23-TA-1063: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai. Likvidācija īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību. Regulējuma mērķis ir veidot spēcīgu, profesionālu, kompetentu un kompaktu valsts pārvaldi, kas spēj operatīvi un koordinēti risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Paredzēts, ka Juridiskās palīdzības administrācija tiks likvidēta ar 2024. gada 1. janvāri, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt vienotu spēkā stāšanās datumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantā Ministru kabinetam ir piešķirtas tiesības izveidot, reorganizēt un likvidēt tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc Ministru kabineta iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām. Tātad no normatīvo aktu viedokļa teorētiski visu vērtējamo iestāžu reorganizācija vai likvidācija pie noteiktiem apstākļiem ir iespējama.
Juridiskās palīdzības administrācija ir izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004. gada 9. marta rīkojumu Nr. 156 ar kuru tika atbalstīta koncepcija "Par Koncepciju valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sistēmas izveidošanai Latvijā", kura noteica, ka, lai panāktu atbilstību Satversmei un starptautiskām cilvēka tiesību normām, nepieciešams reformēt un paplašināt juridiskās palīdzības sistēmu Latvijā. Šim nolūkam tika paredzēts, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās sniedz advokāti, kuri ir noslēguši līgumus par juridiskās palīdzības sniegšanu ar par juridiskās palīdzības sniegšanas organizēšanu atbildīgo institūciju. 2005. gada 17. martā tika pieņemts un minētā gada 1. jūnijā spēkā stājās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Likuma II nodaļa "Juridiskās palīdzības administrācija" paredz, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija un ka tā ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Līdz Juridiskās palīdzības administrācijas izveidošanai tās funkcijas veica Tieslietu ministrijas atbildīgā struktūrvienība.
Juridiskās palīdzības administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši Valsts kancelejas 2017.gadā veiktajam izvērtējumam klasificēta kā maza valsts pārvaldes iestāde. Juridiskās palīdzības administrācija veic Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem" un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, proti:
1) nodrošina valsts apmaksātas juridiskās palīdzības saņemšanu likumā noteiktām personām;
2) atlīdzina zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu vecākajiem to darbu obligātās aizstāvības gadījumos kriminālprocesos;
3) izmaksā valsts kompensācijas cietušajiem tīšos noziedzīgos nodarījumos;
4) likumā noteiktos gadījumos nodrošina valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai un valsts kompensācijām izmaksāto valsts budžeta līdzekļu piedziņu;
5) izveido un uztur Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un Valsts kompensācijas reģistru;
6) nodrošina tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību, slēdzot deleģēšanas līgumu ar biedrību "Skalbes".
Tiesu administrācija ir tiešās pārvaldes iestāde, kura atrodas tieslietu ministra padotībā. Tās izveides mērķis bija nodrošināt atbalstu rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu efektīvam darbam un attīstībai. Šobrīd Tiesu administrācijas kompetencē ir arī funkcijas, kas saistītas ar atbalstu citu tieslietu jomas institūcija darbam un attīstībai. Tiesu administrācijai ir šādas funkcijas:
1) organizē un nodrošina tiesu administratīvo darbu, kā arī iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā organizē un nodrošina administratīvo darbu Tieslietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs;
2) nodrošina par tiesā veiktajām darbībām un par izpildu dokumenta iesniegšanu zvērinātam tiesu izpildītājam maksājamo valsts nodevu uzskaiti;
3) noteiktajos gadījumos sniedz atzinumu par naudas līdzekļu atmaksāšanu, atmaksā vai novirza naudas līdzekļus;
4) plāno un rīkojas ar tiesu budžetu, nodrošina tiesas ar tām nepieciešamajiem pakalpojumiem.
5) nodrošina Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu un reģistru darbību un attīstību;
Izvērtējot Tiesu administrācijas un Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas secināms, ka abām iestādēm ir nozīmīga loma Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā ietverto tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanā. Proti, Tiesu administrācija līdzdarbojas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas institucionālajā aspektā, nodrošinot nepieciešamo tehnisko un administratīvo atbalstu tiesu varai. Savukārt Juridiskās palīdzības administrācija līdzdarbojas tiesību uz taisnīgu tiesu procesuālā aspekta nodrošināšanā, nodrošinot valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sniegšanu un kompensāciju cietušajiem. Vērtējot iestāžu funkcijas secināms, ka tās abas administrē valsts budžeta līdzekļus, organizē reģistru izveidi un uzturēšanu iestādes funkciju īstenošanai, kā arī atsevišķas funkcijas īsteno, tās deleģējot.
Ņemot vērā abu iestāžu funkcijas un darbības jomas, kā arī lai sekmētu kompaktu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un līdzīgo kompetenču centralizāciju un pieejamo resursu racionālu izmantošanu, lietderīgi Juridiskās palīdzības administrāciju pievienot Tiesu administrācijai.
