejai uz mācībām valsts valodā.
Tā kā jau šobrīd Izglītības likuma 9.pantā noteiktais regulējums paredz plašākas izglītības ieguves iespējas citā valodā, bet līdz šim izņēmums attiecībā uz pedagogu valsts valodas prasmi bija attiecināms vienīgi uz augstskolu akadēmisko personālu, nepieciešams precizēt izņēmuma gadījumus, kādos persona var arī neprast un nelietot valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē.
Risinājuma apraksts
Nepieciešami grozījumi Izglītības likumā, nosakot ierobežojumus ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu personai, kura neprot un nelieto valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē.
Tā kā normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā veic Valsts valodas centrs, likumprojekts paredz, ka pedagoga valsts valodas lietošanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam apjomam jākonstatē Valsts valodas centram.
Ja Valsts valodas centrs konstatēs, ka pedagogs neprot valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, pedagogam būs aizliegts ieņemt attiecīgo amatu un darba devējam šis pedagogs būs jābeidz nodarbināt.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka pedagogam, kurš atbrīvots no amata Valsts valodas centra konstatētās valsts valodas nelietošanas dēļ, būs jāuzrāda darba devējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc atbrīvošanas no amata izsniegts lēmums par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu.
Būtiski ņemt vērā, ka minētā kārtība būs attiecināma gan uz pedagogiem, kuriem ir spēkā esoša valsts valodas prasmes apliecība, gan arī uz tiem pedagogiem, kuri saskaņā ar normatīvo regulējumu ir atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes un attiecīgi kuriem valsts valodas prasmes apliecība nav nepieciešama (piemēram, personas, kas ieguvušas augstāko izglītību valsts valodā).
Tā kā normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā veic Valsts valodas centrs, likumprojekts paredz, ka pedagoga valsts valodas lietošanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam apjomam jākonstatē Valsts valodas centram.
Ja Valsts valodas centrs konstatēs, ka pedagogs neprot valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, pedagogam būs aizliegts ieņemt attiecīgo amatu un darba devējam šis pedagogs būs jābeidz nodarbināt.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka pedagogam, kurš atbrīvots no amata Valsts valodas centra konstatētās valsts valodas nelietošanas dēļ, būs jāuzrāda darba devējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc atbrīvošanas no amata izsniegts lēmums par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu.
Būtiski ņemt vērā, ka minētā kārtība būs attiecināma gan uz pedagogiem, kuriem ir spēkā esoša valsts valodas prasmes apliecība, gan arī uz tiem pedagogiem, kuri saskaņā ar normatīvo regulējumu ir atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes un attiecīgi kuriem valsts valodas prasmes apliecība nav nepieciešama (piemēram, personas, kas ieguvušas augstāko izglītību valsts valodā).
Problēmas apraksts
4.Profesionālās izglītības programmu īstenošana svešvalodā
Saskaņā ar Izglītības likuma 9.pantā ietvertajām tiesību normām profesionālās izglītības ieguve notiek valsts valodā un nav paredzētas iespējas profesionālās izglītības apguvē izmantot svešvalodas profesionālo mācību priekšmetu apguvē, kā arī no publiskiem līdzekļiem finansēta pieaugušo pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana notiek valsts valodā. Nepieciešamība precizēt regulējumu par mācību valodas lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā un no publiskiem līdzekļiem finansētā pieaugušo izglītībā ir saistīta ar to, ka, attīstoties profesionālās izglītības iestāžu kapacitātei, arī tām parādās iespējas veidot kopīgas profesionālās izglītības programmas ar citu ES dalībvalstu iestādēm, ka arī darba nosacījumi Latvijas profesionālās izglītības iestādēs ir pievilcīgi, lai uz atsevišķu moduļu īstenošanu varētu arī piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus no citām ES valstīm, bet prasība visu programmu īstenot tikai valsts valodā liedz šādas iespējas izmantot. Arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” kā viens no profesionālās izglītības iestāžu attīstības uzdevumiem ir paredzēta izcilības un internacionalizācijas attīstība (2.1.2.uzdevums), lai īstenotu kvalitatīvas un darba tirgus vajadzībām atbilstošas izglītības programmas gan jauniešiem gan pieaugušajiem, sekmētu inovāciju ieviešanu un zināšanu pārnesi, kā arī iekļaušanos starptautiskos profesionālās izglītības inovāciju tīklos. Līdz ar to ir nepieciešams izveidot tādu normatīvo ietvaru, kas ļautu arī vidējās profesionālās izglītības līmenī veidot kopīgas izglītības programmas ar citu ES dalībvalstu izglītības iestādēm, kā arī dotu iespēju noteiktu profesionālās izglītības satura apjomu īstenot svešvalodās, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības internacionalizācijas procesus un ļaujot Latvijas profesionālās izglītības iestādēm attīstīt starptautiski konkurētspējīgu izglītības programmu piedāvājumu nozarēs, kurās kopīgas mācību programmas nodrošinātu arī Baltijas reģionam nozīmīgiem attīstības projektiem nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, piemēram, kontekstā ar Rail Baltica dzelzceļa tīkla attīstību.
