Anotācija

26-TA-1228: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem"" sagatavots, lai paplašinātu un precizētu aizliegumam pakļauto lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu. Grozījumu nepieciešamību pamato pieejamie dati par ārējo tirdzniecību, kuri liecina, ka arī 2026. gadā Latvijā joprojām no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tiek importēti vairāki lauksaimniecības un lopbarības produkti, kas nav pilnībā ietverti spēkā esošajā regulējumā. Ievērojot minēto, regulējums tiek papildināts ar vēl dažām produktu pozīcijām. 
Jāpiebilst, ka Saeima 2026. gada 1. aprīlī pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, ar kuriem nacionālais importa aizliegums lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tika pagarināts līdz 2027. gada 1. jūlijam, un minētie grozījumi stājās spēkā 2026. gada 23. aprīlī.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumu mērķis ir noteikt tādu produktu ietveršanu regulējumā, kuri atbilst Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 32. pantā noteiktajam deleģējumam un kuru imports no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas turpinās arī 2026. gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Patlaban aizliegto produktu saraksts dots Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 158) un tajos ir iekļauti šādi produkti – graudaugi (KN 10. nodaļas produkti), dārzeņi (KN 7. nodaļas produkti), augļi (KN 8. nodaļas produkti) un pārtikas rūpniecības atliekas, gatavā lopbarība (KN 23. nodaļas produkti, izņemot produkti ar KN kodu 2306 30 00 (eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot saulespuķu sēklas) un ar KN kodu 2309 90 91 (biešu mīkstums ar pievienotu melasi)).

Savukārt ES ievedmuitas tarifus paaugstināja divos secīgos posmos 2024. un 2025. gadā:
1) pirmajā posmā, sākot ar 2024. gada 1. jūliju, saskaņā ar Padomes 2024. gada 30. maija Regulu (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tika palielināti ievedmuitas nodokļi noteiktam lauksaimniecības produktu lokam (graudaugiem, eļļas augu sēklām, atsevišķiem augu valsts produktiem, augu eļļām, kā arī lopbarības izejvielām un gatavai lopbarībai), kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kuri tiek eksportēti no šīm valstīm. Pēc Latvijas ierosinājuma šis regulējums tika attiecināts arī uz tādiem produktiem kā zirņi, aunazirņi un pākšu dārzeņu milti;
2) otrajā posmā Eiropas Komisija 2025. gada 28. janvārī nāca klajā ar plašāku priekšlikumu, un pēc tā akceptēšanas 2025. gada 20. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 17. jūnija Regula (ES) 2025/1227 par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm. Ar to ievērojami – 50 % papildus piemērojamajam ievedmuitas tarifam – tika paaugstināti ievedmuitas nodokļi visām lauksaimniecības un pārtikas precēm no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī paredzēta pakāpeniska ievedmuitas tarifu palielināšana atsevišķiem minerālmēsliem trīs gadu pārejas periodā, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz zivīm un atsevišķiem zivju izstrādājumiem.

Nacionālajā importa aizliegumā iekļautie produkti kopš 2024. gada marta gandrīz nemaz vairs netiek importēti Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc 2024. gada 8. marta fiksēts vien pavisam neliels importa apjoms, bet sūtījumu deklarētās saņēmējvalstis bija citas ES dalībvalstis, un uz tiem attiecas piegāde saņēmējam citā dalībvalstī.

Tomēr 2026. gada pirmajos piecos mēnešos no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā joprojām iespējams importēt vairākas citas produktu grupas, piemēram, cukura blakusproduktus lopbarības vajadzībām (cukurbiešu melasi un biešu mīkstumu), kā arī mazākos apjomos tiek importēti dārzeņu pārstrādes produkti (dārzeņu salāti, konservēti dārzeņi, ābolu biezenis utt.), karameles, zefīri, cepumi, mērces, gatavās zupas, šokolādes un šokolādes konfektes, dažādu augu sēklas un ārstniecības augi, zivju izstrādājumi, garšvielas, eļļas un miltrūpniecības produkti. Kopumā tas apliecina, ka, pastāvot ES mēroga ierobežojumiem, imports joprojām saglabājas.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada janvārī–maijā Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas kopumā tika importēti dažādi lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti 14,2 milj. eiro vērtībā, un to saņēmējvalsts bija norādīta gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Importa turpināšanās no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas arī 2026. gadā mazina nacionālā importa aizlieguma efektivitāti un kavē ar to saistīto drošības mērķu sasniegšanu. Ieviešot nacionālo importa aizliegumu, tika uzsvērta nepieciešamība mazināt ekonomisko risku un ierobežot atkarību no šo valstu izcelsmes produktiem.
Risinājuma apraksts
Ir būtiski stiprināt spēkā esošo regulējumu, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 32. pantā ietverto deleģējumu, un paplašināt aizliegumu uz citiem produktiem, kas joprojām tiek importēti. 

