Anotācija

Noteikumos Nr. 461 noteikts, ka, uzsākot darbību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, operators atbilstoši noteikumu 41.¹2. apakšpunktam bioloģiskās kontroles institūcijā rakstveidā iesniedz bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produktu izejvielu piegādātāju sarakstu un atbilstoši 41.⁵ punktam reizi ceturksnī ziņo par izmaiņām tajā. Lai samazinātu administratīvo slogu, nepieciešams precizēt bioloģiskās lauksaimniecības shēmas dalībnieka informācijas iesniegšanas datumu un periodu, par kuru informācija tiek sniegta, dodot iespēju to iesniegt līdz datumam, kad jāiesniedz bioloģiskās lauksaimniecības statistikas dati, t. i., 1. februārim. Jāprecizē arī informācija, kas iesniedzama, kad operators uzsāk darbību shēmā, nosakot, ka tiek norādīts izejvielu piegādātāju skaits. 

Noteikumos Nr. 461 jāprecizē 41.⁶ punkta redakcija, nosakot, ka operators katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. februārim iesniedz bioloģiskās kontroles institūcijā apliecinājumu par dalību shēmā, norādot iepriekšējā gadā realizēto bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumus un realizācijas vietas, bet pārstrādes produktu ražotājs – izejvielu piegādātāju skaitu. Atbilstoši precizējumi izdarāmi arī 41.¹2. apakšpunktā, un jāsvītro 41.⁵ punkts.

Noteikumos Nr. 461 noteikts, ka operators, uzsākot  darbību NPKS, atbilstoši 27.2. apakšpunktam rakstveidā iesniedz dienestā shēmas produktu izejvielu piegādātāju sarakstu un atbilstoši 39. punktam katru gadu līdz 1. jūlijam un 1. janvārim iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – dienests) informāciju par izmaiņām tajā. Lai samazinātu administratīvo slogu NPKS operatoram un dienestam, ir jāprecizē shēmas dalībnieka informācija par izmaiņām izejvielu piegādātāju sarakstā un iesniegšanas datums, nosakot, ka informācija jāiesniedz vienlaikus ar pārskatu par iepriekšējā gadā realizēto apjomu.  

Noteikumos Nr. 461 jāprecizē 39. punkts, nosakot, ka operators informāciju par izmaiņām izejvielu piegādātāju sarakstā iesniedz dienestā katru gadu līdz 1. februārim. 

Noteikumu Nr. 461 12. pielikuma 2.2. apakšpunktā ir noteikts ierobežojums sintētisko krāsvielu izmantošanai NPKS zivju barībā, tādēļ līdz šim NPKS nav sertificēts neviens lašveidīgo zivju produkts, jo vizuālais izskats, īpaši krāsa, ir viena no svarīgākajām pārtikas īpašībām, nosakot izvēli pirms faktiskā patēriņa. Pirkšanas lēmuma pamatā bieži vien ir tieši produkta izskats. Salīdzinot divus pārtikas produktus ar vienādu cenu un uzturvērtību, patērētājs izvēlēsies vizuāli pievilcīgāko produktu. Sintētiskais astaksantīns ir oficiāli atļauta barības piedeva Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, un tas plaši tiek izmantots akvakultūras nozarē, īpaši lašveidīgo zivju barībā. ESFA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) FEEDAP (EFSA dzīvnieku barībā izmantoto piedevu un produktu vai vielu ekspertu grupa) 2019. gadā atkārtoti izvērtēja sintētiskā astaksantīna-dimetildisukcināta (ATX-DMDS; tirdzniecības nosaukums Carophyll® Stay-Pink 10 %-CWS) lietošanu lašveidīgo, citu zivju un vēžveidīgo barībā (https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2019.5920). Pamatojoties uz toksikoloģiskajiem pētījumiem, literatūras pārskatiem un sabiedriskajā uzaicinājumā iesniegtajiem datiem, eksperti secināja, ka astaksantīns nav mutagēns, genotoksisks vai kancerogēns.
Tika noteikta arī pieļaujamā dienas deva (ADI) cilvēkam – 0,2 mg/kg ķermeņa svara dienā, aizstājot iepriekšējo ADI 0,034 mg/kg (2014. gads).
Šī ADI ir aprēķināta, piemērojot drošības koeficientu 200 LOAEL 40 mg/kg ķermeņa svara dienā (pamatojoties uz novērotu palielinātu daudzkodolu hepatocītu daudzumu divus gadus ilgā pētījumā).
Lietojot sintētisko astaksantīnu zivju un vēžveidīgo barībā līdz 100 mg/kg pilnvērtīgas barības, netiek pārsniegta ADI un nav pamata bažām par patērētāju drošību.
EFSA FEEDAP grupa atkārtoti uzsvēra, ka šāds lietošanas līmenis nerada bažas par patērētāju drošību, tostarp forelēm un lašiem, un apstiprināja līdzīgus secinājumus arī iepriekšējā izvērtējumā 2014. gadā.
Lai dotu iespēju Latvijas akvakultūras nozares ražotājiem, kas vēlas pieteikt savu lašveidīgo zivju produkciju nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai, vienlaikus neapdraudot patērētāju veselību vai pārtikas nekaitīgumu, un ļautu līdzvērtīgi konkurēt ar citu valstu audzētājiem, kuru konvencionālajās pārtikas kvalitātes shēmās nepastāv šāds ierobežojums, ir jāatceļ aizliegums lašveidīgo zivju audzētājiem izmantot astaksantīnu.