Saskaņā ar Izglītības likuma 9.pantā ietvertajām tiesību normām profesionālās izglītības ieguve notiek valsts valodā un nav paredzētas iespējas profesionālās izglītības apguvē izmantot svešvalodas profesionālo mācību priekšmetu apguvē, kā arī no publiskiem līdzekļiem finansēta pieaugušo pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana notiek valsts valodā. Nepieciešamība precizēt regulējumu par mācību valodas lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā un no publiskiem līdzekļiem finansētā pieaugušo izglītībā ir saistīta ar to, ka, attīstoties profesionālās izglītības iestāžu kapacitātei, arī tām parādās iespējas veidot kopīgas profesionālās izglītības programmas ar citu ES dalībvalstu iestādēm, ka arī darba nosacījumi Latvijas profesionālās izglītības iestādēs ir pievilcīgi, lai uz atsevišķu moduļu īstenošanu varētu arī piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus no citām ES valstīm, bet prasība visu programmu īstenot tikai valsts valodā liedz šādas iespējas izmantot. Arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” kā viens no profesionālās izglītības iestāžu attīstības uzdevumiem ir paredzēta izcilības un internacionalizācijas attīstība (2.1.2.uzdevums), lai īstenotu kvalitatīvas un darba tirgus vajadzībām atbilstošas izglītības programmas gan jauniešiem gan pieaugušajiem, sekmētu inovāciju ieviešanu un zināšanu pārnesi, kā arī iekļaušanos starptautiskos profesionālās izglītības inovāciju tīklos. Līdz ar to ir nepieciešams izveidot tādu normatīvo ietvaru, kas ļautu arī vidējās profesionālās izglītības līmenī veidot kopīgas izglītības programmas ar citu ES dalībvalstu izglītības iestādēm, kā arī dotu iespēju noteiktu profesionālās izglītības satura apjomu īstenot svešvalodās, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības internacionalizācijas procesus un ļaujot Latvijas profesionālās izglītības iestādēm attīstīt starptautiski konkurētspējīgu izglītības programmu piedāvājumu nozarēs, kurās kopīgas mācību programmas nodrošinātu arī Baltijas reģionam nozīmīgiem attīstības projektiem nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, piemēram, kontekstā ar Rail Baltica dzelzceļa tīkla attīstību.
Risinājuma apraksts
Nepieciešami grozījumi Izglītības likuma 9.pantā, kas attiecas uz profesionālās izglītības ieguvi svešvalodās.
Likumprojektā ir piedāvāts profesionālās izglītības programmām noteikt tādu pašu regulējumu kā pašlaik tas ir Izglītības likuma 9.panta (31) daļā attiecībā uz studiju programmām, savukārt Profesionālās izglītības likumā tiks noteikts jau izvērsts regulējums par to, kādos gadījumos un kādās programmās ir pieļaujama svešvalodu lietošana līdzīgi kā pašlaik tas ir noteikts Augstskolu likuma 56.pantā, kas sašaurina pieļaujamo svešvalodu loku līdz citām ES oficiālajām valodām un nosaka vispārējo svešvalodu īpatsvaru valsts valodā īstenotās studiju programmās un īpašos gadījumus, kuros šo īpatsvaru var palielināt. Tāpat likumprojektā ir papildināta Izglītības likuma 9.panta sestā daļa, nosakot, ka arī pieaugušo izglītībā no publiskiem līdzekļiem finansētas pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas programmas var tik īstenotas svešvalodās Profesionālās izglītības likumā noteiktajos gadījumos, lai radītu juridisko ietvaru to profesionālās vidējās izglītības programmu, kuras tiks izveidotas kā kopīgās programmas īstenošanai arī tālākizglītības programmu veidā pieaugušajiem.