Juridiskās palīdzības administrācija ir izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004. gada 9. marta rīkojumu Nr. 156 ar kuru tika atbalstīta koncepcija "Par Koncepciju valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sistēmas izveidošanai Latvijā", kura noteica, ka, lai panāktu atbilstību Satversmei un starptautiskām cilvēka tiesību normām, nepieciešams reformēt un paplašināt juridiskās palīdzības sistēmu Latvijā. Šim nolūkam tika paredzēts, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās sniedz advokāti, kuri ir noslēguši līgumus par juridiskās palīdzības sniegšanu ar par juridiskās palīdzības sniegšanas organizēšanu atbildīgo institūciju. 2005. gada 17. martā tika pieņemts un minētā gada 1. jūnijā spēkā stājās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Likuma II nodaļa "Juridiskās palīdzības administrācija" paredz, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija un ka tā ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Līdz Juridiskās palīdzības administrācijas izveidošanai tās funkcijas veica Tieslietu ministrijas atbildīgā struktūrvienība.
Juridiskās palīdzības administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši Valsts kancelejas 2017.gadā veiktajam izvērtējumam klasificēta kā maza valsts pārvaldes iestāde. Juridiskās palīdzības administrācija veic Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem" un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, proti:
1) nodrošina valsts apmaksātas juridiskās palīdzības saņemšanu likumā noteiktām personām;
2) atlīdzina zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu vecākajiem to darbu obligātās aizstāvības gadījumos kriminālprocesos;
3) izmaksā valsts kompensācijas cietušajiem tīšos noziedzīgos nodarījumos;
4) likumā noteiktos gadījumos nodrošina valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai un valsts kompensācijām izmaksāto valsts budžeta līdzekļu piedziņu;
5) izveido un uztur Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un Valsts kompensācijas reģistru;
6) nodrošina tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību, slēdzot deleģēšanas līgumu ar biedrību "Skalbes".
Tiesu administrācija ir tiešās pārvaldes iestāde, kura atrodas tieslietu ministra padotībā. Tās izveides mērķis bija nodrošināt atbalstu rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu efektīvam darbam un attīstībai. Šobrīd Tiesu administrācijas kompetencē ir arī funkcijas, kas saistītas ar atbalstu citu tieslietu jomas institūcija darbam un attīstībai. Tiesu administrācijai ir šādas funkcijas:
1) organizē un nodrošina tiesu administratīvo darbu, kā arī iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā organizē un nodrošina administratīvo darbu Tieslietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs;
2) nodrošina par tiesā veiktajām darbībām un par izpildu dokumenta iesniegšanu zvērinātam tiesu izpildītājam maksājamo valsts nodevu uzskaiti;
3) noteiktajos gadījumos sniedz atzinumu par naudas līdzekļu atmaksāšanu, atmaksā vai novirza naudas līdzekļus;
4) plāno un rīkojas ar tiesu budžetu, nodrošina tiesas ar tām nepieciešamajiem pakalpojumiem.
5) nodrošina Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu un reģistru darbību un attīstību;
Izvērtējot Tiesu administrācijas un Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas secināms, ka abām iestādēm ir nozīmīga loma Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā ietverto tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanā. Proti, Tiesu administrācija līdzdarbojas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas institucionālajā aspektā, nodrošinot nepieciešamo tehnisko un administratīvo atbalstu tiesu varai. Savukārt Juridiskās palīdzības administrācija līdzdarbojas tiesību uz taisnīgu tiesu procesuālā aspekta nodrošināšanā, nodrošinot valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sniegšanu un kompensāciju cietušajiem. Vērtējot iestāžu funkcijas secināms, ka tās abas administrē valsts budžeta līdzekļus, organizē reģistru izveidi un uzturēšanu iestādes funkciju īstenošanai, kā arī atsevišķas funkcijas īsteno, tās deleģējot.
Ņemot vērā abu iestāžu funkcijas un darbības jomas, kā arī lai sekmētu kompaktu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un līdzīgo kompetenču centralizāciju un pieejamo resursu racionālu izmantošanu, lietderīgi Juridiskās palīdzības administrāciju pievienot Tiesu administrācijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums noteic, ka par juridiskās palīdzības nodrošināšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija. Attiecīgi, ņemot vērā to, ka atbilstoši Ministru prezidenta rīkojuma projektam "Par Juridiskās palīdzības administrāciju", kas tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu, un Valsts pārvaldes reformu plānam 2020, kura viens no uzdevumiem valsts pārvaldes procesu pārskatīšanā bija atbalsta funkciju centralizācija un mazo iestāžu lietderības izvērtēšana, nodrošinot mazo iestāžu efektivitātes celšanu un radniecīgo iestāžu funkciju apvienošanu, Juridiskās palīdzības administrācija tiek likvidēta un visas tās funkcijas un uzdevumus turpmāk īsteno Tiesu administrācija. Tādēļ nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, lai nomainītu par juridiskās palīdzības nodrošināšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā atbildīgo iestādi.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka Juridiskās palīdzības administrācijas veicamās funkcijas un uzdevumi tiek nodoti Tiesu administrācijai, likumprojekts aizstāj Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā atsauces uz Juridiskās palīdzības administrāciju ar Tiesu administrāciju, nemainot regulējumu pēc būtības.