Noteikumu Nr. 461 12. pielikuma 2.2. apakšpunkts precizēts, nosakot izņēmumu lašveidīgo zivju audzētājiem attiecībā uz zivju barībā izmantojamo krāsvielu astaksantīnu.

Noteikumu Nr. 461 12. pielikuma 19.2. apakšpunktā ir noteikts, ka nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā zivju konservu "Makreles savā sulā" pagatavošanā tiek izmantotas atvēsinātas vai saldētas makreles Scomber scombrus. Lai paplašinātu shēmas dalībnieku skaitu un ražošanas apjomu, ko pašlaik nosaka limitētie izejvielu ieguves resursi, ir jāatceļ ierobežojums izmantot tikai makreļu sugas Scomber scombrus zivis, dodot iespēju konservos izmantot makreļveidīgo zivju ģints (Scomber) citu sugu zivis, piem., Scomber japonicus, Scomber colias u. c.

Noteikumu Nr. 461 12. pielikuma 19.2. apakšpunkts jāprecizē, dodot iespēju konservos izmantot makreļveidīgo zivju ģints (Scomber) zivis. Ievērojot Tiesību aktu portāla tehniskos risinājumus, minētais pielikums ir izteikts jaunā redakcijā.

Noteikumos Nr. 461 noteikts, ka bioloģiskās lauksaimniecības shēmā operators ir shēmas produkta ražotājs, taču bioloģiskās kontroles institūcija apliecina arī tāda operatora statusu, kurš produktus piegādā bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam. Lai veicinātu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iesaistīšanos bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, ir jāprecizē noteikumi Nr. 461, lai iekļautu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, kas ēdienu gatavošanā izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produktus vai nu 30–60 %, vai 60–90 %, vai 90–100 % no kopējā  produktu īpatsvara (euro) un ir pakļauti bioloģiskās  lauksaimniecības kontroles un uzraudzības sistēmai atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā. 

Noteikumos Nr. 461 jāprecizē 5.² punkts un  41.¹3. apakšpunkts, tos papildinot ar nosacījumiem, kas attiecināmi uz operatoru – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu.

Noteikumos Nr. 461 ir jānosaka kvalitātes prasības liofilizētiem – sublimētiem jeb ar izsaldēšanu kaltētiem – produktiem.

Noteikumu 13. pielikuma nosaukums un 1., 2., 5. un 6. punkts ir jāprecizē, lai noteiktu prasības jaunai produktu grupai – liofilizētiem produktiem. Tāpat jānosaka organoleptiskie produktu kvalitātes kritēriji un tāds būtisks rādītājs kā ūdens aktivitāte, jo tai jābūt zem 0,6, lai kavētu mikroorganismu attīstību, un nav pieļaujama arī salmonellu klātbūtne. Ievērojot Tiesību aktu portāla tehniskos risinājumus, minētais pielikums ir izteikts jaunā redakcijā.

Noteikumu Nr. 461 13. punktā noteikts, ka dienests uztur un savā tīmekļvietnē ievieto sarakstu, par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmu, iekļaujot šādu informāciju – shēmas produkta nosaukumu, operatora un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā. Tā kā shēmas produktu ražošanā var būt iesaistīti vairāki izejvielu piegādātāji, kam produkta specifikācijā nav apliecināta tiešā saikne ar ģeogrāfisko apgabalu, nepieciešami redakcionāli precizējumi.

Jāprecizē noteikumu Nr. 461 13.3. apakšpunkts, nosakot, ka aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmas sarakstā informāciju par operatoru, kā arī izejvielu piegādātāju sniedz tad, ja produkta reģistrācijas pieteikumā ir norādīta ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtas izejvielas izmantošana.

Tā kā bioloģiskās kontroles institūcijas atbilstoši vispārīgiem normatīviem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā sertificē arī primāro produktu ražotājus – izejvielu piegādātājus, tad saistībā ar shēmu nav nepieciešams papildus uzturēt konkrētā operatora izejvielu piegādātāju sarakstu. 

Jāprecizē noteikumu Nr. 461 14. punkts, atceļot prasību bioloģiskās kontroles institūcijām uzturēt operatora izejvielu piegādātāju sarakstu.