Likuma deleģējums nosaka skaidras robežas Ministru kabinetam, paredzot, ka importa aizliegumu iespējams attiecināt tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem. Tādējādi, sagatavojot atbilstošos grozījumus, ir svarīgi ievērot, ka aizliegums nevar tikt paplašināts uz citām preču kategorijām, kas neietilpst minētajā regulējumā.
Lauksaimniecības un lopbarības produktu jēdziens izriet no Eiropas Savienības primārajām tiesībām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 38. pantu šis jēdziens aptver zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produktus, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produktus, kas ir tieši saistīti ar minētajām primārās ražošanas nozarēm. Vienlaikus šie produkti ir konkrēti minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā, kurš kalpo par pamatu to identificēšanai un iekļaušanai atbilstošajā regulējumā.

Ievērojot minēto, grozījumos iekļautais aizliegto produktu saraksta paplašinājums tiek veidots, pamatojoties uz LESD 1. pielikumā noteikto produktu kopumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka mūsdienās piemērojamā Kombinētā nomenklatūra ir attīstījusies salīdzinājumā ar LESD 1. pielikumā ietverto vēsturisko nomenklatūru un dažas tajā minētās produktu grupas ir precizētas, aizstātas vai detalizētāk sadalītas pa vairākām preču pozīcijām, tādēļ noteikumu projektā preču kodi atlasīti, ievērojot gan LESD 1. pielikumā minēto produktu grupu saturu, gan to atbilstību mūsdienu Kombinētās nomenklatūras struktūrai. Piemēram, lai gan LESD 1. pielikumā ir lietots apzīmējums "Zivis, vēžveidīgie un mīkstmieši", mūsdienu KN 3. nodaļā minēti arī citi ūdens bezmugurkaulnieki, kas klasificēti tajā pašā produktu grupā kā zivsaimniecības un pārtikas produkti. Tas nozīmē, ka šie produkti ir uzskatāmi par tādiem, kas pēc savas būtības atbilst LESD 1. pielikuma 3. nodaļā ietvertajai produktu kategorijai un ir vērtējami kā lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti LESD 38. panta izpratnē.

Ievērojot minēto, ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas minēti regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas
1) I sadaļas 1. nodaļā (dzīvi dzīvnieki), 3. nodaļā (zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki) un 4. nodaļā (piena pārstrādes produkti, putnu olas, dabiskais medus, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti),
2) II sadaļas 7. nodaļā (ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi), 8. nodaļā (ēdami augļi un rieksti, citrusaugļu un meloņu mizas), 10. nodaļā (graudaugu produkti), 11. nodaļā (miltrūpniecības produkti, iesals, cietes, inulīns, kviešu lipeklis) un 12. nodaļā (eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi, augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi, salmi un rupjā barība),
3) IV sadaļas 16. nodaļā (gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi), 20. nodaļā (dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi) un 23. nodaļā (pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība).
Aizliegums attiecas uz visiem preču kodiem, kas minēti šajās nodaļās.

Savukārt I pielikuma otrās daļas II sadaļas 9. nodaļas precēm (kafiju, tēju, mate un garšvielām), III sadaļas 15. nodaļas precēm (dzīvnieku, augu vai mikrobu taukiem un eļļām un to šķelšanās produktem, gataviem pārtikas taukiem, dzīvnieku vai augu vaskiem) un IV sadaļas 17. nodaļas precēm (cukuru un cukura konditorejas izstrādājumiem) grozījumos ir norādīti tie preču kodi, uz kuriem attiecas aizliegums un kuri atbilst Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 32. pantā noteiktajam deleģējumam, ņemot vērā, ka ne visas konkrēto nodaļu preces atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā noteiktajam lauksaimniecības un lopbarības produktu kopumam.