Problēmas apraksts
Izvērtējot Juridiskās palīdzības administrācijas un Tiesu administrācijas funkcijas un darbības jomas, secināms, ka pastāv iespēja nodrošināt efektīvāku valsts pārvaldes iestāžu darbību, apvienojot resursus vienā iestādē. Tādējādi arī tiktu samazināta valsts pārvaldes sadrumstalotība un veicināta funkciju efektīvāka izpilde. Jāņem vērā, ka atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānam 2020 viens no uzdevumiem valsts pārvaldes procesu pārskatīšanā bija atbalsta funkciju centralizācija un mazo iestāžu lietderības izvērtēšana, nodrošinot mazo iestāžu efektivitātes celšanu un radniecīgo iestāžu funkciju apvienošanu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā radniecīgās kompetences, ieguldāmos resursus un sagaidāmo rezultātu, secināms, ka būtu lietderīgi tieslietu ministra padotībā esošo tiešās pārvaldes iestādi – Juridiskās palīdzības administrāciju – pievienot citai Tieslietu ministrijas padotības iestādei – Tiesu administrācijai. Juridiskās palīdzības administrācija atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 1. punktam tiktu likvidēta kā atsevišķa iestāde. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas pievienošanas Tiesu administrācijai, Tiesu administrācijas funkcijas un uzdevumi pieaugs, nodrošinot līdz šim Juridiskās palīdzības administrācijas veikto funkciju un uzdevumu nepārtrauktību un attīstību. Plānots, ka Tiesu administrācija pārņems Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas, pārvaldes uzdevumus, tiesības, saistības, prasības, informācijas sistēmas, mantu, finanšu līdzekļus, lietvedību un arhīvu. Atbilstoši rīkojumā ietvertajam uzdevumam, tieslietu ministre izveidos Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijas komisiju, kas līdz 2024. gada 1. janvārim nodrošinās Juridiskās palīdzības administrācijas materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju un materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu, saistību, kā arī arhīva un lietvedības nodošanu Tiesu administrācijai, kā arī līdz 2024. gada 1. janvārim nodrošinās Juridiskās palīdzības administrācijas slēguma bilances sagatavošanu. Rīkojuma projekta izpildes procesā Juridiskās palīdzības administrācijas 33 amata vietas, no kurām 23 ir ierēdņu amata vietas, pārņems Tiesu administrācija, lai iespēju robežās nodrošinātu arī turpmāk funkciju veikšanu. Līdz ar to pašreiz plānots, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits paliks nemainīgs.
Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, Juridiskās palīdzības administrācija vairākkārtīgi ir veikusi iestādes amata funkciju pārskatīšanu un samazinājusi atbalsta funkciju amatus līdz minimumam. 2006. gadā, kad tika izveidota Juridiskās palīdzības administrācija kā Tieslietu ministrijas padotībā esoša iestāde, tajā bija 48 amata vietas. Savukārt saskaņā ar 2023. gada 29. marta rīkojumu Nr. 4-7.23/18 "Administrācijas amatu saraksts un amatu klasifikācija" Juridiskās palīdzības administrācijai ir 33 amata vietas un no tām atbalsta funkciju veikšanai ir 7 amata vietas.
Juridiskās palīdzības administrācijas atbalsta funkciju veicēji pilda ne tikai Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" paredzētajam amata un amata saimē norādītos pienākumus, bet arī citu amatu saimēs norādītos pienākumus, t.sk., tādus pienākumus, kas saistīti ar Juridiskās palīdzības administrācijas pamatfunkciju (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana, valsts kompensāciju izmaksa un informatīvā atbalsta noziegumos cietušajiem nodrošināšana) nodrošināšanu.
Juridiskās palīdzības administrācija, veidojot iestādes struktūru, nosakot iekšējos procesus, ir izvērtējusi katra amata veicamo pienākumu būtību un noslodzi, pamatfunkciju veikšanu sabalansējot ar atbalsta funkcijām, veidojot ciešu sasaisti. Darbinieki, kuru tiešie pienākumi ir saistīti ar atbalsta funkciju, piemēram, finanšu plānošanu, personāla jautājumu kārtošanu, IT atbalsta darbiniekiem nodrošināšanu, pilda arī papildu pienākumus, cita starpā arī tādus, kas saistīti ar iestādes pamatfunkciju īstenošanu. Piemēram, nodarbinātais, kura pienākumos ietilpst finanšu plūsmu plānošana, uzraudzība, ir atbildīgs arī par juridiskās palīdzības sniedzēju iesniegto paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saturisku pārbaudi, kas ir Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevuma veikšana.
Juridiskās palīdzības administrācijas personālspeciālista pienākumos ietilpst ne tikai organizēt personāla atlasi, uzturēt un kārtot personāla lietvedību, bet arī nodrošināt darba drošības un aizsardzības, ugunsdrošības pasākumus, ar personas datu aizsardzību saistītu jautājumu risināšana, tāpat pienākumos ietilpst dalība Juridiskās palīdzības administrācijas pārskatu izveidē, organizēt tirgus izpētes un cenu aptaujas, piemēram, lai Juridiskās palīdzības administrācijas nodarbinātajiem tiktu pakalpojuma līguma ietvaros nodrošināta obligātā veselības pārbaude, apmācības utt. Tāpat vecākais speciālists, kas ir atbildīgs par Juridiskās palīdzības administrācijas procesu, procedūru, kvalitātes vadību sistēmu, organizē arī cenu aptaujas un publiskos iepirkumus.
Vēl samazinot atbalsta funkciju sniedzēju skaitu, var izveidoties risks, ka pamatfunkciju veicējiem būs jānodrošina arī atbalsta funkciju veikšana, kas var apgrūtināt vai liegt kvalitatīvu un pilnvērtīgu pakalpojumu sniegšanu, valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildi. Papildus norādāms, ka Juridiskās palīdzības administrācijā ilgstoši pastāv grūtības personāla piesaistē, jo amata pienākumu klāsts ir plašs un veido lielu noslodzi, turpretī citās iestādēs līdzīgiem amatiem pienākumi ir mazāk apjomīgi ar zemāku intensitāti. Līdz ar to, atbalsta funkciju vēl lielākā koncentrēšana nav iespējama.
Tiesu administrācija savā darba organizācijā atbilst definējumam maza, bet efektīva valsts pārvalde. Tiesu administrācijas pamatfunkcija ir tiesu administratīvā darba organizēšana un nodrošināšana. Tiesu administrācija savu personālresursu izmanto efektīvi, kā rezultātā neveidojas un nepastāv brīvie resursi, ko būtu iespējams novirzīt jaunu un papildus funkciju nodrošināšanai. Pēdējo gadu laikā Tiesu administrācija ir sekmīgi pārņēmusi vairāku Tieslietu resora iestāžu grāmatvedības funkciju. Jāņem vērā, ka Juridiskās palīdzības administrācijas pievienošana Tiesu administrācijai netiek veikta pēc Juridiskās palīdzības administrācijas funkciju audita, kas būtu identificējis kādus liekos resursus un nevajadzīgas darbības, kas nebūtu jāveic, pievienojot iestādi Tiesu administrācijai.
Subjektīva atbalsta personāla resursa mazināšana, neveicot priekšizpēti vai jauno funkciju aprobēšanu praksē, nav atbalstāma un ir saistīta ar paaugstinātu risku Tiesu administrācija nespēt pildīt tai noteiktos pamatuzdevums, t.sk. jaunās funkcijas. Tiesu administrācija norāda, ka amatu pārcelšana netiks veikta formātā amats pret amatu.
Jāņem vērā, ka arī atbalsta funkcija ir saistīta ar niansēm, kuras nav iespējams īsā laikā efektīvi pārņemt, ja pievienošanas rezultātā netiek pārņemts arī tā saucamais know-how jeb praktiskās zināšanas un prasmes. Piemēram, Juridiskās palīdzības administrācijas budžeta plānošana ir saistīta ar maznodrošinātām personām, ar personām, kas cietušas no vardarbības, atbalsta sniegšanu tām, valsts apmaksātiem advokātiem u.tml. Tiesu administrācijai nav zināšanu šādas plānošanas izejas informācijā un faktos balstītos avotos.
Pirmsšķietami Juridiskās palīdzības administrācijas dokumentu aprite kancelejā ir būtiski lielāka kā Tiesu administrācijai, līdz ar to nav apšaubāma papildus lietvežu nepieciešamība. Attiecībā uz personāla papildus amata vietu norādāms, ka Tiesu administrācijas Personālvadības nodaļā, neskaitot nodaļas vadītāju, ir 7 vecāko referentu amata vietas. Viens darbinieks administrē 122 Tiesu administrācijas ierēdņus un darbiniekus, divi darbinieki administrē 546 tiesnešus, trīs darbinieki 1548 tiesu darbiniekus, un viens darbinieks veic tiesu priekšsēdētāju, priekšsēdētāju vietnieku un tiesnešu atlases. Uz doto brīdi visas amata vietas ir aizpildītās, taču Personālvadības nodaļa ilgstoši saskaras ar problēmām aizpildīt visas amata vietas, jo jaunie darbinieki nolemj izbeigt darba attiecības pārbaudes laikā lielās darba slodzes dēļ. Pārņemot no Juridiskās palīdzības administrācijas vienu personāla speciālista amata vietu, tiktu izlīdzināta esošo Tiesu administrācijas darbinieku slodze, kā rezultātā uz vienu darbinieku nebūtu vairāk kā 500 tiesu darbinieku kā šobrīd, samazinot pārslodzes riskus. Pēdējo 5 gadu laikā darba tiesiskās attiecības Personālvadības nodaļā ir izbeiguši 17 darbinieki, no kuriem 11 darba tiesiskās attiecības ir izbeiguši pēdējā gada laikā.Tiesu administrācija norāda, ka pārņemot Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas tiek prognozēts, ka to pilnvērtīga integrēšana Tiesu administrācijai varētu aizņemt vienu gadu, kura laikā cita starpā tiks vērtēta visu pārņemto amata vietu nepieciešamība.
Sagaidāms, ka šādā veidā tiks mazināta valsts pārvaldes sadrumstalotība, sekmējot līdzīgo kompetenču centralizāciju un pieejamo resursu racionālu izmantošanu. Vienlaikus tiek radītas lielākas iespējas ieviest ārvalstu finansētus projektus juridiskās palīdzības pakalpojumu attīstībai un attīstīt IKT jomu, tajā skaitā sekmējot tiesu darba efektivitāti. Tāpat rodas iespēja optimizēt funkciju izpildei nepieciešamo telpu nodrošinājumu.
Vērtējot iespējamos riskus, norādāms, ka pastāv risks, ka kāds no Juridiskās palīdzības administrācijas darbiniekiem nevēlēsies tikt pārcelts vai nodibināt darba attiecības ar Tiesu administrāciju kā funkciju pārņēmēju. Tomēr šis risks ir vadāms, uzturot komunikāciju ar Juridiskās palīdzības administrācijas kolektīvu par reformas mērķiem un norisi. Pastāv risks, ka, iekļaujot Juridiskās palīdzības funkcijas salīdzinoši lielā iestādē ar plaša profila kompetenci, tās netiks pietiekami uzraudzītas un vadītas, kā rezultātā var ciest šo funkciju īstenošanas līdzšinējā kvalitāte. Tomēr minēto risku var novērst, pārdomāta personālpolitika un atbilstošas izmaiņas Tiesu administrācijas struktūrshēmā.
Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, Juridiskās palīdzības administrācija vairākkārtīgi ir veikusi iestādes amata funkciju pārskatīšanu un samazinājusi atbalsta funkciju amatus līdz minimumam. 2006. gadā, kad tika izveidota Juridiskās palīdzības administrācija kā Tieslietu ministrijas padotībā esoša iestāde, tajā bija 48 amata vietas. Savukārt saskaņā ar 2023. gada 29. marta rīkojumu Nr. 4-7.23/18 "Administrācijas amatu saraksts un amatu klasifikācija" Juridiskās palīdzības administrācijai ir 33 amata vietas un no tām atbalsta funkciju veikšanai ir 7 amata vietas.
Juridiskās palīdzības administrācijas atbalsta funkciju veicēji pilda ne tikai Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" paredzētajam amata un amata saimē norādītos pienākumus, bet arī citu amatu saimēs norādītos pienākumus, t.sk., tādus pienākumus, kas saistīti ar Juridiskās palīdzības administrācijas pamatfunkciju (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana, valsts kompensāciju izmaksa un informatīvā atbalsta noziegumos cietušajiem nodrošināšana) nodrošināšanu.
Juridiskās palīdzības administrācija, veidojot iestādes struktūru, nosakot iekšējos procesus, ir izvērtējusi katra amata veicamo pienākumu būtību un noslodzi, pamatfunkciju veikšanu sabalansējot ar atbalsta funkcijām, veidojot ciešu sasaisti. Darbinieki, kuru tiešie pienākumi ir saistīti ar atbalsta funkciju, piemēram, finanšu plānošanu, personāla jautājumu kārtošanu, IT atbalsta darbiniekiem nodrošināšanu, pilda arī papildu pienākumus, cita starpā arī tādus, kas saistīti ar iestādes pamatfunkciju īstenošanu. Piemēram, nodarbinātais, kura pienākumos ietilpst finanšu plūsmu plānošana, uzraudzība, ir atbildīgs arī par juridiskās palīdzības sniedzēju iesniegto paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saturisku pārbaudi, kas ir Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevuma veikšana.
Juridiskās palīdzības administrācijas personālspeciālista pienākumos ietilpst ne tikai organizēt personāla atlasi, uzturēt un kārtot personāla lietvedību, bet arī nodrošināt darba drošības un aizsardzības, ugunsdrošības pasākumus, ar personas datu aizsardzību saistītu jautājumu risināšana, tāpat pienākumos ietilpst dalība Juridiskās palīdzības administrācijas pārskatu izveidē, organizēt tirgus izpētes un cenu aptaujas, piemēram, lai Juridiskās palīdzības administrācijas nodarbinātajiem tiktu pakalpojuma līguma ietvaros nodrošināta obligātā veselības pārbaude, apmācības utt. Tāpat vecākais speciālists, kas ir atbildīgs par Juridiskās palīdzības administrācijas procesu, procedūru, kvalitātes vadību sistēmu, organizē arī cenu aptaujas un publiskos iepirkumus.
Vēl samazinot atbalsta funkciju sniedzēju skaitu, var izveidoties risks, ka pamatfunkciju veicējiem būs jānodrošina arī atbalsta funkciju veikšana, kas var apgrūtināt vai liegt kvalitatīvu un pilnvērtīgu pakalpojumu sniegšanu, valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildi. Papildus norādāms, ka Juridiskās palīdzības administrācijā ilgstoši pastāv grūtības personāla piesaistē, jo amata pienākumu klāsts ir plašs un veido lielu noslodzi, turpretī citās iestādēs līdzīgiem amatiem pienākumi ir mazāk apjomīgi ar zemāku intensitāti. Līdz ar to, atbalsta funkciju vēl lielākā koncentrēšana nav iespējama.
Tiesu administrācija savā darba organizācijā atbilst definējumam maza, bet efektīva valsts pārvalde. Tiesu administrācijas pamatfunkcija ir tiesu administratīvā darba organizēšana un nodrošināšana. Tiesu administrācija savu personālresursu izmanto efektīvi, kā rezultātā neveidojas un nepastāv brīvie resursi, ko būtu iespējams novirzīt jaunu un papildus funkciju nodrošināšanai. Pēdējo gadu laikā Tiesu administrācija ir sekmīgi pārņēmusi vairāku Tieslietu resora iestāžu grāmatvedības funkciju. Jāņem vērā, ka Juridiskās palīdzības administrācijas pievienošana Tiesu administrācijai netiek veikta pēc Juridiskās palīdzības administrācijas funkciju audita, kas būtu identificējis kādus liekos resursus un nevajadzīgas darbības, kas nebūtu jāveic, pievienojot iestādi Tiesu administrācijai.
Subjektīva atbalsta personāla resursa mazināšana, neveicot priekšizpēti vai jauno funkciju aprobēšanu praksē, nav atbalstāma un ir saistīta ar paaugstinātu risku Tiesu administrācija nespēt pildīt tai noteiktos pamatuzdevums, t.sk. jaunās funkcijas. Tiesu administrācija norāda, ka amatu pārcelšana netiks veikta formātā amats pret amatu.
Jāņem vērā, ka arī atbalsta funkcija ir saistīta ar niansēm, kuras nav iespējams īsā laikā efektīvi pārņemt, ja pievienošanas rezultātā netiek pārņemts arī tā saucamais know-how jeb praktiskās zināšanas un prasmes. Piemēram, Juridiskās palīdzības administrācijas budžeta plānošana ir saistīta ar maznodrošinātām personām, ar personām, kas cietušas no vardarbības, atbalsta sniegšanu tām, valsts apmaksātiem advokātiem u.tml. Tiesu administrācijai nav zināšanu šādas plānošanas izejas informācijā un faktos balstītos avotos.
Pirmsšķietami Juridiskās palīdzības administrācijas dokumentu aprite kancelejā ir būtiski lielāka kā Tiesu administrācijai, līdz ar to nav apšaubāma papildus lietvežu nepieciešamība. Attiecībā uz personāla papildus amata vietu norādāms, ka Tiesu administrācijas Personālvadības nodaļā, neskaitot nodaļas vadītāju, ir 7 vecāko referentu amata vietas. Viens darbinieks administrē 122 Tiesu administrācijas ierēdņus un darbiniekus, divi darbinieki administrē 546 tiesnešus, trīs darbinieki 1548 tiesu darbiniekus, un viens darbinieks veic tiesu priekšsēdētāju, priekšsēdētāju vietnieku un tiesnešu atlases. Uz doto brīdi visas amata vietas ir aizpildītās, taču Personālvadības nodaļa ilgstoši saskaras ar problēmām aizpildīt visas amata vietas, jo jaunie darbinieki nolemj izbeigt darba attiecības pārbaudes laikā lielās darba slodzes dēļ. Pārņemot no Juridiskās palīdzības administrācijas vienu personāla speciālista amata vietu, tiktu izlīdzināta esošo Tiesu administrācijas darbinieku slodze, kā rezultātā uz vienu darbinieku nebūtu vairāk kā 500 tiesu darbinieku kā šobrīd, samazinot pārslodzes riskus. Pēdējo 5 gadu laikā darba tiesiskās attiecības Personālvadības nodaļā ir izbeiguši 17 darbinieki, no kuriem 11 darba tiesiskās attiecības ir izbeiguši pēdējā gada laikā.Tiesu administrācija norāda, ka pārņemot Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas tiek prognozēts, ka to pilnvērtīga integrēšana Tiesu administrācijai varētu aizņemt vienu gadu, kura laikā cita starpā tiks vērtēta visu pārņemto amata vietu nepieciešamība.
Sagaidāms, ka šādā veidā tiks mazināta valsts pārvaldes sadrumstalotība, sekmējot līdzīgo kompetenču centralizāciju un pieejamo resursu racionālu izmantošanu. Vienlaikus tiek radītas lielākas iespējas ieviest ārvalstu finansētus projektus juridiskās palīdzības pakalpojumu attīstībai un attīstīt IKT jomu, tajā skaitā sekmējot tiesu darba efektivitāti. Tāpat rodas iespēja optimizēt funkciju izpildei nepieciešamo telpu nodrošinājumu.
Vērtējot iespējamos riskus, norādāms, ka pastāv risks, ka kāds no Juridiskās palīdzības administrācijas darbiniekiem nevēlēsies tikt pārcelts vai nodibināt darba attiecības ar Tiesu administrāciju kā funkciju pārņēmēju. Tomēr šis risks ir vadāms, uzturot komunikāciju ar Juridiskās palīdzības administrācijas kolektīvu par reformas mērķiem un norisi. Pastāv risks, ka, iekļaujot Juridiskās palīdzības funkcijas salīdzinoši lielā iestādē ar plaša profila kompetenci, tās netiks pietiekami uzraudzītas un vadītas, kā rezultātā var ciest šo funkciju īstenošanas līdzšinējā kvalitāte. Tomēr minēto risku var novērst, pārdomāta personālpolitika un atbilstošas izmaiņas Tiesu administrācijas struktūrshēmā.
Problēmas apraksts
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums paredz administratīvā procesa norisi, lemjot par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ko šobrīd veic Juridiskās palīdzības administrācija. Reorganizācijas rezultātā Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas un pienākumus pārņem Tiesu administrācija. Nolūkā nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu, uzsverama Juridiskās palīdzības administrācijas sniegto pakalpojumu un administratīvā procesa nepārtrauktība, papildinot pārejas noteikumus ar attiecīgu regulējumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar 21. un 22. punktu, kuri paredz, ka līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegto un neizskatīto iesniegumu izskatīšanu, kā arī Juridiskās palīdzības administrācijas izdotu un spēkā esošu administratīvo aktu izpildi, nodrošinot to izdevumu piedziņu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, ar 2024. gada 1. janvāri nodrošina Tiesu administrācija kā Juridiskās palīdzības administrācijas saistību pārņēmēja.
Problēmas apraksts
Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi vairāk nekā 100 juridiskās palīdzības līgumu ar juridiskās palīdzības sniedzējiem. Reorganizācijas rezultātā Tiesu administrācija pārņem Juridiskās palīdzības administrācijas saistības. Nolūkā nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu, uzsverama noslēgto juridiskās palīdzības līgumu nepārtrauktība, papildinot pārejas noteikumus ar attiecīgu regulējumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar 23. punktu, kas paredz, ka tiesu administrācija iestājas kā līgumslēdzējas puse kā Juridiskās administrācijas saistību pārņēmēja juridiskās palīdzības līgumos ar juridiskās palīdzības sniedzējiem, kas noslēgti līdz 2023. gada 31. decembrim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes laikā tika vērtēta iespēja veidot tādu Juridiskās palīdzības administrācijas un Tiesu administrācijas reorganizācijas modeli, kas paredzētu apvienot šīs iestādes, izveidojot jaunu iestādi. No ieguldāmo resursu un mērķa viedokļa tika secināts, ka, izvēloties šādu reorganizācijas modeli, būtu salīdzinoši liels grozāmo normatīvo aktu apjoms (kopā tie būtu 79 normatīvie akti), kā arī, ņemot vērā, Tiesu administrācijā un Juridiskās palīdzības administrācijā nodarbināto īpatsvaru, var iestāties augstāks risks pazaudēt kvalificētus darbiniekus. Tāpat tika ņemts vērā, ka Tiesu administrācija ir vairāku Eiropas Komisijas un citu finanšu instrumentu finansētu projektu ieviesēja, līdz ar to, ieviešot šādu risinājumu būtu nepieciešams izvērtēt vai un kā iestādes nosaukuma maiņa ietekmētu projektu administrēšanu. Šāds reformas modelis rada lielu apjomu ar personāljautājumiem, prezumējams liels nododamās mantas, prasību, tiesību, saistību ārpusbilances posteņu summu apjoms. Tādējādi tika secināts, ka no ieguldāmo resursu un mērķa viedokļa šāds risinājums vērtējams kā nesamērīgs un nav atbalstāms.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Reformas īstenošana neparedz papildu izmaksas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kurām atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma ir tiesības uz juridisko palīdzību un juridiskās palīdzības sniedzēji.
Ietekmes apraksts
Personu, kurām atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma ir tiesības uz juridisko palīdzību, tiesību un saistību loks paliek nemainīgs. Tāpat juridiskās palīdzības sniedzēju tiesību un pienākumu apjoms paliek nemainīgs.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projekts nerada ietekmi uz valsts budžetu. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.03.00 “Juridiskās palīdzības nodrošināšana” ir paredzēts finansējums:
Šīs budžeta apakšprogrammas izpildītājs bija Juridiskās palīdzības administrācija. Ņemot vērā Juridiskās palīdzības administrācijas likvidāciju no 2024.gada 1.janvāra, šīs budžeta apakšprogrammas izpildītājs turpmāk būs Tiesu administrācija. Tieslietu ministrija 2024.gada budžeta sagatavošanas procesā izvērtēs nepieciešamās izmaiņas izdevumu pārdalei uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 03.01.00 “Tiesu administrēšana”, lai nodrošinātu valsts apmaksātas juridiskās palīdzības administrēšanu un nepieciešamības gadījumā iesniegs Finanšu ministrijai priekšlikumus izdevumu pārdalei starp Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
| 2023. gadam | 2024. gadam | 2025. gadam | |
| Resursi izdevumu segšanai | 4 992 065 | 5 235 015 | 5 235 015 |
| Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi – kopā | 500 | 500 | 500 |
| Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem | 4 991 565 | 5 234 515 | 5 234 515 |
| Izdevumi – kopā | 4 992 065 | 5 235 015 | 5 235 015 |
| Uzturēšanas izdevumi | 4 989 065 | 5 232 015 | 5 232 015 |
| Kārtējie izdevumi | 3 219 885 | 3 234 355 | 3 234 355 |
| Atlīdzība | 927 139 | 947 303 | 947 303 |
| Preces un pakalpojumi | 2 292 746 | 2 287 052 | 2 287 052 |
| Subsīdijas, dotācijas, sociālie maksājumi un kompensācijas | 1 769 180 | 1 997 660 | 1 997 660 |
| Subsīdijas un dotācijas | 74 200 | 74 200 | 74 200 |
| Sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas | 1 694 980 | 1 923 460 | 1 923 460 |
| Kapitālie izdevumi | 3 000 | 3 000 | 3 000 |
Šīs budžeta apakšprogrammas izpildītājs bija Juridiskās palīdzības administrācija. Ņemot vērā Juridiskās palīdzības administrācijas likvidāciju no 2024.gada 1.janvāra, šīs budžeta apakšprogrammas izpildītājs turpmāk būs Tiesu administrācija. Tieslietu ministrija 2024.gada budžeta sagatavošanas procesā izvērtēs nepieciešamās izmaiņas izdevumu pārdalei uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 03.01.00 “Tiesu administrēšana”, lai nodrošinātu valsts apmaksātas juridiskās palīdzības administrēšanu un nepieciešamības gadījumā iesniegs Finanšu ministrijai priekšlikumus izdevumu pārdalei starp Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Juridiskās palīdzības administrācija tiks pievienot Tiesu administrācijai, visā likumā nepieciešams aizstāt Juridiskās palīdzības nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu. Likumprojekts virzāms kopā ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" un Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Juridiskās palīdzības administrācijas likvidāciju".
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Grozījumi Trauksmes celšanas likumā
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar citiem grozījumiem likumprojektā būs nepieciešams precizēt regulējumu, aizstājot Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācija nosaukumu. Grozījumu veikšana šajā likumā ir fakultatīva, jo līdz ar grozījumiem Tiesu administrācijas nolikumā un Valsts nodrošinātās Juridiskās palīdzības likumā grozījumiem likumā, tiks nostiprināta Tiesu administrācijas kompetence valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, līdz ar to, grozījumi šajā likumā ir virzāmi fakultatīvi vienlaikus ar citiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.3. Grozījumi Administratīvā procesa likumā
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar citiem grozījumiem likumprojektā būs nepieciešams precizēt regulējumu, aizstājot Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācija nosaukumu. Grozījumu veikšana šajā likumā ir fakultatīva, jo līdz ar grozījumiem Tiesu administrācijas nolikumā un Valsts nodrošinātās Juridiskās palīdzības likumā grozījumiem likumā, tiks nostiprināta Tiesu administrācijas kompetence valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, līdz ar to, grozījumi šajā likumā ir virzāmi fakultatīvi vienlaikus ar citiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.4. Grozījumi Ārstniecības likumā
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar citiem grozījumiem likumprojektā būs nepieciešams precizēt regulējumu, aizstājot Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācija nosaukumu. Grozījumu veikšana šajā likumā ir fakultatīva, jo līdz ar grozījumiem Tiesu administrācijas nolikumā un Valsts nodrošinātās Juridiskās palīdzības likumā grozījumiem likumā, tiks nostiprināta Tiesu administrācijas kompetence valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, līdz ar to, grozījumi šajā likumā ir virzāmi fakultatīvi vienlaikus ar citiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.5. Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 869 "Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.6. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums"
Pamatojums un apraksts
Svītrot regulējumu, kas attiecas uz Juridiskās palīdzības administrāciju.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.7. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums"
Pamatojums un apraksts
Precizēt Tiesu administrācijas funkcijas un uzdevumus, paredzot, ka Tiesu administrācija ir Juridiskās palīdzības administrācijas funkciju un uzdevumu pārņēmēja. Noteikt, ka Tiesu administrācija kā Juridiskās palīdzības administrācijas saistību pārņēmēja iestājas kā līgumslēdzējas puse 2020. gada 1. oktobra deleģēšanas līgumā ar biedrību "Skalbes".
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.8. Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 814 "Noteikumi par iemaksas apmēru valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un tās veikšanas kārtību"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.9. Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 811 "Noteikumi par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai un pieprasījuma veidlapas paraugu"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.10. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par finansiālā atbalsta pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtību"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.11. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumos Nr. 641 "Noteikumi par iesnieguma veidlapu paraugiem juridiskās palīdzības līguma slēgšanai"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.12. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, izdevumiem un to izmaksas kārtību"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.13. Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 7. februāra noteikumos Nr. 107 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.14. Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 218 "Noteikumi par valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapas paraugu"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.15. Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos Nr. 197 "Valsts kompensācijas reģistra noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
Citi grozījumi, kā piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 801 "Noteikumi par informācijas sniegšanu valsts iestādēm un amatpersonām no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas", Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi", Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1093 "Noteikumi par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmēriem" ir nepieciešams aizvietot Juridiskās palīdzības administrācijas nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu vai arī svītrot (izslēgt) regulējums, kas attiecas uz Juridiskās palīdzības administrāciju. Lai nevairotu normatīvismu, šādi grozījumi būtu veicami reizē ar citu, būtisko grozījumu izdarīšanu tajos.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka likumprojekts attiecas uz valsts pārvaldes iekšējo reorganizāciju, sabiedrības līdzdalība nav plānota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Juridiskās palīdzības administrācija
- Tiesu administrācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Jā
Juridiskās palīdzības administrācija tiek likvidēta un visas funkcijas, uzdevumi un saistības tiek nodotas Tiesu administrācijai.
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiesu administrācijas funkcijas paplašinās ar tām funkcijām, uzdevumiem un saistībām, ko līdz šim īsteno Juridiskās palīdzības administrācija.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Juridiskās palīdzības administrācijas darbiniekus plānots pārcelt vai nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Tiesu administrāciju kā Juridiskās palīdzības administrācijas saistību pārņēmēju.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi