Anotācija (ex-ante)

21-TA-980: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kravas celtņu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Kravas celtņu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi"

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu kravas celtņiem, tādejādi nodrošinot drošu, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi nekaitīgu kravas celtņa lietošanu un uzturēšanu.  
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2023.
Pamatojums
Pārejas periods nepieciešams, lai kravas celtņu valdītāji un akreditētas inspicēšanas institūcijas varētu sagatavoties noteikumu projektā noteiktajām prasībām.  

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd kravas celtņiem tehniskā uzraudzības kārtība noteikta Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumos Nr. 113 "Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 113), savukārt būtiskās drošuma prasības - Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumos Nr. 195 "Mašīnu drošības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 195). 
Likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” II nodaļā ir noteikti bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības organizācijas vispārīgie principi. Likuma 5.pants nosaka, ka bīstamo iekārtu kontrole, uzraudzība un pārbaude veicama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, citi normatīvie akti ir šis Noteikumu projekts, kurā attiecīgi detalizētāk tiek noteikta kravas celtņa tehniskās uzraudzības kārtība (kontrole, uzraudzība un pārbaudes), kas attiecināma uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru un inspicēšanas institūcijām atbilstoši likuma 6.un 7.pantā noteiktajam. 
Saskaņā uz likuma 14.pantu, valdītāja pienākums ir uzturēt bīstamās iekārtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošināt tehnisko pārbaužu veikšanu, kā arī pārtraukt bīstamo iekārtu darbību, ja konstatēts, ka tās apdraud cilvēku dzīvību vai veselību.
Pamatojoties uz PTAC sniegto informāciju, 2019. gadā kravas celtņa uzraudzības projekta ietvaros tika pārbaudīti 13 kravas celtņi (ar fizisko kontroli) no kuriem 12 kravas celtņiem (92%) konstatētas neatbilstības, proti: 
- 4 kravas celtņiem (31%) nav veikta kārtējā tehniskā pārbaude;
- 1 kravas celtni nav reģistrēts Bīstamo iekārtu reģistrā (turpmāk - reģistrs);
- 5 kravas celtņiem (71%) konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu kravas celtņu lietošanu, piemēram, nestrādā kravas celtņa kāša gala slēdzis, kāsim bojāts drošības aizslēgs, nodilušas bremžu uzlikas, nav uzstādīts gala slēdzis;
- 5 no 9 kravas celtņiem (56%), kuriem bija spēkā esoša tehniskā pārbaude, tika konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu kravas celtņa lietošanu. 
2019. gada kravas celtņa uzraudzības projekta ietvaros tika apturēta 8 kravas celtņa lietošana līdz ārpuskārtas tehniskās pārbaudes veikšanai. 
Savukārt 2020. gada kravas celtņa uzraudzības projekta ietvaros PTAC pārbaudīja 46 kravas celtņus no kuriem 13 (28%) konstatētas neatbilstības, proti: 
- 6 no 13 kravas celtņiem (45%) konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu kravas celtņa lietošanu, piemēram, nestrādā kravas celtņa kāša gala slēdzis, nostiprināta celšanas kāša troses ķīļuzmavas nostiprinājums;
- 6 no 9 celtņiem (67%), kuriem bija spēkā esoša tehniskā pārbaude, tika konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu kravas celtņa lietošanu. 
2020.gada kravas celtņa uzraudzības projekta ietvaros 4 kravas celtņiem, kuriem bija spēkā esošā tehniskā pārbaude tika apturēta tā lietošana. 
Turklāt 2019. un 2020.gadā notika 3 kravas celtņu avārijas, kurās tika konstatēts, ka kravas celtņi ir bijuši ilgstošā ekspluatācijā - 30 gadus un vairāk. 
Ņemot vērā, ka grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo tiesību normām un, lai uzlabotu drošu kravas celtņa lietošanu un samazinātu kravas celtņa avāriju riskus, izstrādāts Noteikumu projekts. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pamatojoties uz reģistra datiem (uz 29.03.2022.) ar statusu "Reģistrēts" ir 4868 kravas celtņi no kuriem 3291 ir kravas celtņi, kas uzstādīti līdz 2000. gadam (turpmāk - vecā tipa kravas celtņi), kad stājās spēkā Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 186 "Noteikumi par mašīnu drošību". Šobrīd spēkā esošajos Noteikumos Nr.113 nav skaidri nodefinētas prasības vecā tipa kravas celtņiem, līdz ar to pastāv augsts risks notikt neparedzētajiem gadījumiem kravas celtņa darbības laikā, izejot no ierindas slēptu tehniskā stāvokļa dēļ un radot apdraudējumu darbos ar kravas celtni iesaistīto personu dzīvībai un veselībai.
Kā arī Noteikumos Nr.113 nav skaidri noteiktas prasības kravas celtņa uzturēšanai darba kārtībā, kravas celtņa rekonstrukcijai un darba veikšanai ar kravas celtni, nenosakot darba veicēja, piemēram, nomnieka vai būvdarbu veicēja atbildību un pienākumus.
Pamatojoties uz Noteikumu Nr.113 noteiktajām prasībām ne visas inspicēšanas institūcijas tehniskās pārbaudes laikā veic kravas celtņa pārbaudāmo elementu padziļinātās pārbaudes,proti,  metināto savienojumu pārbaudes ar nesagraujošām kontroles metodēm, elektroinstalācijas pārbaudes, funkcionālās pārbaudes, statistiskās, dinamiskās un stabilitātes pārbaudes. Līdz ar to pastāv iespējamība notikt kravas celtņa avārijām. Turklāt Noteikumos Nr.113 nav noteiktas prasības attiecībā uz kravas celtņa padziļinātām tehniskajām pārbaudēm, kuras tehniskās pārbaudes laikā var pieprasīt inspicēšanas institūcijas, lai novērstu nedrošu kravas celtņa lietošanu.  
Risinājuma apraksts
Lai Noteikumu projektā noteiktās prasības būtu skaidrāk saprotamākas tās lietotājiem un piemērotājiem, Noteikumu projektā ir noteikta kravas celtņa definīcija un no kā kravas celtnis sastāv. Atbilstoši piemērojamiem standartiem ekspluatācijā atrodas dažādas konstrukcijas kravas celtņi un, lai valdītājam būtu skaidrāk saprotams, kādas konstrukcijas kravas celtnis atrodas viņu valdījumā un kādas prasības tieši attiecas uz konkrēto kravas celtni, Noteikumu projektā ir noteikta klasifikācija atkarībā no kravas celtņa konstrukcijas. Vienlaikus Noteikumu projekts papildināts ar klasifikāciju pēc to iesaistes ceļu satiksmē atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi ar mērķi, lai Ceļu satiksmes drošības direkcijai tehniskās apskates laikā nebūtu jāpārbauda, vai kravas celtnim ir veikta kārtējā tehniskā pārbaude. Ar Noteikumu projektu paredzēts, ka inspicēšanas institūcija veicot tehnisko pārbaudi atzīmē reģistrā, ka konkrētais kravas celtnis piedalās ceļu satiksmē, jo šādi kravas celtņi, kam nav veiktas kārtējās tehniskās pārbaudes nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. 
Jaunais regulējums nosaka prasības kravas celtņiem, kas atbilst Noteikumiem Nr.195 un vecā tipa kravas celtņiem, kuriem nav piemērojami Noteikumi Nr.195, bet uz kuriem attiecas normatīvie  akti par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu. 
Būvlaukumos tiek uzstādīti kravas celtņi, kuri ievesti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar spēkā esošu kārtējo tehniskās pārbaudes protokolu, kas sastādīts attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ņemot vērā, ka šādus kravas celtņus nedrīkst lietot, kamēr nav veikta reģistrācija reģistrā un nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta inspicēšanas institūcija nav veikusi kārtējo tehnisko pārbaudi, Noteikumu projektā ir papildināts ar prasību, ka uz Latvijā ievestajiem kravas celtņiem, kas lietošanā atrodas uz noteiktu laiku attiecas likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" un šo noteikumu projektā noteiktās prasības.
Noteikumu projektā ir noteikti kravas celtņa valdītāja pienākumi, proti, atbildīgs par kravas celtņa atbilstību šo Noteikuma projektā noteiktajām prasībām, par nodrošināšanu ar lietošanas dokumentāciju, tās uzturēšanu un pieejamību citām personām darba pienākuma veikšanai, marķējumu, lietošanu un uzturēšanu darba kārtībā un reģistrāciju reģistrā. 
Ekonomikas ministrija ir saņēmusi informāciju no biedrības "Latvijas kravas celtņu un pacēlāju valdītāju asociācijas" par to, ka šobrīd spēkā esošajos Noteikumos Nr. 113 nav noteiktas prasības kravas celtņa nomniekiem vai būvdarbu veicējiem, lietojot kravas celtni. Nomniekam nomājot kravas celtni, tas atrodas pilnīgā nomnieku (būvdarbu veicēju) faktiskajā valdījumā, kas to izmanto un lieto savās interesēs. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka kravas celtņa valdītājs ir atbildīgs par nomnieka vai būvdarbu veicēja darbībām kravas celtņa lietošanas laikā. Ņemot vērā notikušās kravas celtņu avārijas un to, ka valdītājam nav jāatbild par nomnieka
vai būvdarbu veicēja veiktajām darbībām lietošanas laikā, Noteikumu projektā ir iekļautas prasības par drošu kravas celtņa lietošanu - darbu plānošanu, organizēšanu, veikšanu, uzraudzību, kontroli par ko ir atbildīgs faktiskais darbu veicējs, kā arī identificēta darbu veicēja definīcija.  
Noteikumu projekts paredz, ka par kravas celtņa uzturēšanu darba kārtībā ir atbildīgs valdītājs vai juridiska persona uz līguma pamata. Šo kravas celtņa uzturēšanu veic atbilstoši lietošanas instrukcijai un šo Noteikumu projektā noteiktajām prasībām, ietverot kravas celtņa tehnisko apkopi, remontu, montāžu, demontāžu, transportēšanu un tehnisko pārbaužu organizēšanu. 
Valdītājs kravas celtņa tehnisko apkopi veic atbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajam un kravas celtņa uzturēšanas veicēja iekšējām procedūrām, savukārt remontu veic atbilstoši projekta nosacījumiem. Vienlaikus, pamatojoties uz kravas celtņa lietošanas instrukcijā noteikto un šo Noteikumu projektā noteiktajām prasībām, kravas celtņiem veic montāžu, demontāžu un transportēšanu. 
Noteikumu projekts paredz noteikt prasības kravas celtņa rekonstrukcijai, kuru veic valdītājs vai valdītāja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs ar materiāliem vai digitāliem līdzekļiem, lai uzlabotu kravas celtņa drošību, pielāgotu lietotāja vajadzībām un modernizētu atbilstoši tagadējai tehnikai, kā arī, lai atjaunotu kravas celtņa konstrukciju vai novecojušās detaļas. Kravas celtņa rekonstrukciju veic šādos veidos:
- vienkāršotā rekonstrukcija - ar kravas celtņa pārveidojumiem saistītie riski jau ir aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, līdz ar to, nav papildus nepieciešams veikt darbības, lai kravas celtnis atbilstu šo Noteikumu projektā 7. punktā noteiktajām prasībām (piemēram, celtspējas vai apgāšanās momenta ierobežotāja uzstādīšana, nominālās celtspējas samazināšana, vadības nomaiņa no kabīnes uz tālvadību (radio vadību), kāša nomaiņa pret pašgrābi). Pēc vienkāršotās rekonstrukcijas valdītājs vai valdītāja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs sastāda dokumentāru apliecinājumu, ka kravas celtnim ir veikta montāža, fiksējot pārbaudes rezultātus.
- būtiska pārveidošana – ar kravas celtņa pārveidojumiem saistītie riski nav aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, jo pārveidojumi rada jaunus riskus vai būtiski paaugstina esošo risku līmeni. Līdz ar to, kravas celtņa pārveidošanas veicējs uzņemas ražotāja pienākumus un veic kravas celtņa atbilstības novērtēšanu atbilstoši Noteikumiem Nr. 195 (piemēram, nominālās celtspējas palielināšana, programmatūras, ko nav paredzējis ražotājs, instalēšana). 
Lai akreditētas inspicēšanas institūcijas izvērtētu padziļināti kravas celtņa tehnisko stāvokli, Noteikumu projektā paredzēts noteikt prasības metināšanas un metināto savienojumu pārbaudēm, elektroinstalācijas pārbaudēm, funkcionālām pārbaudēm un statistiskās, dinamiskās un stabilitātes pārbaudēm. 
Noteikumu projekts ir papildināts ar prasībām darba veikšanai ar kravas celtni. Veicot darbus ar kravas celtni, darba veicējam jāievēro lietošanas instrukcijā, normatīvajos aktos par darba aizsardzību un Noteikumu projektā noteiktās prasības.
Valdītājs ir atbildīgs par kravas celtņa pirmreizējās, daļējās, pilnās, atkārtotās, ārpuskārtas un padziļinātās tehniskās pārbaudes veikšanu. Inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē novērtē kravas celtni ar kādu no šādiem vērtējumiem:
- 0. vērtējums - neatbilstības nav konstatētas;
- 1. vērtējums - konstatētas maznozīmīgas neatbilstības, kas nerada būtiskus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;
- 2. vērtējums - konstatētas būtiskas neatbilstības, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;
3. vērtējums - konstatētas bīstamas neatbilstības, kas rada tiešus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.
Gadījumā, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 0. vai 1., tad tā turpmākā lietošana ir pieļaujama. Savukārt, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 2. vērtējumu, tad kravas celtņa lietošana ir pieļaujama 30 dienas, kuru laikā valdītājam jānovērš konstatētās neatbilstības un jānodrošina atkārtotā tehniskās pārbaudes veikšana, kurā kravas celtnis novērtēts ar 0. vai 1. Bet, ja valdītājs 30 dienu laikā nav veicis atkārtoto tehnisko pārbaudi, tad kravas celtņa lietošana turpmāk nav pieļaujama līdz neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai. Savukārt, ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē  kravas celtni novērtē ar 3. vērtējumu, tad kravas celtņa turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz konstatēto neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai.
Pēc tehnisko pārbaužu veikšanas, inspicēšanas institūcija aktualizē informāciju reģistrā, aizpildot tehniskās pārbaudes rezultātus. Trīs darba dienu laikā inspicēšanas institūcija izsniedz valdītājam tehniskās pārbaudes protokolu.  
Vienlaikus Noteikumu projektā noteikts, ka pamatojoties uz inspicēšanas institūcijas pieprasījumu, valdītājs kravas celtnim veic padziļināto tehnisko pārbaudi. Inspicēšanas institūcija pieprasa veikt padziļināto tehnisko pārbaudi, ja tehniskās pārbaudes laikā nav iespējams izvērtēt kravas celtņa atbilstību šo Noteikumu projektā 7. punkta un lietošanas instrukcijā noteiktajām prasībām. Savukārt pirmreizējās tehniskās pārbaudes laikā kravas celtnim veic padziļināto tehnisko pārbaudi, ja kravas celtnim kopš tā ražošanas pagājuši 10 gadi un vairāk, nav pieejama dokumentācija par veiktajām kārtējām tehniskajām pārbaudēm pēdējo piecu gadu laikā un par ražotāja noteikto kravas celtņa darba režīma klasifikāciju pēc darba ciklu kopējā skaita un slodzes spektra faktora. Kā piemērs, ja inspicēšanas institūcija konstatē, ka kravas celtnim nepieciešams veikt kravas celtņa mezglu demontāžu, attīrīšanu no krāsas vai rūsas. Kravas celtņa padziļināto tehnisko pārbaudi veic pēc valdītāja lūguma izvēlēta juridiska vai fiziska persona ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi kravas celtņa projektēšanā un ražošanā. Ja kravas celtnim līdz kārtējai tehniskajai pārbaudei nav veikta padziļinātā tehniskā pārbaude, inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē celtni novērtē ar 3 un nav pieļaujama kravas celtņa lietošana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Kravas celtņa lietotājs
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietver prasības kravas celtņa lietotājam (darba veicējam, kravas celtņa operatoram), nosakot lietotāja pienākumus un atbildību pirms kravas celtņa lietošanas, kā arī nosacījumus, kas jāievēro pirms kravas celtņa lietošanas.  
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka prasības kravas celtņa valdītājam (juridiska persona), kas ir kravas celtņa īpašnieks vai turētājs. Ar Noteikumu projektu valdītājam ir noteikti pienākumi un atbildība attiecībā uz kravas celtņa rekonstrukciju, lietošanu un uzturēšanu darba kārtībā, kā arī kārtējo tehnisko pārbaužu organizēšanu, tai skaitā padziļināto tehnisko pārbaužu organizēšanu. 
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Ar noteikumu projektu paredzēts, ka būvniecībā uz noteiktu laiku lietošanā esošajiem kravas celtņiem turpmāk būs jābūt reģistrētiem reģistrā un veiktajai kārtējai tehniskajai pārbaudei.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertās prasības palielinās administratīvo slogu valdītājiem, lai izpildītu prasības attiecībā uz padziļinātām tehniskajām pārbaudēm. Ar Noteikumu projektu paredzēts, ka valdītājam padziļinātās tehniskās pārbaudes būs jāveic tikai tādos gadījumos, ja inspicēšanas institūcija tehniskās pārbaudes laikā konstatē, ka nepieciešams papildus izvērtēt kravas celtņa tehnisko stāvokli. Atbilstības izmaksas nav iespējams noteikt, jo nav zināms, cik lietošanā atrodas kravas celtņi, kam būs jāveic padziļinātās tehniskās pārbaudes, kā arī nav zināmas cik lielas izmaksas valdītājam radīs, lai novērstu konstatētās neatbilstības padziļinātās tehniskās pārbaudes laikā.
Savukārt kravas celtņa lietotājam noteikumu projektā noteiktās prasības nerada administratīvo slogu, jo jau šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums vispārīgi nosaka lietotāja pienākumus un atbildību. 

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Kravas celtņa lietotājs
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
visi uzņēmumi
Vērtības nozīme:
3 500
kravas celtņu valdītāju skaits
Nav iespējams precīzi aprēķināt, cik lielas izmaksas valdītājam radīs Noteikumu projektā ietvertās padziļinātās tehniskās pārbaudes, jo nav nosakāms, cik no lietošanā esošajiem kravas celtņiem būs jāveic padziļinātās tehniskās pārbaudes, kā arī nav nosakāms, cik valdītājam izmaksās padziļinātās tehniskās pārbaudes, lai novērstu konstatētās neatbilstības.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas kravas celtņu un pacēlāju valdītāju asociācija"
Cits
Akreditētas inspicēšanas institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Priekšlikumi tika saņemti no Biedrības "Latvijas kravas celtņu un pacēlāju valdītāju asociācija", kurus Ekonomikas ministrija ir ņēmusi vērā Noteikumu projekta izstrādes procesā. Kā arī Ekonomikas ministrija ir saņēmusi atbalstu no Biedrības "Latvijas kravas celtņu un pacēlāju valdītāju asociācija" par tālāku Noteikumu projekta virzību. Iebildumi par izstrādāto Noteikumu projektu netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
  • Akreditētas inspicēšanas institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Patērētāju tiesību aizsardzības centram un akreditētām inspicēšanas institūcijām administratīvais slogs paliek nemainīgs  

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk