Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošie normatīvie akti neparedz zāļu rezervju nodrošināšanu un reģionālo apgādi valsts apdraudējuma gadījumā. Līdz ar to Veselības ministrija 2026.gada 20.februārī ir iesniegusi Saeimai priekšlikumu grozījumiem Farmācijas likumā (Saeimas reģistrācijas Nr.1185/Lp14), papildinot to ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā veic kritisko zāļu sarakstā iekļauto resursu rezervju veidošanu, izmantošanu un apriti.
Ievērojot pēdējo gadu notikumus pasaules zāļu tirgū, pārmaiņas starptautiskajā drošības vidē, Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un ģeopolitisko situāciju saistībā ar Krievijas Federācijas un Ukrainas karu, kas radījis spēcīgu ietekmi uz piegādes ķēdēm un uz inflāciju, pēdējos gados ir kļuvusi īpaši svarīga valsts spēja nodrošināt zāļu rezerves un garantēt zāļu piegādes ķēžu drošību.
Šajos apstākļos par izteiktu prioritāti kļūst droša kritisko zāļu rezervju veidošana kā svarīgs nacionālās drošības apsvērums, lai potenciālās krīzes vai apdraudējuma situācijā nodrošinātu iedzīvotāju apgādi ar kritiskajām zālēm.
Tā kā ir sarežģīti prognozēt iespējamo valsts apdraudējuma pakāpi, mērogu un ilgumu, kā arī zāļu ražotāju iespējas un kapacitāti saražot un piegādāt zāles nepieciešamajā sortimentā un daudzumā, ir būtiski jau laikus Latvijas teritorijā izveidot kritisko zāļu rezerves, ko valsts apdraudējuma gadījumā varētu izmantot nepieciešamajā daudzumā un tajās valsts daļās, kurās būtu konstatēti zāļu apgādes traucējumi.
Publisko iepirkumu likuma normas ietver noteiktas procedūras un informācijas sniegšanas prasības, kas pasūtītājam ir jāievēro tādu preču un pakalpojumu iegādei, kurām ir piemērojams šis likums.
Informācijas izpaušana par kritisko zāļu iegādi, rezervju atjaunošanu, uzglabāšanas vietām un reģionālās apgādes mehānismiem ir saistīta ar būtiskiem drošības riska faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt drošu kritisko zāļu rezervju izveidi, uzturēšanu un izmantošanu un tādējādi apdraudēt svarīgas valsts intereses.
Šādi riski ir īpaši nozīmīgi valsts apdraudējuma gadījumā, kad veselības aprūpes sistēmas noturība ir tieši atkarīga no kritisko zāļu pieejamības un apgādes nepārtrauktības.
1) Valsts tautsaimniecībai un veselības aprūpes sistēmai jāspēj nodrošināt kritisko zāļu rezervēs iekļauto zāļu savlaicīgu un nepārtrauktu pieejamību potenciālā valsts apdraudējuma gadījumā. Tas nepieciešams, lai tiešā veidā mazinātu atkarību no ārvalstu piegādēm, kas valsts apdraudējuma gadījumā  var kļūt nestabilas vai nepieejamas, un lai izvairītos no būtiskām sekām, ko var radīt pārrāvumi piegādes ķēdēs, tostarp pārrobežu loģistikas ierobežojumi vai transporta infrastruktūras traucējumi.
Lai nodrošinātu minēto mērķi, kritisko zāļu rezervēm ir nepieciešams maksimāli saīsināt piegādes ķēdes, samazinot ārējo faktoru ietekmi uz zāļu pieejamību. Tādēļ būtiski ir paredzēt kritisko zāļu rezervju uzglabāšanu primāri Latvijas teritorijā esošajās zāļu lieltirgotavās.. Ņemot vērā iespējamos pārrobežu loģistikas traucējumus valsts apdraudējuma gadījumā, kritisko zāļu uzglabāšana ārpus Latvijas teritorijas radītu paaugstinātu risku valsts spējai savlaicīgi nodrošināt iedzīvotājus ar dzīvībai un veselībai būtiskām zālēm.
Papildus būtisks faktors kritisko zāļu rezervju un to piegādes drošības stiprināšanā ir rezervju izvietojuma diversifikācija Latvijas teritorijā, iespēju robežās izvairoties no situācijas, kad visi kritisko zāļu krājumi tiek uzglabāti vienuviet. Šāda pieeja mazina koncentrācijas riskus, palielina sistēmas noturību pret iespējamiem fiziskiem, loģistiskiem vai drošības apdraudējumiem un nodrošina elastīgāku kritisko zāļu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā.
2) Lai gan Publisko iepirkumu likuma normas ietver atsevišķus konfidencialitātes aspektus, kas var tikt ievēroti, organizējot publiskos iepirkumus, kopumā Publisko iepirkumu likums uzliek par pienākumu nodrošināt atklātību. Minētais izriet no Publisko iepirkumu likuma 2. panta 1. punktā noteiktā likuma mērķa – nodrošināt iepirkumu atklātumu.
Kaut arī Publisko iepirkumu likuma normas paredz dažādus konfidencialitātes izņēmumus, tomēr kopumā jebkurai informācijas neatklāšanai ir noteiktas stingras un pietiekami konkrētas robežas un paredzēto izņēmumu piemērošanas gadījumi. Piemēram, ja ir publicēts paziņojums par līgumu, sabiedrības rīcībā nonāk pietiekama informācija, lai varētu izsecināt, kā tiek organizēta kritisko zāļu rezervju izveide un pārvaldība.
Publisko iepirkumu likuma 14. panta pirmā daļa paredz, ka pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā, taču informācija par kritisko zāļu iepirkumu, tā organizēšanas faktu, iepirkuma priekšmetu un pretendentiem noteiktajām prasībām pēc tā būtības nav publiska un atklājama sabiedrībai, tostarp pastāvot riskam informācijai par iepirkumu un kritisko zāļu uzglabāšanas vietām nonākt agresora rīcībā.
Ņemot vērā, ka pašlaik ir nestabils ģeopolitisks laika posms, kurā agresora rīcība un stratēģija nav paredzama – agresora primārie mērķi var būt gan militārā, gan civilā, gan kritiskā infrastruktūra, tai skaitā valstī esošās zāļu rezerves/ krājumi.
Publiska iepirkuma organizēšanas gadījumā Publisko iepirkumu likums un citi uz publiskiem iepirkumiem attiecināmi normatīvie akti paredz atsevišķas informācijas publiskošanu arī gadījumos, ja iepirkums netiek organizēts kā atklāta iepirkuma procedūra. Piemēram, organizējot sarunu procedūru, pasūtītājam ir pienākums publiskot iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pamattekstu, paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī iepirkuma procedūras ziņojumu.
Organizējot atklātu vai slēgtu konkursu, pasūtītājam uzlikts pienākums publicēt paziņojumu par līgumu, paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pamattekstu un iepirkuma procedūras ziņojumu.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 40.panta trešo daļu  protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, apspriedes ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.
Neraugoties uz to, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem iespējama informācijas aizsardzība iepirkumos, informācijas aizsardzība konkrētā iepirkuma organizēšanas gadījumā ir nepietiekama, respektīvi, ar Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem informācijas aizsardzības līdzekļiem, nav iespējams nodrošināt pilnīgu konkrēta iepirkuma konfidencialitāti. 
Papildus uzsverams, ka kritisko zāļu saraksts (iepirkuma tehniskā specifikācija) ir konfidenciāla informācija un nav publiskojams, taču, piemēram, atklātā konkursā  tehniskajai specifikācijai kā dokumentu kopumam ir jābūt vispārpieejamai, tāpēc pasūtītājs nav tiesīgs tehniskajai specifikācijai noteikt atbilstošu statusu, norādot, ka tehniskā specifikācija ir ierobežotas pieejamības informācija. Slēgta konkursa vai sarunu procedūras organizēšanas gadījumā tehniskās specifikācijas nebūtu publiskojamas, taču publiskos iepirkumus regulējošie normatīvie akti arī slēgta konkursa vai sarunu procedūras organizēšanas gadījumā paredz atsevišķas informācijas publicēšanu.
. Kritisko zāļu sarakstā iekļautās zāles paredzēts uzturēt gadījumam, ja rastos valsts apdraudējums, respektīvi, kara situācijai. Konkrēto iepirkumu plānots organizēt tā, lai sabiedrībai, tostarp nevēlamām trešajām pusēm nebūtu pieejama nedz informācija par šādu kritisko zāļu rezervju pieejamību valstī un to, ka veikts šāds iepirkums, nedz informācija par to, kādas zāles ir iekļautas sarakstā, kā arī informācija par piegādātājiem, uzglabāšanas vietām un zāļu aprites procesu. Ievērojot to, ka agresors uzbrukumu Ukrainai izvērš ar hibrīdkara un konvencionālā kara pazīmēm, jebkura publiska informācija sabiedrībai par iepirkumu, tā detaļām palielina risku informācijai nokļūt agresora rīcībā, kas attiecīgi var ietekmēt sabiedrību, to dezinformējot, kā arī prioritāri iznīcināt apzinātās zāļu noliktavas uzbrukuma gadījumā.
Valsts apdraudējuma gadījumos agresora primārie mērķi ir kritiskie objekti, kas ietver arī rezervju uzglabāšanas vietas, tas attiecināms arī uz konkrēto situāciju, kad tiek uzglabātas zāles, kuras tiktu nodrošinātas iedzīvotājiem kara draudu gadījumā.
Civilās infrastruktūras, tai skaitā, zāļu krājumu iznīcināšana rada psiholoģisku spiedienu un ciešanas civiliedzīvotājiem, ar ko agresors mēģina salauzt sabiedrības morāli un mazināt atbalstu valdībai un pretestību agresoram. Tas, savukārt, var radīt paniku un masveida bēgļu plūsmu un spiedienu uz valdību piekāpties vai pieņemt agresora nosacījumus.
Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu kritisko zāļu iegādes iepirkumā vērtēšanas kritērijs plānots zemākā cena, līdz ar to saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 51.panta ceturto daļu sagatavotajai tehniskai specifikācijai jābūt detalizētai un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē. Ņemot vērā, ka kritisko zāļu sarakstā iekļautās zāles noteiktas detalizēti pa pozīcijām (ar attiecīgajiem nosaukumiem un ATĶ kodiem), kā norādīts, saraksts nav publiskojams.
Kā būtisks faktors norādāms tas, ka publiska informācijas sniegšana par kritisko zāļu iepirkuma organizēšanu neveicinās sabiedrības interešu nodrošināšanu, pretēji tam - radīs sabiedrībā spekulācijas par valsts apdraudējuma riskiem.
Pamatojoties uz minēto, Publisko iepirkumu likumā nav paredzēts mehānisms visas iepirkuma dokumentācijas un informācijas (tajā skaitā informācijas, par iepirkuma organizēšanas faktu) aizsardzībai kopumā.
Publiskojot šādu informāciju, agresoram būtu iespējams veikt mērķtiecīgas darbības pret konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem - nepieļaut šādu zāļu krājumu veidošanu, iznīcināt izveidotos krājumus vai traucēt zāļu piegādes to nepieciešamības gadījumā.
Tādējādi, pārskatot kopējos ar kritisko zāļu rezervju izveidi un pārvaldību saistītos atklātības aspektus aktuālās starptautiskās drošības vides kontekstā, kā arī ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, nepieciešams nodrošināt informācijas konfidencialitāti, lai netiktu radīts risks kritisko zāļu rezervju izveidei un uzturēšanai un netiktu ietekmēta zāļu piegādes drošība, tā radot kaitējumu svarīgām valsts interesēm valsts apdraudējuma gadījumā.




 

Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotā daļa noteic, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. Kritisko zāļu rezervju iegāde, uzglabāšana un reģionālā apgāde ir tieši saistīta ar sabiedrības drošību, veselības aprūpes sistēmas noturību un valsts spēju nodrošināt nepārtrauktu pamatfunkciju izpildi apdraudējuma situācijās, līdz ar to šajā gadījumā ir identificējamas būtiskas valsts drošības intereses minētās tiesību normas izpratnē.
Visi jautājumi, kas saistīti ar kritisko zāļu rezervju apjomu, nomenklatūru, uzglabāšanas vietām, loģistikas risinājumiem un reģionālo apgādi, ir uzskatāmi par īpaši sensitīvu informāciju, kuras atklāšana var radīt tiešu risku valsts drošībai un sabiedrības drošībai, līdz ar to informācijai par kritisko zāļu rezervēm ir nosakāms ierobežotas pieejamības informācijas statuss, un atklātas iepirkuma procedūras piemērošana, kas paredz informācijas publisku pieejamību, nav savienojama ar šīs informācijas aizsardzības prasībām.
Papildus norādāms, ka ne Lietuva, ne Igaunija, ne arī Ukraina nepublisko šādu informāciju, apzinoties riskus, ko var radīt pretinieka spēja identificēt krājumu struktūru vai vājās vietas. Informācija, ka Igaunija un Lietuva veido šādas rezerves, ir zināma, taču praktiskās detaļas un iepirkumu saturs netiek atklāti, un šī konsekvence ir cieši balstīta reģiona drošības realitātē. Ukrainas kara pieredze vēl uzskatāmāk parāda, ka medicīniskie objekti un krājumi ir vieni no tiešajiem militāra apdraudējuma mērķiem, un jebkāda publiski pieejama informācija var apdraudēt spēju nodrošināt ārstniecības pakalpojumus un humānās palīdzības nepārtrauktību.
Lai gan iepirkumu caurskatāmība ir demokrātiskas pārvaldības princips, šajā jomā tā nedrīkst nonākt pretrunā ar valsts drošības prasībām. Ierobežota publicitāte nav caurskatāmības mazināšana, bet gan profesionāls un pamatots drošības risinājums. Kontroles un uzraudzības mehānismi var un tiem jādarbojas institucionāli, nepakļaujot valsti liekiem riskiem.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 2.pantu minētā likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku, taču kritisko zāļu iegādes un uzglabāšanas iepirkuma gadījumā Publisko iepirkumu likuma piemērošana konkrētā iepirkuma veikšanai liktu publiskot tādu informāciju, kuras izpaušana kaitētu valsts drošībai. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, iepirkuma procedūras publiska izsludināšana radītu satraukumu un diskusijas sabiedrībā par iespējamiem draudiem. Papildus uzsverams, ka kritisko zāļu uzglabāšanas vietas nav izpaužama informācija, jo tādējādi krīzes gadījumā iespējams apdraudējums un pastāv risks, ka zāļu noliktavas varētu būt iznīcināmas kā  viens no agresora prioritārajiem mērķiem.
Publisko iepirkumu likums paredz plašu instrumentu klāstu informācijas aizsardzības u.c. drošības pasākumu nodrošināšanai iepirkuma procesā, taču nepieciešams uzsvērt, ka Publisko iepirkumu likums paredz noteiktas informācijas publicēšanu, tajā skaitā, paziņojumu par līgumu, līdz ar to pastāv risks, ka informācija par plānotu kritisko zāļu rezervju iegādes un uzglabāšanas iepirkumu var nonākt trešo personu – valstij nelojālu personu (ar  agresoru saistītu) rīcībā, lai būtu iespējams izsecināt informāciju par kritisko zāļu rezervju iegādes faktu (informāciju, ka valstī ir nodrošinātas kritisko zāļu rezerves), noskaidrot to uzglabāšanas vietas un apriti/rotāciju (zāļu rezervju atjaunošanas procesu atbilstoši zāļu derīguma termiņiem).
Paredzot izņēmumu no Publisko iepirkumu likuma un slēdzot līgumus zāļu lieltirgotavām, līgumu nosacījumi un ar tiem saistītā informācija netiktu publiski izpausta. Tas ļautu nodrošināt sensitīvās informācijas aizsardzību un novērst risku nodarīt kaitējumu svarīgām valsts interesēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ar rīkojuma projektu tiek paredzēts izņēmums nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iepirkumam par kritisko zāļu rezervju iegādi, uzglabāšanu un reģionālo apgādi valsts apdraudējuma gadījumā, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 3. panta astoto daļu, jo atklātības princips šajā gadījumā varētu radīt kaitējumu sabiedrības drošībai, noturībai un citām būtiskām valsts interesēm. Normatīvais regulējums paredz, ka par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētā gadījumā lemj Ministru kabinets.