Likumprojektā ir piedāvāts profesionālās izglītības programmām noteikt tādu pašu regulējumu kā pašlaik tas ir Izglītības likuma 9.panta (31) daļā attiecībā uz studiju programmām, savukārt Profesionālās izglītības likumā tiks noteikts jau izvērsts regulējums par to, kādos gadījumos un kādās programmās ir pieļaujama svešvalodu lietošana līdzīgi kā pašlaik tas ir noteikts Augstskolu likuma 56.pantā, kas sašaurina pieļaujamo svešvalodu loku līdz citām ES oficiālajām valodām un nosaka vispārējo svešvalodu īpatsvaru valsts valodā īstenotās studiju programmās un īpašos gadījumus, kuros šo īpatsvaru var palielināt. Tāpat likumprojektā ir papildināta Izglītības likuma 9.panta sestā daļa, nosakot, ka arī pieaugušo izglītībā no publiskiem līdzekļiem finansētas pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas programmas var tik īstenotas svešvalodās Profesionālās izglītības likumā noteiktajos gadījumos, lai radītu juridisko ietvaru to profesionālās vidējās izglītības programmu, kuras tiks izveidotas kā kopīgās programmas īstenošanai arī tālākizglītības programmu veidā pieaugušajiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem pirmsskolas izglītības un pamatizglītības posmā nenodrošina tādu latviešu valodas prasmi, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā mācību procesā un darba dzīvē, nav citu alternatīvu risinājumu, kā sasniegt kvalitatīvas izglītības mērķi, kā tikai īstenojot mācības valsts valodā 100% apmērā.
Mazākumtautību valodu arī turpmāk varēs apgūt atbilstoši Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 21) punktam, izmantojot satura un valodas integrētas apguves (Content and Language Integrated Learning) metodikas lietojumu, kā arī izmantojot valsts pamatizglītības standartā pieļauto mācību stundu skaita palielinājumu mācību priekšmetā, kā arī kā svešvalodu, izmantojot iespējas mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā palielināt mācību stundu skaitu mācību jomās.
Mazākumtautību valodu arī turpmāk varēs apgūt atbilstoši Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 21) punktam, izmantojot satura un valodas integrētas apguves (Content and Language Integrated Learning) metodikas lietojumu, kā arī izmantojot valsts pamatizglītības standartā pieļauto mācību stundu skaita palielinājumu mācību priekšmetā, kā arī kā svešvalodu, izmantojot iespējas mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā palielināt mācību stundu skaitu mācību jomās.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka mācības valsts valodā ir augstas nozīmes izglītības politikas prioritāte, prasību un izmaksu samērīgums ir atbilstošs pret ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021)
Apraksts
https://valoda.lv/wp-content/uploads/2021/10/ValodasSituacijaLatvija_2016%E2%80%932020_A4_WEB_JAUNS.PDF
Nosaukums
Pētījums “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve” (Liepājas Universitāte, 2021)
Apraksts
https://www.researchgate.net/publication/356606905_Pirmsskolenu_latviesu_valodas_apguves_rezultati_Latvija_Kurzeme_Riga_un_Latgale
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Pētījums "Valodas situācija Latvijā: 2021-2027" (LVA)
VISC organizēta centralizēta eksāmena latviešu valodā (9.klase) rezultātu izvērtējums, tos ikgadēji monitorējot, identificējot būtiskas atšķirības sniegumā un analizējot izglītojamo iepriekšējo izglītības pieredzi (mazākumtautību vai latviešu valodas izglītības programma).
2025./2026.mācību gada vienu reizi divos mācību gados veikta izglītojamo snieguma diagnosticējoša vērtēšana, izmantojot VISC izstrādātus tekstpratības monitoringa darbus 3. un 6.klasē, lai novērtētu izglītojamo valsts valodas prasmi un monitorētu pamatizglītības pirmā posma izglītojamo valsts valodas prasmes izaugsmes dinamiku ilgtermiņā.
VISC organizēta centralizēta eksāmena latviešu valodā (9.klase) rezultātu izvērtējums, tos ikgadēji monitorējot, identificējot būtiskas atšķirības sniegumā un analizējot izglītojamo iepriekšējo izglītības pieredzi (mazākumtautību vai latviešu valodas izglītības programma).
2025./2026.mācību gada vienu reizi divos mācību gados veikta izglītojamo snieguma diagnosticējoša vērtēšana, izmantojot VISC izstrādātus tekstpratības monitoringa darbus 3. un 6.klasē, lai novērtētu izglītojamo valsts valodas prasmi un monitorētu pamatizglītības pirmā posma izglītojamo valsts valodas prasmes izaugsmes dinamiku ilgtermiņā.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
IZM (LVA, VISC)
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
29.12.2028.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
No 2025./2026.mācību gada visas pirmsskolas izglītības programmas un pamatizglītības programmas tiek īstenotas valsts valodā.
Rādītājs
VISC organizēta centralizēta eksāmena latviešu valodā (9.klase) rezultāti.
No 2025./2026.mācību gada 3. un 6.klases izglītojamo tekstpratības monitoringa darbus rezultāti.
No 2025./2026.mācību gada 3. un 6.klases izglītojamo tekstpratības monitoringa darbus rezultāti.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- vispārējās izglītības iestāžu pedagogi (tai skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi), izglītības iestāžu vadītāji, izglītojamo likumiskie pārstāvji (vecāki); profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, pedagogi, vadītāji
Ietekmes apraksts
Izglītojamo skaits, kurus ietekmēs grozījumi regulējumā: 15 553 bērni, tajā skaitā 1 286 bērni, kuri apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmu un 45 756 skolēni, kuri apgūst pamatizglītības programmu, tajā skaitā 2 518 skolēni speciālās izglītības programmā, kā arī skolēnu vecāki. Grozījumi regulējumā attieksies uz 992 pedagogiem mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā, 4545 pedagogiem pirmsskolas izglītības programmā mazākumtautību un latviešu valodā, 4905 pedagogiem mazākumtautību pamatizglītības programmā.
Juridiskās personas
- pašvaldības, privātās izglītības iestādes, valsts dibinātas profesionālās izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Mērķgrupa ir 43 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā. 153 izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā.
Savukārt 29 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā. 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā. Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā.
Savukārt 29 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā. 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā. Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
25 888
0
2 932 691
0
8 585 770
8 585 770
2.1. valsts pamatbudžets
0
25 888
0
1 626 369
0
4 666 804
4 666 804
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
1 306 322
0
3 918 966
3 918 966
3. Finansiālā ietekme
0
-25 888
0
-2 932 691
0
-8 585 770
-8 585 770
3.1. valsts pamatbudžets
0
-25 888
0
-1 626 369
0
-4 666 804
-4 666 804
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-1 306 322
0
-3 918 966
-3 918 966
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
25 888
0
2 932 691
0
8 585 770
8 585 770
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Interešu izglītības pedagogu darba samaksai fiskālās ietekmes aprēķinos ņemts vērā pirmsskolas izglītojamo skaits 15 553 un izglītojamo skaits 1.-9.klasē 45 756, kā arī paredzētās trīs stundas nedēļā, attiecīgi kopā ar VSAOI veidojot 9 EUR vienam pirmsskolas izglītojamajam un 11 EUR vienam 1.-9.klases izglītojamam.
No minētā pirmsskolas izglītojamo skaita 1 286 bērni apgūst speciālās izglītības programmas, savukārt pamatskolas posmā 2 518 skolēni apgūst speciālās izglītības programmas. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam (MK noteikumi Nr. 447), ir aprēķināts šo programmu finansējums.