Attiecībā uz 15. nodaļu grozījumos netiek ietvertas visas šīs nodaļas preces, jo tās neatbilst Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma deleģējumam. Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka mūsdienās piemērojamā Kombinētā nomenklatūra ir attīstījusies salīdzinājumā ar LESD 1. pielikumā ietverto vēsturisko nomenklatūru. Piemēram, LESD 1. pielikumā minētā pozīcija 15.07 ("fiksētās augu eļļas, šķidras vai cietas, neapstrādātas, rafinētas vai attīrītas") mūsdienu Kombinētajā nomenklatūrā ir sadalīta vairākās atsevišķās grupās – 1507 (sojas pupu eļļa), 1508 (zemesriekstu eļļa), 1509 un 1510 (olīveļļa un citas olīvu eļļas), 1511 (palmu eļļa), 1512 (saulespuķu, saflora un kokvilnas sēklu eļļas), 1513 (kokosriekstu, palmu kodolu un babasu eļļas), 1514 (rapšu, ripšu un sinepju eļļas), kā arī 1515 (citas augu eļļas). Turklāt LESD 1. pielikuma pozīcijām 15.12, 15.13 un 15.17 mūsdienu Kombinētajā nomenklatūrā atbilst attiecīgi grupas 1516, 1517 un 1522, tādēļ noteikumu projektā preču kodi atlasīti, ievērojot ne tikai LESD 1. pielikumā minētās produktu grupas, bet arī to atbilstību mūsdienu Kombinētās nomenklatūras struktūrai.

Līdz šim uz šiem produktiem netika attiecināts importa aizliegums, izņemot uz graudaugiem (KN 10. nodaļas produktiem), dārzeņiem (KN 7. nodaļas produktiem), augļiem (KN 8. nodaļas produktiem), pārtikas rūpniecības atliekām un gatavo lopbarību (KN 23. nodaļas produktiem, taču tirgus dalībniekiem ir bijis objektīvi pietiekams pārejas periods, lai pielāgotu savu saimniecisko darbību un nodrošinātu alternatīvu izejvielu piegādes avotu izmantošanu. Papildus minētajam ar grozījumiem paredzēts atbilstošo produktu sarakstu papildināt arī ar citiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem – gan dzīviem dzīvniekiem (Kombinētās nomenklatūras 1. nodaļa), ievērojot sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumus, tostarp to, ka Krievijas Federācijā pēdējos gados ir konstatēti vairāki trakumsērgas uzliesmojumi, gan zivīm un zivju produkciju (Kombinētās nomenklatūras 3. un 16. nodaļas produktiem). Ievērojot Latvijas konsekvento nostāju Eiropas Savienības mērogā, importa aizliegumā no Krievijas Federācijas ir pamatoti iekļaut arī zivis un to produktus, jo Latvija jautājumu par šo produktu importa ierobežošanu vairākkārt ir aktualizējusi Eiropas Savienības institūcijās, tostarp Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, aicinot pastiprināt ES mēroga ierobežojošos pasākumus konkrētajā nozarē. Turklāt zivis pašlaik pēc vērtības veido vienu no nozīmīgākajām lauksaimniecības un pārtikas produktu grupām, kas Eiropas Savienībā tiek importēta no Krievijas Federācijas.

Tāpat Latvijas noteiktajā importa aizliegumā jau ir iekļauti graudi, bet vienlaikus praksē Latvijā turpinās miltrūpniecības produktu (putraimu, pārslu un citi graudu pirmās pakāpes pārstrādes produktu) imports. Lai nodrošinātu regulējuma konsekvenci, efektivitāti un reālu ietekmi, ir loģiski un pamatoti importa aizliegumu attiecināt arī uz miltrūpniecības produktiem, kas funkcionāli un ekonomiski ir līdzvērtīgi jau aizliegtajiem graudiem.

Latvijas noteiktajā importa aizliegumā jau ir iekļauti arī dārzeņi un augļi, tomēr Latvijā turpinās dārzeņu un augļu izstrādājumu (jūras kāpostu, dārzeņu salātu, ābolu biezeņa utt.) imports. Lai nodrošinātu regulējuma konsekvenci, efektivitāti un reālu ietekmi, ir loģiski un pamatoti importa aizliegumu attiecināt arī uz dārzeņu un augļu izstrādājumiem.

Pārējie produkti, kas nav iekļauti produktu sarakstā, no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas Latvijā netiek importēti vai arī neatbilst Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktajam deleģējumam. Starp šādiem produktiem ir, piemēram, 14. nodaļas produkti (augu materiāli pīšanai un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas, kas lielos apmēros tiek importētas apkurei, kur saņēmējvalstis ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis), 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi – konfektes, karameles u. tml.), 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi, šokolāde, konfektes), 19. nodaļas produkti (labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumi, tostarp cepumi, krekeri un citi miltu konditorejas izstrādājumi), 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, sinepes, šķīstošā kafija), 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus, tostarp minerālūdeņi, kvass) un 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji, tostarp ūdenspīpju tabaka), kuru kopējais importa apjoms Latvijā 2026. gada pirmajos trīs mēnešos veidoja 19 907 tonnas un naudas izteiksmē – 1 308 925 eiro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 34. punktā noteikto Ministru kabinets katru gadu līdz 1. martam izvērtē un iesniedz Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai grozījumus atbilstošajos normatīvajos aktos.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Zemkopības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.03.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Sagatavots ziņojums par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm.
Rādītājs
Konkrēto produktu importa (ievešanas) struktūra

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Lauksaimnieki, kuri savām ražošanas vajadzībām izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā ievesti (importēti) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, bet ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes. Fiziskās personas, tostarp ceļotāji, kas atbilstošos produktus ieved personiskam patēriņam.
Ietekmes apraksts
Grozījumi ietekmēs lauksaimniekus, kuri savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā importēti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vai ir šo valstu izcelsmes un importēti no citām trešajām valstīm, ierobežojot šādu produktu pieejamību tirgū un radot nepieciešamību pārorientēties uz alternatīviem piegādes avotiem citās valstīs. 
Fiziskajām personām, tostarp ceļotājiem, grozījumi nozīmē to, ka personiskajam patēriņam vairs nebūs atļauts ievest atbilstošajā regulējumā ietvertos produktus no minētajām valstīm, tādējādi ierobežojot šo produktu ievešanu arī nelielā daudzumā.
Juridiskās personas
  • Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi, kuri savām ražošanas vajadzībām izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā ievesti (importēti) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, bet ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes
Ietekmes apraksts
Grozījumi ietekmēs uzņēmumus, kuri savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā importēti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vai ir šo valstu izcelsmes un importēti no citām trešajām valstīm, ierobežojot šādu produktu pieejamību tirgū un radot nepieciešamību pārorientēties uz alternatīviem piegādes avotiem citās valstīs.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Paplašinot aizliegto lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu, var samazināties muitas nodokļu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, un tas var ietekmēt arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus aizliegums neskar šo preču tranzītu un piegādes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tāpēc pašlaik nav iespējams precīzi novērtēt paredzamo importa plūsmas uz citām valstīm samazinājumu un ar to saistīto fiskālo ietekmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā
Ietekmes apraksts
Nav uzskatāms, ka aizlieguma dēļ varētu iestāties bezdarbs tādā apjomā, ka tas esošajos darba tirgus apstākļos radītu ievērojamu risku.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Paplašinot Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto importa aizlieguma deleģējumu uz pārtikas produktiem, var samazināties muitas nodokļu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, kas attiecīgi var ietekmēt arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus aizliegums neskar šo preču tranzītu un piegādes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ pašlaik nav iespējams precīzi novērtēt iespējamo importa plūsmu samazinājumu uz citām valstīm un ar to saistīto fiskālo ietekmi. Turklāt muitas nodokļa ieņēmumi par precēm, kas ievestas no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas un laistas brīvā apgrozībā, tiek sadalīti starp Latvijas valsts budžetu un Eiropas Savienības budžetu: 25 % no iekasētā muitas nodokļa tiek ieskaitīti Latvijas valsts budžetā, bet 75 % – Eiropas Savienības budžetā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
31987R2658
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – regula Nr. 2658/87
Apraksts
Regula Nr. 2658/87 izveido ES kombinēto nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, nosakot vienotu preču klasifikācijas sistēmu muitas, statistikas un citu ar preču apriti saistītu ES pasākumu piemērošanai.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
Izvērtējums par importa aizlieguma atbilstību Latvijas saistībām pret ES ir ietverts likuma "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" anotācijā (grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā ir pieņemti Saeimā 2026. gada 1. aprīlī, izsludināti Latvijas Vēstnesī 2026. gada 9. aprīlī un stājušies spēkā 2026. gada 23. aprīlī), norādot, ka likumprojekts atbilst šādām starptautiskajām saistībām: 1) LESD 36. pantam; 2) uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015R0478) (turpmāk – regula 2015/478) 24. panta otrās daļas "a" apakšpunktam.

Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai attiecībā uz preču tirdzniecību, kā arī ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv regulas 2015/478 24. panta 2. punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi. Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – regula Nr. 2658/87
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas I sadaļas 1., 3. un 4. nodaļa, II sadaļas 7., 8., 9., 10., 11. un 12. nodaļa, III sadaļas 15. nodaļa, IV sadaļas 16., 17., 20. un 23. nodaļa
Projekta 2. punkts (grozījums noteikumu 2.1., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Tas tikai izmanto ES tiesību aktā noteikto preču klasifikāciju (Kombinēto nomenklatūru) un neuzliek papildu vai stingrākus nosacījumus.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Projekts ir saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz tādu preču apriti, kuru klasifikācijai izmanto regulu Nr. 2658/87. Šī regula nosaka Kombinēto nomenklatūru, kas tiek izmantota preču klasificēšanai Eiropas Savienībā. Projekta regulējumā atsauce uz konkrētajām preču grupām noteikta, izmantojot Kombinētās nomenklatūras kodus, tādēļ regula Nr. 2658/87 ir svarīga projekta piemērošanā un tvēruma noteikšanā. Projekts pats par sevi nepārņem Eiropas Savienības direktīvas normas un neparedz nacionālu rīcības brīvību Eiropas Savienības tiesību pārņemšanā, bet nodrošina tāda regulējuma piemērošanu, kurā izmantojama Eiropas Savienības tiesību aktā noteiktā preču klasifikācija.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/c8c16bf0-8c81-4ac8-bf7f-f56a21ca8cbd

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā ir saņemts viedoklis (ārpus portāla) no Lopkopības saimniecību asociācijas par to, ka importa dati par 2026. gadu attiecībā uz lopbarību, tostarp biešu mīkstumu ar pievienotu melasi, cukurbiešu melasi un saulespuķu spraukumiem, liecina, ka imports joprojām ir ievērojams, un tas liek domāt, ka atbilstošie komersanti nav atraduši jaunus piegādes partnerus.
Ierosinājums ir aicināt vienoti aizliegt importu visās ES valstīs vai vismaz Baltijas valstīs un Polijā, lai nerastos risks, ka, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas cukurbiešu melase Latvijā tiktu ievesta cauri Lietuvai.

Zemkopības ministrija sniedza informāciju, ka pārtikas un lauksaimniecības produktu importa ierobežojumi attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju tiek īstenoti ne tikai nacionālā, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Eiropas Savienībā ir ieviests paaugstināts ievedmuitas tarifs visiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem no Krievijas un Baltkrievijas (izņemot zivis un zivju izstrādājumus), tādējādi ievērojami ierobežojot šo produktu konkurētspēju ES tirgū un veicinot alternatīvu piegādes avotu meklēšanu. Vienlaikus uzņēmējiem kopš 2024. gada ir bijis laiks pielāgoties jaunajiem apstākļiem un pakāpeniski pārorientēt piegādes ķēdes, meklējot citus izejvielu piegādātājus.
Attiecībā uz Lopkopības saimniecību asociācijas priekšlikumu par vienotu importa aizliegumu Baltijas valstīs informējam, ka Ārlietu ministrija patlaban izstrādā nacionālo pozīciju par importa ierobežošanu no Krievijas un Baltkrievijas, lai aptvertu ne tikai lauksaimniecības un pārtikas produktus, bet arī citas preču grupas. Saistībā ar šīs pozīcijas izstrādi Zemkopības ministrija rosinās izvērtēt iespējas veicināt saskaņotu pieeju Baltijas valstīs.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi