Anotācija (ex-ante)

Pamatojoties uz reģistra datiem (uz 29.03.2022.) ar statusu "Reģistrēts" ir 4868 kravas celtņi no kuriem 3291 ir kravas celtņi, kas uzstādīti līdz 2000. gadam (turpmāk - vecā tipa kravas celtņi), kad stājās spēkā Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 186 "Noteikumi par mašīnu drošību". Šobrīd spēkā esošajos Noteikumos Nr.113 nav skaidri nodefinētas prasības vecā tipa kravas celtņiem, līdz ar to pastāv augsts risks notikt neparedzētajiem gadījumiem kravas celtņa darbības laikā, izejot no ierindas slēptu tehniskā stāvokļa dēļ un radot apdraudējumu darbos ar kravas celtni iesaistīto personu dzīvībai un veselībai.
Kā arī Noteikumos Nr.113 nav skaidri noteiktas prasības kravas celtņa uzturēšanai darba kārtībā, kravas celtņa rekonstrukcijai un darba veikšanai ar kravas celtni, nenosakot darba veicēja, piemēram, nomnieka vai būvdarbu veicēja atbildību un pienākumus.
Pamatojoties uz Noteikumu Nr.113 noteiktajām prasībām ne visas inspicēšanas institūcijas tehniskās pārbaudes laikā veic kravas celtņa pārbaudāmo elementu padziļinātās pārbaudes,proti,  metināto savienojumu pārbaudes ar nesagraujošām kontroles metodēm, elektroinstalācijas pārbaudes, funkcionālās pārbaudes, statistiskās, dinamiskās un stabilitātes pārbaudes. Līdz ar to pastāv iespējamība notikt kravas celtņa avārijām. Turklāt Noteikumos Nr.113 nav noteiktas prasības attiecībā uz kravas celtņa padziļinātām tehniskajām pārbaudēm, kuras tehniskās pārbaudes laikā var pieprasīt inspicēšanas institūcijas, lai novērstu nedrošu kravas celtņa lietošanu.  

Lai Noteikumu projektā noteiktās prasības būtu skaidrāk saprotamākas tās lietotājiem un piemērotājiem, Noteikumu projektā ir noteikta kravas celtņa definīcija un no kā kravas celtnis sastāv. Atbilstoši piemērojamiem standartiem ekspluatācijā atrodas dažādas konstrukcijas kravas celtņi un, lai valdītājam būtu skaidrāk saprotams, kādas konstrukcijas kravas celtnis atrodas viņu valdījumā un kādas prasības tieši attiecas uz konkrēto kravas celtni, Noteikumu projektā ir noteikta klasifikācija atkarībā no kravas celtņa konstrukcijas. Vienlaikus Noteikumu projekts papildināts ar klasifikāciju pēc to iesaistes ceļu satiksmē atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi ar mērķi, lai Ceļu satiksmes drošības direkcijai tehniskās apskates laikā nebūtu jāpārbauda, vai kravas celtnim ir veikta kārtējā tehniskā pārbaude. Ar Noteikumu projektu paredzēts, ka inspicēšanas institūcija veicot tehnisko pārbaudi atzīmē reģistrā, ka konkrētais kravas celtnis piedalās ceļu satiksmē, jo šādi kravas celtņi, kam nav veiktas kārtējās tehniskās pārbaudes nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. 
Jaunais regulējums nosaka prasības kravas celtņiem, kas atbilst Noteikumiem Nr.195 un vecā tipa kravas celtņiem, kuriem nav piemērojami Noteikumi Nr.195, bet uz kuriem attiecas normatīvie  akti par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu. 
Būvlaukumos tiek uzstādīti kravas celtņi, kuri ievesti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar spēkā esošu kārtējo tehniskās pārbaudes protokolu, kas sastādīts attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ņemot vērā, ka šādus kravas celtņus nedrīkst lietot, kamēr nav veikta reģistrācija reģistrā un nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta inspicēšanas institūcija nav veikusi kārtējo tehnisko pārbaudi, Noteikumu projektā ir papildināts ar prasību, ka uz Latvijā ievestajiem kravas celtņiem, kas lietošanā atrodas uz noteiktu laiku attiecas likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" un šo noteikumu projektā noteiktās prasības.
Noteikumu projektā ir noteikti kravas celtņa valdītāja pienākumi, proti, atbildīgs par kravas celtņa atbilstību šo Noteikuma projektā noteiktajām prasībām, par nodrošināšanu ar lietošanas dokumentāciju, tās uzturēšanu un pieejamību citām personām darba pienākuma veikšanai, marķējumu, lietošanu un uzturēšanu darba kārtībā un reģistrāciju reģistrā. 
Ekonomikas ministrija ir saņēmusi informāciju no biedrības "Latvijas kravas celtņu un pacēlāju valdītāju asociācijas" par to, ka šobrīd spēkā esošajos Noteikumos Nr. 113 nav noteiktas prasības kravas celtņa nomniekiem vai būvdarbu veicējiem, lietojot kravas celtni. Nomniekam nomājot kravas celtni, tas atrodas pilnīgā nomnieku (būvdarbu veicēju) faktiskajā valdījumā, kas to izmanto un lieto savās interesēs. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka kravas celtņa valdītājs ir atbildīgs par nomnieka vai būvdarbu veicēja darbībām kravas celtņa lietošanas laikā. Ņemot vērā notikušās kravas celtņu avārijas un to, ka valdītājam nav jāatbild par nomnieka
vai būvdarbu veicēja veiktajām darbībām lietošanas laikā, Noteikumu projektā ir iekļautas prasības par drošu kravas celtņa lietošanu - darbu plānošanu, organizēšanu, veikšanu, uzraudzību, kontroli par ko ir atbildīgs faktiskais darbu veicējs, kā arī identificēta darbu veicēja definīcija.  
Noteikumu projekts paredz, ka par kravas celtņa uzturēšanu darba kārtībā ir atbildīgs valdītājs vai juridiska persona uz līguma pamata. Šo kravas celtņa uzturēšanu veic atbilstoši lietošanas instrukcijai un šo Noteikumu projektā noteiktajām prasībām, ietverot kravas celtņa tehnisko apkopi, remontu, montāžu, demontāžu, transportēšanu un tehnisko pārbaužu organizēšanu. 
Valdītājs kravas celtņa tehnisko apkopi veic atbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajam un kravas celtņa uzturēšanas veicēja iekšējām procedūrām, savukārt remontu veic atbilstoši projekta nosacījumiem. Vienlaikus, pamatojoties uz kravas celtņa lietošanas instrukcijā noteikto un šo Noteikumu projektā noteiktajām prasībām, kravas celtņiem veic montāžu, demontāžu un transportēšanu. 
Noteikumu projekts paredz noteikt prasības kravas celtņa rekonstrukcijai, kuru veic valdītājs vai valdītāja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs ar materiāliem vai digitāliem līdzekļiem, lai uzlabotu kravas celtņa drošību, pielāgotu lietotāja vajadzībām un modernizētu atbilstoši tagadējai tehnikai, kā arī, lai atjaunotu kravas celtņa konstrukciju vai novecojušās detaļas. Kravas celtņa rekonstrukciju veic šādos veidos:
- vienkāršotā rekonstrukcija - ar kravas celtņa pārveidojumiem saistītie riski jau ir aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, līdz ar to, nav papildus nepieciešams veikt darbības, lai kravas celtnis atbilstu šo Noteikumu projektā 7. punktā noteiktajām prasībām (piemēram, celtspējas vai apgāšanās momenta ierobežotāja uzstādīšana, nominālās celtspējas samazināšana, vadības nomaiņa no kabīnes uz tālvadību (radio vadību), kāša nomaiņa pret pašgrābi). Pēc vienkāršotās rekonstrukcijas valdītājs vai valdītāja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs sastāda dokumentāru apliecinājumu, ka kravas celtnim ir veikta montāža, fiksējot pārbaudes rezultātus.
- būtiska pārveidošana – ar kravas celtņa pārveidojumiem saistītie riski nav aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, jo pārveidojumi rada jaunus riskus vai būtiski paaugstina esošo risku līmeni. Līdz ar to, kravas celtņa pārveidošanas veicējs uzņemas ražotāja pienākumus un veic kravas celtņa atbilstības novērtēšanu atbilstoši Noteikumiem Nr. 195 (piemēram, nominālās celtspējas palielināšana, programmatūras, ko nav paredzējis ražotājs, instalēšana). 
Lai akreditētas inspicēšanas institūcijas izvērtētu padziļināti kravas celtņa tehnisko stāvokli, Noteikumu projektā paredzēts noteikt prasības metināšanas un metināto savienojumu pārbaudēm, elektroinstalācijas pārbaudēm, funkcionālām pārbaudēm un statistiskās, dinamiskās un stabilitātes pārbaudēm. 
Noteikumu projekts ir papildināts ar prasībām darba veikšanai ar kravas celtni. Veicot darbus ar kravas celtni, darba veicējam jāievēro lietošanas instrukcijā, normatīvajos aktos par darba aizsardzību un Noteikumu projektā noteiktās prasības.
Valdītājs ir atbildīgs par kravas celtņa pirmreizējās, daļējās, pilnās, atkārtotās, ārpuskārtas un padziļinātās tehniskās pārbaudes veikšanu. Inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē novērtē kravas celtni ar kādu no šādiem vērtējumiem:
- 0. vērtējums - neatbilstības nav konstatētas;
- 1. vērtējums - konstatētas maznozīmīgas neatbilstības, kas nerada būtiskus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;
- 2. vērtējums - konstatētas būtiskas neatbilstības, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;
3. vērtējums - konstatētas bīstamas neatbilstības, kas rada tiešus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.
Gadījumā, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 0. vai 1., tad tā turpmākā lietošana ir pieļaujama. Savukārt, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 2. vērtējumu, tad kravas celtņa lietošana ir pieļaujama 30 dienas, kuru laikā valdītājam jānovērš konstatētās neatbilstības un jānodrošina atkārtotā tehniskās pārbaudes veikšana, kurā kravas celtnis novērtēts ar 0. vai 1. Bet, ja valdītājs 30 dienu laikā nav veicis atkārtoto tehnisko pārbaudi, tad kravas celtņa lietošana turpmāk nav pieļaujama līdz neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai. Savukārt, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē  kravas celtni novērtē ar 3. vērtējumu, tad kravas celtņa turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz konstatēto neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai.
Pēc tehnisko pārbaužu veikšanas, inspicēšanas institūcija aktualizē informāciju reģistrā, aizpildot tehniskās pārbaudes rezultātus. Trīs darba dienu laikā inspicēšanas institūcija izsniedz valdītājam tehniskās pārbaudes protokolu.  
Vienlaikus Noteikumu projektā noteikts, ka pamatojoties uz inspicēšanas institūcijas pieprasījumu, valdītājs kravas celtnim veic padziļināto tehnisko pārbaudi. Inspicēšanas institūcija pieprasa veikt padziļināto tehnisko pārbaudi, ja tehniskās pārbaudes laikā nav iespējams izvērtēt kravas celtņa atbilstību šo Noteikumu projektā 7. punkta un lietošanas instrukcijā noteiktajām prasībām. Savukārt pirmreizējās tehniskās pārbaudes laikā kravas celtnim veic padziļināto tehnisko pārbaudi, ja kravas celtnim kopš tā ražošanas pagājuši 10 gadi un vairāk, nav pieejama dokumentācija par veiktajām kārtējām tehniskajām pārbaudēm pēdējo piecu gadu laikā un par ražotāja noteikto kravas celtņa darba režīma klasifikāciju pēc darba ciklu kopējā skaita un slodzes spektra faktora. Kā piemērs, ja inspicēšanas institūcija konstatē, ka kravas celtnim nepieciešams veikt kravas celtņa mezglu demontāžu, attīrīšanu no krāsas vai rūsas. Kravas celtņa padziļināto tehnisko pārbaudi veic pēc valdītāja lūguma izvēlēta juridiska vai fiziska persona ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi kravas celtņa projektēšanā un ražošanā. Ja kravas celtnim līdz kārtējai tehniskajai pārbaudei nav veikta padziļinātā tehniskā pārbaude, inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē celtni novērtē ar 3 un nav pieļaujama kravas celtņa lietošana.