Finansējums 2023.gada četriem mēnešiem pedagogu darba samaksai un VSAOI veido 2 612 644 EUR, 2024.gadam un turpmāk – 7 837 932 EUR, no kuriem 50% paredzēts finansēt no valsts budžeta, bet 50% no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Mācību līdzekļiem nepieciešamā finansējuma aplēse, izglītojamajiem, kas apgūs interešu izglītības mazākumtautību programmas noteikta, piemērojot proporciju no 2022. gadā noteiktās viena izglītojamā izmaksas, mazākumtautību programmas mācību plānam tie būtu 3,00 EUR gadā. Aprēķinos ņemts vērā mazākumtautību izglītojamo skaits pirmsskolās un 1.-9.klasē – kopā 61 309 izglītojamie. Fiskālā ietekme 2023.gada četriem mēnešiem ir 61 309 EUR, 2024.gadam un turpmāk – 183 927 EUR.
Savukārt, mācību procesa nodrošināšanai fiskālā ietekme ir attiecināma uz izglītojamajiem 1.-6.klasē – 29 123 izglītojamie. Piemērojot 2022. gadā noteikto izmaksu mācību līdzekļu iegādei gadā, kas ir 17,00 EUR vienam izglītojamajam, fiskālā ietekme 2023.gada četriem mēnešiem veido 165 030 EUR, 2024.gadam un turpmāk – 495 091 EUR.
Plānots, ka mācību procesa nodrošināšanai finansējums ir terminēts trīs gadiem, t.i., līdz 2025.gadam.
Lai pāreja uz mācībām valsts valodā būtu sekmīga, pēctecīga un konsekventa, nepieciešams nodrošināt atbalsta pasākumus pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē gan profesionālās pilnveides, gan mācību un metodisko materiālu izstrādes jomā.
LVA īstenoto atbalsta pasākumam kopumam izglītības iestādēm un pedagogiem pārejai uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums laikposmam līdz 2026.gadam kopā ir 0,4 milj. EUR, no kuriem, no valsts budžeta līdzekļiem finansējami atbalsta pasākumi pirmsskolu pedagogiem, kas 2022.gada 4 mēnešiem ir 25 888 EUR, 2023.gadam – 93 708 EUR, 2024.gadam un turpmāk – 68 820 EUR.
Detalizēti aprēķini nosūtīti Finanšu ministrijai MS Excel formātā.
No minētā pirmsskolas izglītojamo skaita 1 286 bērni apgūst speciālās izglītības programmas, savukārt pamatskolas posmā 2 518 skolēni apgūst speciālās izglītības programmas. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam (MK noteikumi Nr. 447), ir aprēķināts šo programmu finansējums.
Finansējums 2023.gada četriem mēnešiem pedagogu darba samaksai un VSAOI veido 2 612 644 EUR, 2024.gadam un turpmāk – 7 837 932 EUR, no kuriem 50% paredzēts finansēt no valsts budžeta, bet 50% no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Mācību līdzekļiem nepieciešamā finansējuma aplēse, izglītojamajiem, kas apgūs interešu izglītības mazākumtautību programmas noteikta, piemērojot proporciju no 2022. gadā noteiktās viena izglītojamā izmaksas, mazākumtautību programmas mācību plānam tie būtu 3,00 EUR gadā. Aprēķinos ņemts vērā mazākumtautību izglītojamo skaits pirmsskolās un 1.-9.klasē – kopā 61 309 izglītojamie. Fiskālā ietekme 2023.gada četriem mēnešiem ir 61 309 EUR, 2024.gadam un turpmāk – 183 927 EUR.
Savukārt, mācību procesa nodrošināšanai fiskālā ietekme ir attiecināma uz izglītojamajiem 1.-6.klasē – 29 123 izglītojamie. Piemērojot 2022. gadā noteikto izmaksu mācību līdzekļu iegādei gadā, kas ir 17,00 EUR vienam izglītojamajam, fiskālā ietekme 2023.gada četriem mēnešiem veido 165 030 EUR, 2024.gadam un turpmāk – 495 091 EUR.
Plānots, ka mācību procesa nodrošināšanai finansējums ir terminēts trīs gadiem, t.i., līdz 2025.gadam.
Lai pāreja uz mācībām valsts valodā būtu sekmīga, pēctecīga un konsekventa, nepieciešams nodrošināt atbalsta pasākumus pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē gan profesionālās pilnveides, gan mācību un metodisko materiālu izstrādes jomā.
LVA īstenoto atbalsta pasākumam kopumam izglītības iestādēm un pedagogiem pārejai uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums laikposmam līdz 2026.gadam kopā ir 0,4 milj. EUR, no kuriem, no valsts budžeta līdzekļiem finansējami atbalsta pasākumi pirmsskolu pedagogiem, kas 2022.gada 4 mēnešiem ir 25 888 EUR, 2023.gadam – 93 708 EUR, 2024.gadam un turpmāk – 68 820 EUR.
Detalizēti aprēķini nosūtīti Finanšu ministrijai MS Excel formātā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu projekta īstenošanu jau no 2022.gada septembra, plānots, ka papildu finansējums 2022. gadam 25 888 EUR apmērā piešķirams no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2023. gadam un turpmākajiem gadiem, izskatāms Ministru kabinetā kārtējā gada un vidējā termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2023. gadam un turpmākajiem gadiem, izskatāms Ministru kabinetā kārtējā gada un vidējā termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Vispārējās izglītības likuma 30.panta piektās daļas grozījumi
Pamatojums un apraksts
Izslēgt atsauci uz mazākumtautību izglītības programmu
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 21.11.2018. noteikumi Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"
Pamatojums un apraksts
Pamatteksts. No 10.1. apakšpunkta, kas nosaka pratību valodu jomā, izslēdzot 10.1.2.apakšpunktu
VI Noslēguma jautājumi. Par grozījumu pakāpenisku stāšanos spēkā.
Izslēdzot. 2. pielikums Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Izslēdzot. 4. pielikums Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
VI Noslēguma jautājumi. Par grozījumu pakāpenisku stāšanos spēkā.
Izslēdzot. 2. pielikums Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Izslēdzot. 4. pielikums Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 27.11.2018. noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Pamatojums un apraksts
Pamatteksts. VII Noslēguma jautājumi. 26. punkts par pakāpenisku grozījumu stāšanos spēkā.
2. pielikuma izslēdzot sadaļu III. Mācību saturs valodu jomā. Mazākumtautību valoda
12. pielikums Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs
15. pielikums Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs 3. punkts.
16. pielikums. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs 4. punkts.
2. pielikuma izslēdzot sadaļu III. Mācību saturs valodu jomā. Mazākumtautību valoda
12. pielikums Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs
15. pielikums Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs 3. punkts.
16. pielikums. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs 4. punkts.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Minoritāšu konvencija
Apraksts
Minoritāšu konvecijas 14. pants precizē nacionālo minoritāšu identitātes saglabāšanai nepieciešamo izglītības tiesību tvērumu. Šo pantu veido trīs saturiski saistītas daļas. Minoritāšu konvencijas 14. panta pirmā daļa paredz, ka jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga apgūt savas minoritātes valodu, kas ir viens no līdzekļiem, ar kuriem šādas personas var apliecināt un saglabāt savu identitāti (sk. Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un to paskaidrojošā ziņojuma 74. punktu). Minoritāšu konvencijas 14. panta otrā www.vestnesis.lv 2019. gada 24. aprīlis, Nr. 81 (6420) OP 2019/81.2 23 daļa noteic, ka noteiktos apstākļos personai, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir jābūt iespējām iegūt izglītību attiecīgās nacionālās minoritātes valodā vai mācīties šo valodu. Savukārt 14. panta trešā daļa paredz, ka šā panta otrā daļa ir īstenojama tā, lai netraucētu valsts valodas apguvi. Minoritāšu konvenciju paskaidrojošajā ziņojumā attiecībā uz tās 14. panta otro daļu norādīts, ka tajā ietvertais nosacījums attiecas gan uz nacionālās minoritātes valodas apgūšanu, gan izglītības iegūšanu nacionālās minoritātes valodā. Atzīstot iespējamo finanšu, administratīvo un tehnisko slogu, kas varētu rasties, šis noteikums formulēts tā, ka atstāj konvencijas dalībvalstīm plašu rīcības brīvību (sk. Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un to paskaidrojošā ziņojuma 75. un 76. punktu). Tātad dalībvalstīm ir atstātas izvēles iespējas, ievērojot Minoritāšu konvencijas mērķus, nodrošināt viena nosacījuma vai abu nosacījumu īstenošanu, turklāt ņemot vērā pieejamos resursus un izveidoto izglītības sistēmu. Tādējādi no Satversmes 114. panta, interpretējot to kopsakarā ar starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem mazākumtautību aizsardzības jomā, izriet mazākumtautību tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, tostarp valsts izveidotās izglītības sistēmas ietvaros.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Bērnu tiesību konvencija
Apraksts
Bērnu tiesību konvencija citstarp paredz valsts pienākumu neliegt bērnam, kas pieder pie etniskās vai lingvistiskās minoritātes, tiesības kopā ar citiem šai minoritātei piederīgajiem baudīt savas kultūras vērtības vai lietot dzimto valodu (sk. Bērnu tiesību konvencijas 30. pantu), bet paredz arī to, ka viens no izglītības mērķiem ir ieaudzināt bērnā cieņu pret tās valsts nacionālajām vērtībām, kurā viņš dzīvo (sk. Bērnu tiesību konvencijas 29. panta pirmās daļas "c" apakšpunktu)
5.3. Cita informācija
Apraksts
PADOMES IETEIKUMS (2019. gada 22. maijs) par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (2019/C 189/02). (14) Dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē var būt efektīvs līdzeklis, lai vienlīdzību izglītības jomā nodrošinātu bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā, piemēram, dažiem migrantu vai minoritāšu grupu (piemēram, romu) un bēgļu bērniem, bērniem ar īpašām vajadzībām, tostarp invaliditāti, bērniem, kas ir alternatīvā aprūpē, un ielu bērniem, apcietināto vecāku bērniem, kā arī bērniem mājsaimniecībās, kas ir īpaši pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, piemēram, viena vecāka mājsaimniecībās vai lielās mājsaimniecībās. Bēgļu bērniem viņu neaizsargātās situācijas dēļ ir vajadzīgs pastiprināts atbalsts. Nabadzība, fiziski un emocionāli negatīvie faktori, traumas un valodas prasmju trūkums var mazināt šo bērnu turpmākās izglītības izredzes un traucēt viņu integrācijai jaunā sabiedrībā. Dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē var palīdzēt mazināt šos riska faktorus. (15) Iekļaujošas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana var sekmēt to, lai tiktu izpildīta dalībvalstu apņemšanās, kas pausta ANO Konvencijā par bērna tiesībām un Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko parakstījušas visas dalībvalstis.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Minoritāšu konvencija
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Bērnu tiesību konvencija
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
2022.gada 7.aprīlī notikusi sanāksme ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi par plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts valodas centrs
- Izglītības kvalitātes valsts dienests
- Valsts izglītības satura centrs
- Latviešu valodas aģentūra
- pašvaldības, vispārējās izglītības iestādes, t.sk., pirmsskolas izglītības iestādes; profesionālās izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
“Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam” (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā), (turpmāk – NAP2027), kas ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments, noteiktajā prioritātē “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” paredz rīcības virzienu „Saliedētība”. NAP2027 ir definēti šādi mērķi: [394] “Iedzīvotāji vairāk lieto latviešu valodu, gūst izpratni par sabiedrību demokrātiskā Latvijas informatīvajā telpā un vērtē informācijas kvalitāti. Tādējādi palielinās gatavība sniegt atbalstu līdzcilvēkiem un vairojas sabiedriskais labums”; [398] “Viens no saliedētas sabiedrības pamatiem ir plaša latviešu valodas lietošana. Saliedēta sabiedrība aktīvi piedāvā valodas apguves un prasmju pilnveides iespējas tiem, kas to vēlas, un valodas pratēji brīvprātīgi un aktīvi atbalsta valodas apguvējus, atbalstošā veidā sarunājoties ar tiem latviski. Tāpat jāstiprina latviešu valodas dinamiska bagātināšana visās jomās”.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Valstij atbalstot mazākumtautību savdabības saglabāšanu un attīstību vienotas izglītības sistēmas ietvaros, veicina kopējas demokrātiskas sabiedrības identitātes veidošanos, nevis – pretstata mazākumtautību tiesības kopējām sabiedrības interesēm. Pie mazākumtautībām piederošiem izglītojamiem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas veidoties par pilnvērtīgiem Latvijas sabiedrības locekļiem, vienlaikus neierobežo pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo iespējas kopt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi