Anotācija

Noteikumu spēkā esošā redakcija (2.punkts definīcija un 61.1.apakšpunkts) paredz prasību vērtēt grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusu, piemērojot arī tādās atbalsta intervencēs, kur šāds nosacījums nav obligāti paredzēts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē ELFLA un EJZAF atbalsta īstenošanu. Praksē minētā prasība rada nesamērīgu administratīvo slogu gan atbalsta pretendentiem, gan atbalsta administrēšanā iesaistītajām institūcijām, īpaši gadījumos, kad tās piemērošana nesniedz būtisku pievienoto vērtību risku pārvaldībā. Ņemot vērā samērīguma un mērķtiecības principus, kā arī nepieciešamību nodrošināt atbalsta nosacījumu atbilstību piemērojamajam Eiropas Savienības regulējumam, nepieciešams precizēt 61.1.apakšpunktu punktu, atsakoties no grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa vērtēšanas tajās atbalsta intervencēs, kur to obligāti neparedz ELFLA un EJZAF īstenošanas tiesību akti. Tāpat arī nepieciešams precizēt noteikumu 2. punktā ietverto definīciju attiecībā uz grūtībās nonākušu saimnieciskās darbības veicēju, ietverot tajā atsauci uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu.

Lai nodrošinātu atbalsta nosacījumu atbilstību piemērojamajam Eiropas Savienības regulējumam, samērīgu administratīvo slogu un mērķtiecīgu risku pārvaldību, noteikumos tiek veikti šādi precizējumi.
Noteikumu 2. punktā ietvertā definīcija “grūtībās nonācis saimnieciskās darbības veicējs” tiek precizēta, papildinot normatīvo aktu uzskaitījumu ar atsauci uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu. Tādējādi tiek nodrošināta vienota un skaidra izpratne par grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja identificēšanas kritērijiem atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Noteikumu 61.1. apakšpunkts tiek precizēts, nosakot, ka prasība vērtēt grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusu turpmāk tiek piemērota tikai tām atbalsta intervencēm, kurās šāda izvērtēšana ir obligāti paredzēta saskaņā ar piemērojamiem Eiropas Savienības valsts atbalsta vai komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Līdz ar to tiek izslēgta šīs prasības piemērošana intervencēs, kur to neparedz ELFLA un EJZAF īstenošanas tiesību akti.
Vienlaikus, atbalsta pasākumos, kur grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa izvērtēšana ir obligāta atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem jeb komercdarbības atbalstam, tiek saglabāta un precizēta risku kontroles pieeja, paredzot vērtēšanu arī atbalsta pretendenta uzņēmumu grupas līmenī un kopprojektu gadījumos – attiecībā uz visiem projekta dalībniekiem. Papildus tiek noteikts pienākums pārbaudīt, vai atbalsta pretendentam nav piemērota maksātnespējas procedūra pēc kreditora pieprasījuma saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta “c” apakšpunktu.
Tādējādi ar grozījumiem tiek nodrošināta samērīga un mērķtiecīga prasību piemērošana, vienlaikus mazinot administratīvo slogu atbalsta pretendentiem un institūcijām un saglabājot nepieciešamo finanšu risku kontroli tajos gadījumos, kuros to paredz Eiropas Savienības tiesību akti.

Noteikumu Nr. 113 7.5.3. apakšpunkts paredz prasību izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu, salīdzinot vismaz divus derīgus piedāvājumus projektā paredzētajai iegādei, ja iepirkuma vērtība ir 2001 euro un vairāk. Praksē tas nozīmē, ka divu piedāvājumu salīdzināšanas prasība tiek piemērota arī nelielas vērtības iepirkumiem, radot nesamērīgu administratīvo slogu atbalsta pretendentiem un atbalsta administrēšanā iesaistītajām institūcijām, īpaši gadījumos, kad šāda prasība nesniedz būtisku pievienoto vērtību iepirkuma caurskatāmības un ekonomiskā izdevīguma nodrošināšanā.
Savukārt noteikumu 7.5.4. apakšpunkts, kas nosaka prasību iesniegt divus derīgus piedāvājumus iepirkumiem 70 001 euro un vairāk, paredz arī atsevišķa apliecinājuma iesniegšanu par piedāvājumu neatkarīgu sagatavošanu. Praksē šāda prasība dublē jau ar piedāvājumu iesniegšanu sasniedzamo mērķi un palielina dokumentu sagatavošanas apjomu, neradot būtisku papildu ieguvumu risku mazināšanā.

Lai nodrošinātu samērīgu un mērķtiecīgu iepirkumu prasību piemērošanu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu, noteikumu 7.5.3. apakšpunktā iepirkuma slieksnis, no kura piemērojama prasība izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu, salīdzinot vismaz divus derīgus piedāvājumus, tiek paaugstināts no 2001 euro uz 10 001 euro. Tādējādi tiek vienkāršota iepirkumu procedūra nelielas vērtības iepirkumiem līdz 10 000 euro, saglabājot caurskatāmību un ekonomiskā izdevīguma principu piemērošanu lielākas vērtības iepirkumos. Attiecīgi nelielas vērtības iepirkumiem turpmāk atbalsta pretendentam ir jāsniedz informācija par attiecīgās iegādes vērtību tirgū, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju, attiecīgi cenas pamatotības izvērtējumu veiks Lauku atbalsta dienests.
Vienlaikus noteikumu 7.5.4. apakšpunktā tiek precizēts, ka iepirkumiem virs 70 001 euro iesniedzamajiem diviem piedāvājumiem jābūt neatkarīgi izstrādātiem, atsakoties no prasības iesniegt katra iepirkuma dalībnieka atsevišķu apliecinājumu par neatkarīga piedāvājuma sagatavošanu. Šāds risinājums vienkāršo dokumentu sagatavošanas procesu, saglabājot pietiekamu risku kontroles līmeni. Kopumā grozījumi veicina samērīgu administratīvā sloga mazināšanu, vienlaikus nodrošinot iepirkumu procedūru atbilstību ekonomiskā izdevīguma un caurskatāmības principiem.

Noteikumu 15.4. apakšpunktā, kas paredz prasību par projekta iesnieguma, maksājuma pieprasījuma vai pārskata parakstīšanu, noteikts, ka dokumentu paraksta atbildīgā persona, kurai ir paraksta tiesības, kas rada nepieciešamību papildus pārbaudīt un apliecināt paraksta tiesību esamību.

Noteikumu 15.4. apakšpunktā, kas paredz prasību par projekta iesnieguma, maksājuma pieprasījuma vai pārskata parakstīšanu, izslēgta prasība par paraksta tiesību esamību, nosakot, ka dokumentu paraksta atbildīgā persona, tādējādi vienkāršojot dokumentu parakstīšanas procesu atbalsta pretendentiem.

Spēkā esošais 35.7. apakšpunkts paredz, ka tehnikai un iekārtām, kas nav marķētas ar Eiropas atbilstības marķējumu CE, atbalsta saņēmējam jāiesniedz ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja izsniegtas atbilstības deklarācijas kopija. Latvijā par preču laišanu tirgū un to atbilstību normatīvo aktu prasībām atbild tirgus uzraudzības iestādes, galvenokārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). PTAC kā tirgus uzraudzības iestāde pārbauda CE marķējuma korektu lietojumu un veic normatīvajos aktos noteiktās darbības gadījumos, kad tiek konstatētas neatbilstības. Preces, kuras tiek likumīgi piedāvātas un pārdotas Latvijas tirgū, jau ir pakļautas valsts noteiktai atbilstības kontrolei. Ņemot vērā, ka tirgus uzraudzības funkcija ir PTAC kompetencē un ka preces Latvijas un Eiropas Savienības tirgū jau atbilst attiecīgajām prasībām, ir iespējams racionalizēt atbalsta administrēšanas procesu, izvairoties no atbilstības dokumentācijas atkārtotas pārbaudes.

Lai racionalizētu atbalsta administrēšanas procesu un novērstu funkciju dublēšanos, no noteikumiem tiek svītrots 35.7. apakšpunkts. Ņemot vērā, ka PTAC kā tirgus uzraudzības iestāde veic CE marķējuma korekta lietojuma pārbaudi, Lauku atbalsta dienests savas kompetences ietvaros var paļauties uz faktu, ka preces, kuras ir likumīgi laistas tirgū Latvijā un Eiropas Savienībā un iegādātas no tirgotājiem, atbilst tirgus uzraudzības prasībām. Grozījums neparedz atkārtotu CE marķējuma vai ar to saistīto dokumentu pārbaudi Lauku atbalsta dienesta kompetences ietvaros, jo šī funkcija jau tiek veikta atbilstoši tirgus uzraudzības tiesiskajam regulējumam. Šāda precizēšana nodrošina efektīvāku atbalsta administrēšanas procesu, vienlaikus saglabājot atbilstību preču drošības un atbilstības prasībām, kas tiek kontrolētas tirgus uzraudzības iestāžu līmenī.

Noteikumu 39.1. apakšpunktā, kas paredz prasību par transportlīdzekļa, traktortehnikas, kuģa vai laivas reģistrāciju pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, nav iekļauts bezpilota gaisa kuģis kā reģistrējamais objekts, lai gan tehnoloģiju attīstība un to pieaugošā izmantošana lauksaimniecībā rada nepieciešamību iekļaut šo objektu atbalsta pasākumos. Papildus nav precīzi norādīts, ka reģistrācija jāveic attiecīgajā reģistrā, kas atbilst konkrētajam objekta veidam un var radīt neskaidrības par reģistrācijas vietu. Noteikumu 39.2. apakšpunktā, kas paredz prasību par būves nodošanu ekspluatācijā pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, noteikts, ka Būvniecības informācijas sistēmā jābūt atzīmei par būves nodošanu ekspluatācijā, kas nav vienīgais veids, kā tiek apliecināta būves nodošana ekspluatācijā saskaņā ar spēkā esošajiem būvniecības normatīvajiem aktiem.

Noteikumu 39.1. apakšpunktā, kas paredz prasību par transportlīdzekļa, traktortehnikas, kuģa vai laivas reģistrāciju pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, papildināts ar bezpilota gaisa kuģi kā reģistrējamo objektu un precizēts, ka reģistrācija veicama attiecīgajā reģistrā, papildinot ar Civilās aviācijas aģentūras e-pakalpojumu portālu, tādējādi paplašinot atbalstāmo objektu loku un precizējot reģistrācijas vietas atbilstoši konkrētajam objekta veidam. Noteikumu 39.2. apakšpunktā, kas paredz prasību par būves nodošanu ekspluatācijā pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, precizēts, ka būve jānodod ekspluatācijā atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem, tādējādi nodrošinot atbilstību dažādiem būves nodošanas ekspluatācijā veidiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un paplašinot atbalsta saņēmēja iespējas.

Noteikumu 42.¹ punktā, kas paredz iespēju atbalsta saņēmējam lauku attīstības pasākumos saņemt avansu bez kredītiestādes garantijas, nav skaidri noteikts regulējums attiecībā uz neienesīgām investīcijām vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, konkrēti KLP SP intervencēm LA 4.5 "Neienesīgās investīcijas – mākslīgu mitrāju izveide" un LA 4.6 "Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana". Šādas investīcijas ir vērstas uz vides kvalitātes uzlabošanu un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanu, neradot tiešus finanšu ieņēmumus, un to īpatnības prasa skaidru normatīvo regulējumu par avansa piemērošanu.

Noteikumu 42.¹ punktā tiek veikti precizējumi, skaidri nosakot avansa piemērošanas tvērumu neienesīgām investīcijām lauku attīstības pasākumos. Grozījumi paredz punktā ietvert tiešas atsauces uz neienesīgām investīcijām vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kas īstenotas KLP Stratēģiskā plāna ietvarā.
Punktā tiek precizēts, ka avansa piemērošana attiecas arī uz investīcijām, kas atbilst KLP SP intervencēm LA 4.5 “Neienesīgās investīcijas – mākslīgu mitrāju izveide” un LA 4.6 “Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana”, ņemot vērā šo investīciju specifiku un to, ka tās nav vērstas uz tiešu ekonomisko ieguvumu.

Ar grozījumiem tiek novērstas interpretācijas atšķirības noteikumu piemērošanā un nodrošināta vienota pieeja avansa piemērošanai neienesīgām investīcijām, tādējādi stiprinot tiesisko skaidrību un atbalsta administrēšanas konsekvenci, vienlaikus saglabājot esošo regulējumu attiecībā uz kredītiestādes garantiju piemērošanu.

Spēkā esošā 46. punkta redakcija paredz, ka atbalsta saņēmējam maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi nav lielāki par 1000 euro vai ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Šī prasība attiecas uz visiem atbalsta saņēmējiem bez izņēmumiem. Ņemot vērā, ka noteiktas atbalsta saņēmēju kategorijas darbojas publiskā sektora ietvaros vai veic specifiskas funkcijas, piemēram, ostu pārvaldes, zinātniskās institūcijas, kā arī valsts un pašvaldības iestādes, to finanšu vadība un nodokļu maksājumu kārtība var atšķirties no privātā sektora uzņēmējdarbības subjektiem. Šīm institūcijām raksturīga lielāka stabilitāte un atbildība publisko līdzekļu pārvaldībā, kā arī to darbība tiek pakļauta stingrākai valsts kontrolei un uzraudzībai. Lai nodrošinātu elastīgāku un atbilstošāku pieeju dažādu atbalsta saņēmēju kategoriju specifikai, ir lietderīgi precizēt 46. punktu.

Lai nodrošinātu elastīgāku un atbilstošāku pieeju dažādu atbalsta saņēmēju kategoriju specifikai, 46. punkts tiek precizēts, nosakot, ka prasība par nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu ierobežojumu līdz 1000 euro neattiecas uz ostām pārvaldēm, zinātniskajām institūcijām, valsts un pašvaldības iestādēm. Grozījums ņem vērā, ka minētās institūcijas darbojas publiskā sektora ietvaros vai veic specifiskas funkcijas, un to finanšu pārvaldība ir pakļauta stingrākai valsts kontrolei un uzraudzībai. Atbalsta saņēmējiem, izņemot minētās kategorijas, maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi joprojām nav lielāki par 1000 euro vai ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Grozījums veicina efektīvāku atbalsta administrēšanas procesu, vienlaikus saglabājot atbilstošu kontroli pār nodokļu saistību izpildi un ņemot vērā publiskā sektora institūciju specifiku.

Noteikumu 61. punktā, kas nosaka projekta noraidīšanas nosacījumus, nav diferenciētas pieejas dažāda smaguma ar nodarbinātību saistīto pārkāpumu vērtēšanā. Visi pārkāpumi, neatkarīgi no to būtiskuma un ietekmes uz projekta mērķu sasniegšanu, rada vienādas sekas – projekta pilnīgu noraidīšanu. Daži mazāk būtiski pārkāpumi, piemēram, darba līguma rakstveida noslēgšanas prasības neievērošana vai kavēta informācijas iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā, neietekmē atbalsta pretendenta spēju veiksmīgi īstenot projektu.

Spēkā esošā 64. punkta redakcija paredz vairākus nosacījumus, pie kuru konstatēšanas atbalsta saņēmējam projekta maksājumu neizmaksā vai no atbalsta saņēmēja atgūst izmaksāto publisko finansējumu pilnā apmērā vai daļēji. 64.5. apakšpunkts nosaka šādu pasākumu piemērošanu, ja atbalsta saņēmējam projekta īstenošanas un uzraudzības laikā ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar projektu. Taču šis nosacījums neietver situācijas, kad Konkurences padomē ir ierosināta lieta par konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu saistībā ar projektu. Konkurences tiesību pārkāpumi var būtiski ietekmēt publiskā finansējuma lietderīgu izmantošanu un godīgas konkurences principu ievērošanu, un šādu pārkāpumu izmeklēšana notiek administratīvajā procesā Konkurences padomē, nevis kriminālprocesā. Lai nodrošinātu vienādu pieeju dažāda veida būtiskiem pārkāpumiem un aizsargātu publiskos līdzekļus, ir lietderīgi precizēt 64.5. apakšpunktu, iekļaujot arī situācijas, kad Konkurences padomē ierosināta lieta par konkurences tiesību pārkāpumiem saistībā ar projektu.

Noteikumos ieviests jauns 61.¹ punkts, kas paredz iespēju apstiprināt projektu ar ieturējumu no piešķiramā atbalsta noteiktos ar nodarbinātību saistītos pārkāpumu gadījumos, ja līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir pagājuši mazāk nekā 12 mēneši no dienas, kad stājies spēkā neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai kompetentas institūcijas lēmums. Ieturējuma apmērs noteikts samērīgi pārkāpuma raksturam un atbilstoši noteikumu 68.punktam.
Lai stiprinātu publisko līdzekļu aizsardzību un nodrošinātu vienotu pieeju būtisku pārkāpumu gadījumos, 64.5. apakšpunkts tiek papildināts, paredzot iespēju neizmaksāt vai atgūt publisko finansējumu arī gadījumos, kad Konkurences padomē ir ierosināta lieta par konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu saistībā ar projektu. Grozījums nodrošina iespēju reaģēt uz iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem jau izmeklēšanas stadijā, veicinot godīgas konkurences principu ievērošanu un konsekvenci ar 64.3. apakšpunktā noteikto regulējumu.

Spēkā esošā 63. punkta redakcija paredz atbalsta pretendenta izslēgšanu no atbalsta saņēmēju loka vai aizliegumu piedalīties projektu iesniegumu atlasē noteiktos gadījumos, piemēram, ja konstatētas būtiskas neatbilstības vai pārkāpumi. Taču pašreizējā kārtība neparedz mehānismu, kas ļautu atbalsta pretendentam atjaunot uzticamību un samazināt vai atcelt piemērotās sekas, ja tas ir veicis konkrētus pasākumus, lai novērstu neatbilstības cēloņus un nodrošinātu to atkārtošanās nepieļaujamību. Praksē var rasties situācijas, kad atbalsta pretendents ir labticīgi novērsis neatbilstību sekas, sadarbojies ar kompetentajām iestādēm, atmaksājis nepamatoti saņemto finansējumu vai veicis citus būtiskus pasākumus, kas liecina par atbildīgu attieksmi un gatavību ievērot normatīvo aktu prasības. Šādos gadījumos izslēgšana no atbalsta saņēmēju loka var būt nesamērīga. Eiropas Savienības labas pārvaldības principi paredz iespēju atjaunot uzticamību gadījumos, kad persona ir veikusi reālas izmaiņas savā darbībā un spēj ievērot normatīvo aktu prasības. Lai nodrošinātu samērīgāku un elastīgāku pieeju un veicinātu atbildīgu rīcību, ir lietderīgi ieviest uzticamības atjaunošanas mehānismu ar skaidriem kritērijiem un nosacījumiem.

Lai nodrošinātu samērīgāku un elastīgāku pieeju gadījumos, kad atbalsta pretendents ir veicis reālus un pārbaudāmus pasākumus neatbilstību novēršanai un to atkārtošanās nepieļaušanai, noteikumos tiek paredzēts uzticamības atjaunošanas mehānisms.
Grozījumi nosaka iespēju atbalsta pretendentam noteiktos gadījumos lūgt uzticamības atjaunošanu, ja tas ir labticīgi sadarbojies ar kompetentajām iestādēm, novērsis neatbilstību cēloņus un demonstrējis spēju turpmāk ievērot normatīvo aktu prasības. Vienlaikus tiek noteikti skaidri kritēriji un nosacījumi, kas nodrošina, ka uzticamības atjaunošana ir piemērojama tikai individuāli izvērtētos gadījumos un nav pieejama atkārtotiem pārkāpējiem vai personām, kurām pastāv citi izslēgšanas pamati.
Lēmumu par uzticamības atjaunošanu pieņem Lauku atbalsta dienests, izvērtējot veikto pasākumu nozīmīgumu kopsakarā ar pieļautās neatbilstības raksturu un smagumu. Šāda pieeja ļauj līdzsvarot nepieciešamību aizsargāt publiskās intereses ar mērķi veicināt atbildīgu rīcību, procesuālo ekonomiju un efektīvāku publisko līdzekļu pārvaldību, vienlaikus saglabājot augstus atbilstības standartus un ievērojot Eiropas Savienības labas pārvaldības principus.